You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Attēls 622.<br />
Voldemāra Mellera represētā lieta Nr. 16519.<br />
Semendjajevs bija arī aizsargs un brīvprātīgais<br />
ugunsdzēsējs. Tā piemēram, varam lasīt, ka 1936. gada 21.<br />
maijā Ludzas brīvprātīgo ugunsdzēsēju “(..) automašīna<br />
ar motoršļirci un apkalpi tūliņ pēc paziņojuma saņemšanas<br />
devas uz ugunsgrēka vietu 8. klm. no pilsētas, Pušmucas<br />
rajonā, aiz vēl nenoskaidrotiem apstākļiem ugunsdzēsēju<br />
automašīna apgāzās un 2 ugunsdzēsēji no apkalpes 14 vīriem<br />
dabūja galu. Tie ir šoferis Ivanovs un viņam blakus sēdošais<br />
1. nod. pr-ks Beļakovs, Ludzas arodskolas mechan. klases<br />
vadītājs. Smagi ievainoti arī 2 ugunsdzēsēji, komandanta<br />
pirmais palīgs Gurevičs un vec. ug. dz. Semendjajevs, kuri<br />
bezsamaņas stāvoklī ievietoti pilsētas slimnīcā. (..)” 555 Pēc<br />
šīs avārijas Mihails vairākus mēnešus esot gulējis mājās un<br />
par viņa kopšanu esot rūpējusies Katrīna Mellere.<br />
Mihaila Semendjajeva dzimšanas un kristību ierakstā<br />
Ludzas pareizticīgo baznīcā ir norādīts, ka par zēna<br />
krustvecākiem kļuva Rīgas goda pilsonis Ludvigs<br />
Josifovičs Fohts un Rēzeknes miertiesneša sekretāra palīga<br />
Aleksandra Čerņecka sieva Iozefīna (Žozefīne) Josifovna<br />
Čerņecka.<br />
Semendjajevu nams ir divas reizes minēts presē Ludzas<br />
atbrīvošanas cīņu kontekstā 1920. gadā: “(..) Jau 23. janvārī<br />
pilsētā ieauļoja Atsevišķā eskadrona jātnieki virsleitn.<br />
Akermaņa vadībā, kurus ludzenieši jūsmīgi apsveica un<br />
bij. Caunīša tējnīcā (tag. Semendjajeva namā) pacienāja ar<br />
pusdienām. (..)” 556 Saturiski gandīz identisks teksts presē<br />
minēts arī gadu vēlāk laikrakstā “Daugavas vēstnesis” 557<br />
Latvijas arhīvos (izņemot deportēto lietu) pagaidām nav<br />
izdevies atrast materiālus par Semendjajevu ģimeni, tādēļ<br />
ņemot vērā šo apstākli, tikai pēc publikācijām brīvvalsts<br />
presē un tiesu materiālos, ir iespējams rekonstruēt<br />
atsevišķus faktus un ziņas par Semendjajevu ģimeni<br />
Ludzā.<br />
Spriežot pēc ludzēniešu atmiņām un dokumentiem,<br />
Semendjajevu dzimta ir bijusi viena no turīgākajām<br />
tirgotāju un namsaimnieku dzimtām Ludzā. Pagaidām,<br />
diemžēl, ir izdevies rekonstruēt tikai nelielu šīs<br />
dzimtas koka fragmentu. No mutvārdu liecībām, Ivans<br />
Semendjajevs ir bijis tirgotājs (izskanējusi versija, ka<br />
Pirmās ģildes tirgonis).<br />
Plašāku informāciju par Semendjajevu dzimtu<br />
sniedz 1927. gadā publicētie “Senata Civilā Kasacijas<br />
Departamenta spriedumi” - no šīs publikācijas varam<br />
secināt, ka ir notikusi tiesāšanās mantojuma jautājumā<br />
starp Ivana Semendajeva atraitni Nadeždu Tihomirovu<br />
un Ivana bērniem – Mihailu un Lidiju: “Prasītāji Lidija un<br />
Michails Semendjajevi lūdz atzīt viņiem īpašuma tiesības<br />
uz 1/7 daļu nekustamas mantas, kura palikusi pēc viņu<br />
brāļa Borisa, un izņemt to no atbildētājas valdīšanas.” 558<br />
No tālākā teksta varam iegūt ziņas arī par citiem ģimenes<br />
locekļiem: “Savu prasību prasītāji pamato ar to, 1) ka<br />
ar Apgabaltiesas 1923. g. 14. februāra spriedumu viņu<br />
