2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Krišs Kulbars un viņa sieva Made.
• Jānis Kulbers (*4.4.1901. [*17.4.1901.] Firkenhof
†), krustvecāki sieva Marija Krūmiņa, strādnieki
Andrejs Freimanis un Krišs Ulps.
tika pratināts “Pauru” māju iedzīvotājs Žanis Dišlers, kurš
liecināja, ka Kulbars vācu okupācijas laikā bija aizsargs.
Līdzīgu liecību sniedza arī Ēvalds Vanadziņš.
Pagaidām nav saprotams, kādēļ vienā ģimenē diviem
dēliem tika dots vārds Jānis, jo vēlāk ir atrodamas ziņas
par abiem, tādejādi izslēdzot varbūtību, ka otrreiz
jaundzimušajama ir dots iepriekš mirušā bērna vārds.
XI paaudzes pārstāvis Jānis Kulbers (*21.7.1892. Griķu
krogs [Grikkenskaja Korčma] †), kļuva par strādnieku
Kabiles ķieģeļu fabrikā un 1913. gada 29. septembrī
Kabiles baznīcā salaulājās ar Andreja Pettena un Annas
meitu Annu Petten (*9.1.1894. Kabilē †), kura laulību
brīdī bija meita Kabiles “Kresle-Lauce” saimē. Laulību
ierakstā līgavaiņa dzimšanas datums ir norādīts 22. jūlijs,
nevis 21. jūlijs, kā kristību reģistrā.
XI paaudzes pārstāvis Krišs Kulbers [Kulbars]
(*14.8.1898. [*26.8.1898.] Firkenhof †pēc 1941.) 1938. gadā
dzīvoja Gaiķu pagasta “Satikānu” (vēlāk – “Rūjas”) mājās
un iekūlās pamatīgās nepatikšanās – viņš paņēma Anša
Riekstiņa “svaru zīmi” par Saldus stacijā nodoto labību un
kopā ar savas sievas Lavīzes Kulbaras (*25.3.1896. Lutriņu
pagasts) labības grāmatiņu nodeva to labības biroja kasē,
kur saņēma 234,65 Ls. Par šo rīcību tiesa K.Kulbaru sodīja
ar 3 mēnešu cietumsoda, piedzenot par labu labības
birojam arī nodarītos zaudējumus – 234,65 Ls. Attiecīgais
ieraksts ir atrodams arī “Tieslietu ministrijas Soda ziņu
krājumā”, kurā ar Nr. 4581 ir norādīts, ka Kulbas-Kulbers,
Krišs, dz. 1898. gada 26. augustā Kuldīgas pagastā,; noz.
izd. 1937. gada 21. augustā, Liepājas apgabaltiesā 1938.
gada 15. martā, 542. panta I daļa, 2 mēneši cietumā.
Uzdevums izpildīts 1938. gada 3. maijā. Saskaņā ar arhīvā
esošo filtrācijas lietu Nr. 15076 un 1941. gada tautas
skaitīšanas anketu varam konstatēt, ka Kriša Kulbara un
Lavīzes ģimenē piedzima (XII paaudze):
• Jānis Kulbars (*28.5.1923. Gaiķu pagasts “Rūjas”)
• Krišus Kulbars (*17.5.1924. Gaiķu pagasts
“Rūjas”)
Jāpiezīmē, ka 1941. gada tautas skaitīšanas anketā visu četru
šīs ģimenes locekļu uzvārdi ir norādīti “Kulbars-Kulbers”,
bet Jēkaba un Kates – “Kulbars”. Uz Gaiķu pagasta “Rūjas”
mājām viņi pārcēlās 1939. gada 15. jūnijā, bet gadu
vēlāk – 1940. gada 7. maijā uz šejieni pārcēlās arī Jēkas
un Kate Kulbari. Savukārt filtrācijas lietā ir norādīts, ka
XII paaudzes pārstāvis Jānis Kulbars (*28.5.1923. Gaiķu
pagasts) bija aizsargs. 1945. gada 31. maijā tika pieņemts
lēmums par Jāņa Kulbara nosūtīšanu uz NKVD speciālo
nometni, jo 1944. gadā, “kļūdams par fašistiskās aizsargu
organizācijas biedru, saņēma ieroci – šauteni, lai apsargātu
dzelzeļa tiltu”. Vēlāk protokolos ir minēts, ka 1939. gadā
Jānis Kulbars ir slimojis ar plaušu tuberkulozi. Ņemot
vērā Kulbara sūdzības, komisija konstatēja, ka viņš slimo
ar distrofiju un viņam ir nepieciešama vairāku mēnešu
rehabilitācija, tādēļ 1945. gada 25. septembrī tika pieņemts
lēmums viņu atbrīvot no nometnes, kas atradās Pečoros.
Nopratināšanas protokolā Jānis Kulbars liecina, ka līdz
karam strādāja sava tēva saimniecībā, kas bija 20 ha plaša
un kurā tika turēti 2 zirgi, 4 govis un citi sīklopi. “1944.
gada augustā es kļuvu par aizsargu un saņēmu latviešu
leģiona armijas formu, kā arī franču šauteni, kuru nodevu
1945. gada aprīlī. Manos pienākumos ietilpa dzelzceļa
apsardzība.” Tāpat Kulbars atzina, ka sākotnēji devis
izmeklētājiem nepatiesas liecības, lai viņus maldinātu.
Filtrācijas lietā esosie materiāli ļauj secināt, ka Kulbars tika
pratināts 1945. gada 29. maijā, bet dienu ātrāk – 28. maijā
ATSAUCES:
1. “Gribējis nopelnīt ar cita svaru zīmi” laikraksts “Jaunākās ziņas” Nr. 45, 1938. gada 24. februāris
2. “Tieslietu ministrijas Soda ziņu krājums”, Tieslietu ministrija, Rīga, 1939.
3. LVA 1821. fonds, 2. apraksts, lieta Nr. 15076
4.
664 665