Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Attēls 754.<br />
Elza, Arvīds un Alberts Tamaši ap 1933. gadu.<br />
XI paaudzes pārstāve Margarieta Lūcija Ozola<br />
(*19.6.1896. Jelgava †21.3.1984. Jelgava), bija tipogrāfijas<br />
strādniece un bija precējusies ar Baltijas dzelzceļa<br />
darbinieku (konduktoru) Ernestu Dreiski (*1.3.1892.<br />
Sigulda †9.1.1972. Jelgava), ģimene dzīvoja Jelgavā,<br />
Miezītes ceļā 14-2 (vēlāk – Miezītes ceļš 70-1, kas ir mājas<br />
jaunā adrese pēc numerācijas maiņas). Juridisku nianšu<br />
dēļ Zelmas Ozolas pārcelšanās no Vācijas uz Latviju bija<br />
iespējama tikai caur formālu Huberta adopciju, tādēļ<br />
viņu adoptēja Zelmas māsa Lūcija un viņas vīrs Ernests<br />
Dreiska, kuriem pašiem savu bērnu nebija. Huberts vēlāk<br />
mantoja Dreiskiem piederošo pusi mājas Miezītes ceļā,<br />
ko vēlāk pārdeva. No Ligitas Vitovskas atmiņām – pie<br />
Ernesta bieži esot braukusi ciemos viņa radiniece Millija,<br />
kas bija vājredzīga un maza auguma. Savukārt viņas vīrs<br />
bija ļoti liela auguam un pavisam akls. Nav izslēgts, ka šai<br />
ģimenei bija Mežgaiļa uzvārds.<br />
No 1941. gada tautas skaitīšanas datiem var uzzināt, ka<br />
abas māsas Ozolas – Margrieta Lūcija un Elza Cecīlija ar<br />
savām ģimenēm dzīvoja vienā mājā – Miezītes ceļā 14,<br />
kuras mantinieks ir norādīts Ernests Dreiska. 1941. gadā<br />
te dzīvoja arī viņa māte Jūle Dreiska (*20.4.1869. †pēc<br />
1941.), kura no Siguldas pagasta uz Jelgavu pārcēlās 1934.<br />
gada 7. martā (ir mutvārdu ziņas, ka Ernesta tēvs bija Jūlijs,<br />
taču nav izslēgts, ka te notikusi vārdu “sapludināšana”).<br />
Līdzās savas māsas ģimenei dzīvoja XI paudzes pārstāve<br />
Elza Cecīlija Ozola (*26.7.1902. Jelgava †3.21.1954.<br />
Jelgava) kura bija mājsaimniece un jaunībā strādājusi<br />
arī tipogrāfijā. 1928. gada 23. jūnijā Jelgavas Sv.Nikolaja<br />
baznīcā precējusies ar Albertu Tamašu (*26.10.1901.<br />
Kauņas guberņas Budbergas pagasts (mūsdienās -<br />
Brunavas pagasts Bauskas novadā). Poņemunes pagastā<br />
†26.9.1980. Jelgava). Alberts Tamašs tolaik bija 3. Jelgavas<br />
kājnieku pulka virsseržants (laulību laikā viņš dzīvoja<br />
kazarmās, vēlāk bija instruktors, karognesējs 1940. gadā –<br />
virsnieka vietnieks), kurš militārajā dienestā iestājās 1923.<br />
gada 11. jūnijā un demobilizējās 1941. gada 12. maijā.<br />
1929. gada 1. augustā viņš tika apbalvots ar Triju zvaigžņu<br />
ordeņa zelta goda zīmi Nr. 544. Ir zināms, ka Alberta<br />
Tamaša dienesta biedri tika nosūtītu uz “apmācībām”<br />
Litenē, bet 1940. gada 28. septembrī 3. Jelgavas kājnieku<br />
pulks tika izformēts un viņš tika ieskaitīts Sarkanarmijas<br />
195. Strēlnieku pulkā. Pēc demobilizēšanās viņš apguva<br />
grāmatveža arodu, kara laikā strādāja par grāmatvedi, bet<br />
vēlāk – valsts bankas kasieri, taču bailēs no represijām,<br />
ģimene vēl ilgi satraukusies, ik reizi, kad mājai tuvojusies<br />
kravas mašīna. Vēlāk ģimene dzīvoja Miezītes ceļā 70, kur<br />
Alberts audzēja lilijas – gan paša priekam, gan pārdošanai.<br />
Abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Arvīds Tamašs (*31.8.1929. Jelgava †17.5.2011.<br />
Ogrē).<br />
• Anita Līvija Tamaša (Vitovska/Lankupa)<br />
(*6.6.1937. Jelgava †15.6.2010. Jelgava).<br />
XII paaudzes pārstāvis Arvīds Tamašs (*31.8.1929.<br />
Jelgava †17.5.2011. Ogrē) 1957. gadā Jelgavā precējies ar<br />
