Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Jūrmalas Valtermuižā, Pētera prospektā 20, bet 22.<br />
oktobrī - Rīgā, Kalpaka bulv. 13 dz. 1. 19<strong>30</strong>. gada 18. jūnijā<br />
piereģistrēta Dubultos, Baznīcas ielā 1, bet 23. oktobrī<br />
atkal piereģistrēta Rīgā, L.Kalēju ielā 9 dz. 22. 1932. gada<br />
21. jūnijā dzīvoja Bauskā, Sudmalu ielā 13. 1937. gada 1.<br />
novembrī piereģistrēta Rīgā, Vašingtona laukumā 1 dz.<br />
10, bet uz Vāciju izceļojusi no savas pēdējās dzīvesvietas<br />
Rīgā - Eksporta ielas 5 dz 12, kur viņa bija apmetusies<br />
1939. gada 3. oktobrī.<br />
XIII paaudzes pārstāvis Hugo Džeims Eižens Eginks<br />
(Hugo James Eugen Eggink, *19.2.1905. [*4.3.1905.]<br />
Jēkabpils †?) 1927. gada 26. augustā tika atvaļināts no<br />
Auto-tanku pulka. 1932. gada 28. maijā Rīgas Sv. Jēkaba<br />
baznīcā Bauskas vācu draudzes mācītājs viņu salaulāja<br />
ar Barbaru Marnicu (Barbara Marnitz, *29.2.1908.<br />
Ikšķile †26.2.1955. Ontario Canada, apglabāta Beechwood<br />
National - Section 24, Carleton (Incl. Ottawa). Ir zināms,<br />
ka Barbara 1927. gada 7. septembrī piereģistrējās Rīgā,<br />
Brīvības iela 84/86 dz. 24. Jaunlaulātie ir ceļojuši uz<br />
Igauniju un Lietuvu. Kā ģimenes pēdējā dzīvesvieta pirms<br />
izceļošanas uz Vāciju 1939. gadā ir norādīta Mazstraupes<br />
pagasta “Ravlicas” mājas. 1933. gada 25. aprīlī Barbara<br />
tika pierakstīta Mārupes pagasta “Tīriņu” mājās, bet 1937.<br />
gada 7. maijā - Bikstu pagasta “Kaķenieku” mājās. Uz<br />
“Ravlicām” ģimene pārcēlās 1938. gada 16. aprīlī.<br />
Barbaras Marnicas apglabāšanas vieta ļauj izteikt<br />
pieņēmumu, ka šīs ģimenes dzimtas turpinājums ir<br />
meklējams Kanādā. Abu laulībā piedzima bērni (XIV<br />
paaudze):<br />
• Meinhards Ansis Hugo Eginks (Meinchard Hans<br />
Hugo Eggink, *14.5.1933. Riga),<br />
• Margrieta Elza Barbara Eginks (Margret Elsa<br />
Barbara Eggink, *13.12.1934. Rīga),<br />
• Magda Merija Krista Eginks (Magda Mary<br />
Christa Eggink, *12.1.1939. Mazstraupes “Ravlica”).<br />
XII paaudzes pārstāve Marija Katrīna Natālija Eginka<br />
(Bergergrīna) (Marie Catharina Natalie Eggink<br />
(Bergengrun), *15.1.1857. Jelgava †15.4.1918. Rīga) bija<br />
precējusies ar agronomu Emīlu Otto Jēkabu Bergengrīnu<br />
(Emil Otto Jacob Bergengrun, *18.12.1853. Rīga †7.3.1901.<br />
Rīga). Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />
• Margarēte Marija Natālija Bergengrīna<br />
(fon Maidele) (Margarethe Marie Natalie von<br />
Bergenbrun (Baronesse von Maydell) *5.3.1885.<br />
Kangari, Ropažu novads †10.12.1948.)<br />
• Marija Auguste Tekla Bergengrīna (Mary<br />
Auguste Thekla Bergengrun, *9.11.1886. Kangari,<br />
Ropažu novads)<br />
• Ērika Katrīna Ella Bergengrīna (Erika Katharine<br />
