You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
mirusi kā bērns.<br />
• Doroteja Anete Freibergs (Harmsena)<br />
((Dorothea Auguste Freiberg (Harmsen), *8.8.1845.<br />
Vārme †1.12.1871. Ēdole, Possenhofen)<br />
• Heinrihs Ernets Freibergs (*8.8.1845. Vārme<br />
†15.11.1845. Vārme)<br />
• Georgs Ernests Freibergs (*1.1.1848. Vārme<br />
†1910. Rīga)<br />
• Gustavs Ādolfs Vilhelms Freibergs (Gustav Adolf<br />
Wilhelm Freiberg, *9.2.1853. Vārme †13.12.1942.<br />
Lissa, Wiedmar, Leipzig)<br />
• Johans Kristofs Hermanis Freibergs (*2.2.1855.<br />
Vārme †16.12.1937. Liepāja)<br />
XII paaudzes pārstāve Doroteja Anete Freibergs<br />
(Harmsena) ((Dorothea Auguste Freiberg (Harmsen),<br />
*8.8.1845. Vārme †1.12.1871. Ēdole, Possenhofen) 18790.<br />
gada 6. decembrī Ēdoles baznīcā salaulājās ar Posta muižas<br />
(Possenhofen) nomnieku Fridrihu Eberhardu Harmsenu<br />
(Friedrich Eberhard Harmsen). Abu laulībā piedzima<br />
dvīņi, kas mira nedēļu pēc savas mātes (XIII paaudze):<br />
• Edmunds Fridrihs Harmsens (Edmund Friedrich<br />
Harmsen, *17.9.1871. Ēdole †6.12.1871. Ēdole)<br />
• Johans Eberhards Harmsens (Johan Eberhard<br />
Harmsen, * 17.9.1871. Ēdole †6.12.1871. Ēdole)<br />
Pēc pirmās sievas nāves Fridrihs Eberhards Harmsens<br />
1872. gada 16. jūlijā salaulājās otrreiz - ar Emīliju<br />
Zēbergu (Emilie Sieberg, *†) un šajā laulībā piedzima<br />
(XIII paaudze):<br />
• Johanna Evelīne Harmsena (*15.10.1875. Ēdole<br />
†)<br />
• Eduards Fridrihs Hugo Harmsens (*16.1.1878.<br />
Ēdole †)<br />
• Fridrihs Hugo Harmsens (*8.1.1881. Ēdole †)<br />
• Karls Aleksandrs Harmsens (*16.1.1883. Ēdole<br />
†)<br />
XII paaudzes pārstāvis Georgs Ernests Freibergs<br />
(*1.1.1848. Vārme †1910. Rīga) bija precējies ar Annu<br />
Skarjatinu (Anna Skarjatina, *), strādāja par aptiekāru<br />
Saratovā un Samārā Krievijā.<br />
XII paaudzes pārstāvis Gustavs Ādolfs Vilhelms<br />
Freibergs (Gustav Adolf Wilhelm Freiberg, *9.2.1853.<br />
Vārme †13.12.1942. Lissa, Wiedmar, Leipzig) 1882. gada<br />
29. decembrī Aizputē bija precējies ar Aizputes aptiekāra<br />
Karla Ludviga Gotlība Lihtenšteina (Carl Ludwig Gottlieb<br />
Lichtenstein, *2.11.1827. Jelgava †15.4.1904. Kurzeme) un<br />
Johannas Adelheidas Teklas Šmitas (Johanna Adelheid<br />
Thekla Schmidt, *7.2.1834. †5.1.1914.) meitu Idu<br />
Lauru Vilhelmīni Lihtenšteinu (Ida Laura Wilhelmine<br />
Lichtenstein, *4.7.1859. Kurzemē †3.1.1918. Kurzemē).<br />
XII paaudzes pārstāvis Johans Kristofs Hermanis<br />
Freibergs (*2.2.1855. Vārme †16.12.1937. Liepāja)<br />
(atsevišķās vietās norādīts kā Johann Jeannot Freiberg)<br />
1887. gadā salaulājās ar Alvīni Dīcmani (Alwine<br />
Dietzmann, *10.2.1859. †23.11.1937. Liepāja).<br />
mācītājs Reihvalds ieteica Fridriham Freibergam iestāties<br />
Liepājas pilsētas skolā. Mācību laikā viņš dzīvoja pie<br />
Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas mācītāja Kīnica pansijā,<br />
kurš bija Vārmes mācītāja radinieks. Tieši mācītāja Kīnica<br />
iespaidā Fridriham Johanam Freibergam radās doma kļūt<br />
par mācītāju.<br />
Tajā laikā Liepājas pilsētas skolā mācījās un pie mācītāja<br />
Kīnica pansijā dzīvoja Krišjānis Valdemārs. Abi kopā<br />
mācības turpināja arī Tērbatas Universitātē. Tērbatā<br />
F.Freibergs bija K.Valdemāra dibinātās korporācijas<br />
„Fraternitas Academica” loceklis. Tomēr būdams<br />
draudzīgās attiecībās ar Valdemāru, distancējās no<br />
jaunlatviešu kustības. Ernsts Freiberga savās atmiņās<br />
