Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
MELLERU RADNIECĪBA AR FON PANTCERU DZIMTU<br />
Aplūkojot Melleru-Šēnu dzimtas kokus var redzēt,<br />
ka šo dzimtu pārstāvji ir vairākkārt saradojušies ar<br />
fon Pantceru (von Pantzer) [atsevišķos latviešu avotos<br />
atveidota arī kā “Pancers”] dzimtas pārstāvjiem, tādēļ<br />
pilnīgākam dzimtas vēstures kontekstam ir nepieciešams<br />
sniegt ieskatu arī šīs dzimtas vēsturē. Visplašākos šīs<br />
dzimtas pētījumus līdz šim ir veikuši un izdevumos<br />
“Baltische Ahnen- und Stammtafeln” (BAST) publicējuši<br />
Gerhards Augusts von Pantcers un viņa brāļa dēls Bernds<br />
Rūdolfs fon Pantcers. Šie iepriekš veiktie pētījumi ir<br />
izmantoti šajā nodaļā un citviet (piem., fon Šēnu dzimtai<br />
un fon Lītu dzimtai veltītajās nodaļās, apzīmējot tos ar<br />
atsauci “Vācu pētījumi”). Šīs nodaļas ietvaros ir papildināta<br />
un precizēta informācija ar precīziem dzimšanas datiem,<br />
krustvecākiem, kā arī iepriekšējos pētījumos neminētiem<br />
dzimtas piederīgajiem.<br />
Pirmā dzimtu saradošanās notika XI paaudzē, kad Karls<br />
Rūdolfs Alberts fon Šēns salauljās ar Emmu Šarloti<br />
Vilhelmīni fon Pantceri (Emma Charlotte Wilhelmine<br />
von Patntzer), taču von Pantceru dzimtas vēsture ir<br />
apzināta līdz aptuveni 1585. gadam un pielīdzinot šīs<br />
dzimtas paaudzes Melleru dzimtas paaudžu sistēmai –<br />
līdz III paaudzei. Pat vissenāko šīs dzimtas pārstāvi (III<br />
paaudze) Mihaelu Šrēderu (Michael Schroder, *ap 1585.<br />
Elbing, †1665. Kuldīga) ir zināms, ka viņš bija drēbnieks,<br />
kurš 1613. gadā no Prūsijas pārcēlās uz Kuldīgu un kļuva<br />
par tās pilsoni, vienlaikus saglabājot attiecības ar Prūsiju –<br />
līdz pat savai nāvei viņš ik ceturksni esot izmaksājis kādu<br />
ķīlu, no kuras atbrīvojās tikai caur savu nāvi. Ir zināms, ka<br />
viņam bija vismaz divi bērni (IV paaudze):<br />
• Frīdrihs Šrēders (Friedrich Schroder, *ap 1614.<br />
Kuldīga).<br />
• Regīna Šrēdere (Fārnere) (Regina Schroder<br />
(Fahrner), * ap 1620.).<br />
IV paaudzes pārstāvis Frīdrihs Šrēders (Friedrich<br />
Schroder, *ap 1614. Kuldīga) bija tirgotājs. Viņa sievas<br />
vārds nav zināms, taču viņa ģimenē bija dēls (V paaudze):<br />
• Mihaels Šrēders (Michael Schroder, *ap 1645.)<br />
kurš bija tirgotājs un vispirms Kuldīgas, bet kopš<br />
1671. gada – Ventspils pilsonis. Citu ziņu par šī<br />
dzimtas atzara turpinājumu nav.<br />
Par IV paaudzes pārstāvi Regīnu Šrēderi (Fārneri)<br />
(Regina Schroder (Fahrner), * ap 1620.) ir zināms, ka viņa<br />
bija precējusies ar drēbnieku Matiasu Fārneru (Matthias<br />
Fahrnen (Pahrner), *ap 1610. Tubingen †1677. Kuldīga).<br />
Ir zināms, ka 1638. gadā viņš kļuva par Kuldīgas pilsoni,<br />
bet 1661. gadā sāka strādāt par pilsētas rātes padomnieku,<br />
bet vēlāk - tiesnesi (Gerichtsvogt). Šajā laulībā piedzima<br />
(V paaudze):<br />
