2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Kriegskomissar Glogau), tiesas sekretāra Šteinhofeļa
sieva (Fr.[au] Gerichtsschreiber Steinhofel), Georgs
Frīdrihs fon Goecs (Georg Friedrich von Goetz),
pilsētas domnieks [Kristiāns Daniēls] Mellers
(Stadtrat Moeller) un nomnieks Ernsts Zīgmunds
(Arrendator Ernst Siegmund). 1768. gadā Luīza
Henriete Mellere pārcēlās pie Georgenburgas
(Georgenburg) Amtsrat Reideļa (Reudel) sievas, kur
visticamāk strādāja. Viņa mira no dedzinoša drudža
un tika apglabāta Neurozgarteras (Neurosgarter)
kapsētā.
• Kristians Frīdrihs Mellers (Christian Friedrich
Moeller, *28.9.1744. Westhofen †27.8.1778.
Konigsberg). Kā krustvecāki ir norādīti staļļmeistars
Vermters (Stallmeister Wermter (?)), padomnieks
Pozens (Amtsrat Possen), diakons Šrēders (Diacon
Schroder), Laukiškenas mācītāja Šulca sieva (Fr.
[au] Pfarrer Schulz, Laukischken), fon Goecs no
Stenkenas (v. Goetz, Stenken), Kancleja Bērvante no
Lībekas (Fr.[au] Cantzley Berwandte Lubeck).
• Ernsts Albrehts Heinrihs Mellers (Ernst Albrecht
Heinrich Moeller, *17.9.1745. Westhofen †12.5.1808.
Sackheim, skat. Sackheimer Linie). Kā krustvecāki
ir norādīti fon Goecs no Stenkenas (v. Goetz,
Stenken), asesora Felda sieva (Fr.[au] Assessor Feld),
staļmeistara Vermtera sieva (Fr.[au] Stallmeister
Wermster), aptiekārs Litviens (Apotheker Litwien),
nomnieka Dēlerta sieva (Arrendator Fr.[au]
Dehlert).
• Johans Albrehts Mellers (Johann Albrecht
Moeller, *18.7.1747. Labiau †7.10.1751. Labiau),
miris kā bērns. Kā krustvecāki ir norādīti asesora
Felda sieva (Fr.[au] Assessor Feld), Kristofālkens
(Christophalcken) – pārējais ieraksts ir nesalasāms.
• Jūlija Vilhelmīne Mellere (Juliana Wilhelmina
Moeller, *17.5.1750. Labiau †6.4.1751. Labiau),
mirusi kā zīdainis. Kā krustvecāki ir norādīti
medicīnas aptiekāra Litviena sieva (Fr.[au] Medizin
Apotheker Litwien), pilsētas mantziņa Vīdemaņa
sieva (Fr.[au]Stadtkammerer Wiedemann).
• Jūlija Karolīne Mellere (Juliana Carolina
Moeller, *15.3.1752. Labiau †16.5.1753.), mirusi kā
zīdainis. Kā krustvecāki ir norādīti tiesas rakstveža
meita Vilhelmīne Šteinhofeles jaunkundze (Jgf.
[Jungfrau] Wilhelmina Steinhofel, Tochter des adl.
Gerichstsschreibers), mežziņa Rāta sieva (Fr.[au]
Forsterin Rath), rātes padomnieks Emtmanis
(Ratsverwandter Emtmann).
Par šiem pēcnācējiem ir zināms, ka VII paaudzes pārstāve
Anna Doroteja Albertīne Mellere (Pilhovska) (Anna
Dorothea Albertina Moeller (Pilchowski), *20.8.1741.
Attēls 4.
Kēnigsbergas Wassergasse 20. gs sākumā.
Westhofen †6.12.1801. Konigsberg) kā jauna meitene
pārcēlās pie savas tantes fon Gotcenas (von Goetzen)
uz Vīzritteni (Wißritten). Visticamāk, šeit ir domāta
Annas Dorotejas Albertīnes tēva Albrehta Heinriha
vecākā māsa Katrīna Luīze Mellere, kura bija precējusies
ar Georgu Frīdrihu fon Gotcenu. 1780. gada 30. maijā
Kēnigsbergā Anna Doroteja Albertīne salaulājās ar
Mānsfeldes (Mahnsfeld) mācītāju Mihaelu Kristofu
Pilhovski (Michael Christoph Pilchowski, *8.10.1732.
