You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Attēls 51.<br />
Ieraksts Rišeljē liceja 40 gadu albumā par celtniecības<br />
komitejas locekli Dihtu.<br />
Atsaucoties uz arhīva materiāliem, Im.Lancmanis šo<br />
notikumu min kā Dihta arhitekta karjeras beigas un<br />
ilggadējas tiesvedības sākumu, kas noslēdzās 1843. gada 2.<br />
martā ar Dihta atzīšanu par vainīgu Bērzes baznīcas torņa<br />
sabrukšanā un 14235 rubļu soda naudas piespriešanu. 220<br />
Lancmanis norāda, ka šo soda naudu Valsts kase nav<br />
saņēmusi, jo Dihts esot pazudis un nesekmīgi meklēts<br />
visā Krievijas Impērijā. 221<br />
1820. gada 6. oktobrī pēc paša vēlēšanās atstājot guberņas<br />
arhitekta amatu 222 , Dihts, domājams, nerēķinājās ar<br />
Bērzes baznīcas torņa sabrukšanu 1821. gada maijā. Pēc šī<br />
notikuma Dihta materiālais stāvoklis būtiski pasliktinājās<br />
(lai arī viņš turpināja darbību kā arhitekts) un viņš tika<br />
iesaistīts divas tiesvedībās.<br />
Neskatoties uz Bērzes baznīcas incidentu, 1821. gada<br />
20. oktobrī pēc paša Dihta lūguma viņam tiek izsniegta<br />
iekšzemes pase ceļošanai uz citām impērijas pilsētām. 223<br />
Viena no tiesvedībām bija ar žīdu Eliasu Hiršu Joffi, kas<br />
sākās 1824. gadā. No 18<strong>30</strong>. gada 24. februāra lūguma<br />
caram varam uzzināt, ka Dihts lūdz nozīmēt viņam<br />
Kurzemes galma virstiesas advokātu Šāku (Schaack)<br />
par viņa advokātu bez maksas, jo jau 1823. gadā, kad<br />
pret Dihtu bijusi izvirzīta apsūdzība sakarā ar iebrukušo<br />
Bērzes muižas baznīcas torni un 1824. gadā, kad sākusies<br />
viņa tiesāšanās ar žīdu Eliasu Hiršu Joffi, Kurzemes galma<br />
virstiesa bija nozīmējusi Dihtam bezmaksas advokātu<br />
– advokātu Finku (Finck), kurš tagad ir miris. Dihta<br />
materiālais stāvoklis, salīdzinot ar 1823. un 1824. gadu<br />
nav uzlabojies, bet gan pasliktinājies. 224<br />
27.februārī šis lūgums tika apmierināts – advokāts Šāks<br />
tika nozīmēts par Dihta aizstāvi bez maksas, tomēr gala<br />
spriedums Dihtam nebija labvēlīgs - 1831. gada <strong>30</strong>. aprīlī<br />
Kurzemes galma virstiesa piesprieda Dihtam samaksāt<br />
182 rubļus žīdam Joffem. 225<br />
Otra tiesvedība ir saistīta ar Bērzes baznīcas torņa<br />
sabrukšanu un tā ilga līdz 1843. gadam, kas šobrīd ir<br />
tiesvedības Dihts esot devies bēgļu gaitās, lai izvairītos no<br />
soda, taču šī pētījuma laikā jaunatklātie dokumenti ļauj Arhīva dokumentos minēts, ka pārvaldnieces<br />
cietokšņa lielkaujām. 231 atrastas.<br />
apgalvot, ka Dihts neslēpās, bet turpināja savu darbību ne pienākumus Anette Šarlotte Mellere pildījusi līdz 1826.<br />
tikai Kurzemes guberņā, bet arī citviet.<br />
gada 18. septembrim, kad mēnesi pirms sava jaunākā dēla<br />
