You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
“Krieviņi” †1992.), pēc laulībām dzīvoja “Elku<br />
Vistiņu” mājās.<br />
• Alīse Burve (Ozola/Judvaite) (*24.11.1914.<br />
Priekule †1994. Priekule).<br />
Par XI paaudzes pārstāvi Albertu Jāni Burvi (*27.7.1909.<br />
Priekule, “Krieviņi” †1995.) plašākas ziņas ir atrodamas<br />
represēto lietā Nr. 4442, kurā norādīts, ka 1949. gada 25.<br />
martā viņš ir deportēts no “Krieviņu” mājām uz Omskas<br />
apgabala Ruskaja Poļana rajonu, no kurienes atbrīvots<br />
1956. gada 4. septembrī. Dzīvojot Sibīrijā, 1952. gadā<br />
Alberts Jānis Burvis saņēma sodu – 5 diennakšu arestu<br />
par to, ka bez atļaujas uz diennakti izbraucis ārpus<br />
nometinājuma vietas.<br />
Ir zināms, ka 1939. gadā “Krieviņu” mājas bijas 32 ha plaša<br />
saimniecība ar 5 zirgiem, 10 govīm, 9 cūkām. Saimniecībā<br />
strādāja 1 līgumstrādnieks un šo saimniecību pilnībā<br />
savās rokās kā mantojumu no tēva Alberts pārņēma 1938.<br />
gadā (citviets norādīts 1940. gads). Ņemot vērā, ka pēc II<br />
Pasaules kara abi vecāku kļuva darba nespējīgi, pēc Alberta<br />
lūguma 1945. gadā saimniecības zeme tika samazināta<br />
līdz 15 ha. Deportāciju brīdī – 1949. gada martā Alberts<br />
Burvis bija ievēlēts Priekules ciema padomes deputāts,<br />
Priekules pagasta padomes deputāts (ievēlēts 1948. gada<br />
18. janvārī Priekules pagasta vēlēšanu apgabalā Nr. 1),<br />
kā arī bija izpildu komitejas loceklis. Kopš 1945. gada<br />
Alberts Jānis Burvis darbojās kā 10 māju pilnvarotais, bija<br />
ieguvis 4 klašu izglītību skolā un 1926. gadā absolvēja 2<br />
klases Lauksaimniecības skolā. Strādāja dažādus gadījuma<br />
darbus un 19<strong>30</strong>. gadā kļuva par karavīru, dienēja Kurzemes<br />
artilērijas pulkā Liepājā. Pēc dienesta strādāja sava tēva<br />
saimniecībā.<br />
Kopā ar Albertu Jāni Burvi ir deportēta arī viņa sieva, Jāņa<br />
Valtera meita Anna Emīlija Valtere (*4.12.1909. Priekule<br />
†1996.), kā arī dēls Edgars Burvis. Par Annu Emīliju Burvi<br />
ir zināms, ka viņas vecāki bija kaļpu ļaudis, viņa pati<br />
bija ieguvusi 2 klašu izglītību, strādāja par strādnieci un<br />
1929. gadā salaulājās ar Albertu Burvi un 19<strong>30</strong>. gada 21.<br />
maijā pārcēlās uz “Krieviņu” mājām, piederēja baptistu<br />
draudzei. 1941. gadā “Krieviņu” mājās dzīvoja arī Milda<br />
Burvis (dz. Valtere) (*4.11.1912. Priekule), baptiste, kura<br />
uz “Krieviņu” mājām pārcēlās no “Ašmiem” 1941. gada<br />
9. jūnijā. Domājams – Annnas Emīlijas Valteres māsa.<br />
Kopumā Alberta Jāņa Burvja un Annas Emīlijas Valteres<br />
laulībā piedzima divi bērni (XII paaudze):<br />
• Ārija Burvis (Penava) (*10.10.19<strong>30</strong>. † 2003.).<br />
• Edgars Burvis (*20.9.1931. †pirms 1989.).<br />
XII paaudzes pārstāve Ārija Burvis (Penava)<br />
(*10.10.19<strong>30</strong>. † 2003.) 1949. gadā salaulājās ar Zigi<br />
Penavu (*) un aptuveni mēnesi pirms deportācijām devās<br />
prom no “Krieviņu” mājām. Šī iemesla dēļ viņa netika<br />
represēta kopā ar vecākiem. Viņa dzīvoja Priekulē, Tedeļu<br />
ielā. (Iespējams, Ziga Penava radiniece bija Ilze Penavs<br />
(*2.2.1882. Asītes pagasts †pēc 1941.), kura kopš 1928.<br />
Gada dzīvoja Priekulē, Austruma patversmē un atradās<br />
tur 1941. gadā) Ārijas un Penava laulībā piedzima meita<br />
