You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ija Vācijas SPD (Sozialdemokratische Partei Deutschlands<br />
– Vācijas Sociāldemokrātiskā partija) partijas vadītājs, taču<br />
pēc politisko partiju aizliegšanas 1933. gadā tika arestēts.<br />
1925. gada 21. decembrī Insterburgā viņš salaulājās ar<br />
atvaļinātā “Reichbahn” galvenā sekretāra (Obersekretar)<br />
Daniela Augustīna (Daniel Augustin) meitu Ģertrūdi<br />
Augustīni (Gertrud Augustin, *17.7.1902. Korschen<br />
†5.7.1977. Bremen), taču šī laulība tika šķirta 1937. gadā.<br />
Abu laulībā piedzima dēls (XII paaudze):<br />
• Huberts Mellers (Hubertus Moeller *20.5.1928.<br />
Konigsberg).<br />
Attēls 170.<br />
No kreisās: Olga Mellere (Krīgere), Marija Mellere, Bernhards Mellers. Priekšā – Huberta Mellera tēvs Hermanis<br />
Ēvalds (Osvalds) Mellers. Hermanis Ēvalds (Osvalds) Mellers I Pasaules kara laikā un<br />
viņa dēls Huberts Mellers (Hubertus Moeller) 1944. gadā kā “Lufftwaffe” izpalīgs.<br />
Schmiech, *<strong>30</strong>.3.1931. †21.5.2009.) un dzīvoja Wiesbaden,<br />
Webergasse 19. Šajā laulībā bērnu nebija.<br />
Savukārt par Frīdvalda Luija Mellera jaunāko brāli<br />
Hermani Ēvaldu (Osvaldu) Karlu Melleru (Hermann<br />
Ewald (Oswald) Carl Moeller *13.6.1897. Kiel †4.12.1970.<br />
Wiesbaden) ir zināms, ka viņš bija brīvprātīgais I Pasaules<br />
karā, kur ieguva leitnanta pakāpi (1918. gada 13. jūnijā)<br />
un tika apbalvots ar 2. pakāpes Dzelzs krustu. Līdzīgi, kā<br />
viņa vecākais brālis Frīdvalds Luijs Mellers, arī Hermanis<br />
Ēvalds (Osvalds) Karls Mellers dienēja 37. Artilērijas<br />
pulkā (2. Litthauischen Feldartillerie Regiments Nr. 37), bet<br />
vēlāk – 97. Artilērijas pulkā. Ir zināms, ka viņš piedalījās<br />
kaujās Polijā, Lietuvā, Volīnijā, Galīcijā un Francijā. 1916.<br />
gada 17. feruārī tika ievainots abos augštilbos.<br />
Pēc I Pasaules kara viņš mācījās lauksaimniecību Adl.<br />
Grundenā (Adl. Grunden, Kr. Labiau), bija lauksaimnieks<br />
Perkapenā (Perkappen), Švarcvaldē (Schwarzwald, Krs.<br />
Gensburg) un Bīberšteinā (Bieberstein). Vēlāk kļuva<br />
par tirgotāju Kēnigsbergā un Insterburgā (uzņēmums<br />
“Moellers & Co”). 1927. gadā viņš kļuva par dzīvības<br />
apdrošināšanas aģentūras oberkomisāru Kēnigsbergā<br />
(Oberkomissar der Lebensversicherungsanstalt der<br />
ostpreussischen Landschaft) un dzīvoja Kēnigsbergā,<br />
Gerhardstrasse 19.<br />
II Pasaules kara laikā viņš bija zenītartilērijas virsnieks,<br />
vēlāk – kapteinis. 1944.-45. gadā bija Badvorišofenas<br />
(Bad Worischhofen) komandants, taču nonāca amerikāņu<br />
gūstā (viņš tika ieslodzīts virsnieku cietumā St. Avolt<br />
Lotringenā), no kura tika atbrīvots kā viens no pirmajiem,<br />
jo bija antinacists.<br />
Pēc kara viņš apmetās Vīsbādenē (Wiesbaden), kur 1957.<br />
gadā viņs atkal pievērsās savai pirmskara nodarbei dzīvības<br />
apdrošināšanas jomā. 1967. gadā viņa sasniegšanai<br />
tolaik bija norādīta tikai pastkaste Nr. 1132. Vīzbādenē,<br />
nenorādot adresi. Līdz Ādolfa Hitlera nākšanai pie varas,<br />
Hermanis Mellers veica arī aktīvu politisko darbību – viņš<br />
Attēls 172.<br />
Huberta Mellera trešās dzimšanas dienas viesi 1931. gadā Kēnigsbergā, Beckstrasse 23. (No kreisās) Ada Mikolaite<br />
(Ada Mikolait) – mājas saimniecības vadītāja, Hans Mollenhauers (Hans Mollenhauer), ģimenes draudzene<br />
Granca (Granz), Olga Mellere, nezināma, Huberts Mellers, nezināma, Pēterius Mollenhauers (Peter Mollenhauer,<br />
Huberta bērnības draugs), Hermanis Mellers, Frīdvalda Mellera meita Ingrīda Mellere, Huberta māte Ģertrūde<br />
