Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
• Adams Bērics (*).<br />
Par “Čubbult” māju mantinieku un jauno saimnieku<br />
kļuva IX paaudzes pārstāvis Ādams Bērics (*7.2.1847.<br />
Čubbult” †23.8.1931. “Čubbulti”), kurš būdams 24 gadus<br />
vecs “Čubultu” saimnieks, 1870. gada 27. jūlijā Snēpelē<br />
salaulājās ar Jēkaba Kleinberga un Līzes 23 gadus veco<br />
meitu Līzi Kleinbergu (*1857. Snēpele †pēc 1903.),<br />
kas vēlāk atsevišķos dokumentos norādīta arī kā Lībe<br />
vai Līzbete. Arī paša Ādama Bērica miršanas apliecībā<br />
ir kļūdaini norādīts viņa mātes vārds (Ieva), kā arī<br />
dzimšanas gads – 1846., nenorādot precīzu datumu. Par<br />
tēva nāvi paziņoja “Čubultu” mājās dzīvojošais dēls Jurs<br />
un Ādama nāves iemesls ir norādīts vecuma nespēks, bet<br />
apglabāšanas vieta – Snēpeles baznīcas kapos. Abu laulībā<br />
piedzima (X paaudze):<br />
• Jānis Bērics (*5.9.1871. “Čubult”), krustvecāki<br />
Latte Bērica, Marija Strauta, puisis Ansis Eida.<br />
• Juris Bērics (*19.4.1877. [*5.4.1877.] “Čubbult”),<br />
krustvecāki saimniece Marija Ķestere, puisis Juris<br />
Magone un viņa sieva Ieva.<br />
• Latte Bērics (*5.4.1879. “Čubult”), krustvecāki<br />
Didzis Kadiķis, viņa sieva Latte, laukstrādniece<br />
Marija Krauze.<br />
• Nekristīts dēls (*3.12.1881. “Čubult” †3.12.1881.<br />
“Čubult”)<br />
• Ādams Bērics (*9.12.1882. “Čubbult” †21.11.1918.<br />
“Plocenieki”), krustvecāki saimnieks Jānis Bērics,<br />
viņa sieva Ieva, puisis Ādams Bērics. Miris 36 gadu<br />
vecumā, precēts.<br />
• Jānis Bērics (*2.5.1886. “Čubult”), krustvecāki<br />
Didzis Kadiķis, viņa sieva Latte, puisis Jānis Ozols.<br />
• Pēteris Bērics (*16.10.1889. [*31.10.1889.]<br />
“Čubbult” †5.8.1977. Kuldīga), krustvecāki<br />
puisis Jānis Bērics, Lībe Bērica, puisis Pēteris<br />
Ķesteris. Visticamāk, precējies ar Friča meitu<br />
Olgu, kura paziņoja par nāves faktu. Pēteris<br />
Bērics miris 88 gadu vecumā no hroniskas sirds<br />
asinsvadu nepietiekamības, smadzeņu asinsvadu<br />
aterosklerozes, plaušu audu emfizēmas. Pēdējā<br />
dzīvesvieta – Kuldīga, Macpāna iela 41 dz. 1. Dzīves<br />
laikā bija kolhoznieks.<br />
“Čubultu” saimnieka Ādama Bērica un Līzbetes dēls, X<br />
paaudzes pārstāvis Juris Bērics (*19.4.1877. [*5.4.1877.]<br />
“Čubbult”) 1903. gada 28. decembrī Snēpelē salaulājās ar<br />
mežziņa Sīmaņa Heniņa (†pēc 1903.) un Annas (†pēc<br />
1903.) 19 ½ gadus veco meitu, baptisti Mariju Henniņu<br />
(*6.7.1884. Pelcen/Kurmāles pagasts †14.4.1956. Snēpele).<br />
Lai arī kāzas ir reģistrētas luterāņu draudzē, 1941. gada<br />
tautas skaitīšanas laikā ģimene dzīvoja “Čubultos” un ir<br />
