You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
†5.4.1924. Konigsberg). 1909. gadā viņš pārcēlās uz<br />
Kēnigsbergu, kur dzīvoja līdz savai nāvei 1922. gadā, kad<br />
viņš mira no arteriosklerozes. Šajā laulībā piedzima (XI<br />
paaudze) septiņi bērni:<br />
• Artūrs Mellers (Arthur Moeller *22.7.1869.<br />
Niedbudszen †9.3.1882. Niedbudszen), mira no<br />
pneimonijas kā pusaudzis.<br />
• Pauls Mellers (Paul Moeller *6.8.1870.<br />
Niedbudszen †17.8.1870. Niedbudszen), miris kā<br />
zīdainis.<br />
• Ida Mellere (Ida Moeller, *4.7.1871. Niedbudszen<br />
†17.4.1872. Niedbudszen), mirusi kā zīdainis.<br />
• Margarita Mellere (Margarethe Moeller,<br />
*28.9.1872. Niedbudszen †18.6.1937. Konigsberg),<br />
dzīvokja Kēnigsbergā, Tragheim Pulverst. 5a, citu<br />
ziņu nav.<br />
• Bruno Mellers (Bruno Moeller, *20.3.1875.<br />
Niedbudszen †13.9.1952. Gottingen),<br />
• Kurts Mellers (Curt Moeller, *27.9.1876.<br />
Niedbudszen †27.3.1899. Niedbudszen), mira no<br />
sirds paralīzes.<br />
• Ģertrūde Mellere (Gertrud Moeller, *7.5.1878.<br />
Niedbudszen †3.11.1948. Bad Pyrmont) devās bēgļu<br />
gaitās kopā ar savu brāli Bruno Melleru un mira<br />
Badpirmontā (Bad Pyrmont) Lejassaksijā.<br />
Plašāka informācija ir atrodama par XI paaudzes pārstāvi<br />
Bruno Melleru (Bruno Moeller, *20.3.1875. Niedbudszen<br />
†13.9.1952. Gottingen) 76 , kurš pēc Gumbinenas<br />
“Friedrichsschule” pabeigšanas iestajās Kēnigsbergas<br />
universitātē, kur studēja tiesību un politikas zinātnes. 1893.<br />
gadā viņš kļuva par korporācijas “Littuania” biedru un<br />
pēc augskolas eksāmenu nokārtošanas kļuva par Prūsijas<br />
dzelzceļa administrācijas darbinieku valsts assesora<br />
pakāpē. Kopš 1903. gada viņš strādāja dzelzceļa sistēmā<br />
Breslavā, Brombergā, Kāselē, bet 1917.-1918. gados viņš<br />
vadīja Generalbetriebsleitung West Ķelnē un Esenē. Vēlāk<br />
tika paaugstināts līdz dzelzceļa izpilddirektora amatam,<br />
kam 1919. gadā sekoja kļūšana par dzelzceļa valdes<br />
locekli un visbeidzot – kļūšana par satiksmes ministru.<br />
No 1922. gada 1. augusta līdz pat savai pensijai viņš bija<br />
Kēnigsbergas “Reichsbahn” direkcijas prezidents. Tieši<br />
viņa vadībā un pēc viņa iniciatīvas tika uzbūvēta jaunā<br />
Kēnigsbergas dzelzceļa stacija – tās projekta izstrāde kļuva<br />
par Bruno Mellera promocijas darba priekšmetu - 1929.<br />
gada 19. septembrī Dancigas Tehniskajā augstskolā viņš<br />
aizstāvēja Dr.h.c. grādu.<br />
Pēc Kēnigsbergas gaulaitera Ērika Koha (Erik Koch)<br />
iniciatīvas 1938. gadā viņš bija spiests atstāt savu amatu<br />
un no Kēnigsbergas pārcelties uz Potsdamu. No turienes<br />
1945. gadā viņš devas bēgļu gaitās uz Badpirmontu (Bad<br />
Pyrmont), kur arī nodzīvoja līdz savai nāvei. Daloties savās<br />
bērnibas atmiņās, Huberts Mellers (Hubertus Moeller)<br />
atcerās, ka Kēnigsbergā Bruno Mellera dzīvoklī viena<br />
istaba bija atvēlēta milzīgam rotaļu vilciena maketam,<br />
ar kuru spēlējies arī Huberts. Nav izslēgts, ka šī maketa<br />
izgatavošana bija Bruno Mellera hobijs.<br />