rakstīja: “Tēvs gan man daudz un plaši par savu kādreizējo<br />
Liepājas pansijas biedru stāstīja, bet vispār pret jaunlatviešu<br />
kustību nostājās noraidoši. Viņam vācu kultūra bija<br />
pārāk dārga, un visa viņa būtība un darbs cieši saauga<br />
ar Kurzemes luterisko baznīcu.” Pēc Liepājas skolas<br />
viņš iestājās Jelgavas ģimnāzijā, kur nokārtojis abitūrijas<br />
eksāmenus, 1856. gadā iestājās Tērbatas Universitātē un<br />
studēja teoloģiju. Freibergs augstskolā bija 6542. students<br />
un 57. latvietis. 1859. gadā viņš teoloģijas studijas beidza<br />
un nokārtoja Jelgavā konsistorijas eksāmenus. Kandidāta<br />
gadu F.Freibergs nokalpoja pie mācītāja Ubāna Ārlavā.<br />
Kurzemes draudzēs tolaik vakantas mācītāju vietas nebija,<br />
tādēļ Fridrihs Freibergs vairāk kā gadu nostrādāja pie<br />
barona Heikinga Galtenē un pie barona Rennes Popragā<br />
par mājskolotāju. Tad viņš pārcēlās uz Kuldīgu pie<br />
Kuldīgas latviešu draudzes mācītāja Georga Harfa, kur<br />
veica mājskolotāja pienākumus. Dzīvojot pie mācītāja<br />
Harfa F.Freibergs bija iemantojis draudzes simpātijas.<br />
1962. gadā, kad Harfu ķēra trieka, viņš kļuva par viņa<br />
palīgu un pēc gada tika ordinērs amatā. Kad mācītājs<br />
Harfs nomira, 1864.gadā F.Freibergs pārņēma draudzi<br />
un pastorātu. Tajā pašā gadā F.Freibergs apprecējās ar<br />
draudzes ērģelnieka un elementārskolas skolotāja meitu<br />
Ernestīni Kēmerlingu.<br />
Latviešu draudzei toreiz bija kopīga baznīca ar vācu draudzi<br />
– Sv.Katrīnas baznīca. Latviešu draudzes dievkalpojumi<br />
sākās no rīta, bet vācu draudzes dievkalpojumi<br />
pusdienlaikā. Pie draudzes piederēja latvieši no Kuldīgas<br />
pilsētas un apkārtējām muižām. Mācītājam Freibergam<br />
stājoties amatā draudzes skaits stipri auga. Atšķirībā no<br />
citiem latviešu draudžu mācītājiem, kuri galvenokārt bija<br />
Attēls 370.<br />
Gustavs Ādolfs Vilhelms Freibergs un viņa sieva Ida<br />
Laura Vilhelmīne Lihtenšteina.<br />
vācieši, F.Freiberga ģimenē latviešu valoda bija mātes<br />
valoda. VIņam bija labas oratora spējas - skanīga balss,<br />
laba dikcija, prasme sarežģītu domu formulēt kodolīgi un<br />
vienkāršiem vārdiem. Viņš visu mūžu esot runājis mazliet<br />
senlaicīgā valodā, izvairīdamies no jauninājumiem, kādi<br />
ienāca 19. gadsimta beigās. Bieži savos sprediķos citējis<br />
arī tautasdziesmas. Auces mācītājs Johaness Rezons,<br />
kas ar Freibergu ģimeni bija pazīstams, savās atmiņās<br />
rakstīja: “Mācītājs Freibergs bija dzimis latvietis, bet pilnīgi<br />
ģermanizējies un nacionālā ziņā uzskatāms par uzticīgu<br />
vācieti. Tikai sava atšķirīgā attīstības ceļa dēļ viņš bija<br />
lielā mērā saglabājis oriģinalitāti un šajā ziņā bija viens no<br />
visvairāk acīs krītošajiem mācītājiem.”<br />
Mācītājs Fridrihs Freibergs Kuldīgas latviešu draudzē<br />
nokalpoja gandrīz 50 gadus līdz savai emeritūrai 1912.<br />
gadā. Ilgajā darba mūžā viņš bija iemantojis lielu autoritāti.<br />
Atšķirībā no tā laika latviešu draudžu mācītājiem, kas<br />
bija vācieši, viņš bija latvietis un latviešu valoda bija viņa<br />
dzimtā valoda. Mācītājam Freibergam bijušas labas runas<br />
dotības, arī skanīga balss un laba dikcija.<br />
1880. gadā Fridrihs Freibergs saslima ar smagu plaušu<br />
karsoni. Tomēr pēc ilgas un grūtas slimības atkal atgriezās<br />
draudzē. 1899. gadā kā atzinību par savu ilggadīgo<br />
kalpošanu saņēma apbalvojumu – mācītāja zelta krustu.<br />
Nozīmīgākais notikums F.Freiberga kalpošanas laikā<br />
