Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
pie kristību ieraksta ir norāde †, kas visticamāk,<br />
nozīmē, ka zēns ir miris kā zīdainis.<br />
• Jūle Kanders (*3.8.1831. “Gūži” mājās †17.7.1841.<br />
“Ivanu” mājās), miris 11 gadu vecumā<br />
• Anne Kanders (*11.10.1835. “Zeļļa Lībjos”<br />
†27.7.1841 Ivanu mājās), mirusi 6 gadu vecumā<br />
GŪŽU DZIMTA “ZEĻĻA LĪBJOS”<br />
GŪŽA-<br />
Jāpiezīmē, ka šajā laikā ir konstatētas divas ģimenes, kurās<br />
ir atiecīgi Andrejs Kanders un Trīne un Andrejs Kanders<br />
un Katrīne. Lai arī vienā no ierakstiem (Annes Kanderes<br />
dzimšanas ierakstā) māte ir norādīta kā Trīne, to šajā<br />
gadījumā varētu uzskatīt par saīsinājumu no “Katrīne” un<br />
attiecināt uz dzimtas ģimeni, jo Anne un Jūle 1841. gadā<br />
ir mirušas ar dažu dienu starpību “Ivanu” mājās. Līdz<br />
ar to var uzskatīt, ka šajā dzimtas atzarā nebija neviena<br />
izdzīvojuša pēcnācēja.<br />
1941. gadā “Gūžas”:<br />
Anna Viģele (dzim. Dreija) (*5.4.1872. Durbes pag.), kuras<br />
dēls Jānis Viģelis (*5.5.1900. “Gūžu” mājās) 1941. gadā<br />
“Gūžu” māju saimnieks. Kā viņa sieva ir norādīta Līze<br />
Beņķis (*11.7.1901. Priekule), abi salaulājās 1929. gada 3.<br />
jūlijā. Šajā laulībā ir dzimuši:<br />
• Aina Melita Viģele (*13.8.19<strong>30</strong>. Priekule)<br />
• Dzidra Marta Viģele (*3.9.1938. Priekule)<br />
1871. gada 3. oktobrī Priekules-Asītes draudzē salaulājās<br />
Jānis Gūža un Jūle Lībe (*1835. †22.11.1886. Upenieku<br />
Neuhof). Ir zināms, ka Jānis Gūža bija kalps Upeniekos,<br />
bet viņa siev mira 51 gada vecumā. Šajā laulībā piedzima<br />
(paaudze):<br />
• Ēvalts Gūža (*26.6.1872. Elkzem †12.8.1885.<br />
Upenieku Neuhof)<br />
“Adam” saimes atraitne Ilze Gūža (*1808. †22.1.1872.<br />
“Adam”) mirusi 63 3/12 gadu vecumā. Visticamāk, viņas<br />
meita ir :<br />
• Marija Gūža (alias Adam) (Treide), kas 1893.<br />
gada 18. aprīlī salaulājās ar Jēkabu Treidi<br />
“<br />
Zeļļa Lībjos” 70 ¾ gadu vecumā mirusi atraitne Gotlība<br />
Gūža (*1800. †29.11.1870. “Zeļļa Lībji”)<br />
Saskaņā ar represēto lietā Nr. 8324 norādītajām ziņām,<br />
X paaudzes pārstāvis, “Zeļļu Lībju” saimnieks Ēvalds<br />
[Ēvalts] Gūža [nejaukt ar šajā pašā laikā “Krieviņu” mājās<br />
saimniekojošo Ēvaltu Gūžu un viņa sievu Ievu Burvi] un<br />
viņa sieva Ieva (bērnu kristību ierakstos (sākot ar 1876.<br />
gadu) Priekules luterāņu baznīcas grāmatā minēta kā<br />
baptiste, lai gan pirms tam minēta kā luterāne) kļuva par<br />
vecākiem (IX paaudze):<br />
• Bricis Gūža (*21.2.1868. Priekule “Zeļļa Lībju”<br />
mājās), krustvecāki saimniece Anna Gūža,<br />
saimnieks Briccis Gūža, puisis Jēkabs Vecegars<br />
[Vecvagars?]<br />
• Pridriķis Gūža (*22.11.1870. Priekule “Zeļļa<br />
Lībju” mājās †13.11.1891. “Zeļļa Lībji”), krustvecāki<br />
saimniece Margriete Lieģe, saimnieks Pidriķis<br />
Strautiņš, puisis Ēvalts Siksna. Miršanas ierakstā<br />
norādīts kā neprecējies “Zeļļa Lībju” saimnieks.<br />
• Jūle Gūža (*3.6.1873. Priekule “Zeļļa Lībju”<br />
mājās), krustvecāki Jūle Burve, Magrieta Lieciniek,<br />
saimnieks Fricis Gūža.<br />
• Nekristīts Gūža (*5.12.1876. Priekule, “Zeļļa<br />
Lībju” mājās †17.12.1876. Priekule), miris kā<br />
zīdainis.<br />
• Jānis Gūža (*2.2.1878. Priekule “Zeļļa Lībju” mājās<br />
†3.4.1949. Krievija, ceļā uz Omsku), krustvecāki<br />
saimniece Jūle Burvis, puisis Jānis Birziņš, puisis<br />
Andrejs Ķipsts.<br />
• Ernsts Gūža (*12.11.1880. Priekule “Zeļļa<br />