Ella Bergengrun, *17.4.1888. Kangari, Ropažu<br />
novads). Ir zināms, ka 1939. gadā viņa repatriējās<br />
uz Vāciju. Kā pēdējā dzīvesvieta ir norādīta Rīga,<br />
Sarkankalna slimnīca (tolaik – psihiatriskā slimnīca<br />
tagadējās Traumatoloģijas slimnīcas teritorijā).<br />
No šīs pašas adreses ir repatriējusies viņas tēva<br />
brāļa, advokāta Karla Imanuela Bergergrīna (Carl<br />
Immanuel Bergergun, *3.7.1851. Rīga †2.10.1903.<br />
Rīga) atraitne Reinholdīne Emīlija Elizabete<br />
Bergengrīna (dzim. Falka) (Reinholdine Emilie<br />
Elisabeth Bergengrun (Falck), *19.10.1859. Pleskava<br />
†5.2.1940. Arnsdorf, Dresden).<br />
No šīs ģimenes pagaidām ir plašākas ziņas atrastas tikai<br />
par XIII paaudzes pārstāvi Margarēti Mariju Natāliju<br />
Bergengrīnu (fon Maideli) (Margarethe Marie Natalie<br />
von Bergenbrun (Baronesse von Maydell) *5.3.1885.<br />
Kangari, Ropažu novads †10.12.1948.), kura bija<br />
precējusies divas reizes – 1905. gada 24. augustā Rīgā ar<br />
baronu Ēriku Ferdinandu Johanu fon Maideli (Baron<br />
Erich Ferdinand Johann von Maydell, *10.9.1880. Kiidjärve,<br />
Eesti, †6.10.1934. Tallinn) un 1928. gada 5. maijā Tallinā<br />
ar Leo Benediktu Frēzi (Leo Benedict Frese, *25.8.1880.<br />
Tallinn, †31.5.1957.), kurš iepriekš bija precējies ar Lūciju<br />
Luīzi Idu fon Heningu (Lucie Luise Ida Adele von Henning,<br />
*5.1.1885. Tartu). Barona Ērika Ferdinanda Johana fon<br />
Maideļa un Margarētes Marijas Natālijas Bergengrīnas<br />
laulība tika šķirta pirms 1926. gada 26. jūnija, jo šajā<br />
dienā viņš Rīgā apprecējās otrreiz ar Elzbeti (Ebbiju)<br />
Kādi (Elsbeth (Ebby) Kade, *10.5.1901. †21.4.1991.).<br />
Savukārt barona Ērika Ferdinanda Johana fon Maideļa<br />
pirmajā laulībā ar Margarēti Mariju Natāliju Bergengrīnu<br />
piedzima (XIV paaudze):<br />
• Zigrīda Margarēte Marija fon Maidele<br />
(Hofmane/fon Notbeka) (Sigrid Margarethe Maria<br />
von Maydell (Hoffmann/von Nottbeck), *16.3.1907.<br />
Kiidjarve, Eesti †14.4.1966. Sjoruda, Sweeden).<br />
• Ģirts fon Maidelis (Gert von Maydell, *1.10.1909.<br />
Kiidjarve, Eesti †7.4.1945. Trautenauer Heide,<br />
Danziger Niederung)<br />
• Barbara Elizabete fon Maidele (Šūberte)<br />
(Barbara Elisabeth von Maydell (Schubert)<br />
*28.10.1913. Tartu †2012.), laulājusies ar Gerhardu<br />
Šūbertu (Gerhardt Schubert, *3.11.1909. †2007.).<br />
šajā laulībā ir dzimuši četri bērni (XV paaudze),<br />
kuru vārdi nav zināmi. Viena no pēctečiem ir<br />
meita, kas pēc laulībām pārgājusi vīra uzvārdā fon<br />
Neihofa (von Neuhoff).<br />
XIV paaudzes pārstāve Zigrīda Margarēte Marija fon<br />
Attēls 370.<br />
No kreisās: Jūlija Marija Irēna Eginka, Barbara Marnica (Eginka), Alise Margarēte Ģertrūde Eginka un Edgars<br />
Hugo Teodors Eginks.<br />