Bruno Mellers bija Dragūnu pulka rezerves kapteinis<br />
(piedalījies karadarbībā Francijā un Krievijā), bet 19<strong>30</strong>.<br />
gadā no Austrumprūsijas baznīcas provinces sinodes<br />
viņš tika ievēlēts par Prūsijas evanģēliskās baznīcas<br />
ģenerālsinodes locekli.<br />
Vācu pētījumā ir norāde, ka saistībā ar pret Ādolfu Hitleru<br />
rīkoto atentātu 1944. gada 20. jūlijā, viņš kopā ar savu<br />
sievu piecus mēnešus pavadīja Gestapo cietumā. Gadu<br />
pirms savas nāves 1951. gadā viņš kļuva par iniciatoru<br />
Kēnigsbergas Alberta universitātes korporāciju tradīciju<br />
atdzimšanas veicināšanā Hamburgā. Dzīves laikā viņš tika<br />
apbalvots ar Dzelzs krusta II un I šķiru. Viņš mira pēc<br />
operācijas no plaušu embolijas.<br />
Bruno Mellers 1921. gada 16. augustā Kēnigsbergā<br />
salaulājās ar dekoratora Teodora Pinnova (Theodor<br />
Pinnow) meitu Annu Elizabeti Pinnovu (Anna Elisabeth<br />
Pinnow, *<strong>30</strong>.8.1882. Konigsberg †21.5.1970. Siegsdorf). Ir<br />
zināms, ka ģimene kādreiz dzīvoja Siegsdorf bei Traunstein<br />
Obb., Lindenstr. 5 un šajā laulībā piedzima divi bērni (XII<br />
paaudze):<br />
• Joahims Artūrs Bruno Mellers (Joachim Artur<br />
Bruno Moeller *21.10.1922. Konigsberg † pēc 1980.).<br />
• Juta Mellere (Gābe) (Jutta Moeller (Gabe)<br />
*23.11.1924. Konigsberg †? ASV?).<br />
Attēli 6. un 7.<br />
Kēnigsbergas “Reichsbahn” direktors Bruno Mellers un Kēnigsbergas centrālā dzelzceļa stacija, kuras celtniecības<br />
iniciators bija Bruno Mellers.<br />
XII paaudzes pārstāvis Joahims Artūrs Bruno Mellers<br />
(Joachim Artur Bruno Moeller *21.10.1922. Konigsberg<br />
†? (miris pēc 1980.)) bija II Pasaules kara dalībnieks,<br />
kurš vēlāk sekoja tēva pēdās un kļuva par “Bundesbahn”<br />
inspektoru Štutgartē. Šos pienākumus viņš veica līdz 1958.<br />
gadam, kad darbā notikuša negadījuma dēļ viņš bija spiests<br />
pensionēties. Zināms ka viņš parcēlās uz laukiem (betreibt<br />
in Lauter Obb. eine Geflugelzucht auf einegem Landbesitz).<br />
1948. gada 14. maijā Badpirmontā viņš apprecējās ar<br />
Doreti Augusti Adeli Klāru fon Hollēbenu (Dorette<br />
Auguste Adele Clara von Holleben, *28.12.1920. Neu<br />
Langwitz Kr.Brieg †?), kuras tēvs bija pulkvedis<br />
(oberregierungrat) Henings Ludvigs Olce von Hollēbens<br />
(Henning Ludwig Olze von Holleleben, 5.10.1891. Salzwedel<br />
†18.1.1981. Traunstein) Potsdamā, bet māte – Helēne<br />
Šarlote Mindere (Helene Charlotte Minder, 18.10.1891.<br />
Criptau Kr.Breslau †24.12.1969. Traunstein). Šajā laulībā<br />
piedzima divi bērni (XIII paaudze):<br />
• Karola Mellere (Carola Moeller *22.2.1949. Bad<br />
Pyrmont †3.12.1969.).<br />
• Klaus Mellers (Claus Moeller *12.2.1950. Bad<br />
Pyrmont).<br />
No Badpirmontas domes 2017. gadā rakstiski sniegtās<br />
informācijas tika noskaidrots, ka Karola Mellere ir mirusi<br />
1969. gadā, bet viņas vecāki un brālis Klauss Mellers<br />
1953. gadā esot pārcēlušies uz 73728 Esslingen am Neckar,<br />
Hellerweg 51.<br />
Savukārt Bruno Mellera meita, XII paaudzes pārstāve<br />
Juta Mellere (Geiba) (Jutta Moeller (Gabe) *23.11.1924.<br />
