Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Par Frīdriha Hermaņa Ludviga Mellera jaunāko meitu,<br />
XI paaudzes pārstāvi Almu Jūliju Melleri (Alma Julie<br />
Moeller, *12.4.1870. Salloney †pēc 1901.) ir saglabājušās<br />
ļoti skopas ziņas. No Sīķeles-Bornes baznīcas 1870.<br />
gada grāmatas ieraksta Nr. 27 579 varam uzzināt, ka 1870.<br />
gada 12. aprīlī dzimusī pagasta tiesas rakstveža Frīdriha<br />
Mellera un Angelikas Narkevicas meita Alma Jūlija ir<br />
kristīta Bornes baznīcā 7. jūnijā un kristību ceremoniju<br />
veicis mācītājs Karls Klauss.<br />
Par krustvecākiem kļuva muižas rakstvedis Jūlijs<br />
Šveneberks (Julius Schweneberk) un Ernestīne Narkevicas<br />
jaunkundze (Ernestine Narkiewitz), kura visticamāk,<br />
ir Almas Jūlijas mātes Angelikas māsa – šīs radniecības<br />
iespējamība ir ļoti augsta, taču ņemot vērā apstākli, ka<br />
pagaidām nav izdevies konstatēt, kurā draudzē bija kristīta<br />
pati Angelika Narkevica, šīs radniecības dokumentāls<br />
apstiprinājums nav iespējams.<br />
Nākamās ziņas par viņas dzīves gājumu ir fakts, ka 1896.<br />
gadā Tulā viņa apprecējās ar Nikolaju Spasski (Николай<br />
Спасский, *1869. †1919.[?]), kurš savas karjeras laikā<br />
uzdienējās līdz cariskās armijas apakšpulkveža pakāpei.<br />
Kopš 1887. gada Tulā dzīvoja un strādāja Almas Jūlijas<br />
vecākais brālis Artūrs Gotlībs Mellers, kurš šajā pilsētā<br />
strādāja līdz 1894. gada vasaras beigām, kad tika pārcelts<br />
darbā uz Kurzemes guberņu. Laikā starp 1887. un 1891.<br />
gadu uz Tulu pārcēlās arī Almas tēvs Frīdrihs ar meitu<br />
Almu Jūliju, uz ko norāda gan Almas Jūlijas Tulā tapusī<br />
fotogrāfija un kāzas, gan Artūra Mellera nosūtītā vēstule<br />
Tērbatas universitātei, kurā kā viņā brāļa, veterinārās<br />
medicīnas studenta Augusta Voldemāra Mellera vecāku 580<br />
(tātad – tēva Fridriha) dzīvesvieta ir norādīta tieši Tula.<br />
Arī vēlākos gados Fridrihs ir uzturējies sava vecākā dēla<br />
darba vietās – Mītavā (Jelgavā) un Rjazaņā, kur viņš 1915.<br />
gadā mira.<br />
Ja par atskaites punktu pieņemam 1887. gadu, kad Artūrs<br />
Gottlībs Mellers pēc studiju beigšanas Sanktpēterburgā<br />
tika nosūtīts uz Tulu, kurp pārcēlās ar savu sievu, tad<br />
varam konstatēt, ka šajā brīdī ģimenes galva Fridrihs<br />
Hermanis Ludvigs Mellers jau bija atraitnis (Angelika<br />
mira 1873. gadā). Vecākais dēls Artūrs Gotlībs – pabeidzis<br />
studijas Sanktpēterburgā un nozīmēts darbā Tulā,<br />
dēls Hugo Leonhards Vilhelms tobrīd jau ir absolvējis<br />
Kara topogrāfijas skolu Sanktpēterburgā un leitnanta<br />
pakāpē dienē Dienvidrietumu pierobežas teritorijās,<br />
veicot to uzmērīšanu. Dēls Artūrs Georgs, visticamāk,<br />
studē Sanktpēterburgas Mežu institutā (šīs ziņas vēl nav<br />
Attēls 657.<br />
Sīķeles-Bornes baznīcas grāmatas 1870. gada 7. jūnija<br />
ieraksts Nr.27 par 1870. gada 12.septembrī dzimušās<br />
Almas Jūlijas Melleres kristībām.<br />
ALMA JŪLIJA MELLERE (SPASSKA)<br />
pārbaudītas, jo pagaidām nav zināms, kur Artūrs mācījās<br />
vai dienēja līdz 1892. gada janvārim, kad “Ar 1892. gada<br />
7. janvāra augstāko pavēli, no 99. Ivanogorodas kājnieku<br />
pulka armijas rezervē atvaļinātais unteroficieris Mellers,<br />
pamatojoties uz kara resora 1866. gada pavēli Nr. 55, iecelts<br />
par Mītavas apriņķa Kājnieku rezerves leitnantu.”, 581<br />
bet dēls Augusts Voldemārs šajā laikā mācās Rīgā –<br />
Imperatora Pētera I Rīgas reālskolā, ko absolvēja 1891.<br />
gadā. Četri pārējie dēli – Oskars Reinhods Voldemārs<br />
Mellers (*7.2.1859. †20.11.1861.), Roberts Otto Mellers<br />
(*5.11.1861. †12.12.1879.), Jūlijs Vilhelms Mellers<br />
(*15.11.1864. †3.11.1865.) un Fridrihs Vilhelms Mellers<br />
(*19.4.1872. †15.5.1872.) jau bija miruši bērnībā.<br />
Tātad faktiski, 1887. gadā Frīdriha aprūpē bija palikusi<br />
tikai ģimenes pastarīte - meita Alma Jūlija.<br />
