You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 9. maijā Kuldīgā<br />
nokļuva Sarkanās armijas gūstā, no kura tika atbrīvots<br />
vien 1955. gadā. Pirmais gads tika pavadīts nometnēs<br />
Tambovā, Zaporožjē, Moržanskā, Veļikije Lukos un<br />
Maskavā. 1949. gada 19. oktobrī viņam tika piespriests<br />
sods - 25 gadi katorgas darbos Urālos (nometnēs Boroviči,<br />
Revda un Dečjerka Sverdlovskas tuvumā). Pēc diplomātu<br />
iejaukšanās, par godu bundeskanclera Dr. Konrāda<br />
Adenauera vizītei PSRS, 1955. gada 16. oktobrī tika<br />
“amnestēts”. Pēc atbrīvošanas pārcēlās uz Hamburgu un<br />
pēc gadu ilgas ārstēšanās, strādāja tirdzniecībā - “Hertie”<br />
tirdzniecības namā Nīrenbergā, bet vēlāk - tās filiālē<br />
Hamburgā.<br />
1931. gada 18. oktobrī Rīgā, Sv.Pētera baznīcā aprecējās<br />
ar Zviedrijas pavalstnieci Karīnu Ingeborgu Hāgneli<br />
(Karin Ingeborg Hagnell, *<strong>30</strong>.5.1909. Riga †pēc 1962.<br />
Hamburg), kuras vecāki bija industriālo iekārtu tirgotājs,<br />
Zviedrijas pilsonis, X paaudzes pārstāvis Gosta Maurics<br />
Hāgnels (Gösta Mauritz Hagnell, *22.7.1877. Jönköping,<br />
Sweden †23.12.1914. Jelgava) un Alise Ella Emīlija Radava<br />
(Alice Ella Emilie Radau, *29.11.1879. Rīga †4.2.1961.<br />
Nurnberg), kuri salaulājās Rīgā, 1905. gada 17. novembrī<br />
[29. novembrī]. Gostas Maurica Hāgneļa sēru sludinājumā<br />
norādīts, ka viņš bija piederīgs Rīgas Sv.Pētera draudzei,<br />
bet Latvijas teritorijā viņš ieceļoja 1900. gadā. Par Hāgneļu<br />
dzimtu vēl ir zināms, ka Gostas Maurica Hāgneļa tēvs bija<br />
Johans Jonasons (Johannes Jonasson, *9.1.1835. Ryssby,<br />
Smaland †1.1.1916. Jönköping), kurš bija mašīnists<br />
Jonkopingā un tikai 1885. gadā mainīja dzimtas uzvārdu<br />
uz “Hāgnels”. 1858. gada 8. aprīlī Risbijā (Ryssby) viņš<br />
salaulājās ar Annu Sofiju Andersdoteri Lonu (Anna<br />
Sofia Andersdotter Lonn, *20.11.1834. Ryssby †28.7.1916.<br />
Enebyberg bei Stockholm). Savukārt Gostas Maurica<br />
Hāgneļa vectēvs no tēva puses bija VIII paaudzes pārstāvis,<br />
Rusbijas zemnieks Jonas Izaksons (Jonas Isaksson,<br />
*18.5.1799. Ryssby †14.5.1871. Ryssby) un Lisa Maja<br />
Andersdottere (Lisa Maja Andersdotter, *23.2.1799. Ryssby<br />
†17.2.1877. Ryssby), kuri salaulājās 1833. gadā Rusbijā.<br />
Gostas Maurica Hāgneļa vectēvs no mātes puses bija VIII<br />
paaudzes pārstāvis, zviedru armijas kaprālis Anders Lons<br />
(Anders Lonn, *6.3.1794. Agunnaryd, Smaland †13.4.1865.<br />
Ryssby) un Anna Stina Jonsdottere (Anna Stina Jonsdotter,<br />
*28.2.1795. Ryssby †8.2.1877. Ryssby), kuri salaulājās 1820.<br />
gadā Rusbijā.<br />
Savukārt par Alises Ellas Radavas dzimtu ir zināms, ka<br />
viņas vecāki bija IX paaudzes pārstāvji Teodors Ludvigs<br />
Bernhards Radavs (Theodor Ludwig Bernhard Radau,<br />
*29.10.1850. Lyck, Ostprussen †15.2.1923. Rīga), kurš<br />
bija grāmatvedis un uzņēmuma “C.Ch.Schmidt” vadītājs<br />
Rīgā, kā arī cukura meistara (Jēkaba Branderburga<br />
cukurfabrikā Bišumuižā, vēlāk - cukurfabrikas Bukaišos<br />
