30.07.2019 Views

2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

MILLERU DZIMTA “VILCIŅU” MĀJĀS<br />

No dvēseļu revīzijām uzzinām, ka 1811. gadā “Vilciņu”<br />

mājās (Nr. 36) saimnieko Jēkabs Mežiņš (*1758.<br />

†1821.) un viņa sieva Līze (*1765. †pēc 1826.), kas<br />

pārņēma saimniekošanu no Indriķa (*1747. †1803.).<br />

Visticamāk, Indriķis un Jēkabs bija brāļi. Mežiņu uzvārds<br />

pirmo reizi parādās 1835. gada revīzijā.<br />

Jēkaba Mežiņa un Līzes laulībā dzimuši:<br />

• Trīne Mežiņa (*1777. †12.11.1867. “Vilciņu”<br />

mājās) saskaņā ar “Dvēseļu revīzujā norādīto<br />

vecumu, par dzimšanas gadu būtu jāuzskata<br />

1792., bet saskaņā ar baznīcas grāmatas miršanas<br />

reģistrā jorādīto vecumu nāves brīdī – 90 gadi, par<br />

dzimšanas gadu būtu jāuzskata 1777. gads. Tāpat<br />

norādīts, ka viņa bija neprecējusies.<br />

• Jānis Mežiņš (*1796.), 1835. gadā norādīts kā<br />

saimnieks.<br />

• Ansis Millers (*1798.), vēlāk pārcēlies uz “Auziņu”<br />

mājām un 1857. gadā izslēgts no Bērzmuižas ļaužu<br />

saraksta, kļūstot par Sīpeles pagasta iedzīvotāju.<br />

• Kaspars (*1803.).<br />

• Kristaps Millers (*1813.) ar šādu uzvārdu ir<br />

norādīts 1857. gada revīzijā.<br />

No šīs paaudzes pārstāvjiem ir zināms, ka Jānis Mežiņš<br />

bija precējies ar Trīni (*1797.), kuras uzvārds 1857. gadā<br />

ir norādīts kā Millere. Šajā laulībā piedzima:<br />

• Jānis Millers (*1817. Bērze †13.11.1902. Bērzes<br />

“Vilciņos”.). Mūžu nodzīvoja neprecēts. Saskaņā<br />

ar dvēseļu revžijām būtu dzimis 1823. gadā, bet<br />

saskaņā ar miršanas reģistrā norādīto, vecumu<br />

nāves brīdī - 85 gadi, par dzimšanas gadu uzskatāms<br />

1817. gads.<br />

• Kaspars Mežiņš [Millers] (*1822.), kurš 1857.<br />

gada revīzijā uzvārdu ir norādījis “Mežiņš, alias<br />

Millers”,<br />

• Kārlis Millers (*1827. †8.4.1906.), precējies ar<br />

Anetti (*1836. †29.1.1881.).<br />

• Grieta (*1838.).<br />

Nav izslēgts, ka Trīnes vīrs mira un viņa apprecējās otrreiz<br />

ar Kārli Reņģi, jo vēlāk, Kārļa Millera dēla kristību ierakstā<br />

tiek norādīts vispirms “vecais saimnieks”, bet vēlāk -<br />

saimnieka patēvs (stiefvater) Kārlis Reņģe.<br />

Lai arī ģimenei parādās uzvārds “Mežiņš” (87. saime)<br />

un 1835. gadā te nav redzami Milleru uzvārdi, “Vilciņu”<br />

mājās 1857. gada revīzijā tie ir atrodami.<br />

Par nākamo “Vilciņu” saimnieku kļuva paaudzes pārstāvis<br />

Kārlis Millers (*1827. †8.4.1906.), kurš bija precējies ar<br />

Anetti (*1836. †29.1.1881.), kura bērnu kristību ierakstos<br />

arveidota arī kā Anna. Miršanas reģistrā Kārlis ir norādīts<br />

kā 80 gadus vecs “Vilciņu” saimnieks, atraitnis, kas par<br />

10 gadiem nesakrīt ar Dvēseļu revīzijā norādīto vecumu.<br />

Kārļa Millera un Anettes laulībā ir dzimuši (paaudze):<br />

• Karls Jūliuss Millers (*13.6.1861. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi”), krustvecāki saimnieks Karls Štolcers,<br />

