Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Par šo Ulmaņu dzimtas atzaru no mutvārdu liecībām<br />
ir zināms, ka Ēvalda Teodora Ulmaņa tēvs, X paaudzes<br />
pārstāvis Kārlis Žanno Ulmanis (*1824. Wilhelminenhof<br />
[Sprigauļu muiža, tag. Jaunbērzes pagasts] †1884.?), kura<br />
vecāki bija IX paaudzes pārstāvji Jānis Ulmanis (*? †pirms<br />
1866.) un Grieta (*? †pirms 1866.) 25 gadus pavadīja<br />
cariskās Krievijas armijā un pēc atvaļināšanās no militārā<br />
dienesta viņam tikušas piešķirtas trīs pūrvietas zemes -<br />
vēlākās “Dravnieku” mājas. Laulību ierakstā Kārlis Žanno<br />
Ulmanis norādīts kā atraitnis (ziņas par pirmo laulību<br />
nav atrastas) un “biļetnieks” (ar ko domāts no armijas<br />
atvaļināts), bet viņa līgava, Kaspara Maisiņa (*? †pirms<br />
1866.) un Grietas (*? †pirms 1866.) meita Grieta Maisiņa<br />
(*1834. Peterhof [iespējams, Pēternieki pie Olaines]<br />
†1899.?) - grāfa Račinska kalpone. Visticamāk, te domāts<br />
krievu kamerkungs, grāfs Vincents Račinskis (*1771.<br />
†1857.), kurš 1800. gadā iegādājās Cenu muižu (Zennhof)<br />
un tajā uzcēla par vienu no greznākajām Zemgales kungu<br />
mājām - ap 1823. gadu tapa vienstāva garenbūve ar augstu<br />
cokolstāvu un četrslīpju jumtu, ko izdaiļoja Palladio orderī<br />
kārtots sešu jonisko kolonnu portiks ar lēzenu trīsstūra<br />
frontonu. Muižas apbūve iznīcināta 1906. gadā. Pēc nāves<br />
Kārlis Žanno Ulmanis tika apglabāts Brenču kapos - viņš<br />
esot miris 60 gadu vecumā, bet viņa sieva nodzīvojusi 64<br />
gadus. Savukārt Kārļa Žanno Ulmaņa un Grietas Maisiņas<br />
laulībā, kas tika noslēgta 1866. gada 7. jūlijā, ir dzimuši,<br />
Jelgavas Šteinharta namā dzīvojuši un Jelgavas Sv.Annas<br />
pilsētas latviešu draudzē kristīti (XI paaudze):<br />
• Johans Filips Ulmanis (*6.1.1867. Jelgava †.)<br />
• Ēvalds Teodors Ulmanis (*26.2.1871. Jelgava †ap<br />
1927.)<br />
• Ansis Ulmanis (*26.3.1873. Jelgava †.)<br />
Saskaņā ar 1934. gada 21. decembra “Valdības vēstnesī”’<br />
publicēto informāciju, 1935. gada 22. janvārī Sīpeles<br />
pagasta valdes telpās notika atklāta vairāksolīšana<br />
tiesībām uz saimniecību ar ēkām, meliorācijām un citiem<br />
zemes piederumiem, kas atrodas Jelgavas apr. Sīpeles<br />
pagastā, Lustes muižas jaunsaimniecība 12F un ir piešķirta<br />
Teodora Ulmaņa mantiniekiem Augustei-Katrīnei un<br />
Paulam-Teodoram Ulmaņiem un kas sastāv no 16,10 ha<br />
zemes kopplatībā, no kuriem 12,2 ha aramzemes, 1,5ha<br />
pļavu, 1,<strong>30</strong> ha ganību un 1,10 ha nederīgas zemes un 3<br />
ēkām - dzīvojamās ēkas, kūts un labības šķūņa. Solīšana<br />
sākās no 1200 Ls. Spriežot pēc tā, ka ģimene te dzīvoja<br />
arī 1941. gadā, domājams mantinieki paši arī izpirka šo<br />
saimniecību. Katrīnes Augustes Milleres un Teodora<br />
Ulmaņa laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Pauls Teodors Ulmanis (*17.3.1901. [*<strong>30</strong>.3.1901.]<br />
