Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
AUGUSTS RŪDOLFS MELLERS<br />
Karla Johana Benjamina Mellera un Beātes Rozīnes<br />
Karolīnes Stedingas jaunākais (piektais) dēls, XI<br />
paaudzes pārstāvis Augusts Rūdolfs Mellers (August<br />
Rudolf Moeller, *9.9.1877. Jelgava †10.2.1954. Zwickau) ir<br />
dzimis Jelgavā un kristīts Jelgavas Sv.Trīsvienības pilsētas<br />
vācu draudzē. Viņa kristību ierakstā redzams, ka par<br />
jaundzimušā krustvecākiem ir kļuvuši Vilhelmīne Bencas<br />
jaunkundze (Jgf. Wilhelmine Bentz), guberņas sekretārs<br />
Fedors fon Henko (Fedor von Henko), kā arī Augusts<br />
Mullers (August Muller) no Maskavas [jaundzimušā<br />
tēva Karla Johana Benjamina jaunākās māsas Karolīnes<br />
Žanetes Melleres (Caroline Jeanette Moeller, *25.10.1839.<br />
†7.2.1929.) vīrs Augusts Ferdinands Mullers (August<br />
Ferdinand Mueller, *<strong>30</strong>.9.1837. †25.2.1920.)], kurš kristību<br />
ceremonijā klātienē nepiedalījās un kuru pārstāvēja bērna<br />
tēvs.<br />
Dzīves laikā viņš bija ilggadējs mašīnfabrikas “Richard<br />
Pohle” darbinieks, kurš sākoties I Pasaules karam kopā ar<br />
fabrikas iekārtām tika evakuēts uz Krieviju. Mūsdienās no<br />
šīs fabrikas un tērauda lietuves ir saglabājusies tikai tās<br />
kādreizējā administratīvā ēka tagadējā Pulkveža Brieža<br />
ielā 19 (tolaik – Ganību dambis Nr. 17). Fabrika kā akciju<br />
sabiedrība bija dibināta 1897. gadā, tajā strādāja 800<br />
darbinieki un tajā ražoja dzelzceļa signālu aparātus. 380 Pēc<br />
atgriešanās Latvijā viņš esot saimniekojis aptiekā Ikšķilē<br />
un bijis konstruktors firmā “O.J.Keller” (dibināta 1903.<br />
gadā). Šis uzņēmums ražoja lauksaimniecības tehniku,<br />
tās ražotne atradās Rūpniecības ielā 10/12, bet birojs un<br />
veikals – Aspazijas bulv. 6. 381<br />
1905. gada 17. maijā Rīgā viņš apprecējās ar sava brāļa<br />
Fedora (Teodora) Ernsta Augusta sievas Marijas Sofijas<br />
Cinnavas (Marie Sophie Zinnau) jaunāko māsu Emīliju<br />
Luīzi Cinnavu (Emilie Luise Zinnau, *15.9.1881.<br />
[*27.9.1881.] Rīga †4.2.1943. Posen (Wartegau)) un<br />
saskaņā ar 1920. gada 6. septembrī izsniegto pasi, Augusts<br />
Mellers 1920. gada 8. septembrī dzīvoja Asteres ielā 1, bet<br />
<strong>30</strong>. oktobrī tika pierakstīts Ebeļmuižas ielā 8 dz. 3. 1923.<br />
gada 12. maijā viņš atkal tika pierakstīts Asteres ielā 1 dz.<br />
1, 1924. gada 10. aprīlī - Daugavgrīvas ielā 50 dz. 1, 1925.<br />
gada 11. jūlijā Asteres ielā 1 dz. 1, 1926. gada 2. martā<br />
Kalnciema ielā 32a dz. 13 un 1927. gada 4. jūlijā Asteres<br />
Attēls 464.<br />
Augusta Rūdolfa Mellera kristību ieraksts Jelgavas<br />
Sv.Trīsvienības pilsētas vācu draudzes baznīcas grāmatā.<br />
ielā 1 dz. 1. 1928. gada <strong>30</strong>. aprīlī viņš pārcēlās uz Fabrikantu<br />
ielu 1 dz. 4, bet 19. novembrī - uz Kalnciema ielu 12a dz.<br />
4. 1929. gada 23. septembrī viņš atkal atgriezās Asteres<br />
ielā 1 dz. 1, 1934. gada 27. martā pārcēlās uz Tālavas ielu<br />
1, bet 1935. gada 21. novembrī uz Jūrmalu - Edinburgu,<br />
Robežu ielu 25a. Pēdējais pierakstīšanās zīmogs viņa pasē<br />
ir iespiests 1936. gada 28. maijā, kad viņš apmetās Rīgas<br />
Jūrmalā, nelielā privātmājā ar dārzu Turaidas ielā 35, no<br />