piedzimšanas Dihti, iespējams, pārceļas uz Jaunsessavas<br />
Tā piemēram, 1838. gadā Sanktpēterburgā tika publicēts (Neu Sessau) muižu - šāds secinājums izdarāms no<br />
viņa darbs “Ieteikumi krievu krāsns uzlabošanai” pāra jaunākā dēla dzimšanas ieraksta. Šajā laikā Dihtu<br />
(“Наставление к улучшению русской печи”), kas esot ģimene ir Dobeles baznīcas vācu draudzes (nevis līdzās<br />
kļuvusi ļoti populāra.<br />
muižai esošās Sesavas draudzes) locekļi, un Dobeles<br />
baznīcā laikā no 1823. līdz 1826. gadam ir kristīti Amālija<br />
No 1838. gada 18. maija līdz 1842. gada 15. jūlijam viņš Karolina Oktāvija Dihta (*<strong>30</strong>.10.1822.), Jūlija Vilhelmīne<br />
bija 8.kategorijas arhitekts Odesā un piedalījās Rišeljē Matilde Dihta (*1.6.1824.), Eiženija Johanna Aleksandra<br />
liceja jaunā korpusa celtniecībā, par ko liecina ieraksts Dihts (*9.6.1825.) un Fridrihs Vilhelms Nikolajs Dihts<br />
liceja 40 gadu jubilejai veltītajā izdevumā, kas publicēts (*29.10.1826.).<br />
Odesā, 1857. gadā. 227<br />
Tādejādi saskaņā ar šobrīd konstatētiem dokumentāliem<br />
Savā leksikonā Kempe norāda, ka laikā no 1814. gada pierādījumiem – ierakstiem baznīcu grāmatas dzimšanas<br />
līdz 1821. gadam Dihts Mītavā kristījis sešus bērnus, reģistros, Heinriha Eduarda Dihta un Annas Šarlotes<br />
Attēls 50.<br />
t.s.k. dēlus Vilhelmu, Eduardu un Voldemāru, 228 taču par Melleres laulībā ir dzimuši deviņi vai 10 bērni (atkarībā<br />
Rišeljē liceja ēka Odesā, kuras celtniecības komitejā<br />
šī apgalvojuma precizitāti ir pamats šaubīties, jo Jelgavas no tā, vai pirmie divi tiek uzskatīti par vienu un to<br />
strādāja Dihts.<br />
baznīcu grāmatās ir atrodami tikai četru šajā laika posmā pašu, vai diviem dažadiem zēniem). Dažādos avotos<br />
pēdējā dokumentālā liecība par Dihta dzīvi – pēc šī tiesas<br />
dzimušu bērnu dzimšanas un kristību ieraksti. Lai arī ir atrodamas nelielas ziņas par Dihta bērnu dzīves<br />
sprieduma ziņas par viņu vairs nav atrodamas.<br />
no šāda apgalvojuma varētu secināt, ka Dihtam bija seši gājumu. Galvenokārt tās atrodamas Austrumu un<br />
bērni, to precīzo skaitu noteikt ir sarežģīti – šobrīd atrastie Dienvidaustrumu Eiropas studiju institūta (Institut fur<br />
Viens no mīklainākajiem dokumentiem, kas saistīts ar<br />
ieraksti baznīcas grāmatās, liecina, ka dzīvojot Tāšu Ost- und Sudosteuropaforschung) publicētajā vācbaltu un<br />
Dihtu ir viņa sievas Dorotejas 1823. gada 22. marta vēstule<br />
Padurē, 1812. gadā pāris laidis pasaulē savu pirmdzimto vācu izcelsmes personu apkopotajā radītājā, ko veidojis<br />
ģeneralgubernātoram. 226 Pirmkārt, uz šīs vēstules Dihta<br />
dēlu Viljamu Eduardu (*28.7.1812.), kurš kristīts Grobiņas Eriks Amburgers, 232 kā arī Krievijas adrešu kalendāros<br />
sieva ir norādīta kā “atraitne”, lai gan viņas vīrs ir dzīvs<br />
