You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Attēli 340, 341.<br />
Apolons Grāve un viņa dzimtas ģerbonis.<br />
Attiecībā uz Oskara Vilhelma Bertela ģimenes dzīvesvietu,<br />
ir zināms, ka Rīgā viņš dzīvoja Elizabetes ielā 19 (mūsdienās<br />
ēka pazīstama ar to, ka tajā atrodas ekskluzīvais restorāns<br />
“Vincents”), kā arī Jūrmalā, Bulduros (par šo ēku ir zināms,<br />
ka Padomju laikā tajā atradās pansionāts vai sanatorija,<br />
plašāku ziņu un precīzas adreses nav), taču sākoties I<br />
Pasaules karam, ģimene pārcēlās uz Sanktpēterburgu.<br />
Savukārt Oskara Bertela un Olgas Grāves laulībā piedzima<br />
deviņi bērni (XII paaudze):<br />
• Aleksandrs Bertels (Alexander Bertels,<br />
*21.8.1886. Санкт-Петербург †1918. Finland)<br />
bijis labs amatnieks, galdnieks – viņa gatavotās<br />
mēbeles bija jūgenstilā (tika izmantota arī<br />
dedzināšanas metode). Gājis bojā kara laikā,<br />
bija karavīrs, plašāku ziņu nav. Dienēja Viborgā,<br />
bija cara armijas virsnieks, bet vēlāk kļuva par<br />
revolucionāru, baltgvardu armijas sacelšanās laikā<br />
tika nošauts.<br />
• Pāvels Bertels (Павел Бертельс,<br />
*1.10.1889. Санкт-Петербург †16.6.1917.<br />
Санкт-Петербург), bija mūziķis un komponists,<br />
vienu no saviem skaņdarbiem veltījis Rīgas<br />
aeroklubam, komponējis maršus un deju mūziku.<br />
Plašāku ziņu par viņa dzīvi nav. Miris 28 gadu<br />
Attēls 343.<br />
Bertelu vasarnīca Jūrmalā, Bulduros, kurā Padomju<br />
laikā tur bija ierīkots pansionāts (atpūtas nams).<br />
vecumā, dabiskā nāvē. Bija precējies ar Irīnu (Irina),<br />
taču bērnu nebija (visticamāk, kāzas notika 1916.<br />
gadā Sanktpēterburgā). Ir zināms, ka viņa ģimene<br />
Sanktpēterburgā dzīvoja Oficerskaja ielā 32 (1915.<br />
gads) un Zverinskaja ielā 31 (1916. -1917. gadi).<br />
• Ņina Bertels (Nina Bertels, *23.9.1890.<br />
Санкт-Петербург, †1963. Vaalam, Karelia), bija<br />
fotogrāfe un franču valodas skolotāja. 1916. gadā<br />
Ņina dzīvoja Sanktpēterburgā, Fontankas krastmalā<br />
139, bet kopš 1920. gada viņas dzīvesvieta norādīta<br />
Sanktpēterburgā, Boļšaja Spasskaja (Kasnogo<br />
Kuranta) ielā 5 dzīv. 38, kur viņa dzīvoja kopā ar<br />
sava brāļa Alekseja Bertela ģimeni un māti Olgu.<br />
Ap 1935. gadu viņa tika arestēta un nosūtīta uz<br />
lēģeriem, domājams Vidusāzijā. Pēc atbrīvošanas<br />
dzīvoja Ļeņingradā, bet vēlāk, garīga rakstura<br />
slimības dēļ, nokļuva veco ļaužu pansionātā<br />
Vālamas pilsētā Karēlijā, kur arī mirusi. Plašāku<br />
ziņu nav.<br />
• Ļevs Bertels (Lev Bertels, *3.11.1892. Novgorod<br />
†?).<br />
• Andrejs Bertels (Andrey Bertels, *3.11.1892.<br />
Attēls 352.<br />
Bertelu ģimenes XII paaudzes bērni (no kreisās) Aleksejs Bertels, Ļevs Bertels, Aleksandrs Bertels, Ņina Bertels,<br />
Andrejs Bertels, Nadežda Bertels, Pāvels Bertels un Jekaterina Bertels atpūtas brīdī Jūrmalā.<br />
Attēls 342.<br />
Oskara Bertela ģimene savā vasarnīcā Jūrmalā. Attēla kreisajā pusē ir Bertelu ģimenes draugs, Rīgas-Orlas<br />
dzelzceļa priekšnieks Josifs Daragans (И. Ф. Дараган) ar savu sievu. Centrā - Aleksejs Bertels (skūto galvu), vidū<br />
