You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
traktējams kā nākamās ierēdņa pakāpes kandidāta<br />
pakāpe), kas atbilst 10. klases ierēdņa rangam. Pēc trīs<br />
gadiem - 1890. gada 10. decembrī ar valdošā Senāta<br />
departamenta rīkojumu Nr. 324 sakarā ar izdienu viņš<br />
tika paaugstināts un iecelts par Titulēto padomieku (so<br />
staršinstvom), kas atbilst 9. klases ierēdņu rangam.<br />
Nākamais karjeras kāpums sekoja 1894. gada 26.<br />
februārī, kad ar valdošā Senāta departamenta rīkojumu<br />
Nr. 19 sakarā ar izdienu iecelts par kolēģijas asesoru<br />
(so staršinstvom), kas atbilst 8. klases ierēdņu rangam.<br />
Savukārt jau 1894. gada 11. augustā A.Mellers tika<br />
nozīmēts par jaunāko arhitektu Kurzemes guberņas<br />
pārvaldes celtniecības nodaļā, kas nozīmē, ka šajā laikā<br />
viņš kopā ar ģimeni pārcēlās no Tulas un Jelgavu, kur<br />
apmetās toreizējā Konstantīna ielā 2 (mūsdienās –<br />
Pulkveža Brieža iela Jelgavā. Šobrīd šīs ēkas vietā atrodas<br />
bijušās Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas ražošanas korpusi.).<br />
Par godu imperatora Aleksandra III valdīšanas atcerei,<br />
1897. gada 6. decembrī A.Mellers saņēma Sv.Staņislava 3.<br />
šķiras sudraba ordeni (1897. gada 15. februārī pavēle Nr.<br />
91) ar Aleksandra lenti nēsāšanai pie krūts.<br />
Pēc nepilniem pieciem Kurzemē nostrādātajiem gadiem -<br />
1899. gada 27. martā ar pavēli Nr. 18. Mellers tika iecelts<br />
par galma padomnieku (so staršinstvom), kas atbilst 7.<br />
klases ierēdņu rangam, bet 1900. gada 5. februārī – ar<br />
pavēli Nr. 7 viņš iecelts par Kurzemes Guberņas pārvaldes<br />
rīcības komitejas Ceļu nodaļas ceļu būves vecāko inženieri<br />
– no 1901. gada adresu kalendāra mēs varam uzzināt, ka<br />
A.Mellera komandā tolaik strādāja jaunākā ceļu būves<br />
inženiera p.i. Aleksandrs Aleksandrovičs Kolbs un ceļu<br />
būves lietveža p.i. Ivans Petrovičs Miķelsons 429 , kurš<br />
visticamāk, bija Jānis Miķelsons.<br />
Nākamais paaugstinājums sekoja 1901. gada 29. oktobrī,<br />
kad ar pavēli Nr. 80 viņš tika iecelts par kolēģijas<br />
padomnieku (so starsinštvom), kas atbilst 6. klases<br />
ierēdņu rangam. Pēc gada - 1902. gada 6. decembrī ar<br />
pavēli Nr. 101 viņam tika piešķirts pirmais apbalvojums<br />
- Sv.Annas 3. šķiras ordenis.<br />
Visbeidzot, ar 1905. gada 17. decembra pavēli Nr. 98<br />
A.Mellers tika iecelts par Valsts padomnieku, kas jau<br />
atbilda 5. klases ierēdņa rangam (no šī brīža, saskaņā ar<br />
laikmeta tradīcijām, pret viņu tika lietota uzrunas forma<br />
“Jūsu augstdzimtība” – “Ваше высокородие”). Ziņu par<br />
vēlāk piešķirtām jaunām civildienesta pakāpēm nav.<br />
Šajā laikā A.Mellera atalgojums noteikts 1875 rubļi, bet<br />
Attēls 506.<br />
1917. gada Jelgavas plāna fragments, kurā norādīts<br />
Konstantīna ielas 2. nama izvietojums – toreizējo<br />
