2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

ŽURNĀLISTS ĀDOLFS DOBELIS
DOBELIS-
Presē un enciklopēdiskos izdevumos ir norādīts
sabiedriskais darbinieks un žurnālists, paaudzes
pārstāvis Ādolfs [Jeanno] Dobelis (*1889. Liepāja
†15.10.1918. Rīga), kurš bija mācījies Alfonsa Šaņavska
universitātē Maskavā, 1917.-1918. gados bija Latvijas
Nacionālās padomes ārlietu nodaļas sekretārs Pēterburgā.
Lai arī Ādolfa dzimšanas vieta ir norādīta Liepāja, ziņas
par viņa kristībām nav atrodamas nedz Sv.Annnas, nedz
Sv.Trīsvienības baznīcās, taču nevar izslēgt varbūtību, ka
viņš bija baptists, līdzīgi daudziem citiem Dobeļu dzimtas
pārstāvjiem, vai arī kristīts kādā citā baznīcā.
Saskaņā ar Rīgas II Meža kapu grāmatu, var izteikt
pieņēmumu, ka Ādolfam Dobelim bija divi vārdi -
Ādolfs, kas līdz šim norādīts publiskajos avotos un
enciklopēdiskajos izdevumos, kā arī Žanno [Jeanno],
kas kā vienīgais vārds ir minēts 1918. gada 22. oktobra
apbedīšanas ierakstā nr. 1139. Saskaņā ar šo ierakstu
par aizgājēja tēvu ir jāuzskata Jānis Dobelis, bet Ādolfs
Žanno Dobelis tika apglabāts tagadējo Rīgas II Meža
kapu Markusa kapu daļas 24. sektora 10. rindas 20. vietā
(tolaik dēvēti arī par Brasas kapiem). Šī kapavieta līdz
mūsdienām nav saglabājusies. Bez tam, apbedīšanas
ierakstā ir norādīts, ka aizgājējs bijis 30 gadus vecs, kas
[ja vien šis ieraksts nav kļūdains] ļauj izteikt pieņēmumu,
ka viņš dzimis nevis 1889., bet 1888. gadā Liepājā. Turpat
norādīts, ka mirušais bija neprecēts.
Kopš 1908. gada strādāja presē – viņš publicējās
izdevumos “Liepājas dzīve”, “Dzimtenes vēstnesis”,
“Baltija” un “Līdums”, kur kopš 1913. gada iespieda
dzejoļus, kritika sun tulkojumus. 1917. gadā izdeva
dzejoļu krājumu “Maiņās un maldos”, ko sava laika kritika
novērtēja atzinīgi – par to liecina arī fakts, ka Ādolfa
Dobeļa aiziešanas mūžībā atcere tika atzīmēta brīvvalsts
presē arī vēlākos gados. Pēc darba gaitu uzsākšanas
Liepājā viņš pārcēlās uz Rīgu, kur darbojās izdevumos
“Jaunais ceļš” un “Rīgas ziņas”. Bēgļu gaitas viņu aizveda
līdz Pēterburgai, kur viņš sāka darboties latviešu bēgļu
apgādāšanas centrālajā komitejā. Nekrologā ir teikts, ka
viņš ir miris Rīgā viens, bez tuviniekiem, pilsētas slimnīcā
un no pilsētas apglabāts Brasas kapos. Tāpat tur norādīts,
ka sadzīves lietās nelaiķis bija nepraktisks – par sevi pašu
un savām vajadzībām viņš arvien domāja vismazāk. Viņš
upurēja sevi tēvzemes lietām. Nāvi izraisījusī saslimšana
Ādolfu pārsteidza ceļā no Pēterpils uz Rīgu, kur viņš mira
drīz vien pēc ievietošanas slimnīcā.
aģentura šādu savu solījumu nav izpildījusi. Telegramas un
rezolucijas nododot, mēs runājām ar aģenturas direktoru,
kā vēlāk aizrādīja, K.Kachenu; viņš solīja paziņojumu
izsūtīt pa visu Krieviju, bet dažādi politiski vēji laikam viņu
no tam vēlāk atturējuši. Cik noprotams no jaunā kursa,
tad uz kādu laiku pat pilnīgi jāatturās no kaut jebkādas
pakalpības šajā iestādē. Krievu avīžu redakcijās, kur es biju
personīgi, man solīja nākt pretīm, cik telpas atļaušot, bet
paziņojumi pēdējo dienu notikumu (avīžu konfiskācijas)
dēļ nav varējuši tālāk izplatīties. Pilnīgā veidā, kaut ari
ar dažām kļūdām, paziņojums ar visām rezolucijām
nodrukāts vienīgi “Novojā žizņā” zem kopēja virsraksta
“Avtanomija Latviji”, bet izvilkumā - “Narodnoje Slovā”
(tautas zocialistu centralorganā), “Petrogradski Golosā”,
Maskavas “Utro Rossiji” u.c. - Telegramas somu seimam
franču valodā un ukrainiešiem resp. tautu padomei nosūtīju
tūliņ, kad ieradāmies Pētērpilī.
Ārlietu nodaļa un viņas Informacijas birojs jau iesākuši
strādāt. Noturētas vairākas sēdes, reorganizēts Informacijas
birojs, viņā tagad patstāvīgi darbojas Seskis un es, šinīs
dienās nosūtīsim Nacionalai Padomei protokolus.
Pēterpils latviešu vairākums stāv diezgan tālu no tiem
Attēls 396.
Žurnālists Ādolfs Dobelis.
Līdz mūsdienām ir saglabājusies Ādolfa Dobeļa vēstule
Kārlim Skalbem par Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes
Ārlietu nodaļas darbības uzsākšanu. Tajā viņš raksta:
“Mīļais Skalbe! Par telegramām nebīsties: tās beigu beigās,
sadabūtas rokās no valstdomnieka J.Zālīša. Tūliņ otrā
dienā, kad ienācām Pēterpilī, nodevām radiotelegrafam uz
ārzemēm paziņojumu par Latviešu Nacionalās Padomes
nodibināšanos un rezolucijas, tāpat ari Pēterpils telegrafa
aģenturai un visām galvas pilsētu laikrakstu redakcijām.
Uz ārzemēm paziņojums aizgājis pa radiotelegrafu,
paziņojums nodrukāts ari “Le Journal de Russie” un
citos vietējos franču laikrakstos, bet Pēterpils telegrafa
932 933