2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

[Kverfeldu] (August Conrad von der Seedeck [Querfeldt],
*9.7.1801. Sigulda †16.7.1860. Franzensbad, Čehija) un
abu laulībā piedzima (X paaudze):
• Ernsts Ludvigs Konrāds fon der Zēdeks
[Kverfelds] (Ernst Ludwig Conrad von der Seedeck
[Querfeldt], *15.12.1835. Gut Spurnal, Rubene †).
• Amālija Matilde fon der Zēdeks [Kverfelds]
(Stieda) (Ernst Ludwig Conrad von der Seedeck
[Querfeldt], *28.11.1839. Gut Spurnal, Rubene
†8.12.1925.), laulājusies ar savu otrās pakāpes
brālēnu Hermani Johanu Rafaelu Stīdu (Hermann
Johann Raffael Stieda, *1.1.1839. Rīga †21.4.1914.),
pēcteči aprakstīti iepriekš.
• Aleksandra Vilhelmīne fon der Zēdeka
[Kverfelda] (fon Brēma) (Alexandra Wilhelmine
von der Seedeck [Querfeldt] (von Brehm), *1.9.1844.
Gut Spurnal, Rubene †)
X paaudzes pārstāve Aleksandra Vilhelmīne fon der
Zēdeka [Kverfelda] (fon Brēma) (Alexandra Wilhelmine
von der Seedeck [Querfeldt] (von Brehm), *1.9.1844. Gut
Spurnal, Rubene †) salaulājās ar Dr. Eduarda fon Brēma
(Eduard von Brehm) un Kristiānes Reimersas (Christiane
Reimers) dēlu Robertu Gustavu Heinrihu fon Brēmu
(Robert Gustav Heinrich von Brehm, *27.4.1833. Rīga
†21.4.1879. Berlin), ziņu par pēcnācējiem nav.
GŪTMAŅU DZIMTA (GUTMANN)
Par Gūtmaņu dzimtu ir zināms, ka tās saknes ir meklējamas
Saksijā, no kurienes tās pārstāvji ieceļojuši Augškurzemē
un vēlāk apmetušies Skrīveru apkaimē (Romershof), kā arī
Jaunjelgavā (tolaik - Friedrichstadt). Gandrīz visi dzimtas
pārstāvji 1939. gadā izceļoja uz Rietumprūsiju, kur dzīvoja
Vartegavā (Warthegau) līdz 1945. gada janvārim, kad
bēgļu gaitās nokļuva Hamelnā un Veidenā.
Senākais dokumentos minētais Gūtmaņu dzimtas
pārstāvis ir VIII paaudzes pārstāvis Johans Gustavs
Gūtmanis (Johann Gustav Gutmann, *Augškurzemē), kurš
strādāja par krodzinieku Skrīveru muižas tuvumā esošajā
Zalapu pusmuižas Zalapu krogā (Salubbenkrug), kas
latviski dažkārt tiek dēvēts arī par Salapu krogu. 1818. gadā
viņš ieprecējās šajā krogā, jo pēc iepriekšējā krodzinieka
Šilla (Schill, *1815. †) viņa atraitne un kroga saimniece -
Šarlote Friederika Vainovska (Šilla) (Charlotte Friederica
Wainowsky (Schill)) apprecējās ar Gūtmani. Abu kāzas
tika svinētas Ašerādenā (Aizkrauklē). Līdz mūsdienām
ir saglabājušies arī viņas vecāku vārdi - Frīdrihs Vilhelms
Vainovskis (Friedrich Wilhelm Wainowsky) un Margarēta
(Margaretha), kas 1797. gadā minēti kā krodzinieki
Sēlpils draudzes novada Pēterhofas pusmuižā. Abu laulībā
piedzima (IX paaudze):
• Gustavs Gūtmanis (Gustav Gutmann, *1817.
Salubbenkrug †21.9.1883. Jaunjelgavā).
• Ēvalds Frīdrihs Vilhelms Gūtmanis (Ewald
Friedrich Wilhelm Gutmann, *4.10.1819.
Salubbenkrug †1889. Jaunjelgava).
