Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
zemnieka sieve Lotte Megnis, zemnieks Kristaps<br />
Kaudze un viņa sieve Anna. Lote apprecējās ar<br />
sava tēva brāli.<br />
• Ieva Kulbers (Berģe) (*12.11.1902. Varkalne,<br />
vēlākais Kurmāles pagasts †1987.), krustvecāki<br />
Anna Laucis, zemnieks Adams Laucis un viņa<br />
sieva Trīne. Tēvs norādīts kā “būdenieks”, ar<br />
visticamāk domāts, ka Jēkabs Kulbars dzīvo uz<br />
citam saimniekam piederošas zemes. Apglabāta<br />
Viļenieku kapos Vilgālē.<br />
• Līze Kulbers (Ķepale) (*15.8.1907. [*23.8.1907.]<br />
Ekhofas Rumbenieki (Kurmāles pagasts)<br />
†13.8.1986.), krustvecāki zemnieks Jānis Kulbers<br />
un viņa sieva Līze, puisis Ādams Kulbers.<br />
• Emīlija Baba Kulbārs (Rimeika) (*14.2.1915.<br />
Padures pagasta “Beltes” māja †18.10.1976.<br />
Kurmāles pagasts), krustvecāki saimniece Baba<br />
Ķestere un viņas vīrs Jēkabs.<br />
• Anna Kulbārs (Štenbergs) (*23.3.1917.<br />
[*10.3.1917.] Padures pagasta “Beltes” māja),<br />
krustvecāki meita Anna Megne, strādnieks Krišs<br />
Megne un viņa sieva Lote.<br />
XI paaudzes pārstāvis Adams Kulbars (*14.2.1885.<br />
Planecā †17.12.1928. Kuldīga) pārcēlās uz Kuldīgu,<br />
kur kļuva par strādnieku un 1920. gada 12. decembrī<br />
Kuldīgas latviešu draudzē salaulājās ar sava vecākā<br />
brāļa, X paaudzes pārstāvja Jēkaba Kulbara (*26.11.1871.<br />
Kl.Sahlingen †23.4.1920. Kalnciems) un Jūles Gailes<br />
(*25.6.1878. Kurmāles pagasts †ap 1965.) meitu Loti<br />
Kulbars (*15.3.1898. [*14.3.1897.] Prinzenhof pēc<br />
†1974. [PROVIZORISKI – 1997.), kura bija dienestmeita<br />
Kuldīgā un esot nodzīvojusi 99 gadus. Dažādos avotos<br />
ir norādīts atšķirīgs Lotes dzimšanas gads, taču skatot<br />
to kopsakarībā ar viņas vecāku kāzu laiku 1897. gadā,<br />
par ticamāku būtu uzskatāms 1898. gads. Adams mira<br />
no tuberkulozes Kuldīgas slimnīcā un tika apglabāts<br />
Kuldīgas vecajos kapos, bet kā viņa pēdējā dzīves vieta<br />
ir norādīta Kuldīga, Ēdoles iela 5. Šajā laulībā piedzima<br />
(XII paaudze):<br />
• Indriķis Kulbars (*2.10.1921. [*3.11.1921.]<br />
Kuldīga †ap 1955.), krustvecāki saimnieks<br />
Indriķis Ķesters, viņa sieva Minna un meita Grieta<br />
Jankovski.<br />
• Alfreds Valters Kulbars (*17.12.1923. Kuldīga<br />
†4.12.1977. Lielbērze), krustvecāki namsaimnieka<br />
dēls Alfreds Poriņš, zemnieks Otis Poriņš un viņa<br />
sieva Ieva. Pašam Alfredam Valteram Kulbaram<br />
bērnu nebija, bet bija precējies, kā pēdējā dzīvesvieta<br />
norādīta Kuldīga, Ventspils iela 20 dz 5, bet kā<br />
nāves vieta – Lielbērze. Nāves iemesls – plaušu<br />
asiņošana, fibrozi kavernoza plaušu tuberkuloze.<br />
Par nāves faktu paziņoja Eda Pelcaus-Felšaus, Viļa<br />
meita, kas dzīvoja Sarkanarmijas (Jelgavas) ielā<br />
34-7. Pēc nāves apglabāts Kuldīgas Annas kapos.<br />
Saskaņā ar brāļa Indriķa filtrācijas lietā norādīto,<br />
1944. gadā tika nosūtīts darbos uz Vāciju.<br />
• Helga Mirdza Kulbars (Gaiķe/Krūmiņa)<br />
(*5.11.1933. Kuldīga †20.1.2009.), krustvecāki Ilze<br />
Saulgrieze, neprecēta, Grieta Saulgrieze, atraitne,<br />
