2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

PĒRKONES DOBEĻI
DOBELIS-
BĀRTAS DOBEĻI - 1. LĪNIJA
DOBELIS-
Pērkones Dobeļi
Saimnieks Ansis Dobelis (*1773. Pērkone †8.11.1834.
Pērkone), miris 61 gada vecumā un viņa sieva
Katrīna Dobele (*1768. Pērkonē †24.6.1842.), mirusi 74
gadu vecumā kā atraitne
Kalps Andrejs Dobelis un Maija:
• Ilze Dobele (*1834 Pērkone †22.10.1834. Pērkone),
Pērkones kalpa Andreja Dobeļa un viņa sievas
Maijas meita, mirusi 1 gads jeb diena vecumā?
• Maija Dobele (*1838. †17.1.1840. Pērkone),
Pērkones Andreja Dobeļa un Maijas meita, 13
mēneši
Spriežot pēc baznīcas grāmatās atrodamās informācijas,
Pērkones saimnieks Jānis Dobelis bija precējies divas
reizes – viņa pirmā laulība bija ar Ģedi Dobeli (*1808.
Pērkone †27.7.1838 Pērkone), pēc kuras nāves Jānis Dobelis
salaulājās ar Maddi un šajā laulībā piedzima (paaudze):
• Andrejs Dobelis (*1839. †8.11.1839. Pērkone,
Pērkones saimnieka Jāņa Dobeļa un Maddes d, 1
mēnesis
• Jānis Dobelis (*1840. Pērkone †29.12.1843.)
Pērkones saimnieka Jāņa Dobeļa un Maddes dēls,
3 gadi
• Jānis Dobelis (*1846 †20.7.1846., Pērkones
saimnieka Jāna Dobeļa un Maddes d, ¼ gads
• Katrīna Dobele (*9.12.1851 Pērkone) saimnieka
Jāņa Dobeļa un Maddes meita. Krustvecāki
saimnieks Dobeļu Jānis, saimniece Smiltnieku
Maija, saimnieka meita Pahtaru Katrīne
Andrejs Dobelis (1. līnija)
[nav izslēgts, ka no Aizvīķu līnijas Andrejs Dobelis
*28.4.1779.]
Par Bārtas Dobeļu atzara pirmo līniju ziņas ir atrodamas
gan Bārtas baznīcas grāmatās, gan muižas dvēseļu
revīzijās, gan 1949. gada represēto lietās. Šīs līnijas
pārstāvji vēlāk dzīvo “Silenieku” mājās un “Jaunzemu”
mājās, bet atzara aizsācējs ir saimnieks Andrejs Dobelis
(† pirms 1834.), kurš bija precējies ar Bārtas “Aišu” saimē
dzimušo Ilzi (*1751. Bārta †21.2.1834. Bārta). No Bārtas
baznīcas grāmatas mirušo reģistra uzzinām, ka Ilze mira
83 gadu vecumā kā atraitne. Abi kļuva par vecākiem
vismaz diviem dēliem (paaudze):
• Jēkabs Dobelis (*1797.)
• Ķaups Dobelis (*1805.)
Andreja Dobeļa dēls, paaudzes pārstāvis Jēkabs Dobelis
(*1797.) sava dēla Jēkaba laulību ierakstā ir norādīts kā
saimnieks, bija precējies ar Ilzi Dobeli (*1807.) un abu
laulībā piedzima vismaz trīs pēcnācēji (paaudze):
• Klāvs Dobelis (*1840.)
• Jēkabs Dobelis (*1843.)
• Ģede Dobele (*1845.)
Bārtas saimnieka Jēkaba Dobeļa 22 gadus vecais dēls,
paaudzes pārstāvis Jēkabs Dobelis (*1843.) Bārtas baznīcā
1865. gada 20. jūnijā salaulājās un Bārtas saimnieka
Andreja Antiņa 22 gadus veco meitu Ievu Antiņu (*1843.)
Domājams, ka tieši šīs ģimenes pārstāvis Jēkabs Dobelis
ir tas, kurš būdams 35 gadus vecs atraitnis 1880. gada
10. februārī Bārtas draudzē salaulājās Lietuvas saimnieks
Jēkabs [Dipko??? Dēls?] Dobelis, atraitnis (35) (*1844/45)
un [Gohtar???] saimnieka Pētera Klēvnieka meita Maiga
Klēvniece (23) (*1856/57)
Latvijas teritorijā praktiski nekur citur, kā vien Bārtas
apkaimē ir sastopams personvārds “Ķaups”, kas vairākkārt
dažādās paaudzēs parādās arī Dobeļu dzimtā un Bārtā šis
priekšvārds bija populārs līdz pat 19./20.gadsimtu mijai.
Iespējams, ka vārds radies kā atvasinājums jeb saīsinājums
no vārda “Jēkaupiņš” jeb “Jēkabs”. Pirmo reizi Dobeļu
dzimtas kontekstā “Ķaups” sastopams Bārtas muižas
“Kurkuš” jeb “Jaunzemu” mājās (2. saime), kurās 1858.
gadā dzīvo Andreja Dobeļa dēls, paaudzes pārstāvis Ķaups
Dobelis (*1805.) un viņa sieva Ieva Dobele (*1804.).
1870. gadā Ķaups Dobelis ir norādīts kā “Jaunzemu” māju
saimnieks. Ķaupa un Ievas laulībā ir dzimuši (paaudze):
• Jēkabs Dobelis (*1831. †pēc 1899..)
• Jānis Dobelis (*1840.), 1858. gadā strādāja par
kalpu saimē Nr. 22. iespējams, ir *13.12.1838. un
1891. gada 25. februārī no “Rūķīšu” jeb “Jaunzema”
mājām norādīts kā muižu pametušais.
• Katrīna Dobele (Vecvagare/Bāliņa) (*1846.).
Par paaudzes pārstāvi Katrīnu Dobeli (Vecvagari/
Bāliņu) (*1846.). ir zināms, ka viņa bija precējusies
divas reizes. Pirmā laulība 1870. gada 25. oktobrī tika
noslēgta Bārtas baznīcā ar Bārtas kalpa Jēkaba Vecvagara
dēlu, Bārtas “Trinišu” māju saimnieku, 32 gadus veco
Jāni Vecvagaru (*1838. †pirms 1900.). Šo laulību brīdī
Katrīne Dobele bija 24 gadus un 2 mēnešus veca. Savukārt
Liepājas Sv.Annas baznīcas laulāto reģistrā ir atrasts
ieraksts, kas liecina, ka 1900. gada 14. maijā 54 gadus vecā
atraitne Katrīna Vecvagare (dzim. Dobele) salaulājās ar 60
gadus veco Nīcas saimnieku, atraitni Jāni Bāliņu (*1840.
Niederbartava), kura vecāki bija Andrejs Bāliņš († pirms
1900.) un Anna Bāliņa († pirms 1900.). Jāpiezīmē, ka 1935.
gadā “Trinīšu” saimnieks bija Jēkabs Plācenis. Saimniecība
Attēli 396.
Jānis Dobelis, viņa sieva Margrieta un dēls Klāvs Dobelis.
938 939