Maidele (Hofmane/fon Notbeka) (Sigrid Margarethe<br />
Maria von Maydell (Hoffmann/von Nottbeck), *16.3.1907.<br />
Kiidjarve, Eesti †14.4.1966. Sjoruda, Sweeden) bija<br />
precējusies divas reizes – pirmo reizi ar ķīmiķi Otto<br />
Eduardu fon Notbeku (Otto Eduard von Nottbeck,<br />
*13.8.1901. Kamenskoje, Ukraine †8.3.1942. Posen), bet<br />
1933. gadā ar mediķi Nīlu Hofmani (Niels Hoffmann,<br />
*27.2.1909. Tallinn, †11.10.1981.). Katrā no šīm laulībām<br />
piedzima pēcnācēji (XV paaudze):<br />
• Detlevs Bērends Johans fon Notbeks (Detlev<br />
Berend Johann von Nottbeck, *20.8.1929. Narva,<br />
†14.7.2008. Simcoe, Norfolk County, Ontario,<br />
Canada),<br />
Zigrīdas Margarētes Marijas fon Maideles otrajā laulībā ir<br />
dzimuši divi bērni, kuru vārdi nav zināmi.<br />
XIV paaudzes pārstāvis Ģirts fon Maidelis (Gert von<br />
Maydell, *1.10.1909. Kiidjarve, Eesti †7.4.1945. Trautenauer<br />
Heide, Danziger Niederung) bija precējies divas reizes un<br />
katrā no laulībām viņam piedzima pēcnācējs. Pirmajā<br />
laulībā ar Olgu fon Vāli (Olga von Wahl, *7.3.1914. Asick,<br />
Eesti †22.10.1969. Harmstorf, Niedersachsen) piedzima<br />
dēls (XV paaudze):<br />
• Hans Hurgens Maidelis (Hans Jurgen Maydell,<br />
*24.6.1932. Tallinn, †11.7.2010. Schleswig-Holstein).<br />
XV paaudzes pārstāvis Hans Hurgens Maidelis (Hans<br />
Jurgen Maydell, *24.6.1932. Tallinn, †11.7.2010.<br />
Schleswig-Holstein) bija precējies ar Andersu (Anders) un<br />
šajā laulībā piedzima pieci pēcnācēji (XVI paaudze), kuru<br />
vārdi nav zināmi (visticamāk, divas ir meitas, no kurām<br />
viena ir pārgājusi vīra uzvārdā Livoniusa (Livonius)).<br />
Savukārt Ģirta fon Maideļa otrajā laulībā ar savas pirmās<br />
sievas māsu Ninu fon Vāli (Nina fon Wahl, *10.11.1908.<br />
Warshaw) piedzima dēls (XV paaudze):<br />
• Ģirts fon Maidelis (Gert von Maydell, *21.7.1938.<br />
†27.7.1941.), kurš mira kā mazs zēns trīs gadu<br />
vecumā.<br />
Barona Ērika Ferdinanda Johana fon Maideļa otrajā laulībā<br />
ar Elzbeti (Ebbiju) Kādi piedzima dēls (XIV paaudze):<br />
Attēli 370. un 370.<br />
No kreisās: Otto Eduards fon Notbeks (Otto Eduard<br />
von Nottbeck) un Nils Hofmanis (Niels Hoffmann).<br />
• Bernds Aleksandrs Heinrihs fon Maidelis<br />
(Baron Bernd Alexsander Heinrich von Maydell,<br />
*28.7.1928. Tallinn, †23.6.2014.), kurš bija precējies<br />
divas reizes – 1984. gada 14. jūlijā ar Gizeli Gošu<br />
(Gisela Gosche, *23.7.1933. †21.10.1999.), bet<br />
pirms tam - 1969. gada 18. aprīlī ar Kristeli Albēri<br />
(Christel Albers, *4.1.1934. †1.12.1977.). Par<br />
pēcnācējiem šajās laulībās pagaidām ziņu nav.<br />
Ziņu par Margarētes Marijas Natālijas Bergengrīnas<br />
otrajā laulībā ar Leo Benediktu Frēzi dzimušiem<br />
pēcnācējiem pagaidām nav atrastas.<br />