mērnieks Ādams Kleinbergs. Kristību ierakstā<br />
māte norādīta kā atraitne. [Dzimusi no cita tēva.]<br />
Pagaidām neskaidrības rada Helgas Mirdzas Kulbars<br />
(Gaiķes/Krūmiņas) dzimšanas ieraksts, jo oficiālajos<br />
dokumentos kā tēvs ir norādīts Ādams Kulbars, bet<br />
saskaņā ar agrāk atrastajiem dokumentiem, viņš mira<br />
1928. gadā. Iespējams, miršanas fakts ir attiecināms uz<br />
citu Ādamu Kulbāru.<br />
XII paaudzes pārstāvja Indriķa Kulbara (*2.10.1921.<br />
[*3.11.1921.] Kuldīga †ap 1955.) liktenis nebija viegls,<br />
bet dzīves noslēgums – traģisks. Ģimenē viņš tika dēvēts<br />
par Eini, dzīves laikā strādāja Padomju milicijā, bet pēc<br />
nāves tika apglabāts Kuldīgā, Annas kapos. Par viņa<br />
dzīvesgājumu ziņas varam iegūt no laikrakstiem un<br />
saskaņā ar tajos publicēto informāciju Indriķis Kulbars<br />
jau pusaudža gados konfliktēja ar likumu. 1937. gadā<br />
presē ir atrodama publikācija “Kuldīgas pusaudži slidenos<br />
ceļos”, no kuras uzzinām, ka “(..) Četri jauni kuldīdznieki<br />
14 gadus vecais Jānis Feldmanis, 14 gadus vecais Indriķis<br />
Kulbars, 22 gadus vecais Kārlis Krontāls un 20 gadus vecais<br />
Fridrihs Druķis nodevušies ielaušanās zādzībām Kuldīgā.<br />
Policijas ielā Nr. 1 tie ielauzušies Jāņa Pumpura dzīvoklī,<br />
kur nozaguši vairākus palagus, spilvenu pārvelkamos,<br />
kreklus, u.c. veļas gabalus. Dzīvoklī iekļuvuši, ar dzelzs<br />
stieni atbīdot durvju atslēgas bultu. Dažus veļas gabalus tie<br />
piegādājuši 64 gadus vecajam Andrējam Ragam. Baznīcas<br />
ielā apzaguši Heinricha Zavicka atslēdznieku darbnīcu,<br />
kur nozaguši vīles un dzelzs zāģus. Darbnīcā ielīduši caur<br />
logu, atliecot logam priekšā aiznagloto skārdu. Turpat<br />
Baznīcas ielā 22 Feldmanis, Kulbars, Krontāls un Druķis<br />
uzlauzuši Kuldīgas kooperatīva “Darbs” konditorejas<br />
preču veikalu un paņēmši no kases 100 latu kooperatīvas<br />
naudas. Feldmanis un Kulbars uz savu roku vieni paši<br />
Pētera Altberga grāmatu tirgotavā, Liepājas ielā nozaguši<br />
20 grāmatas. Kalna ielā 27 garnadži ar pielaikotu slēdzeni<br />
iekļuvuši Ievas Kleinbergas dzīvoklī, kur nozaguši 111 Ls<br />
naudas. Apsūdzētajiem bija ierosinātas pavisam 5 prāvas,<br />
kuras iztiesāja Liepājas apgabaltiesa Kuldīgas sesijā. Kā<br />
augstāko sodu piesprieda Jānim Feldmanim un Indriķim<br />
Kulbaram – 2 gadus pārmācības namā katram, atvietojot<br />
sodu ar ievietošanu mazgadīgo audzināšanas un labošanas<br />
iestādē uz 2 gadiem un 6 mēnešiem katru, Kārli Krontālu<br />
– ar 1 gadu un 6 mēnešiem pārmācības namā un Fridrihu<br />
Druķi – ar 1 gadu pārmācības namā. Andrēju Ragu, kurš<br />
bija apsūdzēts par zagtu mantu pieņemšanu, sodīja ar 3<br />
mēnešiem cietumā. (..)”<br />
Informāciju par Indriķa Kulbara dzīves posmu II Pasaules<br />
kara laikā sniedz viņa filtrācijas lieta Nr. 65521 , no kuras<br />
varam uzzināt, ka Indriķis ieguva 6 klašu izglītību un<br />
bez dzimtās latviešu valodas arī vāji pārzināja krievu<br />
valodu. 1939. gadā viņš sāka strādāt Kuldīgas mēbeļu<br />