Katrs no šiem dēliem aizsāk savu dzimtas atzaru, kas vācu
pētījumos apzīmēti kā vecākais un jaunākais. Vecāko
dzimtas atzaru aizsāk IX paaudzes pārstāvis Gustavs
Gūtmanis (Gustav Gutmann, *1817. Salubbenkrug
†21.9.1883. Jaunjelgavā) dzīvoja Jaunjelgavā, kur bija
kurpnieks, laikā no 1864. līdz 1865. gadam - rātskungs, bet
laikā no 1865. līdz 1883. gadam - tiesnesis (Gerichtsvogt).
Ir zināms, ka viņš bija precējies divas reizes. Pirmajā
laulībā ar Amāliju Doroteju Henzeli (Amalie Dorothea
Hensel, *†) piedzima (X paaudze):
• Frīdrihs Gustavs Ādolfs Gūtmanis (Friedrich
Gustav Adolph Gutmann, *7.4.1846. Jaunjelgavā
†5.1905. Jaunjelgavā), kristīts Jaunjelgavas draudzē,
krustvecāki Frīdrihs Gūtmanis, Ādolfs Vinders
(Adolph Winder), Vilhelmīne Vindere, dz. Herbsta
(Wilhelmine Winder, geb. Herbst).
• Jūlija Amālija Gūtmane (Julie Amalie
Gutmann, *16.8.1848. Jaunjelgavā † Jaunjelgavā),
mirusi kā zīdainis, vācu pētījumos norādīta kā
Līna. Krustvecāki Jūlija Gūtmane, dz. Rēdliha
(jaundzimušās tēva brāļa sieva), Frīdrihs Gūtmanis
un Roberts Milkins (Robert Mielken).
• Roberts Ferdinads Gūtmanis (Robert Ferdinand
Gutmann, *9.5.1850. Jaunjelgavā † Jaunjelgavā),
nav pieminēts iepriekš veiktajos pēdījumos.
Krustvecāki kandidāts Karls Klaus (Carl Claus),
zeltkalis Ferdinands Ringels (Ferdinand Ringel),
protokolists Roberts Milkins (Robert Mielken).
Savukārt otrajā laulībā ar Karolīni Mariju Noahu
(Caroline Marie Noah, *†) piedzima (X paaudze):
• Elīze Jūlija Marija Gūtmane (Elise Julie Marie
Gutmann, *15.12.1855. Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā),
nav pieminēta iepriekš veiktajos pētījumos.
Krustvecāki birģera sieva Jūlija Gūtmane, dz.
Rēdliha (jaundzimušās tēva brāļa sieva), rātskungs
Vilhelms Vunderlihs (Wilhelm Wunderlich), brālis
Aleksandrs Noahs (Alexander Noach).
• Olga Antonija Gūtmane (Olga Antonie
Gutmann, *24.9.1862. Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā),
nav pieminēta iepriekš veiktajos pētījumos.
Krustvecāki Adelheide fon Stempele (Adelheide von
Stempel), adjunkts Hermanis Jozefs [nesalasāms],
Sofija Noāha, dz. Šalla (Saphie Noach, geb. Schall),
Frīdrihs Gūtmanis.
X paaudzes pārstāvis Frīdrihs Gustavs Ādolfs Gūtmanis
(Friedrich Gustav Adolph Gutmann, *7.4.1846. Jaunjelgavā
†5.1905. Jaunjelgavā) bija Jaunjelgavas nodokļu pārvaldes
vecākais, pilsētas domnieks, Celtniecības un Dārzkopības
komisiju dalībnieks, ielu apgaismojuma projekta
izstrādātājs, ugunsdzēsēju priekšnieks, kā arī brīvprātīgais
ugunsdzēsējs. Miris no urīnceļu iekaisuma. 1870. gadā
Jaunjelgavā salaulājās ar Annu Šarloti Otto (Anna
Charlotte Ottho, *1853. Jaunjelgava †12.1898. Jaunjelgava),
kas bija varkaļa Otto (Ottho) meita. Abu laulībā piedzima
(XI paaudze):
Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā), miris kā bērns. Kristību
ieraksts nav atrasts.
• Lillija Katrīna Gūtmane (Lilli Katharina
Gutmann, *16.8.1878.. Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā),
iespējams, domāta vācu pētījumos bez dzimšanas
datuma norādītā Emīlija Gūtmane. Krustvecāki
Katharine Ottho, Woldemar Gutmann, Friedericke
Mieleken.
