2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Augusts Oskars Emīls Līts 1899. gada 29. aprīlī Breslavā
salaulājās ar Breslavas tirgotāja Frīdriha Šindlera
(Friedrich Schindler) un viņa sievas Emmas Ērbekas
(Emma Ehrbeck) vidējo no trīs meitām Elfrīdu Karolīni
Mariju Šindleri (Elfride Caroline Marie Schindler,
*14.2.1876. Breslau †4.7.1957. Hannover). Abu iepazīšanās
notika Rīgā, kurp Elfrīda Karolīne Marija Šindlere bija
atsūtīta uz vairākiem mēnešiem, pie savas tantes (mātes
māses) Agneses Ērbekas (Agnes Ehrbeck), lai uzlabotu
veselību pēc kuņģa saslimšanas. Šīs vizītes bija vairākas
un to laikā viņa iepazinās ar savu nākamo vīru un viņa
ģimeni. Pēc kāzām jaunās ģimenes pirmā adrese Rīgā bija
Dorfreiterstrase 18, taču pēc pirmo divu dēlu dzimšanas
te kļuva par šauru un Līti pārcēlās uz Strēlnieku ielu 2,
kur piedzima Vera. Pēc laulībām ģimene Doma draudzē
kristīja bērnus (XII paaudze):
• Frīdrihs Augusts Karls Līts (Friedrich August
Karl Lüth *25.1.1900. [*6.2.1900.] Riga †8.7.1978.
Vācija), krustvecāki tirgotājs Frīdrihs Lūts, Emma
Šindlere un Luīze Šindlere no Breslavas. Kristības
notika mājās.
• Hanss Ulrihs Frīdrihs Līts (Hanss Ulrich
Friedrich Lüth *23.4.1901. Riga), krustvecāki
tirgotājs Frīdrihs Šindlers Breslavā (viņa vietā
jaundzimušā tēvs), Agnese Šrēdere, Jūlija Līta.
Kristīts mājās.
• Vera Margarēte Emma Līta (Vera Margarethe
Emma Lüth *4.9.1902. Riga), krustvecāki Emma
Freiganga, tirgonis Teodors Nāgels, Margarita
Bettingere (Breslavā), ko pārstāv Emma Šindlere.
Kristīta mājās. Cik zināms, strādāja tirdzniecībā,
dzīvoja Vupertālē un nebija precējusies. Laikā no
1940. līdz 1945. gadam bija uzņēmuma “Gebruder
Luth” prokūriste Pozenā.
• Joahims Frīdrihs Edgars Līts (Joachim Friedrich
Edgar Lüth *13.5.1907. Riga), krustvecāki tirgotājs
Fridrihs Līts, Elza Stendere, Ida fon Vitte (dzim.
Līta). Kristīts mājās.
• Volfgangs Līts (Wolfgang Lüth, *15.10.1913. Riga
†14.5.1945. Flensburg).
XII paaudzes pārstāvis Frīdrihs Augusts Karls Līts
(Friedrich August Karl Lüth *25.1.1900. [*6.2.1900.] Riga
†8.7.1978. Vācija) dzīvoja Diseldorfā, ieguva Dr.Ing. grādu
metalurģijā un 1950. gadā sāka strādāt Āhenas Tehniskajā
augstskolā par kalnu rūpniecības un enerģētikas docentu.
Frīdrihs Augusts Karls Līts 1925. gada 6. janvārī Glogavā
(Glogau) salaulājās ar Ēriku Gambki (Erika Gambke
*19.5.1902. Glogau †23.11.1974.) un šajā laulībā, kas tika
šķirta 1950. gadā, piedzima divi pēcnācēji (XIII paaudze):
• Augusts Konrāds Frīdrihs Līts (August Konrad
Friedrich Lüth *30.11.1928. Siegen),
• Ēriks Ulrihs Fridrihs Līts (Erich Ulrich Friedrich
Lüth *2.10.1930. Siegen).
Savukārt pēc šķiršanās no pirmās sievas, 1950. gada 20.
aprīlī Frīdrihs Augusts Karls Līts salaulājās ar medicīnas
doktora Teodora van Burka (Theodor van Bürck *)
un Annas Kortenhauzas (Anna Kortenhaus *) meitu
Margarēti van Burku (Margarete van Bürck *26.12.1906.
Bochum) un šajā laulībā piedzima meita (XIII paaudze):
• Antje Līta (Antje Lüth *29.5.1952. Dusseldorf).
gada 4. augustā Veidenavā (Zīgenā) (Weidenau/Siegen))
salaulājās ar Veidenavas miertiesneša (Oberamtsrichters)
Adama Kreica (Adam Kreutz *16.11.1905. Hof Hau/
Eifel †6.5.1976. Kirchen/Sieg) un viņa sievas Ģertrūdes
Veinandas (Gertrude Weinand *21.1.1909. Saarbrücken †)
meitu, katolieti Elizabeti Angelu Kreici (Elisabeth Angela
Kreutz *8.1.1933. Trier) un šajā laulībā piedzima (XIV
paaudze):
• Katja Elizabete Līta (Katja Elisabeth Lüth
*22.2.1961. Neuwied),
• Betina Ulrike Līta (Bettina Ulrike Lüth *9.6.1963.