(nevis Durbes) baznīcā.<br />
un citos izdevumos. Kopumā dažādu baznīcu grāmatās<br />
un kā liecina baznīcu grāmatas, turpmākajos gados abi<br />
Tomēr arhīvu materiāli mums uzdod pagaidām ir konstatēti sekojoši ieraksti par Dihta bērniem (X<br />
laiž pasaulē vēl trīs bērnus. Otrkārt, vēstulē tiek norādīts,<br />
neatbildētus jautājumus, jo 1814. gada Durbes Ziemeļu paaudze):<br />
ka Doroteja ir “astoņu bērnu māmiņa”. Šis ir mīklainākais<br />
draudzes kristīto bērnu sarakstā ir atrodams ieraksts par<br />
apgalvojums vēstulē, jo saskaņā ar baznīcu grāmatu<br />
Vilhama Eduarda kristībām – šoreiz ierakstā jau norādīts,<br />
• Viljams Eduards Dihts (William Eduard Dicht,<br />
ierakstiem, līdz 1823. gada 22. martam Dihta ģimenē<br />
ka Dihts ir “guberņas arhitekts”. Ja pieņemam, ka šis ir *1812. Gros Drogen †1812.), visticamāk, miris kā<br />
bija dzimuši seši bērni. Rūpīgāk iepazīstoties ar konkrēto<br />
otrais Dihtu bērns, tas nozīmētu, ka pirmais ir miris kā zīdainis. Par viņa krustvecākiem kļuva Nikolaus fon<br />
dokumentu, jāizsaka pieņēmums, ka vārds “atraitne” ir<br />
zīdainis. Abos ierakstos tikai daļēji sakrīt krustvecāki, kas Korfs no Tāšu muižas (Nicolaus v. Korff aus Telsen),<br />
norādīts kļūdaini, iespējams, vēlākos gados, kad konkrētais<br />
savukārt liecina par to, ka iespējams, runa ir par diviem Agnesa fon Korfa (Agnesa v. Korff), Doroteja<br />
dokuments ir nokļuvis arhīva fondos. Vēstulē Dihta sieva<br />
dažādiem kristību gadījumiem. Kādēļ viens un tas pats fon Koskull (Dorothea von Koskull), kapteiņa<br />
vēršas pie ģeneralgubernātora ar lūgumu palīdzēt, jo<br />
(?) bērns ir kristīts divas reizes un dažādās baznīcās – Andrejevska sieva Anete fon Andrejevska (Anette<br />
ilgstošās tiesvedības dēļ viņas vīrs ir zaudējis iespēju pelnīt<br />
pagaidām nav skaidrs.<br />
von Andrejewsky), Doktora Krauzes sieva (Frau<br />
naudu iztikai Mītavā. Sava vīra profesionālo problēmu dēļ<br />
Doctorin Krause), ķirurgs Šikmans (Chirurgus<br />
viņa ar ģimeni bija spiesta pamest Mītavu un pārcelties<br />
Pārceļoties uz Jelgavu (kur, visticamāk, Dihta ģimene, Schicman) un viņa sieva An.Vilhelmīne Šikmane<br />
uz lauku muižu [Rumbenhof], kuras nomai viņas ģimenei<br />
atbilstoši tās sociālajam statusam, dzīvoja pašā pilsētā, (An.Wilh.Schicman).<br />
vairs nav līdzekļu. Viņa arī norāda, ka muižas īpašnieks<br />
nevis ārpus tās), Dihtu ģimene kļuva par Mītavas<br />
• Vilhelms Eduards Dihts (Wilhelm Eduard Dicht,<br />
nav atdevis viņai parakstītos līgumus. Tomēr jautājums<br />
Sv.Trīsvienības pilsētas vācu (Mitau St.Trinitatis Stadt, *1813. †?), plašāku ziņu nav.<br />
par vēstulē minētajiem astoņiem bērniem joprojām ir<br />
deutsche) draudzes locekļiem, tādēļ šajā baznīcā ir<br />