Konigsberg (Steindamm) †31.8.1787. Mahnsfeld). 1751.
gada 29. septembrī viņš uzsāka studijas Kēnigsbergā, bet
1772. gada 31. jūlijā tika ordinēts pilī un tajā pašā gadā
kļuva par mācītāju Mānsfeldē. 129 Arī Mihaela Kristofa tēvs
Mihaels Pilhovskis (Michael Pilchowski, *? Wierczeycken
†14.10.1765. Konisgberg) bija skolas rektors un mācītājs
Šteindammeres baznīcā Kēnigsbergā. 130 Mihaela Kristofa
Pilhovska un Annas Dorotejas Albertīnes Melleres laulībā
piedzima dēls (VIII paaudze):
• Karls Frīdrihs Gotfrīds Pilhovskis (Carl Friedrich
Gottfried Pilchowski, *30.1.1782. Mahnsfeld, †
1.3.1804. Konigsberg), kurš studēja jurisprudenci
un miris kā biroja darbinieks (Referendar) 22 gadu
vecumā, ziņas par citiem pēcnācējiem šajā ģimenē
nav atrastas.
Par Annas Dorotejas Albertīnes brāli, VII paaudzes
pārstāvi Kristianu Frīdrihu Melleru (Christian Friedrich
Moeller, *28.9.1744. Westhofen †27.8.1778. Konigsberg)
ir zināms, ka viņš mira no dizentērijas un tika apglabāts
Kēnigsbergas Altštadtes kapsētā, bet dzīves laikā bija
līdzīpašnieks firmā “Paul Johannsen un Sohn” (kopā ar
Karlu Frīdrihu Johansenu), kurā saimniekoja arī viņa
tantes Mariannas Dorotejas Melleres vīrs Pauls Johansons,
kura meitu Henrieti Šarloti Johannsenu (Henrietta
Charlotta Johannsen †pēc 1797.) viņš apprecēja 1777. gada
12. novembrī Kēnigsbergā. Viņi dzīvoja Kēnigsbergā,
Schmiedegasse ielā. Šajā laulībā piedzima dēls (VIII
paaudze):
• Daniels Teodors Frīdrihs Mellers (Daniel
Theodor Friedrich Moeller, *21.10.1778. Konigsberg
†15.10.1802. Konigsberg).
VIII paaudzes pārstāvis Daniels Teodors Frīdrihs Mellers
(Daniel Theodor Friedrich Moeller, *21.10.1778. Konigsberg
†15.10.1802. Konigsberg) piedzima dažus mēnešus pēc
sava tēva nāves, studēja tiesību zinātnes Kēnigsbergas
universitātē un mira no dizentērijas. Kā viņa krustvecāki ir
norādīti finanšu pārvaldes vadītājs Johans Ulrihs Šrēbins
(Kommerzienrat Johann Ulrich Schrebin), D.Johans
Tīzens (D.Johann Thiesen) Daniels Gramackis (Daniel
Grammatzki), kara padomnieka atraitne Anna Katrīna
Šrēdere (Fr.[au] verw.[itwe] Kriegsrath Anna Catharina
Schoeder), atraitne Marija Doroteja Johannsena (verw.
[itwe] Marija Dorothea Johannsen), Johanna Henriete
Johansena (Fr.[au] Johanna Henrietta Johannsen).
Zakheimeras atzara (Sacheimer Linie) aizsācēju (skat. šim
atzaram veltīto nodaļu). Par pārējo trīs Albrehta Heinriha
Mellera pēcnācēju – Johanna Albrehta Mellera, Jūlijas
Vilhelmīnes un Jūlijas Karolīnas dzīvesgājumu ziņas nav
atrastas.