• Matias Frīdrihs Fārners (Matthias Friedrich<br />
Fahrner, *ap 1640. Kuldīga †1.1694. Tukums),<br />
bija Tukuma draudzes mācītājs. 1676. gadā viņš<br />
salaulājās ar Tukuma draudzes mācītāja, maģistra<br />
Johana Hespes (Mag. Johann Hespe, *ap 1624. †ap<br />
1674. Tukums) atraitni Annu Elizabeti Meinecki<br />
(Anna Elisabeth Meinecke). Plašāku ziņu par<br />
pēcnācējiem nav.<br />
• Marija Elizabete Fārnere (Pantcere/Štālbrinka)<br />
(Maria Elisabeth Fahrner (Pantzer/Stahlbrink), *ap<br />
1650. †)<br />
V paaudzes pārstāve Marija Elizabete Fārnere (Pantcere/<br />
Štālbrinka) (Maria Elisabeth Fahrner (Pantzer/<br />
Stahlbrink), *ap 1650. †) 1675. gadā Kuldīgā salaulājās ar<br />
miesnieku Dītrihu Pantceru (Dietrich Pantzer, *ap 1635<br />
Kandavā †1694. Kuldīga). Pēc pirmā vīra nāves atraitne<br />
1695. gadā Kuldīgā salaulājās ar Heinrihu Stālbrinku<br />
(Heinrich Stahlbrink). Tieši Dītrihs Pantcers ir šobrīd<br />
senākais zināmais šī uzvārda pārstāvis šajā dzimtā. Viņa<br />
laulībā piedzima (VI paaudze):<br />
• Matias Frīdrihs Pantcers (Matthias Friedrich<br />
Pantzer, *9.1667. Kuldīga †).<br />
• Regīna Pantcere (Regina Pantzer, *6.1669.<br />
Kuldīga †).<br />
• Zamuels Pantcers (Samuel Pantzer, *2.1671.<br />
Kuldīga †).<br />
• Dītrihs Pantcers (Dietrich Pantzer, *6.1674.<br />
Kuldīga †).<br />
• Johans Kristofers Pantcers (Johann Christopher<br />
Pantzer, *starp 1678. un 1686. Kuldīga †).<br />
No VI paaaudzes Pantceru dzimtas pārstāvjiem plašākas<br />
ziņas ir tikai par Johanu Kristoferu Pantceru (Johann<br />
Christopher Pantzer, *starp 1678. un 1686. Kuldīga †), kurš<br />
1710. gadā bija tirgotājs Kuldīgā un laikā no 1724. līdz<br />
1727. gadam - pilsētas vecākais. 1711. gadā viņš salaulājās<br />
ar Katrīnu Šmiti (Catharina Schmidt). Šajā laulībā<br />
piedzima (VII paaudze):<br />
• Marija Elizabete Pantcere (Maria Elisabeth<br />
Patzer, *9.1712. Kuldīga †).<br />
• Johans Kristofers Pantcers (II) (Johan<br />
Christopher Pantzer (II), *5.2.1715. †16.5.1787.<br />
Rīga).<br />
• Lovisa Kristiana Pantcere (Lovisa Christiana<br />
Pantzer, *4.1717. Kuldīga †).<br />
• Martins Ernsts Pantcers (Martin Ernst Pantzer,<br />
*6.1720. Kuldīga †18.7.1785. Rīga).<br />
• Anna Apallonija Pantcere (Anna Apollonia<br />
Pantzer, *5.1723. Kuldīga †).<br />
Viena no VII paaudzes meitām bija precējusies ar<br />
drēbniekmeistaru Hummelu (Hummel, *), taču plašākas<br />
ziņas pagaidām nav atrastas.<br />
(Reimersa) pirms laulībām ar Martinu Ernstu Pantceru<br />
bija precējusies ar Tomasu Reimersu (Thomas Reimers, *<br />
†) un šajā laulībā piedzima meita (VIII paaudze):<br />
• Marija Reimersa (Pandere) (Maria Reimers<br />
(Panders), *3.8.1742. †23.10.1797.), kas bija<br />
precējusies ar Pēteri Panderu (Peter Panders, * †).<br />
No VII paaudzes pārstāvjiem plašākas ziņas ir tikai par<br />
Johanu Kristoferu Pantceru (II) (Johan Christopher<br />
