Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Attēli 357, 358.<br />
Brāļi Ignatijs Heintcs un Georgijs Heintcs.<br />
*1924. †1992.), un šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />
• Andrejs Stepanovs (Андрей Степанов, *1955.)<br />
XII paaudzes pārstāve Jekaterina Bertels (Heintca)<br />
(Jekaterina Bertels (Heintz), *<strong>30</strong>.7.1895. Novgorod,<br />
†16.1.1990.) I Pasaules kara laikā Rīgā kļuva par Sarkanā<br />
krusta žēlsirdīgo māsu – Sarkanā krusta žēlsirdīgo māsu<br />
biedrības īpaši izveidotā eksaminācijas komisija 1914. gada<br />
<strong>30</strong>. septembrī Rīgā viņu atzina par “Kara laika žēlsirdīgo<br />
māsu”, bet jau nedēļu vēlāk – 6. oktobrī viņa kļuva par<br />
pedogoģijas studenti Sanktpēterburgā. Visticamāk, tieši<br />
1914. gada oktobra sākumā visa Bertelu ģimene pārcēlās<br />
no Rīgas uz Sanktpēterburgu. Viņa salaulājās ar botāniķi<br />
un zinātnieku, subtropisko kultūru speciālistu Georgiju<br />
Heintcu (Georgy Heintz, *10.12.1894. Sanktpetersburg,<br />
†15.2.1942.), kurš strādāja kopā ar akadēmiķi N.Vavilovu<br />
(N.Vavilov), bet laikā no 1931. līdz 1942. gadam bija<br />
zinātniskās bibliotēkas vadītājs. Abu laulībā piedzima<br />
(XIII paaudze):<br />
• Ignatijs Heintcs (Ignaty Heintz, *1919. †1950.),<br />
pēc otrā kursa pabeigšanas devas uz fronti, kur<br />
nokļuva gūstā. Pēc kara strādāja šahtā Jakutijas<br />
APSR Ere Hajas ciematā, kur nelaimes gadījumā<br />
mira.<br />
• Georgijs Heintcs (Георгий Хайнц, *1923. †2003.).<br />
Attēli 360. un 361.<br />
Aleksejs Bertels ar sievu Elizabeti un māti Olgu ap<br />
1925. gadu, domājams – Ļeņingradas tuvumā (starp<br />
Lomonosovo un Pēterhofu). Un Johans Sands ar Ņinu<br />
Attēls 359.<br />
Radmila Heintca ar dēlu Alekseju 1968. gadā.<br />
XIII paaudzes pārstāvis Georgijs Heintcs (Георгий<br />
Хайнц, *1923. †2003.) 1953. gadā pabeidza Ļeņingradas<br />
Lauksaimniecības akadēmiju, kā arī studēja aspirantūrā.<br />
Laikā no 1973. līdz 1990. gadam strādāja par zinātnisko<br />
līdzstrādnieku institūtā. Salaulājās ar Radmilu Morevu<br />
(Радмила Морева, *1933.), kas ir veikusi plašus pētījumus<br />
par Bertelu dzimtas vēsturi. Viņa absolvēja Ļeņingradas<br />
Valsts universitātes matemātikas fakultāti. Šajā laulībā<br />
piedzima (XIV paaudze):<br />
• Aleksejs Heintcs (Алексей Хайнц, *1955.).<br />
XIV paaudzes pārstāvis Aleksejs Heintcs (Алексей<br />
Хайнц, *1955.) absolvēja Ļeņingradas Valsts universitātes<br />
matemātikas fakultāti. Ir matemātikas profesors Kalmēra<br />
Tehnoloģiju universitātē Gēteborgā (Chalmers university<br />
of Technology Goteborg), kurš bija precējies ar Marinu<br />
Usoļcevu (Марина Усольцева, *3.6.1959.) un šajā laulībā<br />
piedzima divas meitas (XV paaudze):<br />
• Glafira Usoļceva (Глафира Усольцева,<br />
*24.6.1984.),<br />
• Ņina Heintca (Sanda) (Нина Хайнц,<br />
*10.12.1997.), 2017. gada 21. oktobrī salaulājās ar<br />
Johanu Sandu (Johann Sand, *11.4.1998. Goteborg,<br />
Sweeden).<br />
XII paaudzes pārstāvis Aleksejs Bertels (Алексей<br />
Бертельс, *7.12.1900. Минск †10.3.1945. Казахстан,<br />
“Долинка”) piedzima Minskā, kur viņa tēvs tolaik dienēja,<br />
bet pirmās skolas gaitas Aleksejs Bertels uzsāka Rīgā.<br />
