Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
savam tēvam turpināja gan pilsētas ķirurga gan baznīcas<br />
draudzes vecākā pienākumus. Dzimtas ciltskoka tiešais<br />
turpinājums, kas ved uz Kurzemes zaru, ir meklējams<br />
Albrehta Mellera atzarā.<br />
IV paaudzes pārstāve Marija Mellere (Vēgere) (Maria<br />
Moeller (Weger), *2.6.1612. Konigsberg † 5.2.1672.), 1638.<br />
gada 31. janvārī Kēnigsbergā apprecējās ar Altštadtes<br />
birģermesitaru un tirgotāju Johannu Vēgeru (Johann<br />
Weger, *17.1.1608. †3.12.1685.). Šajā laulībā piedzima seši<br />
bērni (V paaudze), par kuru dzīves gājumu ir ļoti skopa<br />
informācija:<br />
• Barbara Vēgere (Kēlere) (Barbara Weger<br />
(Kehler), *20.3.1639. †19.7.1707.).<br />
• Magdalēna Vēgere (Magdalena Weger, *6.1.1641.<br />
†?).<br />
• Marija Vēgere (Kannengīzere/Zāme) (Maria<br />
Weger (Kannengieser/Sahme, *aprīlis, 1642. †?),<br />
• Albrehts Vēgers (Albrecht Weger, *15.8.1644.<br />
†22.5.1711.).<br />
• Pēteris Vēgers (Petrus Weger, *2.7.1650. †?),<br />
• Lorencs Vēgers (juniors) (Lorenz (Laurentius)<br />
Weger, *31.12.1653. †21.5.1715.).<br />
Tā piemēram, par šīs laulības pirmdzimto meitu, V<br />
paaudzes pārstāvi Barbaru Vēgeri (Kēleri) (Barbara<br />
Weger (Kehler), *20.3.1639. †19.7.1707.) ir zināms<br />
tikai fakts, ka viņa bija precējusies ar iesala darītāju un<br />
Sv.Georga hospitāļa mācītāju (Malzenbrauer un Forsteher<br />
des St.Georgshospitals) Daniēlu Kēleru (Daniel Kehler).<br />
Par Magdalēnas Vēgeres un Pētera Vēgera dzīves gājumu<br />
nekādu ziņu nav.<br />
V paaudzes pārstāve Marija Vēgere (Kannengīzere/<br />
Zāme) (Maria Weger (Kannengieser/Sahme, *aprīlis,<br />
1642. †?) bija precējusies divas reizes – vispirms ar ar<br />
Altštadtes tirgotāju Frīdrihu Kannengīzeru (Friedrich<br />
Kannengiesser), kurš visticamāk, mira pirms 1684. gada,<br />
jo 1684. gadā otrās laulības tika noslēgtas ar Altštadtes<br />
tirgotāju Jēkabu Zāmi (Jacob Sahme). Par šajās laulībās<br />
dzimušiem pēcnācējiem ziņu nav.<br />
V paaudzes pārstāvis Albrehts Vēgers (Albrecht Weger,<br />
*15.8.1644. †22.5.1711.) bija apelācijas tiesas tiesnesis<br />
(Oberappellationsgerichtsrath), kurš bija precējies divas<br />
reizes – 1672. gada 5. septembrī ar Frankfurtes mācītāja<br />
Martina Heinsius (Martin Heinsius) meitu Annu Teodoru<br />
Heinsius (Anna Theodora Heinsius, *? †27.2.1689.),<br />
Attēls 9.<br />
Alberta universitātes ēkas Kēnigsbergā 20. gs. sākumā.<br />
Attēls 10.<br />
Laurentija Vēgera seniora darba “Pathologica generalis”<br />
bet 1690. gada 28. novembrī – ar muižas tiesas tiesneša<br />
(Hofgerichtsrath) Bernharda fon Deršau (Bernhard von<br />
Derschau) meitu Sofiju Elisabeti fon Deršau (Sophia<br />
Elisabeth von Derschau, *19.5.1666. †?). Arī par šajās<br />
