Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
MILLERU DZIMTA “VILCIŅU” MĀJĀS<br />
No dvēseļu revīzijām uzzinām, ka 1811. gadā “Vilciņu”<br />
mājās (Nr. 36) saimnieko Jēkabs Mežiņš (*1758.<br />
†1821.) un viņa sieva Līze (*1765. †pēc 1826.), kas<br />
pārņēma saimniekošanu no Indriķa (*1747. †1803.).<br />
Visticamāk, Indriķis un Jēkabs bija brāļi. Mežiņu uzvārds<br />
pirmo reizi parādās 1835. gada revīzijā.<br />
Jēkaba Mežiņa un Līzes laulībā dzimuši:<br />
• Trīne Mežiņa (*1777. †12.11.1867. “Vilciņu”<br />
mājās) saskaņā ar “Dvēseļu revīzujā norādīto<br />
vecumu, par dzimšanas gadu būtu jāuzskata<br />
1792., bet saskaņā ar baznīcas grāmatas miršanas<br />
reģistrā jorādīto vecumu nāves brīdī – 90 gadi, par<br />
dzimšanas gadu būtu jāuzskata 1777. gads. Tāpat<br />
norādīts, ka viņa bija neprecējusies.<br />
• Jānis Mežiņš (*1796.), 1835. gadā norādīts kā<br />
saimnieks.<br />
• Ansis Millers (*1798.), vēlāk pārcēlies uz “Auziņu”<br />
mājām un 1857. gadā izslēgts no Bērzmuižas ļaužu<br />
saraksta, kļūstot par Sīpeles pagasta iedzīvotāju.<br />
• Kaspars (*1803.).<br />
• Kristaps Millers (*1813.) ar šādu uzvārdu ir<br />
norādīts 1857. gada revīzijā.<br />
No šīs paaudzes pārstāvjiem ir zināms, ka Jānis Mežiņš<br />
bija precējies ar Trīni (*1797.), kuras uzvārds 1857. gadā<br />
ir norādīts kā Millere. Šajā laulībā piedzima:<br />
• Jānis Millers (*1817. Bērze †13.11.1902. Bērzes<br />
“Vilciņos”.). Mūžu nodzīvoja neprecēts. Saskaņā<br />
ar dvēseļu revžijām būtu dzimis 1823. gadā, bet<br />
saskaņā ar miršanas reģistrā norādīto, vecumu<br />
nāves brīdī - 85 gadi, par dzimšanas gadu uzskatāms<br />
1817. gads.<br />
• Kaspars Mežiņš [Millers] (*1822.), kurš 1857.<br />
gada revīzijā uzvārdu ir norādījis “Mežiņš, alias<br />
Millers”,<br />
• Kārlis Millers (*1827. †8.4.1906.), precējies ar<br />
Anetti (*1836. †29.1.1881.).<br />
• Grieta (*1838.).<br />
Nav izslēgts, ka Trīnes vīrs mira un viņa apprecējās otrreiz<br />
ar Kārli Reņģi, jo vēlāk, Kārļa Millera dēla kristību ierakstā<br />
tiek norādīts vispirms “vecais saimnieks”, bet vēlāk -<br />
saimnieka patēvs (stiefvater) Kārlis Reņģe.<br />
Lai arī ģimenei parādās uzvārds “Mežiņš” (87. saime)<br />
un 1835. gadā te nav redzami Milleru uzvārdi, “Vilciņu”<br />
mājās 1857. gada revīzijā tie ir atrodami.<br />
Par nākamo “Vilciņu” saimnieku kļuva paaudzes pārstāvis<br />
Kārlis Millers (*1827. †8.4.1906.), kurš bija precējies ar<br />
Anetti (*1836. †29.1.1881.), kura bērnu kristību ierakstos<br />
arveidota arī kā Anna. Miršanas reģistrā Kārlis ir norādīts<br />
kā 80 gadus vecs “Vilciņu” saimnieks, atraitnis, kas par<br />
10 gadiem nesakrīt ar Dvēseļu revīzijā norādīto vecumu.<br />
Kārļa Millera un Anettes laulībā ir dzimuši (paaudze):<br />
• Karls Jūliuss Millers (*13.6.1861. Bērzmuižas<br />