kurienes ģimene repatriējās uz Vāciju 1939. gada 23.<br />
novembrī.<br />
Izceļojošo personu sarakstā Emīlija ir norādīta ar<br />
Nr.27534. 384 Šajā laulībā piedzima divas meitas (XII<br />
paaudze):<br />
• Luīze Mellere (Louise (Liesel) Moeller, *20.9.1906.<br />
Rīga †31.1.1970. Frankfurt am Main),<br />
• Marta Mellere (Martha Moeller, *8.10.1908. Rīga<br />
†15.2.1912. Rīga), mirusi kā bērns.<br />
Attiecībā uz XII paaudzes pārstāvi Luīzi Melleri (Louise<br />
(Liesel) Moeller, *20.9.1906. Rīga †31.1.1970. Frankfurt am<br />
Main) ir zināms, ka 1920. gadā viņa dzīvoja Ebelmuižas<br />
ielā 8 dz. 3, Daugavgrīva sielā 50 dz. 1, Fabrikantu ielā 1<br />
Attēls 466.<br />
No kreisās: Augusts Rūdolfs Mellers un viņa sieva Emīlija Luīze Cinnava ap 19<strong>30</strong>. gadu, Luīze Mellere (Pūce). un<br />
Edgars Ludvigs Pūce.<br />
Attēls 470.<br />
Valfrīda Pūces un Amelīzas Ģertrūdes Vitigas kāzas<br />
1959. gada 25. martā Frankfurtē.<br />
dz. 4, Kalnciema ielā 32a-13, viņa 1931. gada 18. jūlijā<br />
Rīgā salaulājās ar Edgaru Ludvigu Pūci (Edgar Ludwig<br />
Puhze, *21.4.1906. Rīga †? Frankfurte), kurš dzīvoja<br />
Rīgā, Nikolaja (Valdemāra) ielā 57/59 dz. 25, bet vēlāk<br />
- Valdemāra ielā 27/29 dz. 2, Antonijas ielā 16a dz. 37,<br />
Kuldīgas ielā 14 dz. 4, Kalnciema ielā 39a dz. 4, Kapseļu<br />
ielā 21. 1939. gada 13. novembrī piereģistrēts Vašingtona<br />
laukumā 1 dz. 8, no kurienes repatriējās uz Vāciju. Edgars<br />
Ludvigs Pūce bija apdrošināšanas aģents Rīgā, firmā<br />
“Wittrock & Schleicher” bet pēc pārcelšanās uz Vāciju, kopš<br />
1955. gada strādāja par kuģniecības vadītāju uzņēmumā<br />
“Kugel-Ficher” Frankfurtē. Ģimene Frankfurtē pie Mainas<br />
dzīvoja Gr.Spillingg. 15, un tajā piedzima divi bērni (XIII<br />
paaudze):<br />
• Annemarija Pūce (Annemarie Puhze, *24.5.1935.<br />
Riga).<br />
• Valfrīds Pūce (Walfried Puhze, *22.1.1938. Rīga).<br />
Ir zināms, ka 1959. gada 25. martā Frankfurtē pie Mainas<br />
XIII paaudzes pārstāvis Valfrīds Pūce (Walfried Puhze,<br />
*22.1.1938. Rīga) salaulājās ar Amelīzu Ģertrūdi Vitigu<br />
(Ameliese Gertrud Wittig, *19.6.1939. Langenheim (tag.<br />
Waltershausen, Krs. Gotha)) un šajā laulībā piedzima<br />
(XIV paaudze):<br />
• Mihails Hermanis Pūce (Michael Hermann<br />
Puhze, *4.3.1965. Frankfurt a.Main).<br />
Attēls 469.<br />
Nams Jūrmalā, Turaidas ielā 35, kurā līdz 1939. gadam<br />
dzīvoja Augusta Mellera ģimene. Ap 2010. gadu notika<br />
ēkas rekonstrukcija, kuras laikā tās ārējais izskats ir<br />
būtiski mainīts. Nams Rīgā, Kapseļu ielā 21., kurā līdz<br />
1939. gadam dzīvoja Luīzes Pūces ģimene. Dzīvoklis<br />
atradās ēkas otrajā stāvā.<br />
Attēls 469.<br />
Augustam Melleram 1920. gadā izsniegtā Latvijas<br />
pilsoņa pase.<br />
ATSAUCES:<br />
1. Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 267, 1939. gada 24. novembrī<br />
2. “Riga und seine Bauten”, Riga, 1903., S.407.-408.<br />
3. “Latvijas Republika 10 pastāvēšanas gados”, rakstu krājums, Rīga 1928., 152.lpp<br />
4. Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts, 985. lpp., 1940., Rīga<br />
5. Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 251, 1939. gada 4. novembrī<br />
420 421
Change language