norādīta kā piederīga baptistiem. Sava dēla Friča kristību<br />
ierakstā Juris Bērics ir norādīts kā mežzinis. Marijas nāves<br />
iemesls ir norādīts sirds vājums, par viņas nāvi paziņoja<br />
“Čubultos dzīvojošais dēls Arvīds., viņa strādāja kolhozā<br />
“Brīvais ceļš”. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Lotta Bērica (*17.12.1904. Snēpeles “Čubulti”),<br />
krustvecāki kalējs Fricis Bērics un viņa sieva Trīne,<br />
saimniece Lota Bērica<br />
• Fricis Bērics (*<strong>30</strong>.11.1906. Kazdangas pagasts),<br />
luterānis, kristīts Aizputes baznīcā. Krustvecāki<br />
kalējs Fricis Bērics, meita LOtta Bērica, saimnieka<br />
sieva Trīne Bērica.<br />
• Nikolajs Žanis Bērics (*18.12.1908. Kazdangas<br />
ķieģeļu rūpnīca) kristīts Aizputes baznīcā.<br />
Krustvecāki kalējs Jānis Valkovskis, viņa sieva<br />
Trīne, neprecētais Žanis Bērics.<br />
• Arvīds Bērics (*26.6.1912. Snēpele), baptists.<br />
• Ernsts Voldemārs Bērics (*1910. Kazdangā<br />
†7.8.1911.), miris 1 gada un 2 mēnešu vecumā.<br />
Domājams, tieši Ādama Bērica un Līzes Kleinbergas<br />
laulībā dzimušais X paaudzes pārstāvis Jānis Bērics<br />
(*2.5.1886. Čubult), 1902. gada 12. maijā Snēpelē salaulājās<br />
ar Jāņa Freiberga meitu Annu Freibergu (*. †). Ziņu par<br />
pēcnācējiem pagaidām nav.<br />
X paaudzes pārstāvis Ādams Bērics (*9.12.1882. “Čubbult”<br />
†21.11.1918. Plocenieki), salaulajās ar Jāņa Magoņa<br />
meitu, baptisti Annu Magoni (*10.5.1893. [*11.3.1893.]<br />
“Jaunzvejas” [Ēdole] †27.2.1972. Ēdoles “Pilī”). 1941. gada<br />
tautas skaitīšanas laikā Anna Magone (Bērica) dzīvoja pie<br />
savas meitas Ievas Bēricas (Freimanes) “Jaunzvejas” mājās,<br />
uz kurām bija pārcēlusies 1941. gada 19. martā, kopā ar<br />
Arnoldu Edvīnu Bēricu (*17.4.1935.), kura vecāki vēl<br />
nav identificēti, bet kā miršanas vieta ir norādīta Ēdoles<br />
pils. Anna Bērica mira 78 gadu vecumā no hroniskas<br />
pieaugošas sirds-plaušu darbības nepietiekamības un<br />
totālas ateroslerozes. Par viņas nāvi paziņoja turpat,<br />
Ēdoles “pilī” dzīvojošais Aleksandrs Šlepcivs Ādama dēls.<br />
Ādama Bērica un Annas Magones laulībā piedzima (XI<br />
paaudze):<br />
• Ieva Bērics (Freimanis) (*28.9.1913. “Jaunzvejas”<br />
†),<br />
• Jānis Bērics (*<strong>30</strong>.8.1916. “Ploči” †20.2.1960.)<br />
Par Ādama Bērica un Annas vecāko meitu, paaudzes<br />
pārstāvi Ievu Bērics (Freimanis) (*28.9.1913.<br />
“Jaunzvejas”), ir zināms, viņa bija šuvēja, 1941. gada tautas<br />
skaitīšanas laikā ar ģimeni dzīvoja “Jaunzvejas” mājās, bet<br />
pēc II Pasaules kara viņa dzīvoja Snēpeles “Doktorāta”<br />