Neuwied).
XIII paaudzes pārstāvis Ēriks Ulrihs Fridrihs Līts
(Erich Ulrich Friedrich Lüth *2.10.1930. Siegen) kļuva
par diplomētu psihiatru, dzīvoja Wuppertal-Elberfeld,
Roonstr. 22. un 1959. gadā 21. augustā Berlīnē salaulājās ar
mācītāja Vilhelma Ludviga Vernera Behtholda (Wilhelm
Ludwig Werner Becthold, *17.1.1896. Essen †31.1.1976.
Baiersbronn) un Rozmarijas Karolīnes Agneses Karovas
(Rosmarie Karoline Agnes Karow, *10.6.1902. Weggun,
Krs. Templin †) meitu, sociālo darbinieci Kristrozi
Margareti Elizabeti Behtholdi (Christrose Margareth
Elisabeth Becthold, *21.12.1930. Marburg). Ir zināms, ka
Rozmarijas Karolīnes Agneses Karovas tēvs Emīls Alberts
Osvalds Karovs (Emil Albert Oswald Karow, *22.8.1871.
†10.7.1954.) bija sava laika pazīstamais teologs,
Berlīnes-Brandenburgas bīskaps, bet māte - Marga
Līzegange (Marga Lisegange, *1871. †). Savukārt Ērika
Ulriha Fridriha Līta un Kristrozes Margaretas Elizabetes
Behtholdes laulībā piedzima (XIV paaudze):
• Karolīne Birgitta Līta (Carolina Birgitta Lüth
*21.3.1966. Dusseldorf).
Savukārt XIII paaudzes pārstāve Antje Līta (Antje Lüth
*29.5.1952. Dusseldorf) 1972. gadā studēja bioloģiju un
dzīvoja Dusseldorf, Luegplatz. 3.
XII paaudzes pārstāvis Hanss Ulrihs Frīdrihs Līts (Hanss
Ulrich Friedrich Lüth *23.4.1901. Riga †26.4.1967.), dzīvoja
Kaizerlauternā (Kaiser-lautern), bija Dr.phil. un diplomēts
lauksaimnieks. Kopš 1950. gada bija Kaiserlauternas
lauksaimniecības kameras referents biznesa vadības un
kontroles jomā, kā arī Lauksaimniecības bibliotēkas
vadītājs. Viņš sarakstīja disertācuju “Latvijas (īpaši -
Kurzemes un Vidzemes) lauksaimniecība pirms un pēc
Pasaules kara”, ko 1929. gadā aizstāvēja Strēlenē (Strehlen).
Hanss Ulrihs Frīdrihs Līts 1930. gada 15. martā Štrīgavā
(Striegau) salaulājās ar tirgotāja Hermaņa Vinklera
(Hermann Winkler *) un Elizabetes Hoppes (Elisabeth
Hoppe *) meitu Doroteju Vinkleri (Dorothea Winkler
*28.10.1906. Striegau †4.11.1973.). Šajā laulībā ir dzimuši
(XIII paaudze):
• Kristofs Ulrihs Līts (Christoph Ulrich Lüth
*3.8.1933. Breslau),
• Karls Heinrihs Līts (Carl Heinrich Lüth
*18.6.1936.),
• Erdmanis Līts (Erdmann Lüth *2.3.1939.
Friedland/Oberschlesien),
• Karstens Volframs Līts (Carsten Wolfram Lüth
*26.12.1943. Grossbaudiso, Krs. Liegnitz).
un Maincā, kā arī vadīja Vīzbādenes būvnieku sociālās
palīdzības kasi. Kā dzīvesvieta norādīta Mainz-Mombach,
Westring 257. 1961. gada 28. decemrbī Maincā (Maiz)
salaulājās ar muitas darbinieka Friča Rota (Fritz Roth,
*9.1.1908. Gossnitz/Saschsen) un Šarlotes Timmeles
(Charlotte Tümmel *18.6.1916. Crimmitschau/Sa.) meitu
Helgu Elizabeti Rotu (Helga Elisabeth Roth *12.9.1939.
Crimmitschau/Sa.). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):
• Andreas Ulrihs Līts (Andreas Ulrich Lüth
*4.7.1964. Mainz)
• Volfgangs Fridrihs Līts (Wolfgang Friedrich Lüth
*2.9.1969. Mainz)
XIII paaudzes pārstāvis Karls Heinrihs Līts (Carl
Heinrich Lüth *18.6.1936. Neisse/Oberschles.) kļuva par
zeltkali un kopš 1969. gada - juvelierizstrādājumu firmas
“Carl-Heinrich Lüth GmbH” īpašnieku. Kā dzīvesvieta
norādīta Pforzheim, Rudolf-Pohler-Allee 6. 1961. gada
8. aprīlī Freiburgā (Freiburg) salaulājās ar dzelzceļa
darbinieka (Bundesbahnbeamter) Alberta Hoflina (Albert
Hofflin) un Paulas Braunageles (Paula Braunnagel) meitu
Renāti Hoflinu (Renate Hofflin, *16.2.1937. Singen/B.).