laulībās dzimušiem pēcnācējiem ziņu nav.<br />
Nedaudz plašākas ziņas ir par ģimenes jaunākā dēla, V<br />
paaudzes pārstāvja Lorenca Vēgera (juniora) Lorenz<br />
(Laurentius) Weger, *31.12.1653. †21.5.1715.) ģimeni un<br />
dzīves gājumu. Ir saglabājušās ziņas, ka viņš ieguva Phil.<br />
Mag. grādu un kā profesors strādāja dzimtās pilsētas<br />
Kēnigsbergas Alberta universitātē, kur specializējās<br />
svešvalodu pasniegšanā (Primarius für orientalische<br />
Sprachen). 1684. gada 29. augustā viņš apprecējās ar<br />
Kneifhofas tirgotāja Hironīma Grūbes (Hieronymus<br />
Grube, *? †1677.) un viņa sievas Suzannas Mihelas<br />
(Susanna Grube (geb. Michel)) meitu Annu Reginu Grūbi<br />
(Anna Regina Grube). No vācu vikipēdijā pieejamās<br />
informācijas 17 uzzinām, ka abu laulībā piedzima pieci<br />
bērni (VI paaudze):<br />
• Marija Ģetrūde Vēgere (Kenkele) (Maria<br />
Gertrud Weger (Kenckel), *14.5.1681. †7.4.1766.).<br />
• Nezināma meita (* †11.8.1690.).<br />
• Johans Kristofs Vēgers (Johann Christoph<br />
Weger).<br />
• Heinrihs Reinholds Vēgers (Heinrich Reinhold<br />
Weger, *11.7.1696. †?).<br />
• Nezināms dēls (* †25.1.1700.).<br />
VI paaudzes vecākā meita Marija Ģetrūde Vēgere<br />
(Kenkele) (Maria Gertrud Weger (Kenckel), *14.5.1681.<br />
†7.4.1766.) 1707. gada 29. augustā apprecējās ar Altštadtes<br />
tiesnesi (Gerichtsverwandten) Johanu Heinrihu Kenkeli<br />
(Johann Heinrich Kenckel).<br />
Christoph Weger), par kuru norādīts “L.L. stud. 1715”, kas<br />
varētu nozīmēt faktu, ka viņš 1715. gadā ir bijis students.<br />
VI paaudzes pārstāvis Heinrihs Reinholds Vēgers<br />
(Heinrich Reinhold Weger, 11.7.1696. †?) 1720. gada<br />
20. jūnijā ieguva Dr. med. grādu, bet 1721. gadā - a.o.<br />
Prof. med. 1726. gadā viņš strādāja Tilzītes slimnīcā<br />
“Stadtphysikus”, bet 1745. gadā – Gumbinnenā. Par<br />
Heinriha nozīmīgākajiem darbiem tiek uzskatīti “De statu<br />
hominis naturali”, “Ephemeridibus nonnullis hominum<br />
s. vom Calender in Gliedern”, “Mala educatione in<br />
teneris multorum morbum causa in adultis”, “Structura<br />
nonnullarum corporis humani patrium controversa” un<br />
“Morbis salutaribus”.<br />
Kā pēdējais ģimenē piedzima dēls, kurš mira zīdaiņa<br />
vecumā 1700. gada 25. janvārī un kura vārds nav zināms.<br />
Pats Lorencs Vēgers (juniors) mācījās Kēnigsbergas, Jēnas<br />
un Leipcigas universitāte, 1677. gada 25. janvārī iegūstot<br />
maģistra grādu filozofijā. Pēc grāda iegūšanas viņš<br />
atgriezās Kēnigsbergā un 1679. gadā kļuva par Alberta<br />
universitātes profesoru, pasniedzot austrumu valodas.<br />
Būdams profesors, viņš apceļoja Nīderlandi un Angliju,<br />
bet 1680. gadā sāka pasniegt arī ebreju valodu. Turpmākajā<br />
dzīves posmā viņš vairākkārt bija filozofijas nodaļas<br />