mājā un 1940. gada 6. janvārī Snēpeles baznīcā salaulājās<br />
apprecējās ar Kristapa Freimaņa (*3.10.1859. Snēpele) un<br />
Ilzes dēlu, drēbnieku Vilhelmu Jāni Freimani (*17.7.1913.<br />
Snēpeles “Zvejas” †) [kurš, visticamāk, tika dēvēts par Vili<br />
un laulību brīdī dzīvoja “Jaunzvejas” mājās]. Abu laulībā<br />
piedzima (paaudze):<br />
• Vija Anna Freimanis (*11.2.1940. Snēpele)<br />
• Ausma Freimane (*17.4.1941.)<br />
• Aivars Freimanis (*)<br />
• Ivars Freimanis (*)<br />
• Daina Freimane (*)(dzīva)<br />
• Jānis Freimanis (*)<br />
Visa Jāņa Bērica ģimene tika deportēta uz Sibīriju 1949.<br />
gada 25. martā no Snēpeles “Pločiem”, nometinot viņus<br />
Omskas rajona Iļjanovas rajona Ačairskas sovhozu. Savā<br />
lūgumrakstā par atbrīvošanu Jānis Bērics rakstīja, ka viņa<br />
tēvs ir miris agri, ģimene dzīvojusi trūcīgi un jau kopš<br />
mazotnes Bērics ir strādājis pie saimniekiem. Apprecējies<br />
ar zemnieci Mariju viņš esot tādēļ, lai nebūtu jāiet dienestā,<br />
tomēr ticis iesaukts un dienesta gaitas Latvijas armijā<br />
pabeidza 1940. gadā vēl pirms okupācijas. Viņš norāda, ka<br />
līdz 1944. gadam dzīvojis ar ģimeni savā namiņā, līdz ticis<br />
iesaukts vācu armijā. Soda izciešanas laikā Sibīrijā kļuvis<br />
par invalīdu un no darbiem atbrīvots, bet vēlāk nosūtīts<br />
sievas apgādībā.<br />
Par Jāņa Bērica sievu, Markusa meitu Mariju Jajko [Jaško]<br />
(*1.8.1913. [*21.9.1913.] Polija, Tarnobžega †<strong>30</strong>.1.1988.<br />
Jūrmalā), ir zināms, ka viņa ieguva 1 klases izglītību un<br />
izauga kopā ar četriem brāļiem. No Dienvidpolijas Latvijā<br />
Marija ieradās kā viesstrādniece un 1938. gada 24. jūlijā<br />
abi salaulājās Kuldīgas Romas katoļu baznīcā (“Ploču”<br />
mājās viņa ievācās 1938. gada 1. aprīlī). Kā pēdējā Marijas<br />
dzīvesvieta ir norādīta Jūrmala, Skolas iela 44-48. Abu<br />
laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Ieva Ilga Bērics (Kārkliņa) (*7.10.1938. Kuldīgas<br />
raj. Sudrabkalnu ciemā †), atbrīvota 1956. gadā.<br />
• Kārlis Bērics (*8.4.1941. Snēpele †), atbrīvots<br />
1956, dzīvoja Ventspilī, Depo ielā 9-5<br />
• Valentīns Bērics (*29.4.1943. Snēpeles “Pločos”<br />
†5.12.2002.), krustvecāki Jānis Strazds un Marija<br />
Strazds no Snēpeles “Vistiņām”, kuri uz kristību<br />
ceremoniju neieradās, Jēkabs Kaltnieks un<br />
Broņislava kaltnieks no “Jaunzvejas”. No izsūtījuma<br />
atbrīvots 1956. gadā, dzīvoja Lapmežciemā, Ziedu<br />
ielā 1-4. Pēcnācēju nav.<br />
• Zelma Elza Bērics (Čepeļevska) (*11.1.1945. [jeb<br />
*21.9.1945.] “Ploči”), krustvecāki Zelma Magonis,<br />
Ieva Freimanis un Jānis Grīnfelds. atbrīvota 1956.<br />