Pantzer (II), *5.2.1715. †16.5.1787. Rīga), kurš agrā<br />
jaunībā no savas dzimtās Kuldīgas pārcēlās uz Rīgu,<br />
kļuva par tās pilsoni un 1740. gada 29. jūnijā salaulājās<br />
ar Jakobīni Ģertrūdi Merkli (Jacobine Gertrutha Merckly,<br />
*1716. Kuldīga †1758. Rīga) un viņu bērnu paaudzē<br />
uzvārdam “Pantzer” pirmo reizi tiek pievienotots “von”.<br />
Vācu pētījumos ir norāde, ka Jakobīne Ģertrūde Merkle<br />
[te viņas vārds atveidots kā Gerdrutha) ir Siguldas<br />
draudzes mācītāja Merklija (Mercly) meita un iespējams,<br />
saistīta ar dzimtas atzaru, kura saknes meklējamas Šveices<br />
pilsētā Bāzelē. Ir zināms, ka Johans Kristofers Pantcers<br />
(II) 1759. gada 26. augustā salaulājās otrreiz - ar Kristīni<br />
Margarēti Švābenu (Christiana Margretha Schwaben,<br />
*†), par kuru nav nekādu plašāku ziņu, izņemot faktu,<br />
ka šajā laulībā bērnu nebija. Tāpat ir zināms, ka Johans<br />
Kristofs Pantcers bija pudeļu meistars un tirgotājs, bet<br />
viņa pēcteči mantoja nelielu sarkankoka ovālu lādīti ar<br />
uzrakstu “Johan Christopher Pantzer”, kas gāja bojā 1945.<br />
gadā. Viņu ģimenē piedzima (VIII paaudze):<br />
• Katrīna Ģertrūde fon Pantcere (Catarina<br />
Gertrutha von Pantzer, *1741. Rīga †).<br />
• Johans Kristofs (III) fon Pantcers (Johann<br />
Christoph (III) von Pantzer, *12.9.1742. Rīga<br />
†6.4.1810. Gut Kussen)<br />
• Marija Helēna fon Pantcere (Maria Helena von<br />
Pantzer, *1747. Rīga †).<br />
• Jēkabs Ernsts fon Pantcers (Jakob Ernst von<br />
Pantzer, *1747. Rīga †).<br />
• Ādolfs fon Pantcers (Adolf von Pantzer, *1750.<br />
Rīga †).<br />
No VIII paaudzes pārstāvjiem plašākas ziņas ir tikai par<br />
Johanu Kristofu (III) fon Pantceru (Johann Christoph<br />
(III) von Pantzer, *12.9.1742. Rīga †6.4.1810. Gut Kussen),<br />
kurš 1772. gada 13. jūlijā Bērzaunē salaulājās ar Tērbatas<br />
tirgoņa Frīdriha Ludviga Forstera (Friedrich Ludwig<br />
Foerster, *Rēvelē (Tallinā) †) un viņa sievas Annas Marijas<br />
Krolles (Anna Maria Kroll, *†) [abi salaulājās 1751.<br />
gada 17. oktobrī Dorpatā] 20 gadus veco meitu Annu<br />
Doroteju Forsteri (Anna Dorothea Foerster, *9.9.1752.<br />
Dorpat (Tartu) †<strong>30</strong>.11.1810. Gut Kussen), kas bija kristīta<br />
Dorpatas Sv.Johanna baznīcā. Savas skolas gaitas viņš<br />
uzsāka Rīgas Doma skolā, bet laikā no 1763. līdz 1768.<br />
gadam viņš studēja teoloģiju Jēnā (imatrikulēts 1763.<br />
gada 23. septembrī) un Gottingenā (imatrikulēts 1765.<br />
gada 8. aprīlī). Pēc studijām viņš atgriezās Rīgā, kur 1768.<br />
gada 25. aprīlī kļuva par Kandidātu Rīgā, bet 1769. gada<br />
8. aprīlī - par Vidzemes Kandidātu. 1769. gada 16. jūlijā<br />
viņš kļuva par Lazdonas draudzes mācītāju un 1786.<br />
gadā par 10000 Reihstāleriem no Landrāta un tiesneša<br />
(Justizrat), grāfa Ludviga Vilhelma Manteifeļa (Ludwig<br />
Wilhelm Manteuffel) iegādājās Kusas muižu (Gut Kussen),<br />
