You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Spriežot pēc vēstures avotiem, tieši III paaudzes pārstāvis<br />
Tobias Mellers aizsāka vēlākos gadsimtos daudziem<br />
Melleru dzimtas pārstāvjiem raksturīgo tirgoņu nodarbi<br />
Kneiphofā (Kneiphof, Knypava, Knipawa) – vienā no<br />
trīs Kēnigsbergas vēsturiskajiem rajoniem (abi pārējie<br />
– Altstadt un Lobenicht). Kneiphofa atrodas uz 10<br />
hektārus lielas salas Prēgeles upes vidū, kur savulaik<br />
bija Kēnigsbergas universitāte un Kēnigsbergas katedrāle.<br />
Līdz 14. gadsimta sākumam šī sala bija zināma kā<br />
Fogtsverdere (Vogtswerder). Līdz 1724. gadam, kad ar<br />
Prūsijas karaļa pavēli visi trīs rajoni – Kneiphofa, Altštadte<br />
un Lobenihta tika juridiski apvienotas vienā pilsētā ar<br />
nosaukumu Kēnigsberga, katrs no šiem rajoniem eksistēja<br />
ar savu neatkarīgu pilsētas pārvaldes un nodokļu sistēmu.<br />
Kneiphofa ir jaunākā no trīs vēsturiskajām Kēnigsbergas<br />
daļām, kuras attīstība strauji aizsākās līdz ar<br />
“Kramerbrucke” (1286.) un “Grüne brucke” (1322.) un citu<br />
tiltu celtniecību. Šī sala 1327.gada 6. aprīlī saņēma pilsētas<br />
tiesības. Mūsdienās salai, kuras vēsturiskā apbūve tika<br />
pilnībā iznīcināta II Pasaules kara laikā, dots Imanuēla<br />
Kanta vārds, jo Kēnigsbergas katedrālē atrodas viņa kaps.<br />
Ja Tobiass Mellers savu dzīvi saistīja ar Kneiphofu un<br />
tirdzniecību, tad viņa brālis, III paaudzes pārstāvis<br />
Albrehts Mellers (Albrecht Moeller, *17.3.1570.<br />
†8.2.1636.) savu dzīvi veltīja pilsētas iedzīvotāju dvēseļu<br />
un ķermeņu glābšanai – viņš bija Altštadtes pilsētas<br />
ķirurgs un baznīcas draudzes vecākais (Altstädtischer<br />
Stadtchirurg, Kirchenvorsteher der altstädtischen Kirche).<br />
Jāpiezīmē, ka vēlākos gadsimtos Melleru dzimtā dominē<br />
ar medicīnu, baznīcu, pilsētas pārvaldi un tirdzniecību<br />
saistītās profesijas, kam pateicoties arī ir saglabājušās<br />
rakstiskas liecības par šiem cilvēkiem.<br />
Kēnigsbergas Altštadtes baznīcas mirušo reģistra grāmatas<br />
523. lpp (grāmatas oriģināls 1932. gadā glabājās Prūsijas<br />
valsts arhīva (Staatsarhiv) fondos), ir atrodams ieraksts,<br />
kas sniedz plašāku priekšstatu par Albrehta dzīves<br />
gājumu. Te rakstīts: “Meistars Albrehts Mellers, ķirurgs<br />
un pilsētas balbieris [bārddzinis]. Apglabāts 13.2.1636.<br />
p. Dom. Invocavit. Viņš dzimis Kēnigsbergā anno 1570.<br />
gada 7. martā, mīlošu kristīgu vecāku ģimenē. Viņa tēvs ir<br />
Gregors Mellers, šīs Altštadtes birģers un aldaris, viņa māte<br />
– Elizabete Prilaka. Pēc kristībām vecāki ar Dieva svētību<br />
ir devuši viņam gara maizi un skolu. Kad viņš sasniedza<br />
atbilstošu vecumu, vecāki viņu nosūtīja ķirurgu un<br />
bārdziņu mācībās uz Kauņu, kur viņš godīgi apguva arodu.<br />
Pēc skolas gadiem viņš devas uz Vāciju, kur pie zemes un<br />
ūdens viņš meklēja labus ļaudis, kam kalpot. Anno 1601.<br />