Lībju” mājās †5.4.1884. Priekule) – šī dēla kristību<br />
ierakstā viņa māte atkal ir norādīta kā luterāne. Kā<br />
krustvecāki ir norādīti saimniece Ilze Treida, puisis<br />
Ernsts Strautiņš, Bricis Purmsāts [uzvārds grūti<br />
Attēli 396.<br />
Lība Gūža izsūtījuma brīdī un 1948. gada pasē.<br />
salasāms].<br />
• Gotlība Gūža (*21.1.1884. “Zeļļa Lībju” mājās),<br />
krustvecāki saimniece Gotlība Strautiņa, kalpa<br />
sieva Anna Gūža, puisis Ēvalts Strautiņš.<br />
Nav izslēgts, ka “Zeļļa Lībju mājas laika gaitā ir mainījušas<br />
nosaukumu uz “Ezeriņi”, jo IX paaudzes pārstāvis Jānis<br />
Gūža (*2.2.1878. Priekule “Zeļļa Lībju” mājās †3.4.1949.<br />
Krievija, ceļā uz Omsku), bija dzimis “Zeļļa Lībju” saimē,<br />
bet pēc laulībām ar Lību (*13.10.1878. Liepājas apr.<br />
Vecpils pagasts †3.3.1953. Omskas apgabals, Uļjanovskas<br />
rajons, Orlovkas ciems) Ernesta meitu [citviet norādīta<br />
– Ieva, taču šis ieraksts vēlākos dokumentos ir labots.]<br />
dzīvoja Priekules pagasta “Ezeriņu” mājās, no kurām arī<br />
tika deportēts 1949. gada 25. martā kopā ar sievu un dēlu<br />
(plašākas ziņas – represēto lieta Nr. 8324). Domājams,<br />
laulības notika 1905. gadā, kas norādīts kā laiks, kad Lība<br />
ir pārcēlusies uz “Ezeriņu” mājām. Ģimene tika deportēta<br />
uz Omskas apgabala Uļjanovskas rajona sovhozu “Luzino”,<br />
taču Jānis Gūža galamērķi nesasniedza – viņš mira ceļā,<br />
un, kā sakarā ar tēva nāvi veiktās nopratināšanas protokolā<br />
liecina viņa dēls, mirušais tika atstāts kādā no dzelzceļa<br />
stacijām (pēc ārsta norādījuma ieceļot mirušo tukšā<br />
vagonā), kuras nosaukumu Žanis neatcerējās. Savukārt<br />
“Ezeriņu” mājas 1939. gadā bija 51 ha plaša saimniecība<br />
ar 7 zirgiem, 12 govīm, 10 cūkām un tajā tika algots<br />
1 sezonas strādnieks. Par Lību ir zināms, ka viņa bija<br />
ieguvusi 4 klašu izglītību un viņai bija māsa Bille Rukere.<br />
Mūža nogalē Lība Gūža kļuva pilnībā akla, kā arī cieta no<br />
sirds asinsvadu kaitēm. Jāņa un Lības laulībā piedzima (X<br />
paaudze):<br />
• Hermanis Žanis Nikolajs Gūža (*29.8.1908.<br />
Priekule).<br />
• Juris Arturs Voldemārs Gūža (*1.9.1922.<br />
Priekule), norādīts, ka apguvis autogēna šveisētāja<br />
arodu.<br />
X paaudzes pārstāvis Hermanis Žanis Nikolajs Gūža<br />
(*29.8.1908. Priekule) ieguva 6 klašu izglītību, bija<br />
19<strong>30</strong>.-1931. gados dienējis Latvijas armijā. Deportācijas<br />
laikā strādāja kā zirgkopis, par priekšzīmīgu darbu saņēmis<br />
vairākas ikgadējās naudas prēmijas, balvas un atzinības<br />
rakstus, slimoja ar reimatismu. No 1953. gadā sastādītā<br />
protokola ir secināms, ka māja (izba), kurā mita Žanis<br />
Gūža, viņa māte un embutnieks Juris Dobelis (*1884.),<br />
bija nepiemērots dzīvošanai ziemas apstākļos. Par 1952.<br />
gadā nostrādātajām dienām (“trudodņi”), decembrī Žanis<br />
Gūža saņēma 85 kg graudu, 28 kg miltu, bet no paša dārza<br />
ieguva 6 maisus kartupeļu. Savukārt Juris Dobelis saņēma<br />
vien 15 kg graudu. Te arī norādīts, ka J.Dobelis sirga ar<br />
hronisku plaušu emfizēmu, hronisku reimatismu, kā arī<br />
ar vispārēju arteriosklerozi. Pēc atgriešanās Latvijā 1957.<br />
gadā Žanis Gūža dzīvoja Durbē, Aizputes ielā 4.<br />
Par Hermaņa Žaņa Nikolaja Gūžas jaunāko brāli,<br />
X paaudzes pārstāvi Juri Arturu Voldemāru Gūžu<br />
(*1.9.1922. Priekule) ir zināms, ka viņš 1949. gadā dienēja<br />
Sarkanajā armijā Tallinā un netika deportēts ar ģimeni.<br />
828 829
Change language