• Karls Ludvigs Gūtmanis (Karl Ludwig Gutmann,
*24.8.1880. Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā), miris kā
bērns. Krustvecāki [nesalasāmi], Ottho.
• Emīls Gūtmanis (Emil Gutmann, *. Jaunjelgavā
†. Jaunjelgavā), miris kā bērns. Kristību ieraksts nav
atrasts.
• Anna Emīlija Gūtmane (Pankūka) (Anna Emilie
Gutmann (Pfannkuch), *14.1.1889. Jaunjelgavā
†19.3.1957.). Krustvecāki Emīlija Renča dz. Krauze
(Emilie Rentsch, geb. Krause) no Rīgas, Frīderike
Milkena, dz. Tīle (Friederike Mielken, geb. Thiel),
Frīdrihs Otto (Friedrich Ottho).
• Ilona Magda Gūtmane (Ilona Magda Gutmann,
*17.4.1892. Jaunjelgavā †ap 1895. Jaunjelgavā),
mirusi kā bērns 2 vai 3 gadu vecumā. Krustvecāki
sieva Emīlija Šarlote Ulmane, grāmatvedis Georgs
Ulmanis, Jūlija Gūtmane.
• Gotholds Ādolfs Gūtmanis (Gotthold Adolf
Gutmann, *5.12.1893. Jaunjelgavā †1917.), ģimenē
tika dēvēts par Godžu (Godja). Bez vēsts pazudis
I Pasaules kara laikā. Krustvecāki rentjē Ādolfs
Findekle, skursteņslauķis Johans Heinrihs Pankūks,
jaunkundze Ļjubovj Viknovskaja.
• Johans Karls Gūtmanis (Johann Karl Gutmann,
*11.6.1895. Jaunjelgavā †1916.), bija elektriķis
un mūziķis, bez vēsts pazudis I Pasaules kara
laikā. Krustvecāki zemju īpašnieks Johans Plūme,
rakstvedis Kārlis Bikss, mācītāja sieva Lidija
Matilde Miklāva.
X paaudzes pārstāve Marta Šarlote Gūtmane (Benjina)
(Martha Charlotte Gutmann (Benjin), * Jaunjelgavā †)
strādāja par skolotāju Jekaterinoslavā (Kaukāzā). 1902.
gada 5. maijā Jaunjelgavā bija precējusies ar Kārli Benjinu
(Karl Benjin), kuru ģimenē dēvēja par Kuku (Kuka)
un kurš bija Jaunjelgavas nodokļu pārvaldes ierēdnis
(grāmatveža palīgs), grāmatvedis muižas rakstvedis
Bušhofā (Buschhof). 1914. gadā pārcēlās uz Raumu pie
Odesas, kur bija muižas rakstvedis. Abu laulībā piedzima
(XI paaudze):
• Jānis Benjins (Jānis Benjin, *21.6.1902.
Jaunjelgavā †). Krustmāte - Katrīna Henriete Otto.
• Karīna Anna Katrīna Benjina (Karin Anna
• Marta Šarlote Gūtmane (Benjina) (Martha
Charlotte Gutmann (Benjin), * Jaunjelgavā †).
Kristību ieraksts nav atrasts.
• Fedors Aleksandrs Pauls Gūtmanis (Fedor
Alexander Paul Gutmann, *22.1.1876. Jaunjelgavā
†30.1.1944. Lautenburg, Westpr.). Krustvecāki
tirgotājs Fedors Gūtmanis (comis Fedor Gutmann),
tigotājs Aleksandrs Šīmans (comis Alexander
Schiemann), Luīze Adele Bruneniek dz. Blaumann
(Louise Adele Bruneneek, geb. Blaumann).
• Marija Anna Gūtmane (Marie Anna Gutmann,
*20.2.1877. Jaunjelgavā †ap 1885. Jaunjelgavā),
mirusi 8 gadu vecumā no difterijas. Krustvecāki
Anna Charlotte Gutmann, Gustav Gutmann, Julia
Gutmann.
• Emīlija Gūtmane (Emilie Gutmann, *. Jaunjelgavā
†. Jaunjelgavā), mirusi kā bērns no difterijas.