fabrikā par galdnieku. Nopratināšanas protokolos viņš<br />
norāda, ka neesot paspējis evakuēties uz PSRS, jo vācu<br />
armija Kuldīgā esot ieradusies jau 27. jūnijā. “Kādas divas<br />
nedēļas es nestrādāju, bet tad atsāku strādāt Kuldīgas<br />
rūpnīcā “Vulkāns” par galdnieku. 1943. gada 13. maijā tiku<br />
mobilizēts latviešu leģionā un tiku nosūtīts uz savākšanas<br />
punktu Jelgavā, kur biju līdz 1943. gada oktobrim, kad<br />
līdz ar strādnieku bataljonu [vēlāk norādīts – SS 15.<br />
Divīziju] tiku nosūtīts uz fronts līniju pie Daugavpils, kur<br />
raku ierakumus”, liecināja Kulbars. 1943. gada novembrī,<br />
Sarkanās armijas aviācijas uzlidojuma laikā Daugavpilij,<br />
guvis ievainojumu kreisajā rokā un pārvietots uz Krustpili,<br />
kur ārstējās kara hospitālī līdz 1944. gada janvārim. Pēc<br />
slimnīcas Indriķim vajadzēja ierasties karavīru savākšanas<br />
punktā Rīgā, taču viņš nolēma dezertēt un devas uz<br />
Kuldīgu, kur slēpās līdz 1944. gada augustam, kad tika<br />
notverts un par izvairīšanos no dienesta tika ievietots<br />
Liepājas cietumā. No cietuma 1944. gada 20. novembrī<br />
viņš tika pārsūtīts uz Vāciju, kur dienēja Gotenhāfenā.<br />
Līdz brīdīm, kad 1945. gada 3. maijā Indriķis krita<br />
Sarkanās armijas gūstā, viņš dienēja latviešu bataljonā.<br />
Pēc kara viņš tika nosūtīts uz NKVD filtrācija snometni<br />
Ne. 258, kas atradās harkovā, bet 1946. gada <strong>30</strong>. jūnijā tika<br />
pieņemts lēmums Indriķi Kulbaru atbrīvot no filtrācijas<br />
nometnes.<br />
Vēlāk presē ir aprakstīta arī Indriķa Kulbara traģiskā<br />
nāve. 1957. gadā trimdas avīze “Laiks”, atsaucoties uz<br />
publikāciju laikrakstā “Cīņa” rakstīja: “(..) Kādu dienu –<br />
ziņo Cīņas līdzstrādnieks Sams – pie kuldīdznieka Indriķa<br />
Kulbara ieradās milicijas darbinieks Čerkašins. “Milicijai<br />
vajadzīga jūsu palīdzība”, viņš teica. “Tūlīt izstumiet<br />
pagalmā savu motociklu. Brauksim uz Liepāju.” Kulbars<br />
mēģināja iebilst, ka viņš slims, bet tas nelīdzēja. “Jūs sēdēsiet<br />
man aizmugurē. Motociklu vadīšu es pats.” “Bet jums taču<br />
nav tiesību?” “nerunājiet niekus!”, Čerkašins izteiksmīgi<br />
norādīja ar pirkstu uz savu formas cepuri. Čerkašinam<br />
nav klaiskās izglītības un viņš varbūt nekad nav dzirdējis<br />
parunu par Jupiteru, kam atļauts tas, kas nav ļauts vērsim.<br />
Taču brauciens noritēja tieši saskaņā ar šo senlaiku gudrību.<br />
Motocikls drāzās ar 80 kilometru ātrumu stundā. Nekādas<br />
ceļa zīmes netika ievērotas. Kādā asā līkumā netālu no<br />
Liepājas notika nelaime: motocikls apmeta kūleni un abi<br />
braucēji palika guļam. Čerkašins drīz atžirga, bet Kulbaru<br />
iznāca nosūtīt uz slimnīcu. Tur viņš no ievainojumiem mira.<br />
“Vai tu saproti, ko tu nodarīji?”, stingri uzbrēca Čerkašinam<br />
viņa priekšniecība. “Būtu tu vienkāršais mirstīgais, noteikti<br />
sēdētu cietumā.” Vainīgais klusēja. No pieredzes viņš zināja,<br />
ka šādās reizēs vislabāk nodurt galvu un mēģināt ar katru<br />
sejas pantu izteikt dziļu nožēlu. Tas līdzēja arī šoreiz.<br />