gadā.<br />
• Ludmila Bērics (Jirgena) (*18.4.1949.) atbrīvota<br />
1956. gadā, dzīvo Jūrmalā, Tērbatas ielā 43-94.<br />
[dzimusi no cita tēva, kura vārds arī bija Jānis].<br />
Jāņa Bērica un Marijas vecākā meita, XII paaudzes<br />
pārstāve Ilga Bērics (Kārkliņa) (*7.10.1938. Kuldīgas<br />
raj. Sudrabkalnu ciemā) dzīvoja Ventspilī, Raiņa ielā<br />
40 dz 15 un 1962. gada 23. jūnijā Ventspilī salaulājās ar<br />
Ivana Veremeja dēlu Genādiju Veremeju (*). Šajā laulībā<br />
piedzima (XIII paaudze):<br />
Savukārt Ādama Bērica un Annas dēls, XI paaudzes<br />
• Oļegs Veremejs (*27.12.1963.), pēcnācēju nav.<br />
pārstāvis Jānis Bērics (*<strong>30</strong>.8.1916. “Ploči” †20.2.1960.)<br />
ieguva 5 klašu izglītību, galdnieka profesiju un brīvvalsts<br />
Savukārt pēc sešiem gadiem - 1969. gada 11. janvārī<br />
laikā bija aktīvs aizsargs, bet II Pasaules kara gados iestājās<br />
Ventspilī Ilga Bērics salaulājās otrreiz - ar Jēkaba Kārkliņa<br />
vācu pašaizsardzības vienībā Snēpelē, bet vēlāk – policijas<br />
dēlu Alfrēdu Kārkliņu (*9.6.1939. Ventspils). Un šajā<br />
“C” grupā. Jānis tika iesvētīts Snēpeles baznīcā 1943. gada<br />
laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
26. decembrī. Laikā no 1944. gada janvāra līdz 1945. gada<br />
janvārim bija 336. Kuldīgas policijas bataljona vahtmistrs,<br />
• Inga Kārkliņa (*11.1970.).<br />
bet vācu armijas kapitulācijas brīdī bija 19. divīzijas<br />
• Santa Kārkliņa (*).<br />
kaprālis. No padomju izmeklētāju apsūdzības, kas<br />
atrodas represēto lietā Nr 3907, secināms, ka 1944. gada<br />
XIII Paaudzes pārstāve Inga Kārkliņa (*11.1970.) ir<br />
6. augustā policijas bataljona sastāvā Bērics piedalījās 12<br />
precējusies ar un šajā laulībā ir dzimuši divi dēli (XIV<br />
PSRS pilsoņu nošaušanā, bet 1944. gada vasarā kopā ar<br />
paaudze):<br />
Aizputes policijas bataljonu piedalījās padomju partizānu<br />
“medībās” Aizputes apkaimē, notverot vismaz 10<br />
• Helmuts (*).<br />
padomju partizānus un arestējot 5 PSRS pilsoņus. 1947.<br />
• ? (*).<br />
gada 27. maijā Bērics tika arestēts un viņam piesprieda<br />
25 gadus darbu labošanas kolonijā. Ģimenes leģenda<br />
XIII Paaudzes pārstāve Santa Kārkliņa (*) ir precējusies<br />
vēsta, ka apšaudes laikā Bēriu ķēra lode, taču tā iesprūda<br />
ar un šajā laulībā ir dzimusi viena meita (XIV paaudze):<br />
krūšu kabatā esošajā Bībelē, kas izglābusi viņa dzīvību.<br />
778 779<br />
• ? (*)<br />
Jāņa Bērica un Marijas dēls, XII paaudzes pārstāvis Kārlis<br />
Bērics (*1941. †) salaulājās ar Mariju (*) un šajā laulībā<br />
piedzima (XIII paaudze):<br />
• Rita Bērics (*†), neprecēta, bez bērniem<br />
