You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
finanšu ministru un strādāja šajā amatā 11 gadus. Viens<br />
no pirmajiem darbiem bija Transsibīrijas dzelzceļa<br />
maģistrāles celtniecības tempu paātrināšana. 1895. gadā<br />
sāka ieviest vīna monopolu, kas attiecās kā uz alkoholisko<br />
dzērienu ražošanu, tā to tirdzniecību. Gadu vēlāk kļuva<br />
par valsts skretāru, bet 1897. gadā veica naudas reformu,<br />
kas nodrošināja Krievijas rubļa stabilitāti līdz pat I<br />
Pasaules karam, kā arī izstrādāja darba likumdošanu un<br />
atcēla miesassodu piemērošanu zemniekiem. Pats Vitte<br />
vēlāk norādīja, ka P.Stolipins “aizņēmās” vairākas Vittes<br />
idejas reform jautājumos. 1899. gadā saņēma īstenā<br />
slepenpadomnieka pakāpi.<br />
1903. gadā Vitte kļuva par Ministru komitejas priekšsēdētāju<br />
un Valsts domes locekli, bet 1905. gadā, novērtējot viņa<br />
ieguldījumu miera sarunās ar Japānu Sahalīnas jautājumā,<br />
viņam tika dāvāts grāfa tituls. Laikabiedri viņu mēdz<br />
ķircināt par grāfu “Pussahalīnu”, jo Japāna saņēma pusi<br />
no Sahalīnas teritorijas. Laikā no 1905. gada oktobra līdz<br />
1906. gada aprīlim viņš bija reformētās Ministru padomes<br />
priekšsēdētājs, taču pēc paša lūguma tika atvaļināts 22.<br />
Aprīlī. 1907. gadā pret viņu tika veikts atentāts, bet mūža<br />
nogali (kopš 1898. gada) Vitte aizvadīja Sanktpēterburgā,<br />
K.Štemberga rezidence Kamenoostrovkij prospektā 5. Par<br />
Sergeja Vittes nāves iemeslu kļuva meningīts.<br />
Pēc pārcelšanās uz Sanktpēterburgu, 1879. gada 29.<br />
jūnijā Sergejs Vitte salaulājās ar atvaļinātā štābs-rotmistra<br />
Andreja Ivaņenko (Andrey Ivanenko) meitu Naģeždu<br />
Ivaņenko (Spiridonovu) (Nadezda Ivanenko (Spiridonow),<br />
* †10.1890.), ar kuru viņš iepazinās vēl Odesā. Iepazīšanās<br />
brīdī viņa bija precējusies ar Spiridonovu (Spiridonow),<br />
tādēļ Vitte personīgi kārtoja šķiršanās atļauju. bija<br />
precējies trīs reizes. Vittes sieve bieži slimoja un ilglaicīgi<br />
dzīvoja kūrortos, bet mira no sirds asinsvadu plīsuma.<br />
Sergeja Vittes otrā laulība gadu pēc pirmās sievas<br />
nāves bija ar Izāka Nuroka meitu Matildi fon Nuroku<br />
(Mathilda von Nurok, *1862. *†), kura pēc pāriešanas<br />
pareizticībā kļuva par Mariju Ivanovnu Lisaneviču.<br />
Šīs laulības bija apvītas ar skandālu – ar savu izredzēto<br />
Vitte sāka satikties vēl laikā, kad viņa bija precēta sieva,<br />
kas izraisīja konfliktu ar viņas iepriekšējo vīru Dmitriju<br />
Lisaneviču. Skandāls varēja atstāt negatīvu ietekmi arī<br />
uz paša Vittes karjeru, jo tolaik laulības ar šķirtu žīdieti<br />
(lai arī – pārgājušu pareizticbā) netika atbalstīta. Šīs<br />
Vittes attiecības atvēsināja tā laika augstākās sabiedrības<br />
attieksmi pret pašu Vitti. Laikabiedru atmiņās Matilde<br />
tiek aprakstīta kā gudra, izskatīga karjeriste, kura mācēja<br />
izmantot citus vīriešus. Būdama Vittes sieva, viņa spēja<br />
manipulēt ar savu vīru, viņas ietekmē Vitte iemācījās<br />