Priekšnieka sirds atmiekšķējās. “Nu, nu, nebēdā, Kaut kā<br />
jau iztiksim.”<br />
Tā varbūt arī paliktu, ja nebūtu vēl vienas interesētas personas<br />
– Kulbara sievas, kas palika ar mazgadīgu dēlu uz rokas.<br />
Viņa uzrakstīja sūdzību republikas prokuroram un lūdza,<br />
lai cilvēku, kura vainas dēļ gājis bojā viņas vīrs, neatstāj bez<br />
soda. Tā radās lieta Nr.026. Nav zināms, uz kurām pogām<br />
uzspieda Čerkašins un viņa draugi, bet fakts ir tas, ka<br />
kādu dienu Liepājas rajona prokuratūrā atskanēja telefona<br />
zvans. Runāja partijas Kuldīgas rajona komitejas sekretārs<br />
b. Kļaviņš. “ko jūs mūsējos tur pa Liepāju tramdāt?”, viņš<br />
noprasīja stingrā balsī. “neko nevar darīt, biedri sekretār”,<br />
sāka pieklājīgi skaidrot prokurore Kokina un mēģināja<br />
izstāstīt lieta sbūtību. Bet Kļaviņš jurisprudences sīkumos<br />
neielaidās. Klankš! – un otrā vada gala klausule jau bija<br />
nomesta. Pagāja dažas stunda sun Kokinas kabinetā ienesa<br />
telegrammu. Lakoniskā valodā, kā jau pienākas, telegrammā<br />
bija rakstīts: “Liepājas rajona prokuratūrai. Noraksts rajona<br />
tautas tiesai. Piekrišanu Čerkašina lietas izskatīšanai tiesā<br />
nedodam. Partijas Kuldīgas rajona komitejas sekretārs<br />
Blūms.” Apsvēruši incident no visām pusēm, prokuratūras<br />
darbinieki nosprieda: notikumiem jāļauj virzīties saskaņā<br />
ar visām procesuālā kodeksa normām. Tā arī izdarīja.<br />
Čerkašinu drīz aicināja uz Liepāju un, par cik apstākļi bija<br />
pavisam skaidri, bez liekas runāšanas piesprieda saskaņā<br />
ar 142. panta otro daļu trīs gadus brīvības atņemšanas.<br />
“Taisnība uzvarēja!”, ar atvieglojumu uzelpos dažs lasītājs,<br />
ticis līdz šai vietai mūsu strāstījumā. Bet, lai cik sāpīgi tas<br />
arī būtu, viņu gaida vilšanās. Nesen Liepājas prokuratūrā<br />
atskanēja vēl viens telefona zvans, šoreiz no Rīgas. Runāja<br />
b. Martinelli – republikas prokurora vietnieks. “Ko jūs tur<br />
strīdaties ar kuldīdzniekiem?” “Izpildām jūsu norādījumus”,<br />
atbildēja Kokina. “izmeklējām Čerkašina lietu un nodevām<br />
viņu tiesai.” “Kāpēc neievērojāt partijas Kuldīgas rajona<br />
komitejas viedokli?” “Tāpēc, ka tas ir nepareizs. Cilvēku,<br />
kas pārkāpis likumu, neviens nedrīkst glābt no viņa vainai<br />
atbilstošā soda.” Kokina vēl gribēja atgādināt, ka ne vienu<br />
reizi vien dzirdējusi dažādās sanāksmēs biedru Martinelli<br />
pašu runājam par prokuratūras darbinieku uzdevumiem<br />
sociālistiskās likumības stiprināšanā, bet nepaspēja.<br />
“rakstiet paskaidrojumu!”, bārās priekšnieks. “Sūtiet visus<br />
materiālus mums!” Tā lieta Nr. 026 nokļuva republikas<br />
prokuratūrā. Tur to laikam vēlreiz liks uz taisnības svariem.<br />
(..)”<br />
Savukārt par XII paaudzes pārstāvja Indriķa Kulbara<br />
(*2.10.1921. [*3.11.1921.] Kuldīga †ap 1955.), ģimeni<br />
ir zināms, ka viņš, būdams Kuldīgas latviešu draudzes<br />
loceklis, 1940. gada 13. maijā Kuldīgā salaulājās ar<br />
Polijas pavalstnieci Olgu Gerasimčiks (*11.6.1911.<br />
Attēls 763.<br />
Jūles Gailis (Kulbars) bēres Viļenieku kapos.<br />
614 615
Change language