dekāns, 1696. gadā – kā rektors, bet 1704. un 1712. gados<br />
– kā prorektors. L.Vēgera seniora nozīmīgākie zinātniskie<br />
darbi ir Kēnigsbergā izdotie “Virtutem moralem in Deum<br />
no cadere” (1677.), “De verbo Dei occasione phraseos<br />
chaldaicae” (1682.), “Disputationum philologicarum super<br />
Hoseae cap. III v. 4.” (1686.), “Diss. De osculatione manus<br />
idololatrica, ex Job. C. 31, v. 26 - 28.” (1698.), “Ad verba<br />
Ezechiels 8, 17”. (1710) un “Albuminscriptie” (1714.).<br />
(1627.) izdevuma titullapa. 19 Ievērības cienīgs ir arī Lorenca Vēgera juniora radinieks<br />
- Kēnigsbergas hercoga galvenā ķirurga Johana Vēgera<br />
(Johann Weger) un viņa sievas Barbaras Dannenhauzeres<br />
(Barbara Dannenhauser) dēls Laurentijs Vēgers (Laurentius<br />
Weger, *9.8.1599. †1.10.1629.) seniors 18 . Ņemot vērā<br />
faktu, ka “Hofchirurgen”, kas norādīts vikipēdijā un un<br />
“Hofbarbier”, kas norādīts F.Mellera pētījumā, faktiski<br />
ir viena un tā pati profesija (ķirurgs/frizieris tolaik bija<br />
apvienota profesija), varam diezgan droši apgalvot, ka<br />
L.Vēgers seniors ir L.Vēgera juniora tēva, IV paaudzes<br />
pārstāvja Johanna Vēgera (Johann Weger, *1608. †1685.)<br />
brālis.<br />
Laurentijs Vēgers seniors mācījās Kēnigsbergas<br />
universitātē, kam 1621. gadā sekoja studijas Vittenbergas<br />
universitātē. Atgriežoties Kēnigsbergā, 1623. gada 4.<br />
Attēls 11.<br />
Vehlavas (Wehlau, mūsdienu Znamensk) rātsnams ap<br />
19<strong>30</strong>. gadu.<br />
Kā nākamā piedzima meita, kas mira zīdaiņa vecumā<br />
1690. gada 11. augustā un kurai nav zināms vārds. Pēc<br />
26<br />
viņas piedzima dēls Johans Kristofs Vēgers (Johann<br />
27<br />
aprīlī viņš ieguva filozofijas maģistra grādu. Turpmākajos<br />
gados viņš strādāja par Kēnigsbergas Altštadtes skolas<br />
konrektoru (vice-rektoru), bet 1624. gadā kļuva par Viļņas<br />
pareizticīgo ģimnāzijas “Collegio Ruthenico” profesoru.<br />
1626. gadā viņš kļuva par Kēnigsbergas universitātes<br />
loģikas un metafizikas (dialektikas) profesoru.<br />
Par Laurentija Vēgera seniora nozīmīgākajiem<br />
akadēmiskajiem darbiem tiek uzskatīti Kēnigsbergā<br />
izdotie “Analysis Aphorismi Apostolici, Philippens. capite<br />
secundo versibus 5. 6. 7. 8. Profundissimam exinanitionem<br />
Salvatoris exhibentis: Opposita Pontificiorum<br />
Calvinianorum, Photinianorum, aliorumq[ue] fucatis<br />
erroribus” (1624.), “Abfertigung der verandtwortung P.<br />
Richteri, darinnen erwisen wird, dass die Lehre, so die<br />
Theologi zu Königsberg von dem Wesen und Krafft das<br />
Wordts Gottes geführet, eine wolgegründte Lehre sey und<br />
Richter keine rechtmessige Ursach gehabt von derselbigen<br />
abzufallen” (1626.), “Pathologica generalis” (1627.),<br />