vācu un franču valodas, taču pat ministra sievas statuss<br />
viņai nedeva iespēju tapt pilnvērtīgi uzņemtai galmā un<br />
augstākajā sabiedrībā. Tā kā pašam Vittem savu bērnu<br />
nebija, viņš audzināja savu abu sievu pirmajās laulībās<br />
dzimušās meitas (XII paaudze):<br />
• Sofija Spiridonova (Meringa) (Sofia Spiridonova<br />
(Mering), *†),<br />
• Vera Lisaneviča (Nariškina) (Vera Lisanewich<br />
(Narishkin), *1883. †1963.).<br />
Lai arī oficiālajās biogrāfijās tiek norādīts, ka pašam<br />
Sergejam Vittem bērnu nebija, saskaņā ar neoficiālo<br />
versiju, attiecībās ar baronesi Albīnu Kaulbars (Albina<br />
Kaulbars, *†1905.), kura mira dzemdību laikā, piedzima<br />
ārlaulības meita (XII paaudze):<br />
• Irina Vitte (Somova) (Irina Witte (Somova),<br />
*1905. †).<br />
XII paaudzes pārstāve Irina Vitte (Somova) (Irina Witte<br />
(Somova), *1905. †) tika audzināta savas nelaiķa mates<br />
draudzenes Albīnas Ivanovnas Celmas ģimenē [citos<br />
avotos – Grečko] Vitebskā. 1917. gadā viņa zaudēja visus<br />
īpašumus un 1918. gadā kļuva par aktrisi. 1923. gadā<br />
tika saņemta gūstā kā ķīlniece, taču drīz vien abrīvota.<br />
1924. gadā noklausījās kinoaktrišu kursu Maskavā, uz<br />
skatuves pienēma pseidonīmu “Voļskaja” (Вольская).<br />
Precējusies ar Pāvela Somova (Pawel Somow) dēlu,<br />
inženieri Vladimiru Somovu (Wladymir Somow,<br />
*†3.10.1924. Soloveckas nometne), kurš strādāja Vitebskā.<br />
1924. gada 2. maijā tika arestēta kopā ar vīru un notiesāta<br />
uz trīs gadiem Soloveckas lāģerī. 1927. gada 22. jūlijā<br />
notiesāta uz trīs gadiem izsūtījumā Sibīrijā, 1928. gada<br />
janvārī nosūtīta uz Krasnojarsku, 19<strong>30</strong>. gada septembrī<br />
– uz Jeņiseisku, bet novembrī jau bija Novosibirskā, kur<br />
parakstīja lūgumu viņai izbraukt no PSRS pie radiem,<br />
taču šis lūgums tika noraidīts (tajā viņa piemin arī savu<br />
brāli Viktoru Sergejeviču Vitti, kurš it kā strādājot Berlīnē<br />
Attēls 404.<br />
No kreisās: ģenerālis Aleksandrs Vilhelms Andrejs fon Kaulbars, Vera Lisaneviča (Nariškina), Kirils Nariškins.<br />
un vectēvu, ģenerāli Kaulbaru, kurš dzīvo Parīzē [te runa<br />
ir par brīvkungu (baronu), ģenerāli Aleksandru Vilhelmu<br />
Andreju fon Kaulbaru (Alexander Wilhelm Andreas von<br />
Kaulbars, *23.5.1844. Modriku, Estonia †25.1.1925. Paris,<br />
France), taču domājams, Irina nav precīzi norādījusi savas<br />
mates tēvavārdu]). Pēc atbrīvošanas no Krasnojarskas<br />
cietuma bija ievietota psihiatriskajā klīnikā. Lūgumrakstā<br />
Irina norāda, ka cieš trūkmu un badu, viņai nav ziemas<br />
apģērba, pajumti viņai devuši bijušie cietumnieki un<br />
savas dzīvesvietas viņai nav. Nepiemērotu apavu dēļ<br />
viņai apsaldētas abas kājas. Neskatoties uz trūkumu,<br />
dzīvojot Sibīrijā Irina Vitte rakstīja romānu un vēsturiskās<br />
kinofilmas “1917” scenāriju. Pati norādīja, ka prot vācu,<br />
franču un angļu valodas. Arhīva materiālos pēdējais Irīnas<br />