Ulmaņa sēta Sīpelē †19.7.1969.), krustvecāki<br />
saimnieks Ottons Didrihsons, viņa sieva Jūle, puisis<br />
Ansis Štolcermanis.<br />
Par XII paaudzes pārstāvi Paulu Teodoru Ulmani<br />
(*17.3.1901. [*<strong>30</strong>.3.1901.] Ulmaņa sēta Sīpelē †19.7.1969.)<br />
ir zināms, ka II Pasaules kara laikā par atteikšanos doties<br />
sargāt tiltu viņš tika arestēts no vācu varas iestādēm, bet<br />
1952. gadā, par atteikšanos sadarboties ar NKVD, Pauls<br />
Teodors Ulmanis tika deportēts uz Sibīriju, nometinot<br />
viņu Komsomoļskā pie Amūras. 1941. gada tautas<br />
skaitīšanas laikā viņš ar ģimeni dzīvoja Sīpeles pagasta<br />
“Dravniekos”, kur pats sāka dzīvot 1920. gada 13. jūlijā.<br />
Kopš 1929. gada 10. maija te dzīvoja arī viņa sieva Emīlija<br />
Elza Bērziņa (*1.10.1907. Īles pagasts †19.10.1993.), kas<br />
iepriekš bija kalpone Sīpeles “Brančos” (ziņa par abu<br />
laulībām tika publicēta “Dobeles vēstnesī” 1929. gada 15.<br />
augsutā).<br />
Par Emīlijas Elzas Ķipertes dzimtu ir zināms, ka viņas tēvs<br />
Augusts Ķiperts (*1886. Annenieki †1914.) tika mobilizēts<br />
un 28 gadu vecumā krita kaujās dažus mēnešus pēc I<br />
Pasaules kara sākuma. Augusta Ķiperta tēvs bija Kristaps<br />
Ķiperts (nodzīvojis 82 gadus), bet māte Katrīna. savukārt<br />
Emīlijas Elzas Ķipertes māte bija Matilde Bērziņa, kuras<br />
vecāki bija Jānis Bērziņš (*Penkule), kurš nodzīvoja 80<br />
gadus un Katrīna Aufjēgers (*Penkule), ka snodzīvoja 67<br />
gadus.<br />
Augusta Ķiperta un Emīlijas Elzas Bērziņas ģimene<br />
dzīvoja pie Zebrus ezera, taču 1921. gadā atraitne Matilde<br />
Ķiperts (dzim. Bērziņa) ar bērniem pārcēlās uz Rīgu, lai<br />
dotu iespēju viņiem izglītoties. Te uzauga Olga Ķiperts<br />
(*†), kura vēlāk pārcēlās uz Valdemārpili, Kārlis Ķiperts<br />
(*†), kurš brīvvalsts laikā strādāja Latvijas policijā un<br />
kara izskaņā atteicās doties trimdā un ticis nošauts, kā<br />
arī Arvīds Ķiperts un Līne Berta Ķiperts (Ozols). Līdzīgi<br />
brālim, arī Arvīds Ķiperts esot strādājis policijā, taču<br />
atšķirībā no Kārļa, Arvīds nolēma doties bēgļu gaitās -<br />
kopā ar viņu devās arī māsa Līne Berta Ķiperts. Pēc kara<br />
Arvīds un Līne Berta no Rietumvācijas izceļoja uz ASV.<br />
Savukārt Paula Teodora Ulmaņa un Emīlijas Elzas Ķiperts<br />
laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />
• Zeltīte Ulmanis (Ritenieks) (*27.8.19<strong>30</strong>. Sīpele).<br />
Attēli 1001.<br />
(No kreisās) Kārlis Didrihsons, Liene Didrihsone un Alise Didrihsone,<br />
• Jānis Ulmanis (*10.12.1931. Sīpele).<br />
• Kārlis Ulmanis (*19.7.1937. Sīpele), dzīvo<br />
“Šņores” mājās.<br />
• Laima Ulmanis (*10.2.1943. Sīpele).<br />
XIII paaudzes pārstāve Zeltīte Ulmanis (Ritenieks)<br />
(*27.8.19<strong>30</strong>. Sīpele) strādāja par grāmatvedi kādreizējā<br />
