Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
kuru pakļautībā bija apriņķu pastmeistari. Par zemāko<br />
vietējās pasta pārvaldes struktūrvienību kļuva pasta<br />
stacijas. 171 Tomēr šī dokumenta esamība nenozīmē, ka<br />
pirms 1783. gada šajā vietā nekas nebija – pasta sakari<br />
ar Prūsiju eksistēja arī pirms tam, Kurzemes hercogistes<br />
laikā, tādēļ iespējams, ka ar šo lēmumu tika nolemts slēgt<br />
līgumu ar konkrētās pasta stacijas saimnieku par Krievijas<br />
pasta apkalpošanu.<br />
Tallinas “Eesti Ajaloomuuseum” muzeja kolekcijā<br />
atrodas dokuments, kas norāda uz 1825. gada 13. martā<br />
notikušu Mītavas (Jelgavas) Kurzemes Kamerālvaldes<br />
revīzijas komisijas atestāciju, kuras rezultātā ir apliecināta<br />
M.B.Mellera atbilstība 14.klases ierēdņa darbam. Tajā<br />
norādīts, ka 1816. gadā Martins Benjamins Mellers<br />
kā ārzemnieks, kopā ar savu dēlu Karlu ir iekļauti no<br />
nodokļiem atbrīvoto personu sarakstā un tā kā nepastāv<br />
iespēja ieskaitīt viņu augstākā rangā, viņš tiek attestēts<br />
14. klases ierēdņa līmenim, saglabājot viņa īpašo<br />
nodokļu atbrīvojuma statusu. Dokumentu parakstījis<br />
kamerālvaldes pārstāvis Tītenhausens (Tietenhausen). 172<br />
Šeit jāpiezīmē, ka ieviešot Kurzemes guberņā Krievijas<br />
pārvaldes sistēmu, tā skāra arī pasta jomu, kura tika<br />
pārveidota, atbilstoši Pētera I izstrādātajai un ieviestajai<br />
“Pakāpju ranga tabulai”, kas noteica civilās un militārās<br />
sistēmas ierēdņu amata līmeni. Atbilstoši šai sistēmai<br />
pastāvēja 14 pakāpes un pasta staciju pārvaldnieki kā<br />
arī pasta ierēdņi bija iekļauti zemākajā - 14. klasē. Šāda<br />
sistēma Krievijā tika ieviesta 1722. gadā un pastavēja līdz<br />
1917. gadam.<br />
Kurzemes guberņas valde 1825. gadā izstrādāja apjomīgu<br />
projektu, kura ietvaros pie visam guberņas teritorijā<br />
esošajām pasta stacijām tika uzstādīti speciāli informatīvie<br />
stabi, uz kuriem bija norādīts pasta stacijas nosaukums,<br />
kā arī šīs konkrētās pasta stacijas attālums līdz Mītavai,<br />
Sanktpēterburgai un Maskavai. No šī dokumenta varam<br />
uzzināt, ka Drogu pasta stacijai bija 35. kārtas numurs<br />
un, spriežot pēc projekta skicē norādītajiem attālumiem,<br />
no Drogu pasta stacijas līdz Mītavai bija 133½, līdz<br />
Sanktpēterburgai – 739, bet līdz Maskavai – 1246½ verstis.<br />
Plānoto stabu kopējais augstums bija 10 pēdas un 8 un 3/8<br />
colas, kas ir nedaudz vairāk par trīs metriem. 173<br />
M.B.Mellera laikabiedrs, krievu dzejnieks A.Puškins<br />
stāstā “Pasta stacijas uzraugs” ir sekojoši aprakstījis<br />
Attēli 14. un 15.<br />
1825. gada Kurzemes guberņas valdes izstrādātie pasta<br />
staciju identifikācijas stabu projekti.<br />
pasta ierēdņa stāvokli sabiedrībā, darbu un ikdienu: “(..)<br />
Kurš gan nav nolādējis pasta staciju uzraugus, kurš nav<br />
ar viņiem lamājies? Kurš naida liesmās nav pieprasījis<br />
to liktenīgo grāmatu, lai tajā ierakstītu savu bezjēdzīgo<br />