(Fockenhof) Bertolda Eduarda Heinriha (Berthold Eduard<br />
Heinrich *17.7.1813. Hamburg, †7.5.1879. Blasenleiden,<br />
apglabāts Katlakalnā) un Alīdes Katrīnas Terēzes Jarres<br />
(Alide Catharina Therese Jarre, *17.6.1826. Bišumuiža<br />
†25.1.1895. Rīga, mirusi no cukura slimības, apglabāta<br />
katlakalnā) meita Alīde Katrīna Heinriha (Alide Katharina<br />
Heinrich, *2.3.1849. Bišumuiža †8.8.1927. Rīga). Abi<br />
salaulājās 1874. gada 24. jūlijā Katlakalnā. Ir zināms, ka<br />
Alīde Katrīna Heinriha mira no triekas, bet viņas vīrs - no<br />
pneimonijas.<br />
Attēls.<br />
Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers 1941. gadā<br />
un viņa sieva Karīna Ingeborga Hāgnele 1931. gadā.<br />
No Alīdes Katrīnas Radavas pases (tā saglabājusies bez<br />
fotogrāfijas) var uzzināt, ka 1920. gada 9. februārī ģimene<br />
pierakstīta Rīgā, Elizabetes ielā 23 dz. 7, 8. jūnijā - V[ecā]<br />
Jelgavas ielā 62 dz 1, 1925. gada 2. septembrī Kapseļu ielā<br />
6 dz. 3 (te viņa pierakstīta vairākkārt), kā arī Rūpniecības<br />
ielā 1a dz. 3 un Kronvalda bulv. 10 dz. 6. Teodora<br />
Ludviga Bernharda Radava vecāki bija VIII paaudzes<br />
pārstāvji Gustavs Alberts Radavs (Gustav Albert Radau,<br />
*10.12.1820. Konigsberg †20.1.1898. Liepāja), kurš 1846.<br />
gada 2. novembrī Kēnigsbergā salaulājās ar Vilhelmīni<br />
Georgīni Judīti Emīliju Brošeiti (Wilhelmine Georgine<br />
Judith Emilie Broscheit, *8.12.1824. Konigsberg †17.5.1909.<br />
Liepāja). Gustavs Alberts Radavs bija viesnīcnieks<br />
Kēnigsbergas apkaimē, vēlāk - Luckā un Mēmelē, bet<br />
viņa pēdējā nodarbošanās bija Liepājas dzelzceļa stacijas<br />
restorāna uzturēšana.<br />
Spriežot pēc pases lietā esošajiem dokumentiem, Karīna<br />
Ingeborga Hāgnele līdz 1928. gadam dzīvoja Zviedrijā, jo<br />
līdz Latvijas pases saņemšanai un laulībām viņa Latvijā<br />
uzturējās ar Zviedrijas vēstniecības izdoto apliecību<br />
1939. gadā Rūdolfa Frīdriha Aleksandra fon Pantcera<br />
un Karīnas Ingeborgas Hāgneles ģimene repatriējās uz<br />
Vāciju, kā pēdējā dzīvesvieta ir norādīta Rīga, Kalpaka<br />
bulv. 11 dz. 5 un Slokas iela 111a-1 (pirms tam ģimene<br />
dzīvoja arī Bruņinieku ielā 28 dz. 45, Dārtas ielā 32 dz. 1),<br />
bet abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />
Attēls.<br />
No kreisās: Georgs Boris Rūdolfs fon Pantcers, Sofija<br />
Izabella fon Pantcere (dz. Borisogļebska), Gerhards<br />
Augusts fon Pantcers un Barbara Irēne fon Pantcere<br />
(Stieda) 1962. gadā Ķelnē.<br />
Attēls.<br />
Bernts Rūdolfs fon Pantcers, un Šrošs . gadā.<br />
• Bernts Rūdolfs fon Pantcers (Bernd Rudolf von<br />
Pantzer, *19.5.1935. Rīga †28.6.2003. Hamburg),<br />
krustvecāki Zigurds Hāgnels un Hilda fon Šēna<br />
(dzim. fon Pantcere), kristīts Sv.Pētera baznīcā.<br />
• Klauss Jurgens fon Pantcers (Klauss Jurgen von<br />
Pantzer, *9.11.1939. Rīga), krustvecāki Gerhards<br />
fon Pantcers, Inge Torno (dzim. Reichert), kristīts<br />
Pozenā.<br />
XIII paaudzes pārstāvis Bernts Rūdolfs fon Pantcers<br />
(Bernd Rudolf von Pantzer, *19.5.1935. Rīga †28.6.2003.<br />