Acīmredzot, dzīvojot Tulā, Alma Jūlija iepazīstas ar savu<br />
nākamo vīru Nikolaju Spasski, par kuru pagaidām izdevies<br />
Attēli 655. un 656.<br />
Alma Jūlija Mellere (Alma Julie Moeller), ap 1895.<br />
gadu Tulā. Attēla otrā pusē ir viņas pašrocīgi rakstītais<br />
novēlējums “Mīlošajam un dārgajam Hugo no mīlošās<br />
māsas Almas” .<br />
atrast tikai trīs norādes dažādos dokumentos – pirmā ir<br />
1909. gadā izdotais Imperatora armijas virsnieku saraksts,<br />
kurā norādīts, ka Kara – cietumu iestāžu Orenburgas<br />
disciplinārās komandas priekšnieks ir kapteinis Nikolajs<br />
Nikolaja dēls Spasskis. 583 Otrā norāde, attiecas uz 1915.<br />
gadu kad viņš, būdams “Taškentas disciplinārās rotas<br />
priekšnieks, sakarā ar izcili - uzticamu dienestu un īpašiem<br />
nopelniem, kas saistīti ar pastāvošā kara apstākļiem no<br />
1.1.1915. tika paaugstināts apakšpulkveža pakāpē.” 584<br />
Šim tekstam seko norāde “А 2 ВП 6.06.1915. г”, kas<br />
visticamāk, nozīmē “Augstākā pavēle” un tās izdošanas<br />
datums. Visbeidzot, pēdējā norāde ir saistīta ar Almas<br />
Jūlijas miršanas vietu (tā norādīta Taškentā, nenorādot<br />
gadskaitļus), bet pulkveža Nikolaja Spasska gadījumā tikai<br />
nāves laiku – tas norādīts 1919. gads 585 , nenorādot precīzu<br />
miršanas vietu.<br />
Plašāku skaidrību sniedz Kievijas arhīvos atrastie<br />
dokumenti, no kuriem ir izdevies noskaidrot, ka Almas<br />
Jūlijas Melleres un Nikolaja Spasska ģimenē ir dzimuši trīs<br />
bērni (XII paaudze):<br />
• Vladimirs Spasskis (Владимир Спасский,<br />
*6.6.1897. †?),<br />
• Ludmila Spasska (Людмила Спасская,<br />
*25.12.1898. †?),<br />
• Konstantīns Spasskis (Константин Спасский,<br />
*<strong>30</strong>.10.1901. †?).<br />
Plašākas ziņas par šiem pēctečiem pagaidām nav atrastas,<br />
taču Nikolaja Spasska dienesta gaitas aprakstā ir divas<br />
visnotaļ interesantas norādes – sievas vārds ir norādīts<br />
divos veidos – Alma (1900. gada dokumentos) un kā<br />
Aleksandra (1908. gada dokumentos). Pirmajā no tiem<br />
ir arī kāda līdz šim nezināma norāde par Almas tēva<br />
Frīdriha Mellera darbu – viņš esot bijis Bauskas 2. Ģildes<br />
tirgonis. 586<br />
Par pašu Nikolaju Spasski ir norādīts, ka viņš dzimis<br />
Jaroslavļas guberņas goda pilsoņu ģimenē, bijis<br />
Jaroslavļas guberņas mācītāja dēls. Mācījies Ugļičas<br />
garīgajā (Угличское духовное) un Kazaņas kājnieku<br />
junkeru skolās. Laikā no 1886. līdz 1891. gadam<br />
dienējis Ņezinkas 137. Kājnieku pulkā (Нежинском),<br />
bet laikā no 1891. līdz 1902. gadam – Veļikoluckas 12.<br />
Kājnieku pulkā (Великолуцком). 1893. gadā saņēmis<br />
pirmo paaugstinājumu leitnanta (подпоручик) pakāpē.<br />
Kopš 1902. gada – Orenburgas disciplinārās komandas<br />
priekšnieks. 1907. gada 18. oktobrī iecelts par kapteini, ar<br />
kandidāta pakāpi (со старшинством) kopš 1905. gada<br />
23. oktobra.<br />
ATSAUCES:<br />
1. LVVA 235. fonds, 2. aprakts, 2064. lieta Sīķeles baznīcas grāmata, 185. lpp<br />
2. ERA, 404. fonds, 1.apraksts, 2494. lieta<br />
3. KVKVA 409. Fonds, 2 apraksts, 40460 II lieta, lit. 8<strong>30</strong><br />
4. Friedwald Moeller, Walter Moeller, “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsberg/Pr”, 158. lpp. “Altprusische<br />
Geschlechterkunde Familienarhiv” Nr. 21, S.185, 1967<br />
5. “Общий список офицерских чинов Русской Императорской Армии.” Составлен на 1 января 1909 года. (Военная<br />
типография в здании Генерального штаба) , 1909.<br />
6. http://ria1914.info/index.php?title=Высочайшие_приказы%2C_конвойные_и_жандармские<br />
7. Friedwald Moeller, Walter Moeller, “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsberg/Pr”, 158. lpp. “Altprusische<br />
Geschlechterkunde Familienarhiv” Nr. 21, S.185, 1967<br />
8. РГВИА. Ф.409. Оп.1. Д.131533. П/с 80-112/46. Л.229-232 (послужной список 1900 г.)<br />
514 515
Change language