Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Blūmentāls, kurš vēlāk kļuva par leģendāro un pazīstamo<br />
Austrālijas “Krokodilu Dandiju” jeb precīzāk – “Krokodilu<br />
Hariju”). Šādu izvēli nosaka patriotiski motīvi un atmiņa<br />
par nesenajiem Baigā gada notikumiem Latvijā. Karavīra<br />
pienākumus viņš sāka pildīt Žitomiras apgabalā Ukrainā,<br />
kur notika cīņas ar sarkanajiem partizāniem. Šeit Herberts<br />
saslima ar malāriju un slapjo pleverītu, ko ilgstoši ārstēja<br />
Slovākijas slimnīcā. Pēc izārstēšanas tika atzīts par<br />
dienestam nederīgu un 1943. gada ziemā viņš atgriezās<br />
mājās. Gadu vēlāk, kad veselība, dzīvojot “Jauģiešos”<br />
uzlabojās, viņš atkal tika atzīts par dienestam derīgu un<br />
ottreiz mobilizēts un iesaukts leģionā un pēc mācībām<br />
ieguva kaprāļa pakāpi. 1944. gada augustā viņš nokļuva<br />
frontē Dobeles un Tukuma apkaimē. Kurzemes frontē 18.<br />
septembrī viņš guva ievainojumu un tika nozūtīts ārstēties<br />
uz Vāciju. Pašā kara noslēgumā viņš cerēja ar savu vienību<br />
sasniegt rietumos esošo amarikāņu armiju, taču nepaspēja<br />
un nokļuva Sarkanās armijas gūstā. Filtrācijas laiks tika<br />
pavadīts Polijā un Baltkrievijā, bet vēlāk – Rīgā. 1946.<br />
gadā viņš jau tika atbrīvots un atgriezās mājās, sāka strādāt<br />
par agronomu Penkules kolhozā, bet vēlāk pārcēlās darbā<br />
uz Vilces kolhozu par agronomu. Pēc tam uz Zaļenieku<br />
kolhozu par galveno ekonomistu. Darbu pilda apzinīgi un<br />
darbā ir ieredzēts, bet visu laiku savas pagātnes dēļ paliek<br />
t.s. “troikas” uzmanības lokā. Iegādājās personīgo māju,<br />
pie kuras iestādīja un izaudzēja augļu dārzu. Nodarbojas<br />
arī ar biškopību un augļu kociņu audzēšanu un pensionejās<br />
1987. gadā. Šajā laulībā piedzima divi dēli (XIII paaudze):<br />
• Arnis Dobelis (*10.5.1951.).<br />
• Vilnis Dobelis (*10.10.1953.).<br />
XIII paaudzes pārstāvis Arnis Dobelis (*10.5.1951.) 1966.<br />
gadā pabeidza Vilces 8 gadīgo pamatskolu, bet 1970. gadā<br />
- Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumu. Laikā no 1970.<br />
līdz 1972. gadam dienēja Padomju armijā. Pēc atgriešanās<br />
no armijas no 1972. līdz 1978. gadam mācījās Latvijas<br />
Lauksaimniecības akadēmijā un pabeidza to. Apprecējās<br />
Rudīti Dālderi (*8.8.1949.). Pirmā darba vieta bija Talsu<br />
rajona kolhozā “Draudzība”, kur Arnis bija galvenais<br />
inženieris. 1982. gadā Arnis Dobelis apprecējās ar Talsu<br />
2. ģimnāzijas skolotāju Ināru Gailīti (*19.12.1952.). 1988.<br />
gadā pārgāja darbā uz padomju saimniecību “Zaļenieki”<br />
par galveno inženieri. 1989. gadā kļuva par Talsu rajona<br />
padomju saimniecības “Okte” direktoru. Tur nostrādāja<br />
līdz sovhozu likvidēšanai Latvijas brīvvalsts atjaunošanas<br />
sākumā. Strādāja Talsu ATU kokapstrādes cehā, vēlāk bija<br />
bezdarbnieks. Otrajā laulībā ar Ināru Gailīti piedzima<br />
meita (XIV paaudze):<br />
