You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
BĀLIŅU DZIMTA<br />
BĀLIŅI-LAUKMAŅI-VESMAŅI-PIĶIERI-MILLERI- -LUKŠE-VALDOSVKIS-JELSMAN-<br />
IS-ANSONS-KALNIŅŠ-FIŅĶIS-KAKTIŅŠ-ZVAUNIS<br />
Bāliņu dzimtas saknes ir meklējamas līdzās Bērzmuižai<br />
esošajā kroņa Mežamuižā (Klein Buschhof), kuras<br />
teritorijā atrodas “Dreimaņu” mājas. Saskaņā ar Dvēseļu<br />
revīzijās norādīto informāciju, šajā muižā ir bijušas<br />
trīs “Dreimaņu” saimes – “Bāliņu Dreimaņi” (Nr. 16),<br />
“Dreimaņi” (Nr. 17), kas vēlāk iemanto uzvārdu Brūms<br />
(Bruhm), kā arī “Ozoliņu Dreimaņi” (nr. 21), kur jau ap<br />
1826. gadu notiek saimnieku maiņa un domājams, šīs<br />
mājas vairs neapdzīvo sākotnējo Bāliņu dzimtas radinieki<br />
– tās vēlāk kļūst pat patstāvīgu saimniecību “Ozoliņi” un<br />
ar šīm mājām turpmāk saistās Valteru (Walter) uzvārds.<br />
“Dreimaņu” mājas atradās tagadējās Jelgavas-Tukuma<br />
šosejas tuvumā, Slampes upes pietekas krastā. Šobrīd<br />
ēkas dabā vairs nav saglabājušās – tās tika iznīcinātas<br />
20.gs 60.gados. No kaimiņu nostāstiem – tā bija liela<br />
saimniecība ar koka māju, kas būvēta uz mūra pamatiem.<br />
Mūsdienās no visa ēku kompleksa ir saglabājies tikai<br />
pagrabs. Domājams, Bāliņu dzimta šīs mājas pārdeva<br />
1937. gada 15. maijā, kad par to saimnieci kļuva Anna<br />
Reinholde (*19.6.1871. Sarkanmuiža †pēc 1941.) un,<br />
domājams, viņas dēls Krists Reinholds (*7.6.1897. Zūru<br />
pagasts †pēc 1941.), kurš uz šo saimniecību pārcēlās 1939.<br />
gada 10. oktobrī. Abi pārceļojuši uz Bērzes pagastu no<br />
Užavas pagasta.<br />
Senākās ziņas par tolaik Mežamuižas teritorijā esošajām<br />
“Dreimaņu” mājām ir no 19. gadsimta sākuma, kad kā<br />
saimnieki ir norādīti Dreimaņu Kristaps (*1771. †1854.<br />
“Bāliņu Dreimaņos”) un Dreimaņu Jānis (*1778. †?,<br />
vēlākais Jānis Brūms “Upes Dreimaņos”), katram no viņiem<br />
bija 1/8 arklu zemes. 1843. gadā Meža muižā ir norādītas<br />
divas “Dreimaņu” saimniecības, no kurām 1877. gadā –<br />
trešā mazākā saimniecība pagastā ir “Upes Dreimaņi”<br />
(34,85 desetīnas un obroka 52 rubļi 80 kapeikas), bet<br />
piektā mazākā pagasta saimniecība ir “Dreimaņu Bāliņi”<br />
(37,51 desetīnas un obroka 63 rubļi un 60 kapeikas). No<br />
baznīcas grāmatu ierakstiem nav arī iespējams precīzi<br />
konstatēt, vai Bāliņi bija “Dreimaņu” māju saimnieki,<br />
vai kalpi, jo kristību ierakstos tiek minēti gan kalpi, gan<br />
saimnieki, taču Bērzmuižas vēstures grāmatā un “Dvēseļu<br />
revīzijās” viņi norādīti kā saimnieki. Lai arī turpmākajā<br />