Vittes parakstītais dokuments bija 1931. gada 12. augustā.<br />
XII paaudzes pārstāve Sofija Spiridonova (Meringa) (Sofia<br />
Spiridonova (Mering), *†) mācījās Nikolajeva sieviešu<br />
institūtā, pēc mācību beigām oficiāli pasludināta par<br />
Sergeja Vittes audžumeitu, ilgstoši dzīvoja Rietumeiropā.<br />
Salaulājās ar savu brālēnu, Kijevas bagātnieka Fjodora<br />
Meninga dēlu, titulēto padomnieku Mihailu Merinu<br />
(*1863. †) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Mihails Merings (*1900. Kiev †), inženieris,<br />
represēts 1934. gadā.<br />
XII paaudzes pārstāve Vera Lisaneviča (Nariškina)<br />
(Vera Lisanewich (Narishkin), *1883. †1963.) 1904. gadā<br />
salaulājās ar Pēterburgas bagātnieka Vasīlija Nariškina<br />
dēlu, diplomātu Kirilu Nariškinu (Kirill Naryshkin,<br />
*15.2.1877. †25.10.1950.), kuru mājā 2012. gadā tika<br />
atrastas t.s. “Nariškinu zelts”. 1922. gadā Briselē Vera<br />
Lisaneviča publicēja publicēja “Meitenes piezīmes”<br />
(pirmizdevums Krievijā ar mazmeitas priekšvārdu tika<br />
izdots 2005. gadā), iespēju robežās palīdzēja emigrācijā<br />
dzīvojošiem krievu mūziķiem-trūkumcietējiem. Abu<br />
laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />
• Ļevs Nariškins (Lev Naryshkin, *15.2.1904.<br />
†15.3.1963.),<br />
• Irene Nariškina (Irene Naryskina, *6.12.1912.<br />
Biarritz †).<br />
XIII paaudzes pārstāvis Ļevs Nariškins (Lev Naryshkin,<br />
*15.2.1904. †15.3.1963.) bija precējies divas reizes – ar<br />
Jaunezu (Jaunez) un Halleri (Haller). Kļuvis par divu<br />
meitu tēvu (XIV paaudze):<br />
• Natālija Nariškina (Nataly Naryshkin, *4.2.1928.<br />
†<strong>30</strong>.10.2012.),<br />
• Nariškina (Naryshkin, *†).<br />
XIII paaudzes pārstāve Irene Nariškina (Irene Naryskina,<br />
*6.12.1912. Biarritz †) bija precējusies trīs reizes – ar Žanu<br />
Žaku Frederiku Duvernī (Jean Jacques Frederic Duvernoy),<br />
ar donu Luidži Dusmetu de Smoru (Don Luigi Dusmet de<br />
Smours, *14.7.1853. Napoli, Italy †8.1.1941. Rome, Italy)<br />
un Holandes vēstnieku Dānijā, baronu Florisu Karsīliju<br />
Annu van Palandtu (Floris Carsilius Anna van Pallandt,<br />
*8.3.1903. Imperia, Liguria, Italy †7.5.1977. Meppel,<br />
Netherlands). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />
• Barons Sergejs Adolfs van Pallandts (Serge<br />
Adolphe van Pallandt, *4.12.1931. Coppenhagen,<br />
Danemark †4.3.1943. Washington DC, USA)<br />
X paaudzes pārstāvis Frīdrihs Karls Georgs Jūlijs Vitte<br />
(*20.2.1822. Baldone †18.6.1879. Warschau) kļuva par<br />
slepenpadomnieku, Dr.iur. un salaulājās ar Aizputes<br />
<strong>30</strong>6 <strong>30</strong>7<br />
advokāta Georga Heinriha fon Krāmera (Georg Heinrich<br />
von Cramer, *†.) un Žanetes fon Heikingas (Jeannette<br />
von Heyking, *†.) meitu Elizabeti Benignu Mariju fon<br />
Krāmeri (Elisabeth Benigna Marie von Cramer, *3.3.1828.<br />
Aizpute †) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Olga Marija Žanete fon Vitte (fon<br />