• Ilze Dobele (Lementujeva) (*9.3.1986. Rīga).<br />
XIV paaudzes pārstāve Ilze Dobele (Lementujeva)<br />
(*9.3.1986. Rīga) 2004. gadā pabeidza Talsu 2. vidusskolu,<br />
2008. gadā ieguva vēstures bakalaura grādu Latvijas<br />
Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē kultūras<br />
mantojuma specializācijā un uzsāka darbu Paula Stradiņa<br />
Medicīnas vēstures muzejā Rīgā. 2011.-2013. g. dzīvoja<br />
Liepājā, kur strādāja kā Liepājas muzeja direktores<br />
vietniece krājuma darbā. 2013.-2015. gadā bija vēstures<br />
skolotāja Olaines 1. vidusskolā. 2014. gada 16. augustā<br />
Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu baznīcā salaulājās ar<br />
būvinženieri Antonu Lementujevu (*1.3.1987. Dobele)<br />
un pārcēlās uz dzīvi Olaines novada Stūnīšos. 2018. gadā<br />
Ilze Lementujeva atgriezās Paula Stradiņa Medicīnas<br />
vēstures muzejā. Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />
• Elza Lementujeva (*18.8.2015. Rīga).<br />
Savukārt XIII paaudzes pārstāvis Vilnis Dobelis<br />
(*10.10.1953.) 1968. gadā pabeidza Vilces 8 gadīgo<br />
pamatskolu, 1972. gadā Priekuļu Lauksaimniecības<br />
tehnikumu, bet 1978. gadā - Latvijas Lauksaimniecības<br />
akadēmiju. Strādāja Ventspils rajona padomju saimniecībā<br />
“Užava” par galveno inženieri. 1978. gadā apprecas ar ar<br />
Intu Ķikauku (*3.9.1954.) un dzīvo Jelgavā. Šajā laulībā<br />
piedzima (XIV paaudze):<br />
• Ivars Dobelis (*12.7.1979.).<br />
• Anta Dobele (Gulbe) (*6.7.1980.).<br />
Pēc šķiršanās no sievas 1986. gadā, strādāja Zaļenieku<br />
Attēls 396.<br />
Herberts Dobelis 1942. gadā kā vācu Kārtības dienesta brīvprātīgais un ar ģimeni – sievu Zentu Dārziņu<br />
un dēliem Vilni Dobeli un Arni Dobeli ap 1955. gadu.<br />
padomju saimniecībā par iecirkņa mehāniķi. 1987. gadā<br />
apprecējās Andu Daniševsku (*29.5.1951.), kura beigusi<br />
LLA grāmatvedības fakultāti. Kopš 1988. gada strādā<br />
LLT autokāru cehā par atslēdznieku, no 1996. gada<br />
par dīzeļdegvielas sistēmu remontatslēdznieku Jelgavā.<br />
Trešo reizi Vilnis Dobelis apprecējās ar Sarmīti Vendiņu<br />
(*15.1.1957.), bet laulībā ar Andu Daniševsku piedzima<br />
(XIV paaudze):<br />
• Artis Dobelis (*4.6.1987.).<br />
XIV paaudzes pārstāvis Ivars Dobelis (*12.7.1979.) ir<br />
atslēdznieks remonta rūpnīcā, precējiess ar Baibu un šajā<br />
laulībā piedzima (XV paaudze):<br />
• Toms Arvis Dobelis (*2005.).<br />
XIV paaudzes pārstāve Anta Dobele (Gulbe) (*6.7.1980.)<br />
studēja LU Ģeogrāfijas fakultātē, apprecējās ar Edgaru<br />
Gulbi un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />
• Miks Roberts Gulbis (*2005.).<br />
• Gvido Raitis Gulbis (*2007.).<br />
XII paaudzes pārstāvis Arvīds Dobelis (*21.10.1924.<br />
Liepājā, †25.10.2017. Pāvilosta) bērnību un skolas gadus<br />
pavadīja Gramzdas pagasta “Jauģiešos”. Arvīda onkulis<br />
Ernests Jauģietis (†9.1943.) bija Gramzdas pagasta<br />
