30.07.2019 Views

2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Attēli 40., 41., 42. un 43.<br />

Jelgavas tirgus kolonādes 20. gs sākumā un H.E.Dihta zīmētais to projekts.<br />

līdzdalību. 209 Visai uzkrītoša ir ēkas mezonīna frontona<br />

līdzība ar arhitektam hipotētiski piedēvēto Jaunauces pils<br />

frontonu. 210 Jāpiezīmē, ka ēka Kuldīgā, Baznīcas ielā 7 ir<br />

celta 1670. gadā, kas to ļauj uzskatīt par vecāko Kuldīgas<br />

ēku, kas kādreiz piederējusi kādam rātskungam. 211<br />

Pēc Napoleona armijas uzbrukuma 1812. gada 7. jūlija<br />

smagi cietusi bija Iecavas mācītājmuižas dzīvojamā ēka.<br />

H.Dihts tolaik “(..) sastādīja remonta maksas aprēķinu, bet<br />

tā kā četrus gadus vēlāk nekas vēl nebija izdarīts un ēka<br />

atradās neglābjamā stāvoklī, Kurzemes guberņas valde 1817.<br />

gada 17. decembrī pavēlēja viņam steidzami sastādīt plānu<br />

un tāmi jaunas dzīvojamās mājas celtniecībai. Janvārī tas<br />

viss jau bija gatavs. 1818. gada 23. augustā Iecavas mācītājs<br />

E.Kīns noslēdza līgumus ar mūrnieku Dīdrihu Janišēvicu<br />

un namdarmeistaru Ignāciju Kratovski par būvdarbiem,<br />

un 1820. gada septembrī baznīcas priekštāvis fon Heikings<br />

ziņoja guberņas valdei, ka darbi pabeigti. Ēkas pieņemšana<br />

notika tikai nākamā gada augustā, kad jaunais guberņas<br />

arhitekts Frīdrihs Šulcs darbus atzina par nevainojamiem.<br />

Ēka kopumā izmaksāja 10073 rubļus. (..)<br />

Saglabājies arhitekta H.E.Dihta projekts rāda, ka pastorāta<br />

dzīvojamā māja uzcelta ar zināmām izmaiņām. Dihts<br />

savos darbos bija pārāk moderns, pārāk svešāda Kurzemes<br />

videi bija viņa piedāvātā ampīra arhitektūra. Daudzos<br />

gadījumos viņa celtņu projektu iemiesošanas gaitā vietējie<br />

būvmeistari ieviesa nelielus grozījumus, kas jaunbūves labāk<br />

iekļāva vietējos priekšstatos par skaisto arhitektūrā. Iecavā<br />

vispirms netika realizēta īpatnējā jumta izbūves forma,<br />

kas Dihtam iecerēta kā atlika ar lēzenu divslīpju lūzumu.<br />

Izpildītajā izskatā tas tuvojās pierastajam frontona lenķim,<br />

frontons nosacīti iezīmēts ar diviem horizontālajiem dzegas<br />

gabaliem, kas it kā balsta sānu slīpnes. Šādā veidā celtne<br />

vairāk pietuvojās Iecavas pils paraugam un ieejas nišas divu<br />

kolonnu vizuālais apvienojums ar jumta izbūves trīsdalīto<br />

pusloka logu veido to pašu palladiāniskā loga motīvu,<br />

kas vairākās vietās bija redzams pilī. Dzīvojamā ēka bija<br />

celta no koka un apmesta tikai vēlāk, domājams, laikā,<br />

kad celtni pagarināja ziemeļu virzienā, tā laupot fasādes<br />

simetriju. 1844. gadā mācītāja E.Kīna sastādītajā pastorāta<br />

ēku pārskatā, kur prasīts dzīvojamās mājas neatliekams<br />

remonts, tās garums uzrādīts vēl tads pats kā Dihta projektā<br />

– 15 ½ asis. Iekšējais plānojums 20. gs. jau pilnīgi atšķīrās<br />

no Dihta projekta, kurš virtuvi ar manteļskursteni bija<br />

paredzējis novietot ēkas vidū. Iespējams, ka ēkas plānojums<br />

tika izmainīts celtnes pagarināšanas laikā, kad tās vidū<br />

izbūvēja zāli, bet virtuvi pārvietoja uz ziemeļu galu.<br />

H.E.Dihts līdzīgas mācītājmuižu dzīvojamās ēkas<br />

projektējis arī Salgalē, Bauskā; reprezentatīvais ieejas<br />

veidojums ar nišu un divām kolonnām atrodams Kandavas<br />

pastorātā. Tieši šis ēkas tips visvairāk pietuvojas muižu<br />

arhitektūrai un ļauj runāt par pastorātiem, pēc būtības<br />

Attēls 46.<br />

Iecavas mācītājmāja 20. gs sākumā, pēc pārbūves (VKPAI – 1148-25-KM) un 1985. gadā, īsi pirms nojaukšanas<br />