prasības lietā pret to pašu atbildētāju prasītājiem tikušas<br />
atzītas mantošanas tiesības kopā uz 6/7 daļām no atstātās<br />
pēc viņu 1908. g. mirušā tēva Ivana Semendjajeva, tagadējā<br />
prasībā aprādītās nekustamās mantas; 2) ka 1923. g. rudenī<br />
prasītājem ticis zināms, ka viņu tēvs, Ivans Semendjajevs,<br />
taisījis testamentu, kas 1909. g. ticis apstiprināts krievu<br />
Vitebskas apgabaltiesā, un kurā testators par saviem<br />
vienīgiem mantiniekiem iecēlis savus 4 bērnus, t.i. 2<br />
prasītājus, māsu Aleksandru un minēto brāli Borisu; 3)<br />
ka māsa Aleksandra nomirusi jau 1904. g., t.i. pirms<br />
prasītāju tēva nāves, bet brālis Boriss miris 1919. g., t.i. jau<br />
pēc tēva nāves”. 559 Jāpiezīmē, ka pagaidām šie ir vienīgie<br />
dokumentāri pierādāmie dzimtas locekļi, taču netieši<br />
fakti norāda, ka Ludzā dzīvoja vēl citas personas, kurām<br />
bija tiešas radniecības saites ar Miķeli Semendjajevu.<br />
Arī Ludzas Uspenska pareizticīgo katedrāles draudzes<br />
grāmatās var atrast dokumentālās liecības par<br />
Semendjajeviem Ludzā. Baznīcas grāmatā ir norādīts<br />
IX paaudzes pārstāvis Jakovs Semendjajevs (*ap 1810.<br />
†1877. Ludza), kurš saskaņā ar baznīcas hronikā norādīto<br />
informāciju bija kupcis (tirgotājs) un kopš 1863. gada<br />
- draudzes priekšnieks - tā savā Ludzas pareizticīgo<br />
draudzes hronikā raksta Aleksandrs Gavrilins. Baznīcas<br />
hronikās Jakovs Semendjajevs norādīts kā “Jakovs Ņikitins<br />
Semendjajevs”, nedodt precīzu atbildi, vai “Ņikitins” ir<br />
viņa tēvavārds, vai arī otrais, baznīcas dotais vārds. Pēc<br />
viņa nāves 1877. gadā par jauno draudzes priekšnieku tika<br />
izvēlēts Ludzas tirgotājs Ivans Andrianovs Semendjajevs.<br />
Visticamāk, te domāts Jakova mazdēls Ivans Semendjajevs,<br />
taču pagaidām nav noskaidrots, ko nozīmē hronikā<br />
norādītais vārds “Andrianovs”. 1875. gada maijā Ludzu<br />
apmeklēja Polockas un Vitebskas bīskaps Viktorins<br />
[Ļjubimovs], kurš pēc baznīcas apmekl’ējuma pusdienoja<br />
draudzes priekšnieka, II ģildes tirgoņa J.N.Semendjajeva<br />
mājās. Pusdienu noslēgumā, bīskapa pavadonis, diakons<br />
Pēteris Orlovs apliecināja, pusdienās piedalījās arī Ludzas<br />
katoļu baznīcas ksendzs, pret kuru bīskaps attiecies ar<br />
īpašu laipnību. Ar bīskapa atļauju, šo pusdienu noslēgumā<br />
Orlovs pasludināja “ilggadēju draudzību starp kristiešiem,<br />
kas priekā pulcējušies šajā godīgajā namā.”<br />
(horugvej - krievu val.) 85 sudraba rubļu vērtībā.<br />
Savukārt Jakova Semendjajeva dēls, X paaudzes pārstāvis,<br />
kupcis (tirgotājs) Pjotrs [Pēteris] Semendajevs (*ap<br />
1840.), kurš bija laulājies ar Ivana meitu Olgu (Olga, *ap<br />
1840.). saskaņā ar Ludzas vēsturnieces un bijušās muzeja<br />
zinātniskās līdzstrādnieces Innas Jegorovas sniegto<br />
informāciju, Semendjajevi nodarbojās ar linu tirdzniecību<br />
un to eksportu uz ārzemēm, īpašumu uzpirkšanu un to<br />
izīrēšanu Ludzā un tās apkaimē. Ģimenes īpašumā esot<br />
bijis kvartāls starp pareizticīgo katedrāli un tirgus laukumu,<br />
kur atradās arī ģimenes nams. 1928. gadā Ludzas dome<br />
no Semendjajeviem esot atpirkusi zemes gabalu, uz kura<br />