(XIII paaudze):<br />
• Daina Penava (*1960.)<br />
XIII paaudzes pārstāve Daina Penava salaulājās ar Beļājevu<br />
un abu laulībā piedzima divi bērni (XIV paaudze):<br />
• Liene Beļājeva (*)<br />
• Agra Beļājeva (Mūrniece) (*)<br />
XIV paaudzes pārstāve Liene Beļājeva ir kļuvusi par māti<br />
diviem pēcnācējiem (XV paaudze):<br />
• Tīna Beļājeva (*)<br />
• Janete Beļājeva (*)<br />
XIV paaudzes pārstāve Agra Beļājeva ir precējusies ar<br />
Agri Mūrnieku (*) un šajā laulībā ir dzimis (XV paaudze):<br />
• Rainers Mūrnieks (*)<br />
XII paaudzes pārstāvis Edgars Burvis (*20.9.1931. †pirms<br />
1989.) ieguva 5 klašu izglītību. Kā savā biogrāfijā norāda<br />
Edgars, 1944. gadā vācieši izdzina ģimeni no mājām<br />
uz frontes aizmuguri, bet 1945. gada pavasarī kopā ar<br />
vecākiem Edgars atgriezās pilnībā nopostītajās “Krieviņu”<br />
mājās, kur dzīvoja līdz pat 1949. gada 25. martā, kad tika<br />
deportēts uz Omskas apgabala Russkaja Poļana rajonu, no<br />
kurienes tika atbrīvots 1956. gada 4. septembrī. Represēto<br />
lietā ir atrodams 1954. gada 10. decembrī Edgara Burvja<br />
rakstītais lūgums, kurā viņš norāda: “(..) Lūdzu Augstāko<br />
Ministru padomi dot savu piekrišanu atgriezties Padomju<br />
Latvijā. Esmu dzimis 1931. gadā Liepājas apr. Priekules pag.<br />
Pēc piecu klašu pamatskolas beigšanas strādāju Priekules<br />
rūpkombināta mehāniskajā darbnīcā kā atslēdznieks.<br />
Dzīvoju Priekules pagasta “Krieviņu” mājās. 1949. gadā<br />
tiku pārvietots Omskas apgabalā Russko-Poļjanas rajonā.<br />
Vēlos atgriezties Padomju Latvijas Republikā. Lūdzu<br />
manu lūgumu nenoraidīt un dot savu piekrišanu. (..)”. Pēc<br />
atgriešanās no Sibīrijas Edgars Burvis ar saviem vecākiem<br />
dzīvoja Priekulē, Mazā ielā 4. Bija precējies ar Maiju (*).<br />
XI paaudzes pārstāve, Hermaņa Burvja un Marijas Gūžas<br />
meita Anna Marta Burvis (Gūža) (*1.1.1912. Priekule,<br />
“Krieviņi” †1992.) bērnību pavadīja vecāku saimniecībā<br />
“Krieviņi”, kā arī ieguva 7 [pašas biogrāfijā norādīts –<br />
8] klašu izglītību. Izglītošanos viņa nespēja turpināt<br />
materiālo grūtību dēļ, tādēļ atgriezās pie vecākiem un tikai<br />
pēc gada atkal devās uz pilsētu, kur divu gadu laikā apguva<br />
šuvējas profesiju. Sākumā Anna Burve strādāja šūšanas<br />
uzņēmumā, bet vēlāk kļuva par meistari-piegriezēju un<br />
nostrādāja 5 gadus. Kā norāda pati Anna Marta Burve, pēc<br />
šiem pieciem darba gadiem viņa apmeklēja saimniecības<br />
kursus, kas ilga četrus mēnešus, 1936. gadā salaulājās<br />
ar Asītes pagasta “Elku Vistiņu” māju saimnieka Friča<br />
Gūžas (*1872. †1921.) dēlu, XI paaudzes pārstāvi Krišu<br />
Gūžu (*25.12.1903. Elku Vistiņi †10.5.1952. Omskas<br />
apg.) un pārcēlās uz viņa saimniecību Krišs Gūža ieguva<br />
6 klašu izglītību, strādāja sava tēva saimniecībā un 1923.<br />
gadā uzsāka dienestu Latvijas armijā. Dienesta laikā<br />
mira Kriša tēvs Fricis Gūža, tādēļ pēc dienesta beigām<br />
Krišs kļuva par “Elku Vistiņu” saimnieku, bet saimniece<br />
joprojām bija viņa māte Anna Gūža (dzim. Piķiele)<br />
(*1874. †1936.). 1939. gadā “Elku Vistiņu” saimniecība<br />
bija 57 ha plaša, tajā bija 5 zirgi, 16 govis un 22 cūkas. Tika<br />
algoti 2 pilna laika un divi sezonas strādnieki. Dzīvojamā<br />
mājā bija septiņas istabas un divas virtuves, vēl pirms II<br />