viņš apprecējās ar Annu, Georga Jonasa (Georg Jonassen)<br />
ļoti sērojošo atraitni, ar kuru laulībā viņš draudzīgi un<br />
kristīgi dzīvoja un ar Dieva svētību sagaidīja 8 bērnus – 4<br />
dēlus un 4 meitas, no kuriem 1 dēls un 3 meitas ir dzīvi.<br />
Uzsākot pilsētas ķirurga un bārddziņa darbu viņš pats<br />
bija čakls un strādīgs – pacienti pie viņa varēja nokļūt<br />
ka dienā, tā naktī. Slimība pieveica viņu Dieva gadā, ar<br />
smagām ciešanām un nogurumu, liced ad bibueri media,<br />
no dienas uz dienu kļūstot vājākam, kā dēļ viņš jau 12<br />
nedēļas nespēja atnākt līdz Dieva namam, bet čakli lūdzās<br />
mājās communiciret quam antea quoque sepis ab ipso<br />
factum. Aizvadītās svētdienas rītā pulkst. 4 viņš mira 66<br />
gadu vecumā. Piemiņas aizlūgumu noturēja H.M.Lepners<br />
ex L.Sil.1.” 15 Viņš tika apglabāts Altštadtes baznīcā un pie<br />
viņa kapa dziedāja skolas koris.<br />
Varbūt tas bija “dienesta romāns”, varbūt – nejauša sakritība,<br />
bet par savu dzīvesbiedri Albrehts Mellers apņēma<br />
Altštadtes pilsētas ķirurga Neidermaņa (Neidermann)<br />
meitu (iespējams, I paaudzes pārstāvja Tomasa Mellera<br />
sievas Neidermanes radinieki), Georga Jonasa (Georg<br />
Jonas, * † pirms 1601.) atraitni Annu Neidermani (Anna<br />
Niedermann vai Neidermann, *1571. †8.3.1641.). Ar lielu<br />
varbūtības pakāpi var apgalvot, ka visticamāk, Albrehts<br />
iemīlējās sava medicīnas skolotāja un aizbildņa meitā, kas<br />
ļāva viņam pārņemt un turpināt tolaik prestižo pilsētas<br />
ķirurga amatu. Savukārt baznīca, kurā viņš kalpoja,<br />
sākotnēji tika celta kā Romas katoļu Sv.Nikolaja baznīca<br />
1264. gadā (pārbūvēta no 1504. līdz 1537.), bet kopš 1523.<br />
gada tā darbojās kā luterāņu baznīca.<br />
Albrehta Mellera un Annas Neidermanes (Jonasas) laulībā<br />
piedzima (IV paaudze):<br />
• Elizabete Mellere (Valtere/Krauze) (Elisabeth<br />
Moeller (Walter/Krause), *16.11.1601. Konigsberg<br />
†1665.), krustvecāki – Johans Bozigs (Johann<br />
Attēls 6.<br />
Kēnigsbergas Altštadtes baznīca (1613., 1823. un 1826. gadā).<br />
Attēls 7.<br />
Kēnigsbergas Altštadte (attēla labajā pusē) un Kneiphofa (sala attēla vidū) foto ap 19<strong>30</strong>. gadu.<br />
Bosig), Hansa Dorna sieva (Hans Dorns Ehefrau),<br />
Hansa Messeļa sieva (Hans Messel Ehefrau).<br />
• Kristofs Mellers (Christoph Moeller, *24.1.1604.<br />
Konigsberg †?), krustvecāki – Lorencs Vitpols<br />
(Lorenz Wittpohl), Hans fon Mellers (Hans<br />
v. Moller), Frīdriha Keistorina (die Friedrich<br />
Keustorin).<br />
• Anna Mellere (Krīgere) (Anna Moeller (Kruger)<br />
*8.1.1610. Konigsberg †?), krustvecāki – Daniēls<br />
Hāns (Daniel Hahn), Hans fon Mellers (Hans v.<br />
Moller), Heinriha fon Mellera sieva (Heinrich v.<br />
Moller Ehefrau),<br />
• Albrehts Mellers (Albrecht (Albracht) Moeller<br />
*22.4.1611. Konigsberg †26.7.1669. Konigsberg),<br />