“Vilciņi”), krustvecāki saimnieks Karls Štolcers,<br />
saimnieka dēls Kaspars Tīmanis, saimniece Jūle<br />
Jukše. Karls Jūlijs Millers bija precējies ar Līni<br />
Gotlībi Brancis (*11.12.1863. Līvbērzes “Ģibeiki”<br />
†).<br />
• Kristaps Teodors Millers (*17.8.1862. Bērzmuižas<br />
“Vilciņi” †29.9.1862. Bērzmuižas “Vilciņi”), miris<br />
kā zīdainis. Krustvaceāki saimnieka brālis [?]<br />
Kārlis Renga, kalpa sieva Trīne, saimniece Anna<br />
Mazjukša.<br />
• Johans [Jānis] Millers (*7.9.1863 Bērzmuižas<br />
“Vilciņi” †), krustvecāki saimnieka brālis Kārlis<br />
Renga, saimniece Anna Bitte.<br />
• Mīle Millere (*26.8.1864. Bērzmuižas “Vilciņi”),<br />
krustvecāki Jūle Tīmane, saimnieka brāļa meita<br />
[?], saimnieks Kristaps Mazjukšs, saimnieks Jānis<br />
Biezbārdis.<br />
• Kārlis [Roberts] Millers (*20.2.1866. Bērzmuižas<br />
“Vilciņi” †1.4.1866. Bērzmuižas “Vilciņi”) miris<br />
kā zīdainis 3 nedēļu vecumā. Kristību ierakstā<br />
ir norādīts kā Kārlis, bet miršanas ierakstā – kā<br />
Roberts. Krustvecāki vecais saimnieks Kārlis<br />
Reņģe, saimniece Grieta Valtere, Kārlis Kronbergs,<br />
drēbnieks.<br />
• Ludis Millers (*17.4.1868. Bērzmuižas “Vilciņi”),<br />
krustvecāki saimnieka patēvs Kārlis Reņģe, atraitne<br />
Anna Bite.<br />
• Jūlija Amālija Millers (*5.8.1869. Bērzmuižas<br />
“Vilciņi” †14.2.1879. Bērzmuižas “Vilciņi”), mirusi<br />
kā bērns. Krustvecāki saimniece Jūle Beikmane,<br />
saimnieks Johans Bude, saimnieks Johans Štolcers.<br />
• Ansis Teodors Millers (*5.12.1870. Bērzmuižas<br />
“Vilciņi”), krustvecāki saimnieks Ansis Beikamnis,<br />
puisis Kārlis Ērmanis, saimniece Gotlībe Bude.<br />
Ansis Teodors Millers bija precējies Luīzi Otīliju<br />
Elizabeti Zariņu (*17.1.1876. Dobele †).<br />
• Indriķis Millers (*5.1.1872. Bērzmuižas “Vilciņi”<br />
†9.1.1872 Bērzmuižas “Vilciņi”), miris kā zīdainis.<br />
Krustvecāki vecais saimnieks Kārlis Renga, kalps<br />
Ansis Zover [?], saimniece Anna Bitte.<br />
• Matilde Doroteja Millere (*14.1.1873 Bērzmuižas<br />
“Vilciņi”), krustvecāki saimniece Gotlībe Rūde,<br />
saimnieks Kaspars Rīmanis, Teodors Rūde.<br />
• Pauls Millers (*12.4.1875. Bērzmuižas “Vilciņi”<br />
†9.3.1876. Bērzmuižas “Vilciņi”), miris kā zīdainis.<br />
Krustvecāki zvaniķis Karls Straubergs, kalps Karls<br />
Kozlovskis, saimniece Anna Bitte.<br />
• Anete Otīlija Millere (*27.7.1877. Bērzmuižas<br />
“Vilciņi” †15.8.1878.), mirusi kā zīdainis.<br />
Krustvecāki saimniece Jūlija Beikmane, saimniece<br />
Jūlija Tīmane, saimnieka dēls Kristaps Jukše.<br />
• Vilhelms Millers (*3.1.1880. Bērzmuižas<br />
“Vilciņi”), krustvecāki drēbnieks Jānis Treimanis,<br />
saimniece Jūlija Beikmane, kalpa sieva Lavīze<br />
Goldberga.<br />
ir dzimuši (paaudze):<br />
• Olga Paulīne Millere (*7.10.1888. Bērzmuižas<br />
“Vilciņi” †7.5.1891. Bērzmuižas “Vilciņi”), mirusi kā<br />