Konigsberg †? ASV?). Mārburgā, Minhenē un<br />
Gottingenā studēja medicīnu un izceļoja uz ASV, kur<br />
apmetās Filadelfijā un strādāja par ārsti anestezioloģi<br />
“Cooper-Hospital” Filadelfijā un dzīvoja 513 Fireside<br />
Lane, Cherry Hill, Woodcrest, New Jersey. 1950. gadā<br />
Badpirmontā viņa apprecējās ar ASV armijas karavīru<br />
Robertu Geibu (Robert Gabe, *), taču laulība tika šķirta<br />
1957. gadā Filadelfijā ASV. No Badpirmontas domes<br />
vēstules ir secināms, ka uz ASV Juta izceļoja 1954. gada<br />
februārī kopā ar savu meitu (XIII paaudze)<br />
• Patrīciju Melleri (Patrizia Moeller, *), kura<br />
visticamāk, ir dzimusi laikā starp 1950. un 1954.<br />
gadu. Par viņas turpmāko likteni pagaidām nekādas<br />
plašākas ziņas nav atrastas.<br />
Atgriežoties pie X paaudzes pārstāvju pēctečiem, kā<br />
nākamais ir jāaplūko Karls Teodors Oskars Mellers<br />
(Carl Theodor Oskar Moeller, *26.5.1841. Mallwischken<br />
†9.8.1922. Gr.Tabarz (Thuringen)), kurš bija tirgotājs<br />
Kēnigsbergas Satlergasse, uzņēmumos “Moeller und<br />
Attēls 11.<br />
Štettinas (mūsdienās – Ščecina) osta.<br />
Eichler”, bet vēlāk – “Moeller und Finck”. Kopš 1908. gada<br />
viņš dzīvoja Bībrihā (Biebrich, Wiesbaden). Kad 1919.<br />
gada beigās franču armija vēlējās konfiscēt viņa villu,<br />
viņš to pārdeva un līdz sava mūža galam dzīvoja dažādos<br />
kūrortos (kā nāves iemesls ir minēta trieka, apglabāts<br />
Berlīnes Meža kapos). Karls Teodors Oskars Mellers bija<br />
1866. gada kara cīņu dalībnieks un rezerves virsnieks<br />
(viņš dienēja 41. Kājnieku pulkā). Ir zināms, ka viņš bija<br />
precējies divas reizes – 1868. gada 29. decembrī Tilzītē ar<br />
muižnieka Leopolda Vestfāla (Leopold Westphal) meitu<br />
Otīliju Leopoldīni Emmu Vestfāli (Ottilie Leopoldine<br />
Emma Westphal, *25.10.1849. Matzicken bei Heydekrug<br />
†21.11.1873. Konigsberg), bet pēc viņa nāves, 1876.<br />
gada 18. maijā Kēnigsbergā – ar slimnīcu inspektora<br />
(Lazarettinspektors) Karla Bārvalda (Carl Barwald) meitu<br />
Elīzu Bārvaldi (Elise Barwalde, *25.3.1853. Potsdam<br />
†3.5.1939. Berlin-Zehlendorf).Viņa pirmajā laulībā<br />
piedzima trīs bērni (XI paaudze):<br />
• Margarēte Florence Mellere (Īlo) (Margarethe<br />
Florence Moeller (Ihlo) *10.4.1870. Konigsberg<br />
†13.11.1929. Berlin), 1895. gada 22. janvārī<br />
Kēnigsbergā salaulājās ar pilsētas pārvaldes<br />
(Geheimer Regierungsrat 77 ) darbinieku Bernhardu<br />
Īlo (Bernhard Ihlo, *4.10.1859. Fischhausen<br />
†4.2.1922. Berlin). Mirusi no sirdslēkmes.<br />
• Irma Elzbete Mellere (Placa) (Irma Elsbeth<br />
Moeller (Platz) *9.2.1872. Konigsberg †28.5.1942.<br />
Friedrichshafen/Bodensee),<br />
• Dēls Mellers (Moeller *8.10.1873. Konigsberg<br />
†21.11.1873. Konigsberg), miris kā zīdainis no<br />
gastroentrīta (Brechdurchfall) un nebija kristīts,<br />
tādēļ arī viņa vārds nav zināms. Zēns ir miris vienā<br />
dienā ar savu māti Emmu Vestfāli, kura šajā dienā<br />
mira no holēras.<br />
Attēls. 8<br />
Užballenas (vēlāk – Ballupönen) muižas apkaime.<br />
78 79
Change language