kas turpmāko gadsimtu bija Pantceru dzimtas īpašumā.<br />
Johans Kristofs (III) fon Pantcers 1788. gada <strong>30</strong>. martā<br />
Austrijā ar ķeizara Jozefa II pavēli nobilitēts un saņēma<br />
dzimtas ģerboni. 1805. gadā viņš beidza savu kalpošanu<br />
baznīcā un pārcēlās uz savu muižu, kr dzīvoja atlikušo<br />
mūžu. Šajā laulībā piedzima (IX paaudze):<br />
VII paaudzes pārstāvis Martins Ernsts Pantcers (Martin<br />
Ernst Pantzer, *6.1720. Kuldīga †18.7.1785. Rīga) 1740.<br />
gadā kļuva par Rīgas pilsoni, bija Rīgas sardzes kaprālis<br />
(Corporal der Grunen Compagnie der Rigaschen Stadtgarde)<br />
bija vīna tirgotājs (viņam piederēja nams ar vīna veikalu<br />
Krāmu ielā) un saskaņā ar dzimtas leģendu, darbojās kuģu<br />
rēderejā, kā arī turēja plašu dārzniecību Ārrīgā. 1752.<br />
gadā viņš apprecējās ar Mariju Heningu (Reimersu)<br />
(Maria Henning (Reimers), *23.1.1718. †18.5.1787.), taču<br />
šajā laulībā bērnu nebija. Ir zināms, ka Marija Heninga<br />
350 351<br />
• Johans Pēteris Ludvigs fon Pantcers (Johann<br />
Peter Ludwig von Pantzer, *26.5.1773. Lazdona<br />
†22.12.1809. Rīga). Krustvecāki vectēvs Johans<br />
Kristofs Pantcers, kuru pārstāv Kusas muižas<br />
nomnieks Girgensons (Girgensohn), novada<br />
komisārs (Kreiskomissair) fon Rikmans (von<br />
Rickmann) no Siguldas, novada komisārs<br />
(Kreiskomissair) fon Vāgners (von Wagner) no<br />
Kaijenas (Kuyen) [tā savulaik tika apzīmēta<br />
Jaunlazdona], majors Hermanis Burhards fon<br />
Klēbeks (Hermann Burchard von Klebeck) no<br />
Georgenhofas (Georgenshof), majora Zilberārma<br />
kundze, dzim. Brokhauzena (Silberarm, geb.<br />
Brockhausen) no Jaunlazdonas. Mademoiselle<br />
Helēna Bādenhāgena (Helena Badenhagen),<br />
Heinrihs Johans fon Vitens (Heinrich Johann von<br />
Witten) [iespējams - fon Vittes dzimtas pārstāvis].<br />
• Martins Ernsts fon Pantcers (Martin Ernst<br />
von Pantzer, *12.5.1777. Lazdona †2.3.1834. Gut<br />
Kussen).<br />
• Doroteja Margarēta fon Patcere (fon Kāpele)<br />
(Dorothea Marharetha von Pantzer (von Cappel),<br />
*16.8.1779. Lazdona †1807. Vecsēlpils). Krustvecāki<br />
kārtībnieka sieva Anna fon Klēbeka, dzim. Šulsena<br />
(Ordnungsricherin Frau Anna von Klebeck, geb.<br />
von Schulsen), Eleonora Hedviga fon Klēbekas<br />
jaunkundze (Frl. Eleonora Hedwich von Klebeck),<br />
notārs Frīdrihs Vilhelms Kastels (Friedrich Wilhelm<br />
Castel).<br />
• Anna Kristīna Frīderiha fon Pantcere (Šūberte)<br />
(Anna Christina Friederica von Pantzer (Schubert),<br />
*1785. Lazdona), tika iesvētīta Lazdonā 1802.<br />
gada 11. jūnijā un pirms 1812. gada apprecējās<br />
ar bruņniecības revidentu (Rittersschaftsrevisor)<br />
Frīdrihu K.Šūbertu (Friedrich C. Schubert, *1785.<br />
Lazdona), citu ziņu nav.<br />
IX paaudzes pārstāvis Johans Pēteris Ludvigs fon<br />
Attēls.<br />
Fon Pantceru dzimtas ģerbonis.
Change language