Ģimenē tika audzināti divi audžudēli (XIV paaudze):
• Henrihs Līts (Henrik Lüth *4.6.1964. Reutlingen),
• Kristofs Līts (Cristoph Lüth *11.6.1972.
Pforzheim).
XIII paaudzes pārstāvis Erdmanis Līts (Erdmann Lüth
*2.3.1939. Friedland/Oberschlesien) bija inženieris un
arhiteksts, dzīvoja Grobenzell bei Munchen, Eichenweg
6. 1964. gada 2. maijā Denkendorfā pie Eslingenas viņš
salaulājās ar Ķelnes inženiera Hansa Gintera Littiga
(Hans Günther Littig) un viņa sievas Luīzes (Luise) meitu,
katoļticīgo Karīnu Littigu (Karin Littig, *24.1.1945.
Schwetzingen). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):
• Karstens Līts (Carsten Lüth *2.12.1965.
Kaiserlautern)
• Kristians Līts (Christian Lüth *1.12.1966.
XIII paaudzes pārstāvis Kristofs Ulrihs Līts (Christoph
XIII paaudzes pārstāvis Augusts Konrāds Frīdrihs Ulrich Lüth *3.8.1933. Breslau) bija ateists, kļuva
Līts (August Konrad Friedrich Lüth *30.11.1928. Siegen) par diplomētu tirgotāju, kā arī strādāja par ārzemju
kļuva par dr.ing. un strādāja par darbu vadītāju, bet 1958. korespondentu Spānijas un Francijas preses izdevumiem.
gada 4. augustā Kiršenā (Zīgenā) (citos avotos - 1959. Vēlāk strādāja korporācijā “IBM” Berlīnē, Hamburgā
298 299
Grafelfing bei Munchen)
• Bettina Līta (Bettina Lüth *2.3.1969. Starnberg).
XIII paaudzes pārstāvis Karstens Volframs Līts (Carsten
Wolfram Lüth *26.12.1943. Grossbaudiso, Krs. Liegnitz)
dzīvoja Koln 80, Leuschterstr. 60, strādāja par vācu
valodas un sporta skolotāju un 1972. gada 7. oktobrī
Ķelnē salaulājās ar jurista Karla Heinca Šneida (Karl
Heinz Schneidt, *11.6.1921. †4.9.1954., miris no karā gūta
ievainojuma) meitu, pamatskolu un vidusskolu mācību
inspektori Moniku Doroteju Elizabeti Šneidu (Monika
Dorothea Elisabeth Schneidt, *28.12.1951. Koln-Mülheim).
Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):
• Kristians Līts (Christian Lüth *4.12.1976. Koln)
XII paaudzes pārstāvis Joahims Frīdrihs Edgars Līts
(Joachim Friedrich Edgar Lüth *13.5.1907. Riga) bija valsts
dienesta darbinieks (vecākais padomnieks) Hannoverē
un bija precējies ar tirgotāja Eduarda Šolla (Eduard
Scholl, *) un Idas Georgijas Bankas (Ida Georgie Banck,
*) meitu Georgiju Margoti Šolli (Georgie Margot Scholl,
*24.7.1913. Bremen †), kura laulību brīdī bija atraitne
(viņas pirmais vīrs bija Šmits (Schmidt). Šajā laulībā, kas
tika šķirta 1948. gadā piedzima meita (XIII paaudze):
• Vera Irma Georgija Līta (Vera Irma Georgie Lüth
*15.12.1943. Kaunas, Lietuva).
XII paaudzes pārstāve Vera Irma Georgija Līta (Vera
Irma Georgie Lüth *15.12.1943. Kaunas, Lietuva),
pabeidza ģimnāziju Brēmenē, studēja Heidelbergas
universitātē, kur 1973. gada decembrī ieguva Dr.rer.nat.
grādu psiholoģijā un kopš 1974. gada marta strādā ASV,
Stanfordas universitātē. 1977. gada oktobrī Kupertīno
(Cupertino) ASV viņa salaulājās ar Karlu Braunu (Karl
Brown), kuram bija divi dēli.
XII paaudzes pārstāvis Volfgangs Līts (Wolfgang Lüth,
*15.10.1913. Riga †14.5.1945. Flensburg) ir pasaulē
slavenākais Lītu dzimtas pārstāvis. Viņš tiek uzskatīts
Attēls 404.
No kreisās: Kapteinis Volfgangs Līts, Volfgangs Līta un Ilzes Johannas Lerhas kāzas 1940. gadā un 1944. gada 16.
februārī Lītam pasniegtais Rīgas goda pilsoņa goda raksts.