Schreiberstrasse un Konstantinstrasse ielu stūrī<br />
(mūsdienās – Kr. Barona un Pulkv.Brieža ielu stūris).<br />
Apbūve tika iznīcināta II Pasaules kara laikā.<br />
piemaksas – 1125 rubļi, kopā veidojot <strong>30</strong>00 rubļu gadā.<br />
Pēdējais ieraksts, kas liecina par A.Mellera darba gaitām<br />
laikā līdz šī dokumenta noraksta izgatavošanai 1909. gadā,<br />
ir 1906. gada 9. decembra rīkojums Nr. 42 par Sv.Staņislava<br />
2. šķiras ordeņa piešķiršanu A.Melleram. Par šo notikumu<br />
tolaik rakstīja arī avīzes.<br />
Dienesta lietā minēti laiki, kad A.Mellers devās<br />
atvaļinājumos – uz 28 dienām 1887. gada 21. secembrī,<br />
uz četrām nedēļām 1901. gada 6. janvārī, 1903. gada<br />
23. februārī uz sešām nedēļām, 1906. gada 1. jūnijā uz<br />
2 mēnešiem līdz 1. augustam. Pēdējais atvaļinājums<br />
norādīts 1907. gadā – no 15. jūnija līdz 15. jūlijam. No<br />
visiem atvaļinājumiem darbā viņš atgriezās laicīgi. Kā<br />
redzams, par A.Mellera 1901. gada atvaļinājums pat tika<br />
atzīmēts laikrakstā “Latviešu avīzes”.<br />
Saskaņā ar Kurzemes 1908. gada adresu kalendāra ziņām,<br />
šajā laikā A.Mellera komandā bija lietvedis, guberņas<br />
sekretārs Ivans Petrovičs Miķelsons, kancelejas darbinieki<br />
Oskars Konstantinovičs Gotšalks, Ludvigs Davidodovičs<br />
Vidiņš, Hugo Janovičs Torims un Indriķis Janovičs<br />
Jankevics. 431 Spriežot pēc uzvārdiem, visticamāk, visi<br />
Ceļu nodaļas kancelejas darbinieki bija latvieši. Turpat<br />
norādīts, ka Mītavas jaunākais ceļu inženieris šajā laikā ir<br />
Josifs [Jāzeps] Karlovičs Lūks.<br />
Jau pēc mūsu rīcībā esošās dienesta lietas norakstā aptvertā<br />
Attēls 505.<br />
A.Mellera projektētā klostera slimnīcas ēka (1891.-1896.), kas saglabājusies līdz mūsdienām un atrodas Tulā, Līzas<br />
Čaikinas ielā. Šobrīd – dzīvojamā māja. No kreisās: A.G.Melleram piešķirtie apbalvojumi - Sv.Staņislava ordenis,<br />
2.šķira, Sv.Staņislava ordenis 3.šķira, un Sv.Annas ordenis, 3.šķira.<br />
Attēls 511.<br />
Kurzemes guberņas 1901. gada uzziņu grāmata.<br />
brālis Jelgavā. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu arhīvā<br />
ir atrasts ieraksts Nr. 1101 par pensionēta inženiera<br />
Artūra Mellera miršanas faktu Jelgavā 1942. gada 7.<br />
novembrī, 82 gadu vecumā. Šajā dokumentā nav norādīts<br />
viņa otrais vārds “Gotlībs”, bet dzimšanas datums ir<br />
norādīts 1860. gada 19. maijs, t.i. – ievērojot kalendāra<br />
reformas atšķirības starp 7. maiju, kas ir norādīts baznīcas<br />
grāmatā. Kā nāves iemesls ir norādīta plaušu tuberkuloze.<br />
Šajā izziņā norādīts, ka viņš nāves brīdī bija precējies, kas<br />
ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka viņa sieva šajā brīdī ir bijusi<br />
dzīva. Visticamāk, Artūrs Gotlībs Mellers tika apglabāts<br />
Jelgavā (visticamāk, ka 20. gs 40. gadu beigās iznīcinātajās<br />