Liepājas piena kombināta Aizputes pienotavā un salaulājās<br />
ar Bērzes kolhoza pirmā priekšsēdētāja Indriķa Ritenieka<br />
(*1863. †1949.) un Anetes (*1870. †1951.) dēlu Modriņu<br />
Ritenieku (*). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />
• Guntis Ritenieks (*2.1955. )<br />
• Vaira Ritenieks (ap *1957. )<br />
XIV paaudzes pārstāvis Guntis Ritenieks (*2.1955.)<br />
salaulājās ar Zuleihu Mamedovu (* Azerbaidžāna) un<br />
šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />
• Gatis Ritenieks (* )<br />
• Ģirts Ritenieks (* )<br />
• Guntis Ritenieks (* )<br />
Visi trīs XV paaudzes Ritenieki šobrīd dzīvo un strādā<br />
Zviedrijā, kur nodarbojas ar celtniecības darbiem. Ir<br />
zināms, ka Gatis Ritenieks (*) bija precējies ar X, taču<br />
šī laulība tika šķirta. Viņa brālis Ģirts Ritenieks (*) ir<br />
precējies ar (*) un šajā laulībā ir dzimusi meita (XVI<br />
paaudze):<br />
• Riteniece (*)<br />
Savukārt XV paaudzes pārstāvis Guntis Ritenieks (*) ir<br />
precējies ar X un šajā laulībā ir dzimis dēls (XVI paaudze):<br />
• Ritenieks (*)<br />
XIV paaudzes pārstāve Vaira Ritenieks (ap *1957.) bija<br />
precējusies divas reizes. Pirmajā laulībā ar Andri Juzupu<br />
(*) piedzima meita (XV paaudze):<br />
• Juta Juzupa (*) , dzīvo Vācijā<br />
Savukārt Vairas Ritenieces otrajā laulībā ar Pēteri (* †) ir<br />
dzimuši divi bērni (XV paaudze):<br />
• Maija (*) , dzīvo Ānē pie Ozolniekiem<br />
• Oskars (*) , dzīvo Brocēnos<br />
XIII paaudzes pārstāvis Jānis Ulmanis (*10.12.1931.<br />
Sīpele) strādāja par šoferi meliorācijās darbos. PSRS<br />
armijas dienesta laiks tika aizvadīts Ukrainā, kur Jānis<br />
Ulmanis iepazinās ar savu pirmo sievu Nadeždu. Šajā<br />
laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />
• Airisa Ulmanis (* ),<br />
XIV paaudzes pārstāve Airisa Ulmanis (* ) pēc vecāku<br />
laulības šķiršanas palika dzīvot pie mātes Nikolajevas<br />
pilsētā Ukrainā un turpat salaulājās ar Pečeņuku (*). šajā<br />
laulībā piedzima (XV paaudze):<br />
• Elvīra Pečeņuks (* ),<br />
Savu otro laulību Jānis Ulmanis noslēdza ar Drosmu<br />
Pavāri (* Saldus) un šajā laulībā piedzima divas meitas<br />
(XIV paaudze):<br />
• Signe Ulmane (* ),<br />
• Irita Ulmane (* ),<br />
XIV paaudzes pārstāve Signe Ulmane (* ) dzīvo Rīgā,<br />
ir precējusies ar X un šajā laulībā ir dzimusi meita (XV<br />
paaudze):<br />
• meita (* ), dzīvo un strādā Anglijā<br />
XIV paaudzes pārstāve Irita Ulmane (* ) kļuva par vācu<br />
valodas skolotāju un strādā Ozolnieku skolā. Laulībā ar X<br />
ir dzimis dēls (XV paaudze):<br />
• Mareks (ap *2005.),<br />
XIII paaudzes pārstāvis Kārlis Ulmanis (*19.7.1937.<br />
Sīpele) salaulājās ar Aleksandra Rubeņa un Lidas Valfišas<br />
Attēli 1001.<br />
Jānis Didrihsons un Laura Didrihsone (dz.Vilcāne), Rihards Vācis un Anna Ieva Vāce.<br />
568 569
Change language