pētījumā padziļināti ir pētīts tikai “Dreimaņu” māju Bāliņu<br />
dzimtas atzars, gribētos izcelt vienu no pazīstamākajām<br />
“Dreimaņu” Brūmu līnijas atzara pēcteci – dzejnieci Māru<br />
Zālīti.<br />
Runājot par tiešajiem priekšgājējiem Milleru –Bāliņu<br />
dzimtai, jākonstatē, ka senākās ziņas ir atrodamas<br />
1811. gada Dvēseļu revīzijā, kurā “Dreimaņu Bāliņos”<br />
ir norādīti bijušais saimnieks, VII paaudzes pārstāvis<br />
Ansis (*1752.) ar savu dēlu, VIII paaudzes pārstāvi Juri<br />
(*1772.) un trīs gadus veco mazdēlu, IX paaudzes pārstāvi<br />
Kristapu (*1808.), kurš savukārt 1837. gadā vairs nedzīvo<br />
“Dreimaņos” – viņš ir dzirnavu saimnieks, precējies ar<br />
Lavīzi un kļuvis par tēvu dēlam, X paaudzes pārstāvim<br />
Ansim Bāliņam (*20.11.1837.). Savukārt par Jura Bāliņa<br />
dzīvesbiedri ir izdevies atrast ziņas, ka tā bija Anlīze<br />
Bāliņa (*1787. †10.11.1859. “Dreimaņu” mājās), kas<br />
mirusi 72 gadu vecumā.<br />
Par jauno “Bāliņu Dreimaņu” saimnieku kļūst no<br />
kaimiņos esošās Apšupes kroņa muižas atceļojušais<br />
Matīsa dēls Kristaps (*1784. †6.4.1855.), kurš bija laulājies<br />
ar VIII paaudzes pārstāvi, “Dreimaņu” saimnieka Anša<br />
meitu Lavīzi (*1785. †27.9.1848.). Lavīzes gadījumā<br />
Dvēseļu revīzijās fiksētais vecums atbilstu 1789. gadam,<br />
bet miršanas reģistrā viņa norādīta kā 63 gadus veca, kas<br />
nozīmē, ka par dzimšanas gadu būtu jāuzskata 1785. gads.<br />
Savukārt Kristapam Dvēseļu revīzijās norādītais vecums<br />
atbilstu 1771. kā dzimšanas gadam, savukārt 1855. gada<br />
miršanas reģistrā viņš ir norādīts kā 71 gadu vecs, tādēļ<br />
par dzimšanas gadu uzskatāms 1784. gads. Ir zināms, ka<br />
Kristapa un Lavīzes Bāliņu laulībā piedzima (IX paaudze):<br />
• Kārlis Bāliņš (*1807. †1.2.1869. “Dreimaņos”).<br />
• Indriķis Bāliņš (*1809. †?) .<br />
• Jānis Bāliņš (*1813. †26.2.1836.), miris 23 gadu<br />
vecumā, neprecējies.<br />
• Trīne Bāliņa (*1818.), plašākas informācijas nav.<br />
• Ansis Bāliņš (*1820.), tiešais dzimtas turpinātājs<br />
Milleru dzimtas virzienā.<br />
• Kaspars Bāliņš (*1823. †4.4.1885.), kurš vēlāk<br />
ir norādīts 1854. gada rekrūšu sarakstā, pirms<br />
1864. gada laulājies ar Lavīzi (*1827. †7.2.1907.).<br />
Miršanas reģistrā norādīts kā pusgraudnieka tēvs,<br />
ar ģimeni strādājis par kalpiem “Silvēju” mājās.<br />
• Kristaps Bāliņš (*1831. †14.12.1905.), 1873. gada<br />
2. janvārī laulājies ar Lavīzi Oši.<br />
IX paaudzes vecākais pārstāvis Kārlis Bāliņš visticamāk,<br />
bija precējies divas reizes. Informācija par pirmo<br />