Baggenhufvuda) (Olga Marie Jeanette von Witte<br />
(von Baggenhufwudt, *†).<br />
XI paaudzes pārstāve Olga Marija Žanete fon Vitte<br />
(fon Baggenhufvuda) (Olga Marie Jeanette von Witte<br />
(von Baggenhufwudt, *†) salaulājās ar Karla Frīdriha<br />
Teodora fon Baggenhufwudt (Karl Friedrich Theodor<br />
von Baggenhufwudt, *31.3.1819. Estonia †17.12.1878.<br />
Sankpeterburg) un Katrīnas fon Lovenšternas (Katharina<br />
von Lowenstern, *6.8.1819. Tallin, Estonia †11.10.1859.<br />
Korps, Estonia) dēlu Karlu Ludvigu Aleksandru<br />
fon Baggenhufvudtu (Karl Ludwig Alexander von<br />
Baggenhufwudt, *13.6.1847. Estonia †25.9.1919. Kalisz,<br />
Poland). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Pauls Karls Otto fon Baggenhufvudts (Paul Karl<br />
Otto von Baggenhufwudt, *9.3.1882. Estonia †),<br />
• Teodors Karls Ludvigs fon Baggenhufvudts<br />
(Theodor Karl Ludwig von Baggenhufwudt,<br />
*18.1.1884. Tallinn, Estonia †),<br />
• Renē Rūdolfs Karls fon Baggenhufvudts (Renee<br />
Rudolf Karl von Baggenhufwudt, *4.12.1866.<br />
Raplamaa, Estland †21.4.1909. Berlin).<br />
XII paaudzes pārstāvis Pauls Karls Otto fon<br />
Baggenhufvudts (Paul Karl Otto von Baggenhufwudt,<br />
*9.3.1882. Estonia †) salaulājās ar Jūliju Ladušenski (Julia<br />
Ladyshenski, *1.3.1885. †) un šajā laulībā piedzima (XIII<br />
paaudze):<br />
• Pauls fon Baggenhufvudts (Paul von<br />
Baggenhufwudt, *29.11.1908. †)<br />
• Natālija fon Baggenhufvudta (Natalie von<br />
Baggenhufwudt, *12.9.1910. †)<br />
XII paaudzes pārstāvis Teodors Karls Ludvigs<br />
fon Baggenhufvudts (Theodor Karl Ludwig von<br />
Baggenhufwudt, *18.1.1884. Tallinn, Estonia †) bija<br />
muižnieks, salaulājās barona, Krievijas tirdzniecības un<br />
rūpniecības ministra Sergeja Hāna (Sergey Hahn, *1860.<br />
Sanktpēterburga †1914. Sanktpēterburga) un Elēnas fon<br />
Šteinas (Elena von Stein, *†1909.) meitu Lidiju Hānu<br />
(Lydia Hahn, *21.6.1884. †) un šajā laulībā piedzima (XIII<br />
paaudze):<br />
• Georgs fon Baggenhufvudts (Georg von<br />
Baggenhufwudt, *. †)<br />
X paaudzes pārstāvis Ēvalds Nikolaus Vilhelms Jūlijs<br />
fon Vitte (Evald Nikalaus Wilhelm Julius von Witte, *1827.<br />
Zvārde (Striķi) †7.3.1893.) bija precējies divas reizes – ar<br />
Helmīni Jūliju Šarloti Šēferi (Helmine Julia Charlota<br />
Schäfer) un [domājams, viņas māsu], Karla Johana<br />
Vilhelma Šāfera (Carl Johann Wilhelm Schäfer, *1811.<br />
Kursīši, Kursīšu pagasts †28.5.1901. Saldus) un Karolīnes<br />
Luīzes Karlsones (Caroline Louise Carlson, *26.2.1815.<br />
†22.2.1868. Saldus) meitu Vilhelmīni Rozāliju Emmu<br />
Šāferi (Wilhelmine Rosalia Emma Schäfer, *27.8.1837.<br />
Bārta, Latvia †16.3.1917. Rīga). Ir zināms, ka Vilhelmīne<br />
Rozālija Emma Šāfere bija laulājusies arī ar Ādolfu<br />
Vāgneru (Adolph Wagner, †pirms 1858.), bet viņas laulībā<br />
ar Ēvaldu Nikolausu Vilhelmu Jūliju fon Vitti piedzima<br />
(XI paaudze):
Change language