saimnieka dēls Kaspars Tīmanis, saimniece Jūle<br />

Jukše. Karls Jūlijs Millers bija precējies ar Līni<br />

Gotlībi Brancis (*11.12.1863. Līvbērzes “Ģibeiki”<br />

†).<br />

• Kristaps Teodors Millers (*17.8.1862. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †29.9.1862. Bērzmuižas “Vilciņi”), miris<br />

kā zīdainis. Krustvaceāki saimnieka brālis [?]<br />

Kārlis Renga, kalpa sieva Trīne, saimniece Anna<br />

Mazjukša.<br />

• Johans [Jānis] Millers (*7.9.1863 Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †), krustvecāki saimnieka brālis Kārlis<br />

Renga, saimniece Anna Bitte.<br />

• Mīle Millere (*26.8.1864. Bērzmuižas “Vilciņi”),<br />

krustvecāki Jūle Tīmane, saimnieka brāļa meita<br />

[?], saimnieks Kristaps Mazjukšs, saimnieks Jānis<br />

Biezbārdis.<br />

• Kārlis [Roberts] Millers (*20.2.1866. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †1.4.1866. Bērzmuižas “Vilciņi”) miris<br />

kā zīdainis 3 nedēļu vecumā. Kristību ierakstā<br />

ir norādīts kā Kārlis, bet miršanas ierakstā – kā<br />

Roberts. Krustvecāki vecais saimnieks Kārlis<br />

Reņģe, saimniece Grieta Valtere, Kārlis Kronbergs,<br />

drēbnieks.<br />

• Ludis Millers (*17.4.1868. Bērzmuižas “Vilciņi”),<br />

krustvecāki saimnieka patēvs Kārlis Reņģe, atraitne<br />

Anna Bite.<br />

• Jūlija Amālija Millers (*5.8.1869. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †14.2.1879. Bērzmuižas “Vilciņi”), mirusi<br />

kā bērns. Krustvecāki saimniece Jūle Beikmane,<br />

saimnieks Johans Bude, saimnieks Johans Štolcers.<br />

• Ansis Teodors Millers (*5.12.1870. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi”), krustvecāki saimnieks Ansis Beikamnis,<br />

puisis Kārlis Ērmanis, saimniece Gotlībe Bude.<br />

Ansis Teodors Millers bija precējies Luīzi Otīliju<br />

Elizabeti Zariņu (*17.1.1876. Dobele †).<br />

• Indriķis Millers (*5.1.1872. Bērzmuižas “Vilciņi”<br />

†9.1.1872 Bērzmuižas “Vilciņi”), miris kā zīdainis.<br />

Krustvecāki vecais saimnieks Kārlis Renga, kalps<br />

Ansis Zover [?], saimniece Anna Bitte.<br />

• Matilde Doroteja Millere (*14.1.1873 Bērzmuižas<br />

“Vilciņi”), krustvecāki saimniece Gotlībe Rūde,<br />

saimnieks Kaspars Rīmanis, Teodors Rūde.<br />

• Pauls Millers (*12.4.1875. Bērzmuižas “Vilciņi”<br />

†9.3.1876. Bērzmuižas “Vilciņi”), miris kā zīdainis.<br />

Krustvecāki zvaniķis Karls Straubergs, kalps Karls<br />

Kozlovskis, saimniece Anna Bitte.<br />

• Anete Otīlija Millere (*27.7.1877. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †15.8.1878.), mirusi kā zīdainis.<br />