- Jekaterina (ar banti), blakus - Nadežda. Labajā pusē – Oskars Vilhelms Bertels un viņa sieva Olga Grāve.<br />
Pa labi - Aleksandrs Bertels I Pasaules kara laikā.<br />
Novgorod † pēc 1945.), emigrējis uz Franciju,<br />
plašāku ziņu nav.<br />
• Apolons Bertels (Apolon Bertels, *19.12.1893.<br />
Novgorod †? pirms 1905.), miris kā zīdainis, plašāku<br />
ziņu nav. Ņemot vērā viņa tēva dienesta gaitā<br />
norādīto, ka 1905. gada 1. jūlijā Oskaram Bertelam<br />
bija astoņi bērni, visticamāk, Apolons Bertels ir<br />
miris pirms 1905. gada.<br />
• Jekaterina Bertels (Heintca) (Jekaterina Bertels<br />
(Heintz), *<strong>30</strong>.7.1895. Novgorod, †16.1.1990.).<br />
• Nadežda Bertels (Žemčužņikova) (Nadezda<br />
Bertels (Zhemchuznikoff), *11.8.1896. †?), bija<br />
precējusies 266 ar Alekseju Žemčužņikovu (Alexey<br />
Zhemchuznikoff, *1.9.1897. †1954.), emigrējusi uz<br />
Vāciju, par šīs ģimenes pēctečiem plašāku ziņu<br />
nav, taču ir pieejama informācija par Alekseja<br />
Žemčužņikova priekštečiem. Viņa tēvs grāfs<br />
Mihails Žemčužņikovs (Michail Zhemchuznikoff,<br />
*1865. †11.7.1914.) bija priekšpēdējais Krasnij Rog<br />
īpašnieks, jūras spēku virsnieks Melnās jūras flotē.<br />
Rakstīja dzeju un kopš 1905. gada bija Maskavas<br />
vēsturiski-ģeneoloģiskās biedrības loceklis.<br />
Savukārt Mihaila tēvs Aleksandrs Žemčužņikovs<br />
(Alexander Zhemchuznikoff, *13.6.1826.<br />
†<strong>30</strong>.4.1896.) bija dzejnieks.<br />
vēsturnieki pat uzskata, ka 1742. gadā notika slepenas abu<br />
laulības). Citu radu vidū ir vēl virkne dažādu Krievijas<br />
augstmaņu – grāfu, kņazu dzimtas.<br />
• Aleksejs Bertels (Алексей Бертельс, *7.12.1900.<br />
Минск †10.3.1945. Казахстан, “Долинка”).<br />
XII paaudzes pārstāvis Ļevs Bertels (Lev Bertels,<br />
*3.11.1892. Novgorod †?) ar ģimeni dzīvoja Novgorodā.<br />
Viņš kļuva par 27. Gaisa rotas praporščiku, bija precējies<br />
ar Lidiju (Lydia) un abu laulībā piedzima divi bērni (XIII<br />
paaudze):<br />
Attēls 348.<br />
Mihails Aleksandrovičs Žemčužnikovs ar saviem<br />
dēliem Alekseju Žemčužņikovu (stāv) un Georgiju<br />
Žemčužņikovu.<br />
Savukārt senāku senču un tuvāko radinieku vidū ir grāfs<br />
Konstantīns Tolstojs (Konstantin Tolstoy, *1780. †1870.),<br />
kņazs Vladimirs Ļvovs (Vladimir Lvov, *1804. †1856.),<br />
Andrejs Razumovskis (Andrey Razumovsky, *1752.<br />
†1836.), kurš bija komponista Ludviga van Bēthovēna<br />
(Ludwig van Bethoven) patrons un kuram Bēthovens ir<br />
veltījis stīgu kvartetu (op. 59., 1, 2 un 3), kā arī 5. un 6.<br />
simfonijas. Tāpat senču vidū ir grāfs Kirils Razumovskis<br />
(Kiryl Razumowsky, *18.3.1728. Kozelets, Ukraine<br />
†9.1.1801. Batyrin, Ukraine), kura brālis, feldmaršals<br />
un grāfs Aleksejs Razumovskis 267 (Aleksey Razumovsky,<br />
*28.3.1709. Lemeshi, Ukraine †18.7.1771. Sanktpetersburg)<br />
bija Krievijas imperātores Elizabetes I (Jelisaveta Petrovna<br />
I, *18.12.1709. Kolomenskoje †5.1.1762. Sanktpetersburg)<br />
mīļākais, dēvēts par “Nakts Imperatoru” (atsevišķi<br />
228 229
Change language