XII paaudzes pārstāvis Pauls Jūlijs Nikolaus Eginks<br />
(Paul Julius Nikolaus Eggink, *3.1.1863. Jelgava †1911.)<br />
bija tirgotājs un provizors, kurš 1894. gada 9. jūnijā<br />
Sanktpēterburgā salaulājās ar Jelgavas fabrikantu dzimtas<br />
pārstāvja, aptiekāra Johana Filipa Žanno Grauderera<br />
(Johann Philipp Jeannot Grauderer, *1.5.1835. Jelgava<br />
†2.3.1878. Sanktpetersburg) un viņa sievas Florentīnes<br />
Emīlijas Natālijas Floras Grēgeres (Florentine Emilie<br />
Nathalie Flora Groeger, *4.5.1851. Rīga †28.3.1899.<br />
Sanktpetersburg, apglabāta “Smoļenskas” luterāņu<br />
kapsētā Sanktpēterburgā) meitu Alisi Gaudereri (Alice<br />
Gauderer, *23.3.1874. Sanktpēterburgā †31.10.1921.<br />
Wernigerode). Abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />
• Konstantīns Nikolajs Eduards Eginks<br />
(Konstantin Nikolaus Eduard Eggink, *5.4.1895.<br />
Wologda †1975. Bremen).<br />
• Frīdrihs Eginks (Friedrich Eggink, *1897.<br />
Wologda †pēc 19<strong>30</strong>.).<br />
XIII paaudzes pārstāvis Konstantīns Nikolajs Eduards<br />
Eginks (Konstantin Nikolaus Eduard Eggink, *5.4.1895.<br />
Wologda †1975. Bremen) 1922. gada 12. aprīlī Brēmenē<br />
salaulājās ar Aleksandu Lori Belokapitovu (Alexandra<br />
Lore Belokopitowa, *1896. Rīga †5.2.1989. Bremen), kura<br />
strādāja par bērnudārza audzinātāju. Abu laulībā esot<br />
bijuši trīs bērni, taču precīzāku ziņu pagaidām nav.<br />
XIII paaudzes pārstāvis Frīdrihs Eginks (Friedrich<br />
Eggink, *1897. Wologda †pēc 19<strong>30</strong>.) kļuva par<br />
elektroinženieri un salaulājās ar Klaudiju Belokapitovu<br />
(Claudia Belokopitowa, *†), kura strādāja par bērnudārza<br />
audzinātāju. Visticamāk, viņa bija Aleksandas Lores<br />
Belokapitovas māsa.<br />
Par pēcnācējiem šajā ģimenē ziņu nav, taču ir zināms, ka<br />
Alisei Gaudererei bija pusbrālis Ēriks Baumanis (Erich<br />
Baumann, *19.11.1880. Sanktpetersburg †2.1907.), kas<br />
dzimis Florentīnes Emīlijas Natālijas Floras Grēgeres<br />
laulībā ar Eduardu Baumani (Eduard Baumann<br />
*14.4.1852. Dobele, † Sanktpetersburg), kā arī divas māsas<br />
– Eleonora Aleksandra Grauderere (*1876. †1957.),<br />
kas bija mājsaimniece un Margarēte Elīza Grauderere<br />
(Ossenbūla) (Margarethe Elise Grauderer (Ossenbuhl),<br />
*24.12.1877. Sanktpetersburg, †13.7.1938. Weener, Lower<br />
Saxony), kas 1900. gada 20. oktobrī Sanktpēterburgā<br />
apprecējās ar papīra fabrikas direktoru Heinrihu Karlu<br />
(Heincu) Ossenbūlu (Heinrich Carl Heinz Ossenbuhl,<br />
*13.2.1870. Dorsfeld bei Dortmund †20.9.1940.<br />
Amstelveen, Netherlands). Šajā ģimenē piedzima dēls<br />
(XIII paaudze):<br />
• Vilhelms Eduards Ossenbūls (Wilhelm Eduard<br />
Ossenbuhl, *7.9.1901. Sanktpeterburg, †20.10.1976<br />
Leer),<br />
256 257
Change language