“Quaestionibus in omnes organi Aristotelici libros” (1628.)<br />
un “Prima Operatio Logica” (16<strong>30</strong>.).<br />
Laurentijs Vēgers seniors apprecējās ar burggrāfa<br />
Kristofera Šutcera (Christopher Schutzer) meitu Elisabeti<br />
(Elisabeth Becke, geb. Schutzer), kas tobrīd bija kancelejas<br />
ierēdņa (Amtsforsteher) Lorenca Bekes (Lorenz Becke)<br />
atraitne. Abi laulībā nepaspēja nosvinēt pat tās pirmo<br />
gadadienu, bet nepilnu mēnesi pēc Laurentija nāves (1629.<br />
gada 1. oktobrī) – 29. oktobrī piedzima dēls (V paaudze),<br />
kuram tika dots Lorenca vārds (Lorenz Weger), taču zēns<br />
nodzīvoja vien pāris mēnešus un mira nākamā gada<br />
februārī. Drīz vien Vēgera atraitne nolēma apprecēties<br />
trešo reizi un par viņas izredzēto kļuva Kristofs fon Vegners<br />
(Christoph von Wegner) no Dameravas (Damerau), par<br />
kuru zināms, ka viņam bija Dr. grāds un viņa darbs bija<br />
hercoga medību lauku jēgeris (jagdrat).<br />
Savukārt Albrehta Mellera dēls, IV paaudzes pārstāvis<br />
Albrehts Mellers (Albrecht (Albracht) Moeller<br />
*22.4.1611. Konigsberg †26.7.1669. Konigsberg) strādāja<br />
kā Altštadtes pilsētas ķirurgs un bārdzinis, bija draudzes<br />
priekšnieks (Kirchenvorsteher) un dzīvoja sava tēva namā<br />
Kēnigsbergas Altštadtē. 1640. gada 15. aprīlī Kēnigsbergā<br />
Albrehts apprecēja Vehlavas (Wehlau, mūsdienās –<br />
Znamensk) pilsētas galvas (birģermeistara) Georga<br />
Kīnapfela (Georg Kienapfel) meitu Regīnu Kīnapfeli<br />
(Regina Kienapfel, *? †2.11.1657.). Jāpiezīmē, ka Vehlavas<br />
rātsnams (Georga Kienapfela darba vieta), kas celts<br />
1380. - 1382. gadā, bija viens no senākajiem rātsnamiem<br />
Austrumprūsijā, kas tika sagrauts II Pasaules kara laikā.<br />
Abu laulībā piedzima trīs bērni (V paaudze):<br />
• Doroteja Mellere (Boka/Breijere) (Dorothea<br />
Moeller (Bock/Breuer), *11.4.1641. Konigsberg<br />
†6.10.1727. Konigsberg), krustvecāki – ārsts<br />
Rotgers Hemsings (Medic Doct. Rotgerus Hemsing),<br />
Ādama Odera sieva (H[err]. Adam Oders Ehefrau),<br />
Klemensa Kelhena sieva (Clemens Kelchen Ehefrau).<br />
• Albrehts Mellers (Albrecht Moeller, *24.4.1643.<br />
Konigsberg †18.10.1643. Konigsberg), miris zīdaiņa<br />
vecumā. Krustvecāki – advokāts Pēteris Vēgers<br />
(advocatus Jud. Aulici. Petrus Weger), Hans fon<br />
Mellers (Hans v. Moller), Balcers Lolhoffers (Balzer<br />
Lolhoffel), Vilhelma Kelša sieva (Frau Wilhelm<br />
Kelchsche), Hansa Koppelša sieva (Frau Hans<br />
Koppelsche).<br />
• Albrehts Mellers (Albrecht Moeller, *16.1.1645.<br />
Konigsberg †1701. West India), par kuru atrodams<br />
ieraksts – miris Rietumindijā, kas varētu liecināt<br />
par to, ka viņš, visticamāk, kļuva par misionāru,
Change language