You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Senākās ziņas par Baumaņu dzimtu ir atrodamas<br />
Hercogu muižas dvēseļu revīzijās, no kurām uzzinām,<br />
ka Baumaņu uzvārds parādās divās šīs muižas mājās<br />
– “Gubedancas” (“Gubbedanz”) un “Mislavas enģeļu”<br />
(“Misslau Engel”). “Mislavas enģeļu” mājās šajā laikā tiek<br />
uzrādīti no Paulsgnades (Ozolnieku) muižas 1850. gadā<br />
uz Hercogu muižu pārnākušais <strong>30</strong>½ gadus vecais Mārtiņa<br />
Baumaņa dēls Pēteris Baumanis (*1827.), viņa sieva, <strong>30</strong>½<br />
gadus vecā Pētera [Ežmaļa?] meita Lavīze (*1827.), kā arī<br />
viņu bērni:<br />
• Mārtiņš Baumanis (*1847.)<br />
• Grieta (*1851. †11.5.1882.), iespējamais miršanas<br />
datums ir pierakstīts bez paskaidrojuma.<br />
• Jānis Baumanis (*1853.), atstājis muižu 1873.<br />
gada 10. novembrī 20 gadu vecumā.<br />
• Anna Baumane (*1855.)<br />
Nekādu turpmāku ziņu par šiem Baumaņiem nav izdevies<br />
atrast, arī viņu tiešā radniecība nav pilnībā apstiprināta.<br />
Ar daudz augstāku varbūtības pakāpi var apgalvot, ka<br />
otrā – “Gubedancas” mājā 1857. gadā norādītie Baumaņi<br />
ir uzskatāmi par tiešajiem dzimtas priekšgājējiem. Te<br />
tiek uzrādīti 20 gadus vecs (IX paaudze) Ansis Baumanis<br />
(*1837.), viņa 25 gadus vecā sieva Trīne Baumane (*1832.),<br />
kā arī viņu 2½ gadus vecais dēls Pēteris Baumanis (*1854.).<br />
Domājams, šis ir X paaudzes pārstāvis, vēlākais Ozolnieku<br />
mežsargs Pēteris Baumanis [-Bauris] (*1854. †5.2.1921.<br />
Jelgava), kura bija precējies ar Lizeti Zusteri (* † ap 1917.<br />
bēgļu gaitās I Pasaules kara laikā Krievijā, iespējams<br />
Tihoreckā (Krasnodaras novads)).<br />
Attiecībā par Pētera Baumaņa [– Baura] dzimšanas un<br />
nāves datiem ir divas pretrunīgas informācijas – 1920.<br />
gada 13. novembrī viņam izdotajā pasē ir norādīts, ka<br />
Ozolniekos dzimušais zemkopis pases izdošanas brīdī ir<br />
bijis 66 gadus vecs, kas nozīmē, ka viņa dzimšanas gads<br />
būtu 1854., turpretim Jelgavas Nikolaja latviešu draudzes<br />
Attēls 740.<br />
Pēteris Baumanis-Bauris, blakus sēž Krievijā mirusī<br />
sieva Lizete Baumanis (dzim. Zusters), Jānis Baumanis<br />
ar dēlu. Stāv (no kreisās): Katrīne Paulīne Baumane,<br />
Lavīze Baumanis, 1917. gadā.<br />
BAUMAŅU DZIMTA<br />
mirušo reģistrā ir norādīts, ka 1921. gada 5. februārī<br />
pl. vienos naktī 70 gadu vecumā no vecuma nespēka<br />
ir miris atraitnis Pēteris Baumanis Pētera dēls, kas arī<br />
dzimis Ozolniekos. No šī ieraksta secināms, ka Pēteris<br />
Baumanis dzimis 1851. gadā. Pagaidām nav zināms, kā<br />
Baumaņu dzimtā ir ieviesies dubultuzvārds “Bauris”, kas<br />
vēlāk dokumentos vairs neparādās. Ņemot vērā faktu, ka<br />
1920. gadā izdotajā pasē Pētera Baumaņa-Baura vecums<br />
ir norādīts tikai pieraksta veidā, nevis norādot dzimšanas<br />
gadu, var izvirzīt pieņēmumu, ka šis ieraksts ir bijis<br />
kļūdains.<br />
Jelgavas Sv.Annas latviešu lauku draudzes baznīcas<br />
kristību reģistros ir redzams, ka Pētera Baumaņa [-Baura]<br />
un Lizetes Baumanes (dzim. Zusteres) ģimenē piedzima<br />
(XI paaudze):<br />
• Johans Hans Augusts Baumanis (*10.7.1884.<br />
Svēte), kā krustvecāki ir norādīti Jānis Kristjansons,<br />
Trīne Kristjansone un Katrīne Kristjansone.<br />
Kristjansoni ir jaundzimušā zēna mātes māsas vīra<br />
dzimtas pārstāvji.<br />
• Johans (Jānis) Pēteris Augusts Baumanis<br />
(*19.8.1890. Ozolniekos - Ercogu jeb Hercogu muiža,<br />
vēlākais nosaukums – Vītoliņi Valgundes pagastā),<br />
• Katrīne Paulīne Baumane (*25.10.1891. Svētes<br />
pagasts †25.11.1975. Jelgava), kā krustvecāki<br />
ir norādīti Katrīne Paulīne Kristjansone, Jānis<br />
Kristjansons un Emīlija Siliņa. Visticamāk,<br />
Katrīnes Paulīnes dzimšanas laikā viņas vecāki<br />
dzīvoja Līvbērzē, kas kā dzimšanas vieta norādīta<br />
līdzās nosaukumam Dumpes muiža, lai gan vēlāk<br />