uzcelts Ludzas tautas nams. Viens no Semendjajeviem<br />
esot bijis arī pareizticīgo draudzes priekšnieks, mecenāts,<br />
atbalstījis baznīcas uzturēšanu. Pētera Semendjajeva un<br />
Olgas laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Ivans Semendjajevs (Иван Семендаев<br />
*16.8.1866. Ludza †1.12.1908. Ludza), kā<br />
krustvecāki norādīti II ģildes tirgotājs Semjons<br />
Ivanovičs Stolbošinskis un kupča (tirgoņa) sieva<br />
Katrīna Ivanovna Semendjajeva, kura, visticamāk,<br />
bija jaundzimušā bērna tēva brāļa sieva vai māsa, ja<br />
“Jakovs” vēlēk atspoguļots kā “Ivans”.<br />
• Sofija Semendjajeva (*?), pēc mutvārdu<br />
informācijas mūžu nodzīvojusi neprecēta.<br />
Nav izslēgts, ka ģimenē bija vēl citi pēcnācēji, taču ziņas<br />
par viņiem pagaidām nav atrastas. Ir zināms, ka II Ģildes<br />
tirgotājs, XI paaudzes pārstāvis Ivans Semendjajevs<br />
(Иван Семендаев *16.8.1866. Ludza †1.12.1908. Ludza),<br />
visticamāk – 1894. gadā salaulājās ar Aleksandra meitu<br />
Nadeždu (*1874. †18.12.1953. Rēzekne). 1894. gada<br />
laulību reģistrs nav saglabājies, taču šis gads ir uzskatāms<br />
par reālāko abu laulībām, ņemot vērā Ivana Semendjajeva<br />
un Nadeždas laulībā dzimušo bērnu dzimšanas gadus.<br />
Pagaidām nav konstatēts dēla Borisa dzimšanas gads, jo<br />
nav atrodamas 1894. un 1897. gadu baznīcas grāmatas –<br />
viens no šiem gadiem [domājams – 1897.], visticamāk,<br />
ir Borisa dzimšanas gads. Abu laulībā piedzima (XII<br />
paaudze):<br />
• Pēteris Semendjajevs (*1894. †pēc 1896.)<br />
[norādīts tautas skaitīšanas anketā, kristību ieraksts<br />
nav saglabājies].<br />
• Lidija Semendjajeva (Apsīte) (*10.4.1896. Ludza<br />
†pēc 1944.), pēc mutvārdu informācijas precējusies<br />
ar kādu Apsīti (*†) un kopā ar viņu emigrējusi uz<br />
Vāciju.<br />
• Boriss Semendjajevs (*1897. Ludza †1919.),<br />
miršanas gads konstatēts no tiesas materiālos<br />
norādītās informācijas.<br />
• Mihails (Miķelis) Semendjajevs (*12.12.1899.<br />
Ludza †14.9.1943. Sibīrija).<br />
• Aleksandra Semendjajeva (*14.4.1902.<br />
†15.10.1904. Ludza), mirusi kā bērns no smadzeņu<br />
satricinājuma.<br />
Viskrievijas tautas skaitīšanas laikā 1895. gadā Ivana<br />
Semendjajeva ģimene dzīvoja Sebežas ielā 19 dz. 1 un<br />
šajā dokumentā ir norādīts iepriekš nezināmais 2 gadus<br />
vecais dēls Pēteris Semendjajevs, kā arī 10 mēnešus vecā<br />
Lidija Semendjajeva. Ja var ticēt šai norādei, tad vismaz<br />
Semendjajevu ģimenes gadījumā tautas skaitīšana ir<br />
notikusi nevis 1895., bet 1897. gada februārī – uz to<br />
norāda arī nama saimnieka un viņa sievas vecumi. Tāpat<br />
kopā ar ģimeni dzīvoja arī 60 gadus vecā atraitne, tante<br />
Anna Ivanovna Semendjajeva (*1836.), kura, visticamāk,<br />
Turpat, 1877. gada hronikā ir arī norādīts, ka vietējais<br />
pilsētas galva, kupcis Aleksejs Jakovļevs Semendjajevs<br />
Ludzas baznīcai dāvāja divus metāla priekšmetus<br />
ir bijusi Ivana Semendjajeva tēva Pētera Semendjajeva<br />
496 497<br />
brāļa sieva. Tāpat mājā dzīvoja arī četri citi cilvēki – divas<br />
kalpotājas (17 gadus vecā virtuves strādniece Marija<br />
Jakovļevna Šumskaja un 55 gadus vecā atraitne, aukle<br />