• Aleksandrs Voldemārs Dihts (Alexander<br />
neatbildēts.<br />
kristīti Aleksandrs Voldemārs Dihts (*20.2.1814.), Karls Woldemar Dicht, *20.2.1814. Jelgava †?) 1835. gadā<br />
Ādolfs Dihts (*1.1.1816.), Heinrihs Oskars Teodors Dihts kļuvis par virsnieka kandidātu (Fahnrich), 1836.<br />
Ilggadējā tiesvedība Dihtam izrādījās nelabvēlīga – tiesa<br />
(*20.12.1819.) un Anna Luīze Antonija Dihta (*1.2.1821.). – apakšleitnantu, 1838. – leitnantu, vēlāk Štāba<br />
piesprieda Dihtam sodu. Līdz šim tika uzskatīts, ka pēc šīs<br />
kapteini (pakāpes piesķiršanas gads nav zināms) un<br />
Savukārt pēc guberņas arhiteta karjeras beigām Dihta 1848. gadā viņš bija kapteiņa pakāpē. 1845. un 1848.<br />
Attēli 48. un 49.<br />
ģimene pamet Jelgavu, un visticamāk, pārceļas uz gados strādājis Tambovā, guberņas celtniecības<br />
Kandavas mācītājmuiža ap 1900. un 2005. gadu.<br />
Rumbas muižu (Rumbenhof), kur Doroteja Dihta kļūst komisijā par ceļu būves inženieri.<br />
par Aleksandram fon Mēdemam piederošās muižas<br />
• Karls Ādolfs Dihts (Carl Adolph Dicht, *1.1.1816.<br />
pārvaldnieci. 229<br />
Jelgava †?) 1836. gadā kļuva par virsnieka<br />
kandidātu (Fahnrich), 1837. – apakšleitnantu, 1838.<br />
Par Rumbenhofu - Rumbas jeb Rumbenes muižu varam – leitnantu, vēlak - kapteini (pakāpes piesķiršanas<br />
atrast ziņas, ka tā ir bruņinieku lēņa muiža mūsdienu gads nav zināms). Strādāja par ceļu inženieri 12.<br />
Džūkstes pagastā, Tukuma rajonā, netālu no jaunās ceļu iecirknī.<br />
Rīgas - Liepājas šosejas, kas piederēja Medemu dzimtai.<br />
• Heinrihs Oskars Teodors Dihts (Heinrich<br />
1912. gadā muižu veidoja 580 ha muižas zemes un 472 ha Oskar Theodor Dicht, *20.12.1819. †27.10.1867.<br />
zemnieku zemes. LR agrārreformas laikā muižas zemes tika Sanktpēterburga) 1840. gadā kļuva par virsnieku<br />
īpašniekiem konfiscētas un sadalītas jaunsaimniecībās, (apakšleitnants), 1845. gadā – par leitnantu, bet<br />
bet muižas centrs ar neatsavināmo zemes daļu (50 ha), vēlāk – Štāba kapteini un ceļu būves inženieri<br />
palika Medemu ģimenes īpašumā līdz 1939. gadam. 2<strong>30</strong> Irkutskā (1845.-1852.) Kopš 1854. gada strādājis<br />
Mūsdienās ir saglabājušās divas alejas, kas ved uz bijušo Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa būves<br />
muižas centru. Muižas parka teritorijā izveidota piemiņas kancelejā. Miris 47 gadu vecumā Sanktpēterburgā<br />
vieta Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem. Muižas ēkas tika 1867. gada 27. oktobrī, apglabāts Novodevičas<br />
nopostītas II Pasaules kara laikā un no ēkām pāri palicis klostera kapsētā. Ziņas par krustvecākiem un viņa<br />
nav pilnīgi nekas. Te notika viena no pēdējām Kurzemes iespējamiem pēcnācējiem un ģimeni pagaidām nav<br />
210 211
Change language