Par Kristiana Mellera astoto dēlu, VI paaudzes pārstāvi
Zigmundu Fridrihu Melleru (Siegmund Friedrich
Moeller *21.10.1717. Konigsberg † 24.1.1781. Koslin) ir
zināms, ka viņš strādāja kā akcīzes inspektors Koslinā
(Koslin), bet mira no plaušu karsoņa. Tāpat ir zināms, ka
viņš bija precējies ar Jēkaba Hahzogena (Jakob Hahzogen)
meitu Johannu Kristīni Hāhcogeni (Johanna Christina
Hahzogen, *7.2.1734. Berlin †?) un šajā laulībā piedzima
seši pēcnācēji no kuriem plašākas ziņas ir atrodamas tikai
par pirmdzimto, kurš vienlaikus ir arī Melleru dzimtas
Šlāveras atzara aizsācējs. Laulībā piedzima(VII paaudze):
• Johans Frīdrihs Ludvigs Mellers (Johann
Friedrich Ludwig Moeller, *22.9.1754. Berlin
†25.10.1826., Schlawe), papildinformāciju skat.
Schlawer Linie,
• Šarlote Johanna Frederika Mellere (Charlotta
Johanna Friederika Moeller, *26.12.1758. Koslin †?),
• Beāte Marija Kristīne Mellere (Beate Maria
Christine Moeller, *13.11.1760. Koslin †?),
• Doroteja Sofija Vilhelmīne Mellere (Dorothea
Sophia Wilhelmine Moeller, *22.9.1762. Koslin †?),
• Henriete Karolīne Luīze Mellere (Henriette
Caroline Luise Moeller, *5.6.1766. Koslin †?),
• Johanna Kristīne Mellere (Johanna Christine
Moeller, *20.10.1769. Koslin †?).
Par šo pēcteču likteni nekādas ziņas pagaidām nav atrastas.
Par Kristiana Mellera piekto pēcnācēju, meitu, VI paaudzes
pārstāvi Helēna Šarlote Mellere (Helena Charlotta
Moeller (Schultz), *3.9.1712. Konigsberg †?) ir zināms,
ka viņa 1744. gada 21. februārī Stankenā (Stancken)
salaulājās ar Laukiškenas (Laukischken) mācītāja Gothilfa
Šulca 131 (Gotthelf Schulz *17.9.1691. Russ †19.3.1742.
Laukischken) dēlu, Labiau kroga (Stadkruge) nomnieku
(kopš 1749. gada – zemes nomnieku Neugrābenā (Kolm.
Arrendator am Neuen Graben bei Juwendt) Johannu
Gothilfu Šulcu (Johannis Gotthilf Schulz, *Laukischken),
kurš bija students, 1745. gadā viņš nomāja īpašumu
Labiau apkaimē (Arrendator eines Stadtkruges in Labiau),
bet 1749. gadā bija īpašuma nomnieks Jūvendā pie
Jaungrābenas (Juwendt, mūsdienās – Razino – Разино 132 )
(collmischer Arrendator am Neuen Graben bei Juwendt).
Šajā laulībā piedzima (VII paaudze):
• Helēna Doroteja Šulca (Helene Dorothea Schulz,
*7.4.1745. Labiau †?),
• Johans Gotlībs Šulcs (Johann Gottlieb Schulz,
*4.11.1749. Juwendt †?).
Par Kristiana Mellera devīto pēcnācēju, meitu Mariannu
Kā ceturtais Albrehta Heinriha Mellera ģimenē piedzima
Doroteju Melleri (Johanseni) (Mariana Dorothea
dēls Ernsts Albrehts Heinrihs Mellers (Ernst Albrecht
Moeller (Johannsen), *19.8.1719. Konigsberg †24.1.1790.)
Heinrich Moeller, *17.9.1745. Westhofen †12.5.1808.