Ksavertija Aleksandrovna Šumskaja) un divi iedzīvotāji –<br />
29 gadus vecie akcīzes uzraugi Artūrs Pavlovičs Normans<br />
un Sergejs Aposlomovičs Kirilovs.<br />
Par Semendjajeva ģimeni vēl ir zināms fakts, ka Mihaila<br />
tante – tēva māsa Sofija Semendjajeva bija bez bērniem<br />
un dzīvoja kopā ar sava brāļa meitu Lidiju Semendjajevu.<br />
Lidija esot apprecējusies ar Apsīti un kara laikā devusies<br />
bēgļu gaitās uz Vāciju. Savukārt Lidijas un Mihaila māte<br />
Nadežda Semendjajeva (*1874. †18.12.1953. Rēzekne),<br />
pēc sava pirmā vīra Ivana Semendjajeva nāves 1908.<br />
gadā, apprecējās otrreiz ar Vladimira Tohomirova dēlu<br />
Alekseju Tihomirovu (*12.5.1881. Daugavpils †?).<br />
1922. gadā abi dzīvoja Ludzā, Sebežas ielā 53. Saskaņā<br />
ar represēto lietas materiāliem, vēlāk Nadežda dzīvoja<br />
Rēzeknes rajona Kaunatas pagastā, bet mira Rēzeknē.<br />
Pasu reģistrā Nadeždas vecums ir norādīts 51 gads,<br />
kas par 2 gadiem atšķiras no miršanas reģistra ziņām.<br />
Nav izslēgts, ka šis Tihomirovs ir radinieks iepriekš<br />
norādītajam veterinārārstam Tihomirovam, kurš bija<br />
Augusta Voldemāra Mellera kolēģis jau 1921. gadā.<br />
Līdz 1941. gadam Ņina Mellere (Semendjajeva) strādāja<br />
par skolotāju Ludzas krievu sākumskolā, kurā līdz trešajai<br />
klasei mācījās arī viņas meita Gaļina. 560<br />
Arhīvos ir atrodamas trīs Miķeļa Semendjajeva un Ņinas<br />
bērnu dzimšanas apliecības: Oļegs Semendjajevs, dzimis<br />
1928. gada 20. septembrī 561 , Gaļina Semendjajeva, dzimusi<br />
19<strong>30</strong>. gada 22. jūnijā 562 un Evgeņijs Semendjajevs, dzimis<br />
1941. gada 12. februārī 563 . Jāpiezīmē, ka Oļega dzimšanas<br />
apliecība ir pirmais dokuments, kurā norādīts, ka Ņina ir<br />
mājsaimniece, “pareizticīgā”, bet tautības ierakstā norādīts<br />
- “krievu” 564 , tāpāt, kā viņas vīram, kura nodarbošanās<br />
šeit norādīta - tehniķis. Visticamāk, Ņinas tautības<br />
(no vācietes uz krievu) un reliģijas (no luterānes uz<br />
pareizticīgo) maiņa notika laulību ceremonijas laikā, kas<br />
ir tam laikam ierasta parādība. Tajā pašā laikā represēto<br />
lietā viņas tautība anketās ir norādīta “latviete”. 565<br />
1941. gada 14. jūnijā Semendjajevu ģimene (lieta Nr.<br />
17759, P-7240), un Melleru ģimene (lieta Nr. 16519) tika<br />
deportētas uz Sibīriju, kur visi deportētie, izņemot trīs<br />
Semendjajevu bērnus, miruši. Pēdējie pēc atbrīvošanas<br />
palikuši Krasnojarskā un nav atgriezušies Latvijā.<br />
Informāciju par Sibīrijas gaitām sniedz Semendjajevu<br />
ģimenes represēto lieta Nr. 17759 (lietā apvienoti visi<br />
ģimenes locekļi). No tās secinām, ka Mihails Semendjajevs<br />
tika nošķirts no ģimenes un nosūtīts uz Vjatlagu, bet Ņina<br />
ar bērniem – uz Krasnojarskas novadu, kur pēc pieciem<br />
izsūtījumā pavadītiem gadiem viņa 1946. gada 22. jūnija<br />
iesniegumā raksta: “Mans vīrs un es ar bērniem tikām<br />
izsūtīti no Latvijas 1941. gada jūnijā. Vīru aizveda uz<br />
Vjatskas lēģeri, bet mani ar bērniem – uz Krasnojarskas<br />
Attēls 623.<br />
Katrīnas Melleres paraksts uz 1941. gada 13. jūnija<br />
kratīšanas protokola.
Change language