priekšnieks brīvvalsts laikā un abiem brāļiem uz iesvētībām<br />
1940. gadā uzdāvināja Šveices kabatas pulksteņus. Par<br />
Ernestu Jauģieti ir zināms, ka viņš bija neprecējies, slimoja<br />
ar sirdi, viņam bija jaunākā māsa Ženija Jauģiete, kura<br />
pēc abu tēva Reiņa Jauģieša (†1919. Krievija) nāves bēgļu<br />
gaitās Krievijā nolēma palikt Krievijā, kur pati dzīvoja jau<br />
kopš 1907. gada.<br />
Savukārt Arvīds 1938. gadā pabeidza Gramzdas<br />
pamatskolas 6. klasi un iestājas Kazdangas<br />
Lauksaimniecības vidusskolā, ko pabeidza 1943. gada<br />
pavasarī. Te viņš aizrāvās ar šaha spēlēšanu. Pēc skolas<br />
strādāja “Jauģiešos” mātes brāļa saimniecībā, bet 1943.<br />
gada decembrī tika iesaukts vācu armijā, kur tika<br />
nozīmēts 321. Policijas bataljonā robežu apsardzībā. Kara<br />
pēdējā pavasarī piedalās kaujās pie Blīdenes, kur saņēma<br />
apbalvojumu - Dzelzkrustu par drošsirdību ievainota<br />
biedra glābšanā. 1944. gada rudenī kaujās pie Bauskas<br />
kādu laiku atradās kaujas pozīcijās rakstnieka V. Plūdoņa<br />
mājās “Lejniekos”. Šajā pašā vienībā Kabilē sagaidīja<br />
kapitulāciju Kurzemē, nonāca filtrācijas nometnē. Sekoja<br />
izsūtījums un smags laiks Tālajos Austrumos dzelzceļa<br />
līnijas izbūves darbos Vaņino netālu no Komsomoļska pie<br />
Amūras. Pēc atbrīvošanas no lāģera 1946. gada beigās tika<br />
nozīmēts darbā Šoseju pārvaldē pie ceļu meistara Durbē.<br />
1948. gadā uz demobilizācijas pamata tika atbrīvots un<br />
1948. gada 3. janvārī Vecpils pagastā apprecējās ar Vecpils<br />
pag. “Gobzemju” māju saimnieces mazmeitu Alvīni<br />
Hartmani (*26.12.1926. Vecpils “Ķaupu” mājās, †9.5.1999.<br />
Rīga). 1948. gada decembrī sāka strādāt Vecpils pag.<br />
kolhozā “Auseklis” par agronomu, 1950. gadā pārcēļās uz<br />
dzīvi Durbē un līdz 1955. gadam strādāja Aisteres MTS<br />
(Mašīnu un Traktoru stacijā) par iecirkņa agronomu.<br />
Tad tika pārcelts darbā uz Ļeņina vārdā nosaukto (pēc<br />
apvienošanas “Durbes”) kolhozu. Šajā kolhozā par<br />
galveno agronomu nostrādāja visu mūžu līdz aiziešanai<br />
pensijā 1985. gadā. Aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē,<br />
25 gadus bija Durbes pilsētas padomes deputāts, 15 gadus<br />
vecāku komitejas priekšsēdētājs Durbes vidusskolā, 20<br />
gadus sporta dzīves vadītājs un 6 gadus arodbiedrības<br />
komitejas priekšsēdētājs kolhozā. 1979. gadā sākas gūžas<br />
locītavas deformācija, kļuva par 2. grupas invalīdu. 1991.<br />
gadā tika veikta endoprotezēšanu vienai, bet 1995. gadā –<br />
otrai locītavai. 1992. gadā organizē individuālo zemnieku<br />
saimniecību ar 10 ha zemes, bet tās darbību pārtrauc pēc<br />
sievas nāves 1999. gadā. Bija pēdējais zemnieks vecātēva<br />
Lapiņa dzimtā. Dzīvoja personīgajā mājā Durbē.<br />
Attēls 396.<br />
Attēls. Alvīne un Arvīds Dobeļi ar dēliem Druvi un Modri 1957. gadā Durbē.<br />
886 887
Change language