ir zināms, ka 1746. gada 14. septembrī Kēnigsbergā
Sackheim, skat. Sackheimer Linie). Vācu pētījumā viņa
viņa salaulājās ar ar Altštadtes tirgotāju un banķieri,
pirmais norādītais vārds “Ernsts” ir nosvītrots, bet
firmas “Paul Johannsen und Sohn” (tā 1790. gadā atradās
“Albrehts” ir rakstīts iekavās. Ir zināms, ka viņš 1768
Kēnigsbergas Wassergasse ielā) īpašnieku Paulu Johansenu
gadā svešumā (in der Fremde) saimniekoja Dameraušas
(Paul Johannsen, *? † pirms 1768. gada), kuru laulībā
(Damerauschen) vējdzirnavās pie Šākenas (Schaaken),
piedzima meita (VII paaudze):
vēlāk bija degvīna ražotājs, bet 1774. gada 7. oktobrī
Šākenā salaulājās ar Annu Regīnu Šveihleri (Anna Regina
• Henriete Šarlote Johannsena (Henrietta
Schweichler, *1753. †8.7.1805. Schaaken) un tiek uzskatīts
Charlotta Johannsen, *20.5.1749., Konigsberg, †pēc
jauna, iepriekšējos pētījumos neiekļauta dzimtas atzara -
1782.),
144 145
VII paaudzes pārstāve Henriete Šarlote Johannsena
(Henrietta Charlotta Johannsen, *20.5.1749., Konigsberg
†pēc 1782.), kā jau norādīts iepriekš, apprecējās ar
Kristiānu Frīdrihu Melleru un šajā laulībā piedzima dēls
(VIII paaudze):
• Daniels Teodors Frīdrihs Mellers (Daniel
Theodor Friedrich Moeller, *21.10.1778. Konigsberg
†15.10.1802. Konigsberg).
Savukārt par Kristiana Mellera jaunāko atvasi - desmito
dēlu, VI paaudzes pārstāvi Gotfrīdu Melleru (Gottfried
Moeller, *6.3.1722. Konigsberg †3.1769.) ir zināms, ka
vājuma dēļ viņš tika kristīts nevis baznīcā, bet mājās.
Vēlāk viņš bija zemes nomnieks Kalkeimā (Kalkeim,
Heiligenwalde apkaimē, mūsdienās – Gruševka
(Грушевка)). Vācu pētījumos ir norāde uz Kēnigsbergas
Valsts arhīvā atrasto 1768. gada 25. novembrī sastādīto
un 1769. gada 23. martā publicēto testamentu (skat.
Oberlandesgericht III, 15), kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka
Gotfrīds Mellers ir miris 1769. gada martā.
Par Kristiana Mellera sesto pēcnācēju, dēlu, VI paaudzes
pārstāvi Zahariju Ernstu Melleru (Zacharias Ernst
Moeller *14.3.1714. Konigsberg †8.6.1774. Muhlhausen,
Krs.Pr.Holland) ir zināms, ka viņš kā seržants dienēja fon
Belovšena pulkā (von Belowschen Regiement), bet laikā no
1754. gada novembra līdz 1774. gadam bija Mūlhauzenas
(Mühlhausen, Krs.Pr.Holland, mūsdienās Młynary, Polija),
bet vēlāk – arī Domnavas birģermeistars. Mūlhausenā
viņš dzīvoja paša namā Kirchenstrasse ielā. 1758. gadā
viņš no savām rezervēm samaksāja 9 tālerus krieviem
kā kara kontribūciju. 133 Kā viņa nāves iemesls ir norādīta
caureja (viņš tika apglabāts Mūlhauzenas kapsētā). 1752.
gada 7. novembrī viņš salaulājās ar Domnavas (Domnau,
mūsdienās Domnovo (Домново) 134 ) mācītāja Ernsta
Korvina Milo 135 (Ernst Corvin Milo, *22.5.1682. Domnau
†15.11.1755. Domnau) un franču kolonistu ģimenes
Kēnigsbergā pārstāves Marijas Lovisas Persodes (Maria
Lovisa Persode) meitu Mariju Adelgundi Milo (Maria
Adelgunda Milo, *1732. †22.4.1807. Konigsberg). Kā
Marijas Adelgundes nāves iemesls ir norādīts vecuma
nespēks. Šajā laulībā piedzima (VII paaudze) astoņi
pēcnācēji:
• Doroteja Karolīne Mellere (Johansena)
(Dorothea Carolina Moeller (Johannsen) *25.9.1755.
Mühlhausen †?), kā krustvecāki ir norādīti kapelāns
Drenčjans (Kaplan Drenchjann), tiesnesis Šulcs
(Richter Schulz), Anna Regīna Zandhofa (Fr.[au]
Attēls 3.
Mūlhauzenas tirgus laukums un rātsnams ap 1910. gadu.