Heintcu kāzu dienā 2017. gada 21. oktobrī. Attēls 363.<br />
Aleksejs Heintcs ar sievu Marinu <strong>2019</strong>. gadā.<br />
Attēli 361. un 362.<br />
Aleksejs Bertels ap 1906. gadu Ņižņij Novgorodā un Rīgas Jūrmalā. Pa labi - Izolde Bertels ap 19<strong>30</strong>. gadu un mūža<br />
nogalē.<br />
Internetā atrastas ziņas, ka bērnībā bijis kinorežiosora<br />
Sergeja Eizenšteina draugs - šo draudzību režisors<br />
aprakstījis arī savos memuāros. “Ar Aļošu mēs iepazināmies<br />
[Rīgas] citadelē, vēl pirms viņa tēvs, ģenerālis, devās pensijā.<br />
Citadelē zem karoga bija divstāvu nams, kurā Bertelam<br />
bija piešķirts valsts dzīvoklis.” Arī mācības abi turpināja<br />
Pēterburgā, kur Aleksejs Bertels mācījās lauksaimniecību<br />
un bioloģiju un ieguva fitopatologa izglītību. Pēc tēva<br />
nāves 1919. gadā, kopš 1920. gada Bertels dzīvoja Lielajā<br />
Spasskaja ielā 5 dz. 38 (ул. Большая Спасская, vēlāk - ул.<br />
Красного курсанта), д. 5, кв. 38), kur sākumā dzīvoja<br />
arī viņa māte un māsa Ņina, kas strādāja par franču<br />
valodas skolotāju. Pats Aleksejs bija biologs, Ļeņingradas<br />
universitātes bioģiskajās stacijas darbinieks, 1935. gada<br />
12. novembrī tika arastēts un pavadīja lēģerī Kazahstānā<br />
(“Doļinka”) līdz 1943. gada 12. novembrim. Īsi pēc<br />
atbrīvošanas miris no vēža, nepaspējot atgriezties mājās.<br />
1924. gadā Alekejs Bertels apprecējās ar Jura Uspenska<br />
meitu Elizabeti Uspensku (Елисавета Успенская,<br />
*1901. †?) un šajā laulībā piedzima meita (XIII paaudze):<br />
Attēli 361. un 362.<br />
Izoldas Bertels ģimene 1995. gada jūlijā.<br />
Attēlā redzams arī viņas brālēns Ļevs Bertels (kreklā ar<br />
bikšturiem).<br />
• Izolda Bertels (Bertels-Uspenska) (Изольдa<br />
Бертельс (Бертельс-Успенская), *3.7.1927.<br />
Ленинград †<strong>30</strong>.1.1999. Москва).<br />
Ģimenē viņa tika dēvēta par Pelnrušķīti. Spriežot pēc<br />
dokumentos norādītā, ka sava mūža nogalē Olga Grāve<br />
dzīvoja Alekseja Bertela ģimenē, bet savas dzīves pirmos<br />
2,5 gadus Izolda pavadīja ar vecmāmiņu, var izteikt<br />
pieņēmumu, ka Olga Grāve (Bertels) ir mirusi ap 19<strong>30</strong>.<br />
gadu. 1950. gadā Izolda Bertels absolvēja Maskavas valsts<br />
universitātes Ģeoloģijas fakultātes Palentoloģijas katedru.<br />
Kura kļuva par bioloģi un, bija precējusies ar Dmitriju<br />
Muraško (Дмитрий Мурашко). Viņas ģimenē tika<br />
saglabātas vairākas ģimenes relikvijas un dokumenti, pēc<br />
kuriem ir izdevies rekonstruēt Bertelu dzimtas atzara<br />
vēsturi. Ir zināms, ka viņai bija dēls (XIV paaudze):<br />
• Aleksejs Muraško (Alexey Murashko, *1957.<br />
†1992.), bija precējies, bērnu nav, citu ziņu nav.<br />
ATSAUCES:<br />
1. Skat. http://regiment.ru/bio/B/466.htm<br />
2. Список Генерального штаба, 1.07.1905<br />
3. Разведчик, №845, 15.01.1907<br />
4. Глиноецкий Н.П. Исторический очерк Николаевской академии Генерального штаба, СПб., 1882<br />
5. Skat. http://elatma2008.narod.ru/Grave.htm<br />
6. ЦГИА СПб. ф.19. оп.127. д.3507. кадр 311 . ц. Пажеского Корпуса<br />
7. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/Разумовский,_Алексей_Григорьевич<br />
8. uz citātiem par Eizenšteinu: http://teatr-lib.ru/Library/Eisenstein/Mem_1/#End_58<br />
232 233
Change language