kapsētās stacijas tuvumā, kur, domājams, bija Melleru<br />
dzimtas kapi).<br />
Attēli 513. un 5.<br />
Kā jau minēts iepriekš, 1886. gada 17. janvārī<br />
Laikraksts “Libausche Zeitung” 1906. gads. 4<strong>30</strong> (augšā) un<br />
[Sanktpēterburgā] A.Mellers salaulājās ar Vasīlija<br />
laikraksts “Latviešu avīzes” 1901. gads (lejā) 43 Antonova meitu Elizabeti Antonovu (Elisabeth Antonow,<br />
*5.10.1866. Санкт-Петербург †pēc 1942. Jelgava ?) un<br />
šajā laulībā ir dzimuši četri bērni (XII paaudze):<br />
laika perioda, 1912. gadā laikrakstā “Tēvija” ir neliela ziņa<br />
par to, ka “Par Kurzemes guberņas arhitektu iecelts vecākais<br />
ceļu inženieris, valstspadomnieks Mellers”. Visticamāk, šī<br />
iecelšana notika 1912. gada februārī, taču šajā amatā viņš<br />
pavadīja vien dažus mēnešus, jo saskaņā Krievijas adresu<br />
kalendāros publicētajām ziņām (piemēram, 1913. gada<br />
adresu kalendārs 432 ), 1912. gadā viņš pārcēlās uz Rjazaņu,<br />
kur līdz [aptuveni] 1916. vai 1917. gadam pildīja guberņas<br />
arhitekta pienākumus.<br />
Visticamāk, šis amats un statuss bija iemesls, kādēļ Rjazaņā<br />
parādījās (un 1915. gadā mira) viņa tēvs, dēls Vladimirs<br />
(Voldemārs), kā arī parādās viņa brālis, veterinārārsts<br />
Augusts Voldemārs Mellers, kuri šeit ieradās, domājams,<br />
bēgļu gaitās karadarbības dēļ.<br />
• Elizabete Mellere (Ēdelmane) (Elisabeth Moeller<br />
(Edelmann), *17.9.1887. Санкт-Петербург † pēc<br />
1965. Санкт-Петербург).<br />
• Zinaīda Mellere (Trubeckaja) (Sinaida Moeller<br />
(Trubetzkaja), *1.7.1889. Санкт-Петербург<br />
†1.3.1917. Санкт-Петербург).<br />
• Vladimirs (Voldemārs) Mellers (Vladimir<br />
Moeller, *11.11.1890. Санкт-Петербург †1964.<br />
Москва).<br />
• Leonīds Mellers (Leonid Moeller, *18.5.1893.<br />
Санкт-Петербург †6.1.1938. Москва).<br />
Savukārt par abām Artūra Gotlība meitām, XII paaudzes<br />
pārstāvēm Elizabeti Melleri (Ēdelmani) ((Elisabeth<br />
Moeller (Edelmann), *17.9.1887. Санкт-Петербург<br />
Attēls 522.<br />
Mātera iela ap 1942. gadu - pēdējā šobrīd zināmā Artūra<br />
Gotlība Mellera ģimenes dzīvesvieta Jelgavā.<br />
Zināms, ka pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas Artūrs<br />
Mellers atgriezās Jelgavā, kur aizvadīja savus pensijas<br />
gadus. No dzimtas mutvārdu liecībām zināms, ka viņš,<br />
būdams pensionārs, regulāri sūtīja finansiālu palīdzību<br />
no Jelgavas uz Tbilisi, kur dzīvoja viņa 1915. gadā mirušā<br />
brāļa Hugo Leonharda Mellera bērni - dēls Nikolajs<br />
Mellers (*1902. †1932.), meita Olga Mellere (*1905.<br />
†1990.), kā arī viņu bērni – Dmitrijs Mellers (*1932.) un<br />
Tatjana Gaļina Mellere (Kurbatova) (*1933. †1992.).<br />
Līdz šim pēdējās norādes par viņa dzīvi bija atrodamas<br />
1941. gadā – viņa brāļa Augusta Voldemāra Mellera<br />
nopratināšanas protokolā, kurā ir norādīts, ka viņam ir<br />
428 429
Change language