Kuldīgas latviešu draudzē neapšaubāmi bija jaunās<br />
baznīcas būvēšana un iesvētīšana.<br />
1896. gadā Iekšlietu ministrija deva būvatļauju un<br />
baznīcas celšana varēja sākties. 1899. gada 3. oktobrī<br />
notika pamatakmens ielikšana. Jauno baznīcu iesvētīja<br />
1904. gada 31. oktobrī. Tika sarīkotas plašas svinības un<br />
tā bija nozīmīga svētku reize visai latviešu draudzei, kurā<br />
piedalījās ap 5000 cilvēku.<br />
1905. gada revolucionāro notikumu epicentrā nokļuva arī<br />
jaunuzceltā Sv.Annas baznīca un tās mācītājs F.Freibergs,<br />
kuru Kuldīgas apriņķa revolucionārā padoma 23. oktobrī,<br />
pēc sarīkotā mītiņa, pārtraucot dievkalpojumu, atcēla no<br />
amata. Pēc šī notikuma F.Freibergs kļuva par aktīvu soda<br />
ekspedīciju atbalstītāju un 1906. gadā laikraksts “Latvija”<br />
rakstīja: “Latviešu draudzes mācītājs Freibergs joprojām<br />
sirdās par sociālistiem, kas viņu pagājušajā gadā atcēla<br />
no amata.Dievkalpojumos draudze visu laiku tiek rāta un<br />
lamāta. Nekad mācītājs nav bijis populārs, bet tagad lietas<br />
ir vēl bēdīgākas.”<br />
1911. gadā Fridrihs Freibergs iesniedza konsistorijai<br />
emeritācijas lūgumu un saņēmis atbrīvojumu, bet pēc<br />
konsistorijas lūguma amatu vēl pildīja līdz 1912.gadam,<br />
kad draudzi varēja nodot sava dēla Ernesta Freiberga<br />
aprūpē.<br />
1913. gada 20. janvārī Fridrihs Freibergs svinēja savas<br />
ordinēšanas 50 gadadienu. Kuldīgas avīze “Goldingenscher<br />
Anzeiger,” 1913. gada 9. februārī rakstīja: “(..) 20. janvarī<br />
ģimenes un draugu lokā savas ordinācijas 50 gadu atceri<br />
atzīmēja mācītajs emer. Fr. Freibergs. Tikai dažus mēnešus<br />
pirms šīs gadadienas mācītājs Freibergs savu kalpošanu<br />
Kuldīgas latviešu draudzē varēja nodot sava vecākā dēla<br />
rokās. Šai draudzei viņš ir veltījis visu savu garo darba<br />
mūžu. ... Viņš savai draudzei ir bijis blakus labās dienās<br />
un nav to pametis grūtībās, arī pašās ļaunākās dienās<br />
viņš ir palicis vīrišķīgs un drošs. Svētku dienas rītā, tā<br />
bija svētdiena, mācītājs Ernests Freibergs savās lūgšanās<br />
pieminēja un uzrunā draudzei atgādināja, ko šī diena<br />
nozīmē viņa tēvam un arī visai draudzei. Pēc tam pats<br />
sirmais mācītājs, dievkalpojumu noslēdzot, svētīja draudzi.<br />
(..)”<br />
Fridrihs Freibergs mira 1918. gada 27. martā. Izvadīšanā<br />
piedalījās ļoti daudzi draudzes locekļi. Viņu apglabāja<br />
vecajos vācu kapos, blakus 1911. gadā mirušajai sievai<br />
Ernestīnei, taču apbedījuma vieta līdz mūsdienām nav<br />
saglabājusies.<br />
Fridriha un Ernestīnes Freibergu ģimenē bija 6 bērni – 3<br />
meitas un 3 dēli. Dēls Ernests turpināja vadīt Kuldīgas<br />
latviešu draudzi arī pēc tēva nāves.<br />
Kā jau norādīts iepriekš, Frīdrihs Johans Freibergs 1864.<br />
gada 8. oktobrī Kuldīgas baznīcā (vācu draudzē) salaulājās<br />
ar Kuldīgas draudzes ērģelnieka Ernsta Kēmerlinga<br />
(Ernst Kaemmerling) un Sofijas Henrietes Tālas (Sophie<br />
Attēls 370.<br />
Fridrihs Johans Freibergs ar savu sievu Ernestīni Kēmerlingu un Fridrihs Johans Freibergs mācītāja tērpā.<br />
XII paaudzes pārstāvim Frīdriham Johanam Freibergam<br />
(*8.11.1833. Kuldīga †27.3.1918. Kuldīga) saskaņā ar<br />
tēva un barona vēlēšanos, vajadzēja kļūt par tautskolas<br />
skolotāju un turpināt tēva darbu Vārmes skolā. Pabeidzis<br />
vietējo skolu viņš devās uz tikko atvērto Irlavas skolotāju<br />
semināru, kuru viņš pabeidza 17 gadu vecumā un<br />
skolotāja darbam bija par jaunu. Vārmes draudzes<br />
264 265
Change language