Krustvecāki saimniece Jūlija Beikmane, saimniece<br />

Jūlija Tīmane, saimnieka dēls Kristaps Jukše.<br />

• Vilhelms Millers (*3.1.1880. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi”), krustvecāki drēbnieks Jānis Treimanis,<br />

saimniece Jūlija Beikmane, kalpa sieva Lavīze<br />

Goldberga.<br />

ir dzimuši (paaudze):<br />

• Olga Paulīne Millere (*7.10.1888. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †7.5.1891. Bērzmuižas “Vilciņi”), mirusi kā<br />

bērns. Krustvecāki saimnieka meita Olga Millere,<br />

vecais saimnieks Kārlis Millers, audējs Roberts<br />

Krancs, Jūle Vulfa.<br />

• Jūle Milda Millere (*1.11.1890. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †19.5.1891. Bērzmuižas “Vilciņi”),<br />

mirusi kā zīdainis. Krustvecāki saimnieka meita<br />

Jūle Nettelburga, saimnieks Kārlis Nettelburgs,<br />

saimniece Lavīze Brance.<br />

• Emīlija Leontīna Millere (*5.5.1892. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †14.10.1904. Bērzmuižas “Vilciņi”), kā<br />

nāves iemesls norādīts smadzeņu iekaisums.<br />

Krustvecāki saimniece Emīlija Anšics, saimnieks<br />

Kārlis Anšics, amatnieks Indriķis Neilands.<br />

• Kārlis Millers (*23.7.1899. [4.8.1899.] Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †pēc 1941.), krustvecāki meita Annuža<br />

Prīverte, meita Jūlija Brance, saimnieks Jānis Brancs<br />

[domājams, jaundzimušā mātes ģimenes radi].<br />

Ziņas par paaudzes pārstāvi Kārli Milleru (*23.7.1899.<br />

[4.8.1899.] Bērzmuižas “Vilciņi” †pēc 1941.) ir atrodamas<br />

1941. gada tautas skaitīšanas anketā. No tās uzzinām,<br />

ka 1937. gada 28. maijā viņš ar sievu Katrīnu Mildu<br />

Milleri (*9.1.1903. Bērzes pagasts †pēc 1941.) ir pārcēlies<br />

uz “Leijeru” mājām Bērzes pagastā un te kopā ar viņiem<br />

dzīvoja bērni (paaudze):<br />

• Edgars Millers (*23.4.1934. Bērzes pagasts).<br />

• Zinta Millere (*13.2.1938. Bērzes pagasts).<br />

• Egons Millers (*14.10.1939. Bērzes pagasts).<br />

Šajā tautas skaitīšanā kā mājas iedzīvotāja ir norādīta arī<br />

Grieta Kārkliņš (*1864. Bērzes pagasts †pēc 1941.), kas ir<br />

bijusi mājas patstāvīgā iedzīvotāja. Nav izslēgts, ka tā ir<br />

Katrīnas Mildas māte.<br />

paaudzes pārstāvis Ansis Teodors Millers (*5.12.1870.<br />

Bērzmuižas “Vilciņi”) 1901. gada 23. decembrī precējies<br />

ar Dobeles “Spīgu” saimes kalpa Jāņa Zariņa un Marlīzes<br />

meitu Luīzi Otīliju Elizabeti Zariņu (*17.1.1876. Dobele<br />

†). Šajā laulībā piedzima:<br />

• Alberts Teodors Millers (*23.6.1902. Sīpeles<br />

“Maln Rukša”), krustvecāki puisis Jānis Zaļums,<br />

zemnieks Dāvids Millers un viņa sieva Jūle, meita<br />

Milda Zariņa.<br />

Vilciņu mājās 1905. gada 2. Janvārī ir mirusi saimnieka<br />

atraitne Jūle Ozoliņa<br />

Attiecībā uz Branču ģimeni ir zināms, ka Vīlups Brancis<br />

un Mariķe laida pasaulē (paaudze):<br />

• nedzīva meita Brancis (*21.1.1863. Līvbērzes<br />

“Ģibeiki” †21.1.1863.).<br />

• Līni Gotlībi Brancis (Millere) (*11.12.1863.<br />

Līvbērzes “Ģibeiki” †).<br />

No sava tēva Kārļa Millera “Vilciņu” mājas mantoja<br />

paaudzes pārstāvis Karls Jūliuss Millers (*13.6.1861.<br />

Bērzmuižas “Vilciņi”), kurš 1888. gada 10. aprīlī salaulājās<br />

ar Vīlupa Branča meitu Līni Gotlībi Brancis (*11.12.1863.<br />

Līvbērzes “Ģibeiki” †) un savas pirmās meitas kristību<br />

ierakstā jau ir norādīts kā “Vilciņu” saimnieks. Šajā laulībā<br />

552 553

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!