Kristību ieraksts nav atrasts.
• Fridrihs Gūtmanis (Friedrich Gutmann, *.
382 383
Attēli 412.
No kreisās: Fedors Aleksandrs Pauls Gūtmanis, viņa dēls Herberts Gustavs
Volfgangs Gūtmanis, vedekla Herta Juliāna Braže. Pa labi -Fedors Aleksandrs
Pauls Gūtmanis, viņa dēls Herberts Gustavs Volfgangs Gūtmanis kādā
sarīkojumā ap 1930. gadu.
Katharina Benjin, *20.3.1904. Jaunjelgavā †).
Krustvecāki Vera Otarceva, Pauls Aleksandrs
Gūtmanis, Emma Braunšteina, Jānis Dzilne.
• Aleksandrs Pauls Benjins (Alexander Paul
Benjin, *5.12.1905. Jaunjelgavā †). Krustvecāki
skolotājs Karls Štendorfs, skursteņslauķis Heinrihs
Pankūks un viņa sieva Anna.
• Nikolajs Benjins (Nikolai Benjin, *. Buschhof †).
• Leonīds Benjins (Leonid Benjin, *. Buschhof †).
X paaudzes pārstāvis Pauls Aleksandrs Fedors Gūtmanis
(Paul Alexander Fedor Gutmann, *22.1.1876. Jaunjelgavā
†30.1.1944. Lautenburg, Westpr.) bija tirgotājs Rīgā, kur
dzīvoja Bruņinieku ielā 17 dz. 10, Ģertrūdes ielā 18 dz.
3, Mednieku ielā 4 dz. 3, Stabu ielā 8 dz. 16, Aleksandra
ielā 50 dz. 10, Antonijas ielā 16a dz. 20, Daugavpils ielā
14 dz.1, Pl. Brieža ielā 20 dz. 9, u.c. 1939. gadā pārcēlās
uz Vāciju un atvēra Lautenburgā Manufaktūru. Miris
no sirdslēkmes. 1909. gadā viņš salaulājās ar Martu
Elizabeti Glāzenapu (Martha Elisabeth Glasenapp,
*1878. Jaunjelgava †1914. Rīga), kurai šī bija trešā laulība.
Iepriekš viņa bija precējusies ar Maksi Brangortu (Max
Brangort, *†), bet pēc viņa nāves atraitne salaulājās ar viņa
brāli - Pēterburgas mūzikas instrumentu tirgotāju Oskaru
Brangortu (Oskar Brangort, *†), taču šī laulība tika šķirta.
Viņas vecāki bija Glāzenaps (Glasenapp) un Matilde
Feldmane (Mathilde Feldmann). Abu laulībā piedzima (XI
paaudze):
• Herberts Gustavs Volfgangs Gūtmanis (Herbert
Gustav Wolfgang Gutmann, *24.6.1910. Rīga †1942.
Austrumu frontē). Krustvecāki grāmatvedis Gustavs
Dalics, Vilhelmīne Reiznere.
XI paaudzes pārstāvis Herberts Gustavs Volfgangs
Gūtmanis (Herbert Gustav Wolfgang Gutmann,
*24.6.1910. Rīga †1942. Austrumu frontē) bija tirgotājs
Rīgā, dzīvoja Rīgā, Brūža ielā 20 dz. 8 (Bolderājā), bet
vēlāk - Birzes ielā 9 dz. 8 (Daugavgrīvā). Pēc izceļošanas
uz Vāciju strādāja tēva manufaktūrā. Iesaukts armijā, kur
1942. gada vasarā kritis kaujās Austrumu frontē. 1936.
gada 12. aprīlī Rīgā, Bolderājas ev.lut. draudzē salaulājās ar
Hertu Juliānu Braži (Herta Juliane Brasche, *30.10.1915.
Rīgā (Bolderājā) †1.1945. Lautenburg), kas līdz kāzām Rīgā
dzīvoja Bolderājas Lielajā ielā 16 dz 1. Kopā ar bērniem
tiek uzskatīta par pazudušiem bez vēsts kopš 1945. gada
janvāra, kad domājams, visi gāja bojā aviouzlidojuma
laikā. Abu laulībā piedzima (XII paaudze):