izsniegtajos dokumentos viņas dzimšanas vieta ir<br />
norādīta Svētes pagasts.<br />
Pretrunīga informācija ir arī par Katrīnes Paulīnes<br />
Baumanes brāli – mūrnieku un būvuzņēmēju Jāni<br />
Baumani. Iespējams, ka Jānis Baumanis kā būvuzņēmējs<br />
Attēls 744.<br />
Jāņa Baumaņa un Lavīzes kāzas. Pa kreisi no līgavaiņa<br />
sēž Pēteris Pūcītis, aiz viņa stāv Katrīne Paulīne<br />
Baumane, pa labi no jaunā pāra sēž līgavas vecāki, kuru<br />
vārdi nav zināmi.<br />
Attēls 743.<br />
Jāņa Baumaņa meita Elza Baumane 1920. gadā un īsi<br />
pirms nāves 1929. gadā.<br />
piedalījās Murmanskas ostas celtniecībā (pirmdzimtās<br />
kristību ierastā tēva nodarbe ir norādīta galdnieks, savukārt<br />
dēla dzimšanas ierakstā – strādnieks). Mūža nogalē daudz<br />
lietoja alkoholu un kļuva par bezpajumtnieku, kurš<br />
pārtika no savas māsas žēlastības, precīza viņa nāves vieta<br />
un laiks nav zināmi.<br />
No dzimtas nostāstiem ir zināms, ka viņam bija divi bērni<br />
– meita un dēls, kā arī sieva Lavīze. Pārbaudot Jelgavas<br />
Nikolaja latviešu draudzes grāmatas, var konstatēt, ka<br />
Jānim Baumanim ir bijuši divi bērni – jaunākais bija<br />
Miervaldis Baumanis (*4.1916. Ozolniekos †9.2.1921.),<br />
kurš mira pēc atgriešanās Latvijā 6 gadu un 10 mēnešu<br />
vecumā un tika apglabāts Jelgavas Nikolaja kapos, kā<br />
arī meita Elza Marija Baumane (Zariņa) (*21.1.1906.<br />
[*2.2.1906.] Jelgava †31.5.1929. Rīgā), kas saskaņā ar<br />
mutvārdu informāciju mira no vēdera tīfa Krievijā laikā,<br />
kad ģimene tur atradās bēgļu gaitās. Baumaņa meitas<br />
bēru fotogrāfija ir visnotaļ unikāla, jo tajā ir fiksēta bēgļu<br />
gaitās esošas latviešu ģimenes bēres, kas saturiski ir ļoti<br />
liels retums. Pēc mutvārdu informācijas citu bērnu šajā<br />
dzimtas atzarā vairs nebija, taču veicot šīs informācijas<br />
papildpārbaudi, var izvirzīt apgalvojumu, ka Krievijā<br />
mirusī ir bijusi vēl viena meita (vai arī - brāļa vai māsas<br />
meita), jo arhīvā ir saglabājusies Jāņa Baumaņa meitas<br />
Elzas Baumanes (*3.2.1906. Jelgavā) 1920. gada 3. martā<br />
izsniegtā pase, kurā norādīts, ka viņa dzīvoja Rīgā,<br />
Ventspils ielā 23b, Kalnciema ielā 104, M.Nometņu ielā<br />
69 dz. 4, Dārtas ielā 29 un citviet. 1928. gada 21. janvārī<br />
viņa salaulājās ar Jāni Jūliju Zariņu, taču šī laulība pēc<br />
abpusējās vienošanās, uz tiesas sprieduma pamata tika<br />
šķirta 1929. gada 15. janvārī. Bērnu šajā laulībā nebija.<br />
1928. gadā dzīvoja Rīgā, Vagonu ielā 8 dz. 2, bet 24. jūnijā -<br />
Krustpils pagasta “Variešās”. 26. jūlijā viņa pārcēlās uz Rīgu,<br />
M.Nometņu ielu 69 dz. 4, kas bija viņas pēdējā dzīvesvieta.<br />
Elzas Marijas Baumanes kristību ierakstā kā viņas krusttēvs<br />
ir norādīts jaundzimušās tēva brālis Augusts Baumanis, kas<br />
visticamāk ir Johans Hans Augusts Baumanis. Par viņu ir<br />
saglabājies mutvārdu nostāsts, ka viņam bija ļoti korpulentu<br />
sieva, viņš esot piedalījies daudzu māju celtniecībā Rīga<br />
un Jelgavā (viena no tām – Jelgavā, Akadēmijas iela 28,<br />
kas piederēja Frišmaņiem), bijis būvuzņēmējs, garš, bet<br />
patukls. Ap 1932. gadu viņš bija viesojies “Rateniekos”.<br />
No dzimtas mutvārdu nostāstiem var izteikt pieņēmumu,<br />
ka ņemot vērā profesionālās darbības sfēru un laiku,<br />
Baumaņu dzimtas slavenāko pārstāvju (attālu radinieku)<br />
vidū ir arī leģendārais arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis<br />
(*4.6.1834. Rīga †31.3.1891. Rīga), taču tam pagaidām nav<br />
gūti dokumentāli apstiprinājumi.<br />
Attēls 741.<br />
Jāņa Baumaņa meitas Lonijas bēres Krievijā, ap 1916. gadu. Aiz zārka priekšplānā stāv (no kreisās) Pēteris<br />
Baumanis-Bauris, Lizete Baumanis, Jānis Baumanis un Lavīze Baumanis, kura tur rokās savu otru bērnu. pa labi -<br />
un Krievijā mirusī Jāņa Baumaņa meita.<br />
764 765
Change language