You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
pieminētais “K.Millers”, kas bijis labs saimnieks un<br />
saimniekoja Upesmuižā līdz I Pasaules karam.<br />
Visplašākās ziņas ir par 1857. gada revīzijā norādītā<br />
“Līču” māju saimnieka, X paaudzes pārstāvja Kaspara<br />
Millera un Jūles Jaunsniķeres pēcnācējiem. Viņu ģimenē<br />
piedzima (XI paaudze):<br />
• Anete Emīlija Millere (*7.7.1848. Bērzmuižas<br />
“Līči”), krustvecāki meita Lavīze Sniķere, Kristaps<br />
Millers, “Ķiņķe” saimnieks Kārlis Spriņģis.<br />
• Kārlis Millers (*19.7.1837. Bērzmuižas “Līčos”<br />
†22.4.1921. “Līčos”), krustvecāki saimnieka<br />
brālis Kristaps Millers, saimnieks Jānis Dimza,<br />
saimniece Lavīze.<br />
• Kaspars Millers (*16.2.1838. Bērzmuižas<br />
“Līčos”), krustvecāki saimnieka dēls Kaspars<br />
Rence, “Līču” saimnieka brālis Kristaps Millers,<br />
puisis Ansis Ramings. Precējies ar Trīni, pārcēlies<br />
uz “Upesmuižu”.<br />
• Jānis [Johans] Millers (*15.12.1841. Bērzmuižas<br />
“Līčos” †26.3.1884.), krustvecāki saimnieka dēls<br />
Jonas Jaunsniķķer, saimnieks Kaspars Rente,<br />
Kristaps Millers.<br />
• Ansis Millers (*10.6.1843. Bērzmuižas “Līčos”<br />
†16.6.1843. Bērzmuižas “Līčos”), miris kā zīdainis.<br />
Krustvecāki Jēkabs Millers, “Līču” puisis Ansis,<br />
kalpa sieva Lavīze, puisis Ansis.<br />
• Jūllavīze Millere (*6.4.1845. Bērzmuižas<br />
“Līčos”), krustvecāki [nesalasāmi] Jānis Millers,<br />
puisis Kristaps Millers.<br />
• Lizette Millere (*7.3.1852. Bērzmuižas “Līčos”),<br />
krustvecāki Līze Brante, Kaspars Sniķeris, Jānis<br />
Sniķeris.<br />
• Kristaps Millers (*25.4.1854. Bērzmuižas “Līčos”<br />
†15.3.1855. Bērzmuižas “Līčos”), miris kā zīdainis.<br />
Krustvecāki saimnieks Kaspars Sniķers, saimnieks<br />
Kaspars Brante, saimnieka sieva Līze Brante.<br />
Savukārt XI paaudzes vecākais dēls Kārlis Millers<br />
(*19.7.1837. Bērzmuižas “Līčos” †22.4.1921. “Līčos”) bija<br />
precējies ar Indriķa Grīnhofa un Luīzes Reitiņas meitu<br />
Amāliju Grīnhofu (*19.10.1852. Kl.Friedrihshof [Šķibe]<br />
†1928.), kas nodzīvojusi 76 gadus. Viņas mātes brālis<br />
Reitiņš 1857. vai 1858. gadā pēc paša izstrādāta plāna<br />
uzbūvēja jauno Bērzmuižas skolu. Reitiņš pats dzīvoja<br />
Apšupes (Džūkstes) pagastā, kur uz senču zemes uzcēla<br />
sev māju. Kārlis Millers esot miris 83 gadu vecumā.<br />
Savukārt Kārļa Millera un Amālijas Grīnhofas šajā laulībā<br />
piedzima (XII paaudze):<br />
• Elvīne Amālija [Alvīne] Luīze Millere (Štolcers)<br />
(*5.11.1872. [*17.9.1872.] Bērzmuižas “Līčos”<br />
†pēc 1950. ASV). Krustvecāki saimniece Lavīze<br />
Grīnhofa, saimnieks Kristofs Grīnhofs, saimnieka<br />
brālis Kaspars Millers.<br />
• Cecīlija Anete Millere (*19.1.1876. Bērzmuižas<br />
“Līčos” †11.1.1885. Bērzmuižas “Līčos”), mirusi kā<br />
bērns no plaušu karsoņa. Krustvecāki saimnieka<br />
meita Anlīze Berga, saimnieks Kārlis Štelmahers,<br />
saimnieks Kārlis Jaunsniķeris.<br />
• Kristaps Karls Millers (*5.5.1879. Bērzmuižas<br />
“Līčos” †16.5.1880. Bērzmuižas “Līčos”), dvīnis,<br />
miris kā zīdainis. Krustvecāki saimnieks Kristaps<br />
Grīnhofs, saimnieka dēls Indriķis Grīnhofs, meita<br />
Helēne Buša.<br />
• Emīlija Lizette Millere (*5.5.1879. Bērzmuižas<br />
“Līčos”) dvīne. Krustvecāki saimnieka māsa Lizete<br />
Millere, puisis Krists Holanders, saimnieks Kristaps<br />
Reiting,<br />
• Alīne Tekla Auguste Millere (*16.8.1881.<br />
Bērzmuižas “Līčos” †1.5.1882.) krustvecāki<br />
saimsnieks Kristaps Darecky, Alīne Berga,<br />
saimnieks Kristaps Bergs.<br />
• Kārlis Zigfrīds Millers (*15.2.1884. [*28.2.1884.]<br />
Bērzmuiža †pēc 1964.), krustvecāki saimnieks<br />
Kristaps Grīns, saimnieka sieva Jūle Štelmahere,<br />
saimnieks Indriķis Grīnpēters.<br />
Par XII paaudzes pārstāvi Elvīni Amāliju [Alvīni] Luīzi<br />
Milleri (Štolcers) (*5.11.1872. [*17.9.1872.] Bērzmuižas<br />