Mellere.<br />
XII paaudzes pārstāvis Huberts Mellers (Hubertus<br />
Moeller *20.5.1928. Konigsberg) bērnībā ar ģimeni dzīvoja<br />
Kēnigsbergā Gerhardstrasse, vēlāk ģimene pārcēlās uz<br />
Luisenalle, bet kurš kopš vecāku šķiršanās 1937. gadā<br />
Huberts dzīvoja kopā ar māti Brēmenē. II Pasaules kara<br />
laikā viņš bija “Luftwaffe” izpalīgs, jo 1944. gada 15. janvārī<br />
visi Huberta klases zēni tika iesaukti militārajā dienestā,<br />
taču Huberts nokļuva amerikāņu gūstā Vīsbādenē, no<br />
kura tika atbrīvots 1945. gada 8. augustā. 1949. gada<br />
augustā Huberts sāka strādāt Hessenes teātrī (Hessisches<br />
Staatstheater) kā režisora asistents, bet 1954. gadā kļuva<br />
par režisoru Vīsbādenes teātrī. 1960. gada septembrī<br />
Huberts kļuva par Oberhausenas teātra režiosru, vēlāk<br />
kļūstot par tā māksliniecisko vadītāju (tolaik viņš dzīvoja<br />
42, Oberhausen, Helmholtzstrasse 11.). Līdz 1995. gadam<br />
viņš veidoja iestudējumus 31 teātrī, tostarp Ulmā (Ulm),<br />
Nīrenbergā (Nurenberg), Brēmenē (Bremen), u.c. Sava<br />
radošā mūža laikā režisējis ap 250 iestudējumu, tostarp<br />
R.Vāgnera “Nībelungu gredzens”, “Mana skaistā lēdija”, kā<br />
arī daudzus Verdi, Pučīnī, Štrausa, Lehāra, Kalmana u.c.<br />
komponistu darbus.<br />
Laikā no 2007. līdz 2016. gadam kā brīvprātīgais darbinieks<br />
strādāja Bavārijas muzejā (Bayerischen Landesmuseum).<br />
Mūža nogalē viņš ar savu ilggadējo dzīvesbiedru dzīvoja<br />
Minhenē, Wirtstrasse 4, kur nodarbojās ar dzimtas<br />
vēsturei veltītiem darbiem – pašrocīgi gleznoja savulaik<br />
dzimtas pārstāvjiem piederējušo muižu ēkas.<br />
Par Mārgenas dzimtas atzara aizsācēja Hansa Jūlija<br />
Hermaņa Mellera ģimenes jaunāko atvasi, X paaudzes<br />
pārstāvi Olgu Mariju Augusti Melleri (Olga Marie Auguste<br />
Moeller *16.2.1860. Margen † 21.3.1912. Konigsberg [vai<br />
Attēls 173.<br />
No kreisās Hermanis Mellers, Huberts Mellers, Luijs<br />
Mellers un Ģertrūde Mellere 1932. gadā, Luija Mellera<br />
dzīvoklī Kēnigsbergā, Beckstrasse 23.<br />
1900. †Paris]) līdz šim bija zināms tikai dzīves periods,<br />
bez jebkādas papildinformācijas, taču salīdzinot datus,<br />
kas atrodami dažādos avotos, var izteikt pieņēmumu,<br />
ka līdz šim par Mariju Melleri uzskatītā persona ir Olga<br />
Marija Auguste Mellere (Olga Marie Auguste Moeller,<br />
*1860. †1900. Paris vai 1912. Konigsberg). Dzimšanas<br />
gada un vārda sakritība, kā arī 12 gadu atšķirības naves<br />
gadskaitlī pagaidām neļauj 100% apgalvot, ka šī ir viena<br />
un tā pati persona, taču varbūtība ir ļoti augsta. Tāpat<br />
pretrunas raisa dokumentos atrodamās norādes, ka Olga<br />
Mellere līdz sava brāļa nāvei saimniekoja viņa muižā<br />
Auluvonē. Par Olgu Mariju Augusti Melleri ir zināms, ka<br />
viņa apprecējās ar Georgu Melleru (George Moeller, *1860.<br />
†1900. vai 1901. Paris). Nav izslēgts, ka Georgs Mellers<br />
ir kāda Melleru dzimtas atzara pagaidām neidentificēts<br />
pārstāvis, jo plašāku ziņu par viņu pagaidām nav. Šajā<br />
laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Olga Georgette Mellere (Olga Georgette Moeller,<br />
*22.6.1894. London †2.4.1975. Devon, UK).<br />
Par XI paaudzes pārstāvi Olgu Georgetti Melleri (Olga<br />
Georgette Moeller, *22.6.1894. London †2.4.1975. Devon,<br />
Attēli 174. un 175.<br />
Huberts Mellers (Hubertus Moeller) 2016. gadā kopā ar Mārenu Kānu (Maren Khan) un Ģetrūde Mellere, Huberts<br />
Mellers un Hermanis Ēvalds (Osvalds) Mellers 1961. gadā.<br />
118 119
Change language