Silviju Strautmani (*16.2.1938. Jelgava), bet pēc nāves<br />
tika apglabāts Jelgavas Baložu kapos. Šajā laulībā piedzima<br />
divas meitas (XIII paaudze):<br />
• Sandra Tamaša (Putniņa) (*2.15.1961. Jelgavā).<br />
• Ilze Tamaša (*17.2.1970. Ogrē), nav precējusies,<br />
pēcnācēju nav.<br />
XIII paaudzes pārstāve Sandra Tamaša (*2.15.1961.<br />
Jelgava) ir precējusies ar Emīlu Putniņu (*21.3.1961.<br />
Jūrmala) un šajā laulībā ir dzimušas divas meitas (XIV<br />
paaudze):<br />
• Baiba Putniņa (Putniņa-Baldone) (*12.1.1986.<br />
Jūrmala).<br />
• Ieva Putniņa (*13.3.1986. Jūrmala).<br />
XIV paaudzes pārstāve Baiba Putniņa (Putniņa-Baldone)<br />
(*12.1.1986. Jūrmala) ir precējusies Armīnu Baldoni<br />
(*14.3.1987.). Šajā laulībā ir dzimušas divas meitas (XV<br />
paaudze):<br />
• Marta Putniņa (*29.9.2007. Jūrmala).<br />
• Helēna Putniņa-Baldone (*12.1.2016. Jūrmala).<br />
XIV paaudzes pārstāve Ieva Putniņa (*13.3.1986. Jūrmala)<br />
ar vīru Romānu Putniņu (*4.1.1981. pēc laulībām pārgājis<br />
sievas uzvārdā) dzīvo Anglijā, ģimenē ir 2 dēli (XIV<br />
paaudze):<br />
• Markus Putniņš (*24.6.2009.).<br />
• Kristers Putniņš (*16.10.2012.).<br />
Savukārt XII paaudzes pārstāve Anita Līvija Tamaša<br />
(Vitovska/Lankupa) (*6.6.1937. Jelgavā †15.6.2010.<br />
Jelgava) bija precējusies divas reizes - 1956. gadā Jelgavā<br />
viņa apprecējās ar Jāni Vitovski (*16.4.1927. Svēte †2009.<br />
Jelgava). Savukārt par otro vīru kļuva Vilnis Lankups<br />
(*31.12.1942. Rīga †7.4.1985. Jelgava). Apbedīta Baložu<br />
kapos. Pirmajā laulībā ir dzimusi meita (XIII paaudze):<br />
• Ligita Vitovska (*15.5.1959. Jelgava).<br />
XIII paaudzes pārstāve Ligita Vitovska (*15.5.1959.<br />
Jelgava), nav precējusies, pēcnācēju nav. Ligita ir<br />
mācījusies Bulduru Dārzkopības tehnikumā, absolvējusi<br />
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agnonomijas<br />
fakultāti. Ilgus gadus strādāja dārzniecībā un par floristi,<br />
bet šobrīd ir grāmatvede.<br />
BIBLIOGRĀFIJA<br />
1. KCVVA 789. fonds, 1-2. apraksts, lieta Nr. 1435., 188.-189. lpp<br />
2. KCVVA 789. fonds, 1-2. apraksts, lieta Nr. 1435., 188.-189. lpp<br />
3. LVVA 5759. fonds, 2. apraksts, lieta Nr. 1015., 1. Sēj., 171. lpp<br />
4. KCVVA 789. fonds, 1-2. apraksts, lieta Nr. 1435., 188.-189. lpp<br />
5. KCVVA 789. fonds, 20. apraksts, lieta Nr. 2., 4. lpp<br />
ATSAUCES:<br />
1. Grūtups Gaitis, “Pieskāriens leģendai”, Daugavas vanagu mēnešraksts Nr. 3, 2007. gada 1. jūlijā, 49.-51.lpp<br />
2. “Divi 22.jūniji Huberta Štekela dzīvē”, Zemgales ziņas, 2010. gada 26. jūnijā, http://www.zz.lv/citas-zinas/divi-22-juniji-huberta-stekela-dzive-17562<br />
3. Edvīns Brūvelis, “Latvijas Aviācijas vēsture 1919-1940”, 450.lpp, Rīga, 2012, ISBN 978-9934-8295-0-5<br />
4. “Divi 22.jūniji Huberta Štekela dzīvē”, Zemgales ziņas, 2010. gada 26. jūnijā, http://www.zz.lv/citas-zinas/divi-22-juniji-huberta-stekela-dzive-17562<br />
5. “Divi 22.jūniji Huberta Štekela dzīvē”, Zemgales ziņas, 2010. gada 26. jūnijā, http://www.zz.lv/citas-zinas/divi-22-juniji-huberta-stekela-dzive-17562<br />
6. Grūtups Gaitis, “Pieskāriens leģendai”, Daugavas vanagu mēnešraksts Nr. 3, 2007. gada 1. jūlijā, 49.-51.lpp<br />
7. M.Dudareva, “Sapnis par lidošanu”, Jelgavas Ziņotājs Nr. 90, 1990. gada 9. jūnijā, 1.lpp<br />
8. M.Dudareva, “Sapnis par lidošanu”, Jelgavas Ziņotājs Nr. 90, 1990. gada 9. jūnijā, 1.lpp<br />
772 773
Change language