dzīvesbiedri Lavīzi (*1820.) ir atrodama Dvēseļu revīzijās.<br />
Visticamāk, viņa ir mirusi pirms 1858. gada, jo par laulībā<br />
ar savu sievu Mariku dzimušiem bērniem vēsta baznīcas<br />
grāmata. Šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />
• Kaspars Bāliņš (*<strong>30</strong>.7.1859.).<br />
• Grieta Bāliņš (*2.3.1861.).<br />
Par šo bērnu likteni nekādu plašāku ziņu nav.<br />
Salīdzinot 1835. gada “Dvēseļu revīzijā” un Dobeles<br />
baznīcas grāmatā esošo informāciju, varētu izvirzīt<br />
apgalvojumu, ka arī IX paaudzes pārstāvis Indriķis<br />
Bāliņš (*1809. †?) bija precējies divas reizes – vispirms<br />
ar “Dvēseļu revīzijā” norādīto Anlīzi Bāliņu (*1805. pirms<br />
†1839.), laulībā ar kuru piedzima meita (X paaudze):<br />
• Jūle Bāliņa (*1833.).<br />
miršanas ierakstā 1897. gadā viņas vecums ir norādīts 73<br />
gadi, radot 4-5 gadu atšķirību dzimšanas datos. Indriķa<br />
Bāliņa un Marijas Tiltmanes laulībā piedzima trīs bērni<br />
(X paaudze):<br />
• Kristaps Bāliņš (*12.2.1840. Līvbērze †6.12.1911.),<br />
krustvecāki – Otto Vīnbergs (Otto Wihnberg),<br />
Marija Tamsāne (Marie Tamsan) no Kandavas,<br />
Trīne Bāliņa no “Dreimaņiem” (visticamāk, šī ir<br />
Indriķa Bāliņa māsa). Ir zināms, ka 1857. gadā viņš<br />
bija nolīgts par puisi “Ziediņu” mājās.<br />
• Trīne Bāliņš (*19.2.1843.), krustvecāki Indriķis<br />
(nesalasāms).<br />
• Kārlis Bāliņš (*31.07.1848. Kr.Bersenhof),<br />
krustvecāki – Karls Pliķķe, Jūle, Lavīze Pliķķe). Ir<br />
zināms, ka 1857. gadā viņš salīga par puisi “Ozoliņu<br />
Dreimaņos”, uz kurieni pārcēlās arī viņa māte<br />
Marija un māsa Trīne, kas ļauj izteikt pieņēmumu,<br />
ka bērnu tēvs Indriķis tajā brīdī jau ir miris, lai gan<br />
šī fakta apstiprinājums nav atrodams.<br />
Par X paaudzes pārstāvi Kristapu Bāliņu (*12.2.1840.<br />
Līvbērze †6.12.1911.) ir zināms, ka viņš, būdams kalps,<br />
1864. gada 10. maijā (t.i. – pusotru mēnesi pirms<br />
pirmdzimtās nākšanas pasaulē) salaulājās ar Lavīzi Ozolu<br />
(*) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Jūle Katrīna Bāliņa (*26.6.1864.).<br />
• Johans Vilhelms Bāliņš (*20.1.1867. †20.7.1867.)<br />
miris kā zīdainis “Zviedru” mājās.<br />
• Kristofs Heinrihs Bāliņš (*23.12.1868. “Krieviņu”<br />
mājās).<br />
XI paaudzes pārstāvis Kristofs Heinrihs Bāliņš<br />
(*23.12.1868. “Krieviņu” mājās) bija precējies ar Lizeti<br />
Freimani (*23.5.1870. †10.10.1925.) un abu laulībā<br />
piedzima (XII paaudze):<br />
• Grieta Olga Bāliņa (*1.4.1898 †4.1898.), mirusi<br />
kā zīdainis.<br />