“Līčos” †pēc 1950. ASV) ziņas ir atrodamas 1941. gada<br />
tautas skaitīšanas datos. Lai arī te viņas dzimšanas datums<br />
ir norādīts 17. septembris, domājams, te ir notikusi<br />
pārrakstīšanās kļuda un bija domāts 17. novembris, kas<br />
atbilst kalendāra reformas datumam (mēneša rakstībā<br />
notikusi pārrakstīšanās, norādot “IX”, lai gan jābūt “XI”).<br />
1941. gada 23. aprīlī viņas ģimene pārcēlās no Bērzes<br />
pagasta “Lielstrazdiem” uz Bērzes pagasta “Upmaļiem”,<br />
kas piederēja Tusneldai Rūtiņai (dz. Štolcers). No anketas<br />
nav konstatējams Elvīnes Amālijas Milleres vīra vārds,<br />
taču salīdzinot datus ar Dobeles draudzes grāmatu ir<br />
konstatēts, ka tas bija tautskolotājs Kārlis Heinrihs<br />
Štolcers (*28.2.1862. Bērzmuižas “Lielstrazdi” †1938.),<br />
kura vecāki bija “Lielstrazdu” saimnieks Johans Štolcers<br />
un Paulīne. Johana Štolcera un Paulīnes ģimenē piedzima<br />
(XII paaudze):<br />
• Vilhelmīne Doroteja Štolcers (*12.8.1859.<br />
Bērzmuižas “Lielstrazdi” †.).<br />
• Kārlis Heinrihs Štolcers (*28.2.1862. Bērzmuižas<br />
“Lielstrazdi” †8.12.1938. Bērzmuiža).<br />
• Johans Kristofs Štolcers (*23.4.1867. Bērzmuižas<br />
“Lielstrazdi” †.), precējies ar Natāliju, strādāja kopā<br />
ar brāli kā skolotājs.<br />
XII paaudzes pārstāvis Kārlis Heinrihs Štolcers<br />
(*28.2.1862. Bērzmuižas “Lielstrazdi” †8.12.1938.<br />
Bērzmuiža) bija pirmais Bērzmuižas Meženieku<br />
pamatskolas pārzinis - šos pienākumus viņš sāka pildīt<br />
jau dienu pēc skolas jaunās ēkas iesvētīšanas 1893. gada<br />
16. oktobrī, taču līdz tam - kopš 1880. gada strādāja<br />
Bērzmuižas skolā (te viņa galvenie mācību priekšmeti<br />
bija ģeogrāfija, rēķināšana un krievu valoda). Jaunā<br />
Meženieku skolas ēka tika uzbūvēta gada laikā par<br />
Bērzmuižas pagasta līzdekļiem un izmaksāja ap 6000<br />
zelta rubļu. Pats Štolcers laikā no 1871. līdz 1875. gadam<br />
mācījās Bērzmuižas skolā pie Kr. Cīruļa, bet 1879.<br />
gadā beidzis Jelgavas reālskolu un kā eksterns izturējis<br />
pārbaudījumus Irlavas seminārā. Skolas pārziņa alga<br />
bija noteikta 3<strong>30</strong> rubļi gadā, kam klāt nāca dzīvoklis ar<br />
apkurināšanu un vēl 5 rubļi gadā no katra vasaras skolēna.<br />
1913. gadā Štolcers pārgāja uz Bērzmuižas skolu, bet viņa<br />
vietā “Meženiekos” par pārzini tika ievēlēts Kārlis Millers.<br />
Ņemot vērā telpu šaurību, 1922. gada 28. augustā trešās<br />
un ceturtās klases stundas tika pārceltas uz K.Štolcera<br />
mājām “Lielstrazdi” (2 km no skolas) un te visus<br />
priekšmetus, līdz pat savai aiziešanai pensijā 19<strong>30</strong>. gada<br />
16. oktobrī, māca tikai pats K.Štolcers. Saviem skolēniem<br />
viņš deva arī pamatzināšanas dārzkopībā, biškopībā un<br />
vīnrūpniecībā, kas esot bijusi paša Štolcera aizraušanās.<br />
Pēc vācu iebrukuma, I Pasaules kara bēgļu gaitās Štolcers<br />
nonāca Apē, kur darbojās bēgļu bērnu patversmē. Jau<br />
1918. gada 15. oktobrī vācieši viņam atļāva atjaunot<br />
skolas darbību. Gandrīz visi skolēni savulaik ir spēlējuši<br />
Štolcera 1925. gadā dibinātajā un vadītajā mandolīnu<br />
orķestrī, bet ārpus skolas Štolcers vadīja Dziedāšanas<br />
biedrības kori, ar kuru piedalījās daudzās zaļumballēs<br />
un IV Dziesmu svētkos Jelgavā 1895. gadā. Štolcers bija<br />
arī draudzes ērģelnieks un lauksaimniecības biedrības<br />
“Druva” vadītājs. Savā saimniecībā, kuru Štolcers no tēva<br />
mantoja 1907. gadā, siltās lecektīs audzējis Latvijā vēl<br />
maz audzētās melones. Saskaņā ar Bērzmuižas vēstures<br />
grāmatā norādīto, tās iznākšanas brīdī no 7 Štolcera<br />
Attēls 1001.<br />
1934. gads Mežinieku skolā. Skolas pārzinis Kārlis Zigfrīds Millers ar saviem audzēkņiem.<br />
Attēls 1001.<br />
1936. gads Mežinieku skolas personāls ar audzēkņiem. Centrā – skolas pārzinis Kārlis Zigfrīds Millers.<br />
542 543
Change language