Hamburg) izglītību ieguva Pozenā un Veidenā, kur arī<br />
tika iesvētīts 1949. gada 3. aprīlī St.Michael baznīcā.<br />
Veidenā viņš nokļuva 1945. gadā, kad janvārī devā sbēgļu<br />
gaitās no Pozenas. Kopš 1956. gada septembra dzīvoja<br />
Hamburgā, kur 1961. gada 24. martā salaulājās [25.<br />
martā laulību apstiprinot Heiligengeistkirche baznīcā]<br />
ar mūrniekmeistara Karla Štrādera (Karl Schrader,<br />
*<strong>30</strong>.11.1908. Hamburg †28.8.1944. Apiņi, pie Madonas)<br />
[kritis kaujā, apglabāts karavīru brāļu kapos Laimaņos]<br />
un Hertas Julianas Adolfīnes Imelmanes (Hertha Juliane<br />
Adolphine Imelmann, *20.10.1901. Hamburg †) meitu<br />
Kristeli Hertu Ernu Šrāderi (Christel Hertha Erna<br />
Attēls.<br />
Klauss Jurgens fon Pantcers, viņa sieva Viktorija<br />
Vasilisa (Florina) Aleksandra, dēls Svens Rūdolfs un<br />
meita Katrīna Aleksandra fon Pantcers 1980. gadā.<br />
Schrader, *27.1.1938. Hamburg), kura strādāja “Heinrich<br />
Schutt GmbH” uzņēmumā Hamburgā. Pēc pirmā vīra nāves<br />
Austrumu frontē, Herta Johanna Adolfīne Immelmane<br />
salaulājās ar Vilhelmu Heinrihu Švarcu (Wilhelm Heinrich<br />
Schwartz, *3.11.1913. Friedrichstadt/Eider †31.10.1973.<br />
Friedrichstadt/Eider), bet Štrāderu dzimtas saknes ir<br />
meklējamas Hamburgā, kā arī Harburgā, Hildesheimā,<br />
Šlēsvigā-Holšteinā, Lībekā, Ekernfordē, Eiderstedā un<br />
Badzēgebergas. Ir zināms, ka Bernts Rūdolfs fon Pantcers<br />
veltīja daudz laika savas un radniecīgo dzimtu vēstures<br />
apkopošanai, sistematizēšanai un dzimtas vēsturei<br />
veltīto grāmatu publicēšanai, kā arī aizrāvā sar filiatēliju<br />
un numizmātiku. Viņš mācījās Veidenas vidusskolā<br />
(Oberrealschule) un pēc tās pabeigšanas -Diplomētā<br />
tirgotāja Franča Ruperta (Franz Ruppert) izveidotajā<br />
Tirdzniecības komercskolā. Laikā no 1953. līdz 1956.<br />
gadam viņš praktizējās tekstiluzņēmumā “Hans Sebald<br />
oHG” Veidenā, bet vēlāk pārcēlās uz Hamburgu, kur<br />
strādāja uzņēmumā “Neumann GmbH”, 1964. gadā kļūstot<br />
par tā prokūristu.<br />
Bernta Rūdolfa fon Pantcera un Kristelas Hertas Ernas<br />
Šrāderes laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />
Attēls.<br />
No kreisās (stāv): Klauss Jurgens fon Pantcers, Bernts Rūdolfs fon Pantcers, Karīna fon Pantcere (Hāgnela), Edgars<br />
Rūdolfs Valters Gerhards fon Šēns, Sofija Izabella fon Pantcere (dz. Borisogļebska), Barbara Irēna fon Pantcere.<br />
Pirmajā rindā sēž (no kreisās): Rūdolfs fon Pantcers, Hilde fon Šēna (dz. fon Pantcere), Georgs Boriss Rūdolfs fon<br />
Pantcers, Gerhards Augusts fon Pantcers 1956. gadā Veidenā.<br />
Pa labi - vienīgais Borisa Borisogļebska attēls, kas saglabājies līdz mūsdienām.<br />
Par Bertolda Eduarda Heinriha profesionālo dzīvi ir<br />
zināms, ka 1870. gadā viņš pārņēma kādu bankrotējušu<br />
cukurfabriku Brandenburgā, kas jau 1874. gadā strādāja<br />
ar <strong>30</strong>000 rubļu apgrozījumu un nodarbināja četrus<br />
strādniekus. Pēc nāves fabriku mantoja Bertolda dēls<br />
Emīls, kurš to pārveidoja par saldumu fabriku.<br />
364 365
Change language