• Andris Bērics, precējies, strādāja Ventspilī,<br />
dzelzceļā.<br />
Jāņa Bērica un Marijas meita, XII paaudzes pārstāve<br />
Zelma Elza Bērics (Čepeļevska) (*11.1.1945. “Ploči”)<br />
dzīvo Lapmežciemā, Liepu ielā 11-8. Ir zināms, ka 1967.<br />
gada 21. oktobrī Ventspilī Zelma Bērica salaulājās ar<br />
Alfrēda Čepeļevska dēlu Valdi Čepeļevski (*), taču<br />
šī laulība 1979. gada 24. aprīlī tika šķirta. Šajā laulībā<br />
piedzima (XIII paaudze):<br />
• Vanessa Čepaļevska (Barone) (*25.1.1968.)<br />
• Alens Čepeļevskis (*1972. †25.5.1992.) miris<br />
avārijā.<br />
XIII paaudzes pārstāve Vanessa Čepaļevska (*25.1.1968.)<br />
bija precējusies Māri Baronu (*) (šobrīd šķīrušies), un<br />
abu laulībā piedzima (XIVpaaudze):<br />
• Dāvis Barons (*28.3.1988.).<br />
• Linards Barons (*4.1.1991.).<br />
• Marks Barons (*9.6.2009.).<br />
XIV Paaudzes parstāvis Dāvis Barons (*28.3.1988.) ir<br />
precējies ar X un šajā laulībā ir dzimušas divas meitas (XV<br />
paaudze):<br />
• Danija Barone (*<strong>30</strong>.5.2007.).<br />
• Dominika Barone (*2012.).<br />
Jāņa Bērica un Marijas jaunākā meita, XII paaudzes<br />
pārstāve Ludmila Bērics (Jirgena) (*18.4.1949.), lai arī<br />
tika audzināta kā Jāņa Bērica meita, ir dzimusi no cita<br />
tēva. Darbojās kā Jūrmalas politiski represēto personu<br />
biedrības vadītāja. Laulībā ar Andri Jirgenu (*) ir dzimis<br />
dēls (XIII paaudze):<br />
• Ainars Jirgens (*12.5.1980.), pēcnācēju nav.<br />
X Paaudzes parstāvis Pēteris Bērics (*16.10.1889.<br />
[*31.10.1889.] “Čubbult”) dzīves laikā kļuva par baptistu<br />
un 1941. gada tautas saitīšanas laikā dzīvoja Snēpeles<br />
“Vārpas” mājās. Viņš bija precējies ar Trīni (*14.2.1884.<br />
Turlavas “Jokas”) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Alfons Bērics (*25.3.1924. Valmiera).<br />
Strādnieka Ādama Bērica un Annas 21 gadu vecā meita,<br />
“Čubultu” saimes meita, IX paaudzes pārstāve Latte<br />
Bērics (Kaddiķ) [Lotte Bērics] (*1.9.1856. Čubult”), 1878.<br />
gada 4. oktobris Snēpelē salaulājās ar saimnieka Indriķa<br />
Kadiķa un Annas 22 gadus veco dēlu Didzi Kadiķi<br />
(*3.7.1856. “Ķesteros”). Kāzas notika “Čubultos”, bet šajā<br />
laulībā piedzima (X paaudze):<br />
• Līze Kadiķe (*5.5.1880. “Rogas”), krustvecāki<br />
Jānis Strauts un viņa sieva Marija, meita Līze Kadiķ.<br />
• Marija Kadiķe (*22.6.1883. “Iesalnieki”),<br />
krustvecāki puisis Jānis Eglītis, saimnieks Jēkabs<br />
Ziemer, sieva Marija Krūmiņa.<br />
• Grieta Kadiķe (*13.12.1885. “Laucenieki”),<br />
krustvecāki saimnieks Jānis Bērics, viņa sieva ieva,<br />
meita Grieta Strauta.
Change language