Pasaules kara tika ievilkts telefons, bet 1943. gadā – arī<br />
elektrība. Saimniecība bija turīga, jo tajā bija iegādāts<br />
arī lokomobīlis. Kara izskaņā, atrodoties bēgļu gaitās<br />
“Ķīru” mājās Krišs Gūža pusotru mēnesi slimoja ar tīfu<br />
– šī iemesla dēļ saimniecībai tika noteikta karantīnas<br />
zona. 1944. gadā vācu armija lika ģimenei evakuēties<br />
uz Virgas un Cīravas pagastiem un saimniecībā viņi<br />
atgriezās vien 1945. gadā pēc kapitulācijas, atrodot “Elku<br />
Vistiņu” mājas pilnībā iznīcinātas. 1946. gadā 29. jūnijā ar<br />
LPSR AP Prezidija lēmumu tika apbalvota ar II pakāpes<br />
Mātes-varones medaļu. Abu laulībā piedzima pieci bērni<br />
– trīs dēli un divas meitas (XII paaudze):<br />
• Voldemārs Gūža (*1933. Priekule, “Elku Vistiņi”)<br />
– vai gads nav kļūdains??? – nav arī dzimtas koka<br />
digitālajās versijās kas viņš ir???<br />
• Herberts Gūža (*3.11.1937. Priekule, “Elku<br />
Vistiņi”).<br />
• Silvija Gūža (Zubova) (*2.1.1939. Priekule, “Elku<br />
Vistiņi” †28.2.2005. Maskava).<br />
• Andrejs Gūža (*2.1.1939. Priekule, “Elku Vistiņi”<br />
†1994.), bija precējies ar Ilzi Gobzemi, pēcnācēju<br />
nav.<br />
• Vilma Gūža (Jesiļēviča) (*1940. Priekule, “Elku<br />
Vistiņi” †1990.).<br />
• Alberts Gūža (*28.9.1943. Priekule, “Elku Vistiņi”<br />
†5.12.2007.).<br />
No represēto lietas Nr. 8947 par Krišu Gūžu uzzinām,<br />
ka 1949. gada 25. martā viņš tika deportēts uz Omskas<br />
apgabala Russkaja Poļanas rajonu kopā ar sievu un<br />
bērniem (dēls Andrejs un meita Vilma deportāciju brīdī<br />
nebija mājās, tādēļ viņiem izdevās izvairīties no represijām<br />
un turpmākos gadus viņi pavadīja pie savas vecmammas<br />
Marijas Burves “Krieviņu” mājās). Pats Krišs Sibīrijā miris<br />
traģiskā nāvē, apkalpojot vēja turbīnu (nāves iemesls –<br />
galvaskausa trauma). Anna Gūža (dz.Burve) strādāja<br />
kolhozā “Putj Staļina” (“Staļina ceļš”) vispirms par teļkopi,<br />
bet vēlāk par slaucēju.<br />
XII paaudzes pārstāve, Hermaņa Burvja un Marijas Gūžas<br />
meita Alīse Burve (*24.11.1914. Priekulē †20.10.1994.<br />
Priekulē) bija baptiste, laukstrādniece un 1939. gada 3.<br />
jūnijā ar divām meitām no “Bražes” mājām pārcēlās uz<br />
pašu celto “Bierantu” māju un ir norādīta kā šo māju<br />
pārvaldniece (kara gados šīs mājas tika sagrautas). Bija<br />
precējusies divas reizes. Pirmajā laulībā ar galdnieku,<br />
vēlāko leģionāru un 1949. gadā apcietināto mežabrāli<br />
Frici Judvaiti (*3.11.1909. Tukuma rajons “Sēnītes ciems”<br />
†1995.) piedzima (XIII paaudze):<br />
• Nora Judvaite (*26.7.1937.)<br />
• Rūta Judvaite (Berga) (*24.8.1940.)<br />
Savukārt Alīses Burves laulībā ar Eduardu Ozolu<br />
(*Priekules pagasts “Ozolu” mājas) piedzima (XIII<br />
paaudze):<br />
• Linards Ozols (*1.5.1942.)<br />
• Anita Ozola (Kļava) (*15.8.1943. †ap2008.)<br />
mirusi no insulta<br />
Par XIII paaudzes pārstāvi Noru Judvaiti (*26.7.1937.) ir<br />
zināms, ka attiecībās ar Bruži no Kalētiem viņai piedzima<br />
dēls (XIV paaudze):<br />
Attēli 396.<br />
Alberts Jānis Burvis un viņa sieva Anna Emīlija deportāciju brīdī un pirms atbrīvošanas.<br />
Attēli 396.<br />
Jānis Līmanis, Annas<br />
Līmanis (dzim. Gūža)<br />
ieceļošanas kartīte un viņas<br />
meitas Ernas Gūtmanes<br />
(dzim. Limane) kartīte.<br />
836 837
Change language