bērns. Krustvecāki saimnieka meita Olga Millere,<br />
vecais saimnieks Kārlis Millers, audējs Roberts<br />
Krancs, Jūle Vulfa.<br />
• Jūle Milda Millere (*1.11.1890. Bērzmuižas<br />
“Vilciņi” †19.5.1891. Bērzmuižas “Vilciņi”),<br />
mirusi kā zīdainis. Krustvecāki saimnieka meita<br />
Jūle Nettelburga, saimnieks Kārlis Nettelburgs,<br />
saimniece Lavīze Brance.<br />
• Emīlija Leontīna Millere (*5.5.1892. Bērzmuižas<br />
“Vilciņi” †14.10.1904. Bērzmuižas “Vilciņi”), kā<br />
nāves iemesls norādīts smadzeņu iekaisums.<br />
Krustvecāki saimniece Emīlija Anšics, saimnieks<br />
Kārlis Anšics, amatnieks Indriķis Neilands.<br />
• Kārlis Millers (*23.7.1899. [4.8.1899.] Bērzmuižas<br />
“Vilciņi” †pēc 1941.), krustvecāki meita Annuža<br />
Prīverte, meita Jūlija Brance, saimnieks Jānis Brancs<br />
[domājams, jaundzimušā mātes ģimenes radi].<br />
Ziņas par paaudzes pārstāvi Kārli Milleru (*23.7.1899.<br />
[4.8.1899.] Bērzmuižas “Vilciņi” †pēc 1941.) ir atrodamas<br />
1941. gada tautas skaitīšanas anketā. No tās uzzinām,<br />
ka 1937. gada 28. maijā viņš ar sievu Katrīnu Mildu<br />
Milleri (*9.1.1903. Bērzes pagasts †pēc 1941.) ir pārcēlies<br />
uz “Leijeru” mājām Bērzes pagastā un te kopā ar viņiem<br />
dzīvoja bērni (paaudze):<br />
• Edgars Millers (*23.4.1934. Bērzes pagasts).<br />
• Zinta Millere (*13.2.1938. Bērzes pagasts).<br />
• Egons Millers (*14.10.1939. Bērzes pagasts).<br />
Šajā tautas skaitīšanā kā mājas iedzīvotāja ir norādīta arī<br />
Grieta Kārkliņš (*1864. Bērzes pagasts †pēc 1941.), kas ir<br />
bijusi mājas patstāvīgā iedzīvotāja. Nav izslēgts, ka tā ir<br />
Katrīnas Mildas māte.<br />
paaudzes pārstāvis Ansis Teodors Millers (*5.12.1870.<br />
Bērzmuižas “Vilciņi”) 1901. gada 23. decembrī precējies<br />
ar Dobeles “Spīgu” saimes kalpa Jāņa Zariņa un Marlīzes<br />
meitu Luīzi Otīliju Elizabeti Zariņu (*17.1.1876. Dobele<br />
†). Šajā laulībā piedzima:<br />
• Alberts Teodors Millers (*23.6.1902. Sīpeles<br />
“Maln Rukša”), krustvecāki puisis Jānis Zaļums,<br />
zemnieks Dāvids Millers un viņa sieva Jūle, meita<br />
Milda Zariņa.<br />
Vilciņu mājās 1905. gada 2. Janvārī ir mirusi saimnieka<br />
atraitne Jūle Ozoliņa<br />
Attiecībā uz Branču ģimeni ir zināms, ka Vīlups Brancis<br />
un Mariķe laida pasaulē (paaudze):<br />
• nedzīva meita Brancis (*21.1.1863. Līvbērzes<br />
“Ģibeiki” †21.1.1863.).<br />
• Līni Gotlībi Brancis (Millere) (*11.12.1863.<br />
Līvbērzes “Ģibeiki” †).<br />
No sava tēva Kārļa Millera “Vilciņu” mājas mantoja<br />
paaudzes pārstāvis Karls Jūliuss Millers (*13.6.1861.<br />
Bērzmuižas “Vilciņi”), kurš 1888. gada 10. aprīlī salaulājās<br />
ar Vīlupa Branča meitu Līni Gotlībi Brancis (*11.12.1863.<br />
Līvbērzes “Ģibeiki” †) un savas pirmās meitas kristību<br />
ierakstā jau ir norādīts kā “Vilciņu” saimnieks. Šajā laulībā<br />
552 553