sūdzību par apspriešanu, rupjību un bojājumiem? Kurš<br />
viņus neuzskata par cilvēku izdzimumiem, miroņiem<br />
līdzīgiem vai vismaz Muromas laupītājiem? Bet būsim<br />
godīgi un pacentīsimies nostāties viņu vietā – tad nosodīsim<br />
viņus mazāk. Kas gan ir pasta stacijas uzraugs? 14. klases<br />
moceklis, ko no sitieniem aizsargā viņa pakāpe. Un arī – ne<br />
vienmēr (paļaujos uz savu lasītāju sirdsapziņu). Kāds ir šo<br />
diktatoru, kā tos jokojot dēvē kņazs Vjazemskis pienākumi?<br />
Vai tā nav īsta katorga? Miera nav ne dienu, ne nakti. Visu<br />
naidu, kas krājies ceļā, coļotājs velta stacijas turētājam.<br />
Slikti laika apstākļi, drūms ceļš, stūrgalvīgs važonis, zirgi<br />
lēni – vainīgs stacijas turētājs. Ieejot viņa trūcīgajā mājoklī,<br />
garāmbraucējs viņā veras kā ienaidniekā; labi, ja viņam<br />
drīz izdodas tikt vaļā no nelūgtā viesa; bet – ja nu nebūs<br />
zirgu? Ak dievs, kādas lamas, kādi draudi velsies pār viņa<br />
galvu! Lietū un slapjdraņķī viņam jāskraida pa pagalmu,<br />
putenī un ziemas spelgonī viņš meklē kaut mirkli atpūtas<br />
no satrakotā ceļotāja dusmām. Atbrauc ģenerālis – bailēs<br />
drebošais stacijas uzraugs tam atdot pēdējos divus trijjūgus,<br />
tostarp kurjera zirgus. Ģenerālis aizbrauc, pat paldies<br />
nepateicis. Pēc piecām minūtēm – šķind zvans un feldjēgers<br />
tam met galdā savu ceļa zīmi… Iejutīsimies viņu vietā un<br />
dusmu vietā mūsu sirdis pildīs līdzjūtība… (..)” 174<br />
Lai arī šis A.Puškina stāsta fragments nav rakstīts par<br />
Drogu pasta staciju, bet visticamāk – kādu no Krievijas<br />
iekšzemes guberņu pasta stacijām, tas sniedz priekšstatu<br />
par kopējiem darba pienākumiem un ritmu pasta stacijās<br />
šajā laikā.<br />
Lai arī sākotnēji, salīdzinot senākās kartes ar mūsdienu<br />
kartēm, par kādreizējo Drogu krogu un pasta stacijas<br />
atrašanās vietu tika uzskatīta tagadējā Rīgas Zoo dārza<br />
filiāle, kuras teritorijā atradās Lubniekkrogs (tā ēka ēka<br />
pilnībā tika iznīcināta II Pasaules kara laikā), 20.gs 20.<br />
gados Latvijas armijas vajadzībām izgatavotās kartes<br />
sniedz precīzāku norādi par kādreizējo Lieldrogu kroga<br />
un pasta stacijas atrašanās vietu. Tas atradās aptuveni 1<br />
km uz Skrundas pusi, pirms pagrieziena uz zoodārzu,<br />
aptuveni 100 m no tagadējās Rīgas-Liepājas šosejas trases.<br />
Iztaujājot apkārtējo māju iedzīvotājus, viņi apliecināja, ka<br />
kroga ēka esot bijusi ļoti liela, ap <strong>30</strong> m gara un brīvvalsts<br />
laikā tajā iekārtota pienotava un krejotava. Ēkas esot<br />
nojaukta meloriācijas laikā, 20.gs 60. gados.<br />
Runājot par Martina Benjamina Mellera pēcnācējiem, ir<br />
Attēls 21.<br />
Durbes baznīca 2017. gadā.<br />
Attēls 16.<br />
1825. gada 13. marta Revīzijas komisijas atestāts, kas apliecina M.B.Mellera atbilstību ierēdniecības 14.klasei.<br />
Dokumenta oriģināls atrodas “Eesti Ajaloomuuseum” kolekcijā Tallinā.<br />
198 199
Change language