Visticamāk, Anlīze drīz pēc 1835. gada mirst, jo Dobeles<br />
baznīcas grāmatā turpmāk ir atrodami ieraksti par<br />
“Dreimaņu” mājās dzīvojošā Indriķa Bāliņa un no<br />
Līvbērzes “Pliķķes” mājām nākušās viņa sievas Mares<br />
[Marijas] Tiltmanes (*1819. †17.3.1897.) ģimeni – abu<br />
kāzas notiek 1837. gada 29. septembrī un reģistrēto<br />
kāzu ierakstā tobrīd 27 gadus vecais līgavainis un 18<br />
gadus vecā līgava ir norādīti kā neprecēti, kas apšauba<br />
iepriekš izvirzīto apbalvojumu, jo šeit Indriķim būtu jābūt<br />
norādītam kā atraitnim. Savukārt atraitnes Marijas Bāliņas<br />
578 579<br />
• Anete Paulīne Bāliņa (*21.11.1899.).<br />
Pagaidām ar dzimtu tiešā radniecībā neidentificētais XI<br />
paaudzes pārstāvis Vilis Bāliņš bija precējies ar Anlīzi<br />
(Alisi) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Emīlija Cecīlija Olga Bāliņa (*5.8.1888.),<br />
krustvecāki Lizete Bulle, Minna Grosermane, Fricis<br />
Saule.<br />
Ņemot vērā faktu, ka 1907. gadā Fridrihlustē (Lustes<br />
muiža Jaunbērzes pagastā) kāda Olga Bāliņa ir kļuvusi par<br />
māti meitai Augustei Bāliņai (*20.10.1907.), var izvirzīt<br />
pieņēmumu, ka šeit ir runa par Emīlijas Cecīlijas Olgas<br />
Bāliņas ārlaulībā dzimušu meitu, par kuras krustvecākiem<br />
kļuva šuvējs Augusts Freimanis un Karīna Lūmane.<br />
Savukārt 1911. gada 13. Februārī Emīlija Cecīlija Olga<br />
Bāliņa salaulājās ar Karlu Augustu Vīlmani (*1889.),<br />
kura vecāki bija Ansis un Lavīze Vīlmaņi. Abu jaunlaulāto<br />
vecāki laulību brīdī bija dzīvi.<br />
Savukārt IX paaudzes pārstāvja Kaspara Bāliņa un Lavīzes<br />
ģimenē piedzima divas meitas (X paaudze):<br />
• Anete Katarīne Bāliņa (*21.9.1864.), krustvecāki<br />
Trīne Vīlmane, Lība Zilberte, “Segliņu” kalps.<br />
• Jūle Magriete Bāliņa (*24.3.1867. †22.3.1885.),<br />
krustmāte Grieta Bāliņa. Strādājusi par meitu<br />
“Silvēju” mājās.<br />
Par šo pēcnācēju turpmāko likteni nekādu ziņu nav.<br />
Tieši dzimtas turpinātāji Milleru dzimtas virzienā ir IX<br />
paaudzes pārstāvis “Dreimaņu” saimnieka brālis Ansis<br />
Bāliņš (*1820.), un viņa sieva Jūle Valtere (*1824. Apšupe<br />
†13.2.1888. Bērze), kuri salaulājās 1843. gada 13. aprīlī un<br />
kuru laulībā ir dzimuši septiņi bērni (X paaudze):<br />
• Kārlis Bāliņš (*12.2.1847. Bērzmuiža †16.12.1907.<br />
Bērzmuiža), par krustvecākiem kļuva kalpone<br />
Lavīze Bāliņa, puisis (kalps) Jānis, Kārlis Bude,<br />
Attēls 100X. 1928. gada kartē redzamas “Dreimaņu” mājas, kas atradās netālu no Mežamuižas, pusceļā<br />
starp Līvbērzes un Džūkstes stacijām.
Change language