• Marija Mellere (Vēgere) (Maria Moeller (Weger),<br />
*2.6.1612. Konigsberg † 5.2.1672.), krustvecāki<br />
– Kristofs Rodemans (Christof Rodermann) un<br />
Kristofs Vintorijs (Christof Wintorius).<br />
• Johanns Mellers (Johannes Moeller, *aprīlis, 1618.<br />
Konigsberg †?).<br />
Divus gadus pēc sava pirmā vīra nāves – 1646. gadā<br />
Elizabete apprecējās otrreiz. Šoreiz par viņas dzīvesbiedru<br />
kļuva Kristofs Valters (Christoph Walter (Walther),<br />
*12.2.1615. Werben (Altmark) †21.12.1663. Rastenburg) 16 .<br />
Verbena (Weben) ir neliela pilsētiņa pie Elbas Vācijā, bet<br />
Rastenburga mūsdienās ir Ketršinas (Ketrzyn) pilsēta<br />
Polijā. Par K.Valtera dzīvi ir zināms, ka viņš 1642. gada<br />
24. aprīlī Kēnigsbergā kļuva par maģistru, pārzināja<br />
austrumu valodas un 1646. gada 16. martā tika ordinēts<br />
par superintendantu (Erzpriester) Rastenburgā. Vācu<br />
pētījumā norādīts, ka viņa portrets karājas Rastenburgas<br />
baznīcā. Pagaidām nav precīzi noskaidrots, kurā no<br />
Rastenburgas baznīcām K.Valters kalpoja, taču iespējams,<br />
tā bija Sv.Georga baznīca. Starp citu, Rastenburga jeb<br />
Ketrzyn ir vistuvākā pilsēta Ā.Hitlera komandbunkuram<br />
“Wolfsschanze” jeb “Vilku midzenis”. Elizabetes Melleres<br />
un Kristofa Valtera laulībā piedzima (V paaudze):<br />
• Anna Valtere (Anna Walter, *10.9.1655.<br />
Rastenburg †?), plašāku ziņu nav.<br />
Par IV paaudzes dēliem Kristofu Melleru (Christoph<br />
Moeller, *24.1.1604. Konigsberg †?) un Johannu Melleru<br />
(Johannes Moeller, *aprīlis, 1618. Konigsberg †?) un viņu<br />
dzīvi nav atrastas nekādas ziņas, bet par viņu māsu Annu<br />
Melleri (Krīgeri) (Anna Moeller (Kruger) *8.1.1610.<br />
Konigsberg †?) ir zināms vien fakts, ka 1635. gadā viņa<br />
apprecējās ar Vehlavas (Wehlau, mūsdienās – Znamensk)<br />
tirgotāju Georgu Krīgeru (Georg Kruger).<br />
Salīdzinoši plašākas rakstiskas ziņas par turpmākajām<br />
dzīves gaitām ir saglabājušies tikai par diviem Albrehta un<br />
Annas bērniem, V paaudzes pārstāvjiem Mariju Melleri<br />
(Vēgeri) un Albrehtu (Albracht) Melleru, kurš līdzīgi<br />
Attēls 8.<br />
Rastenburgas Sv.Georga baznīca 1880. gadā.<br />
Savukārt IV paaudzes vecākā meita Elizabete Mellere<br />
(Valtere/Krauze) (Elisabeth Moeller (Walter/Krause),<br />
*16.11.1601. Konigsberg †1665.) bija precējusies divas<br />
reizes. 1624. gada 16. aprīlī Kēnigsbergā viņa salaulājās<br />
ar Frīdrihu Krauzi (Friedrich Krause, *? †2.7.1644.<br />
Konigsberg), kurš bija tirgotājs un materiālists. Viņš bija<br />
“Kristus mācības ļaunuma” sludinātājs. Ar to mūsdienās<br />
varētu saprast, ka viņš bija tolaik pastāvošās organizētās<br />
reliģijas (kristīgās baznīcas) ideju noliedzējs jeb ateists.<br />
Tomēr jāatzīmē, ka 16.-17. gs termins “materiālists” tika<br />
izmantots kā aptiekārs un zāļu izgatavotāja apzīmējums,<br />
kas nozīmē, ka šajā gadījumā būtu lietojams arī šis termins.<br />
24 25
Change language