(VKPAI – p-196/1 III).<br />

nelielām mācītāju saimniecībām, kā par muižu miniatūrā.<br />

(..)” 212 Pēc H.Dihta projekta būvētā celtne tika nojaukta<br />

1985. gadā un 2003. gadā šajā vietā uzbūvēja dzīvojamo<br />

māju.<br />

Vēl viens nozīmīgs Dihta veikums ir saistīts ar Napoleona<br />

armijas karagājiena postījumu seku likvidēšanu – pēc<br />

kara hospitāļa aiziešanas no Jelgavas pils 1815. gadā, 1816.<br />

gada 11. maijā pils ziemeļu korpuss izdega, kas guberņas<br />

vadību pamudināja ne tikai ķerties pie izdegušo telpu,<br />

bet visas, tobrīd pamatīgi nolaistās pils atjaunošanas.<br />

Jau novembrī Vidzemes ģeneralgubernātors marķīzs<br />

Filipo Pauluči iesniedza caram Aleksandram I projektu,<br />

kas paredzēja uz Jelgavas pili pārcelt Kurzemes guberņas<br />

pārvaldes iestādes, remonta izmaksas lēšot 109418 rubļu<br />

apmērā.<br />

Lai arī pārējās pils telpu atjaunošanas darbi jau sākās, 1817.<br />

gadā Henrihs Eduards Dihts sastādīja tāmi nodegušās<br />

pils atjaunošanai. Summa gubernātoram likās pārāk liela,<br />

un pagāja pieci gadi, kaulējoties par tās samazināšanu. 213<br />

Tomēr pēc pils ziemeļu spārna atjaunošanas Dihts par šo<br />

darbu saņēma imperatora pateicību – briljanta gredzenu.<br />

Būdams guberņas arhitekts, Dihts ne tikai veica ēku<br />

projektēšanu, bet arī inspektora darbu un sastādīja ēku<br />

aprakstus. Tā piemēram, 1814. gadā viņš aprakstījis Kroņa<br />

cietumu Kandavā. No šī apraksta redzams, ka cietumā<br />

veiktas dažas pārbūves – abos stāvos jau atrodas pa divām<br />

istabām, turklāt pirmajā stāvā viena istaba ir tumša (bez<br />

logiem); pirmajā stāvā atradusies arī virtuve – domājams,<br />

Attēls 44.<br />

Pēc H.E.Dihta projekta uzbūvētā svaru māja Jelgavā.<br />

manteļskurstenī. Apakšējam stāvam bijuši divi, augšējam<br />

- četri logi. Atzīmēts, ka cietums ir ļoti sliktā stāvoklī un<br />

tam nepieciešams remonts. 214 Nav zināms, vai remonts<br />

ticis veikts, taču 1819. gadā Pulvertornis no kroņa īpašuma<br />

kļuva par privātīpašumu. Šajā gadā pilskunga iecirkņi tika<br />

pārdēvēti par apriņķiem, bet Kandava par apriņķa centru<br />

nekļuva, jo Kandavas pilskungs ar pilstiesu un apriņķa<br />

tiesu pārcēlās uz Talsu miestu. 215<br />

Ir arī vairāki darbi, kuri sava stila dēļ tiek “pierakstīti”<br />

Heinriham Dihtam. Tā piemēram, “1817. gadā par<br />

grāfienes Š.Līvenas līdzekļiem [Mežotnē] uzcēla jaunu<br />

[baznīcas] torni, kura augšdaļa bija tikpat vienkārša un<br />

tradicionālajam būvapjomam pieskaņota, cik moderni<br />

veidots bija ieejas portals. Tā druknās Toskāņu kolonnas,<br />

kas balsta smagnēju antablementu, ļauj portalu pierakstīt<br />

Kurzemes guberņas arhitektam Heinriham Eduardam<br />

Dihtam. 1820.-1821. gadā notika arī pašas baznīcas<br />

pārbūve, kuras laikā izbūvēja draudzes telpas, mūra velves<br />

un nomainīja iekšējo iekārtu.” 216<br />

Pateicoties arhitektoniskā stila rokrakstam, Dihtam tiek<br />

piedēvēta arī Bauskas pastorāta ēka, par kuru 1854. gadā<br />

minēts, ka tā ir labā stāvoklī, jo 1845. gadā remontēta. Šī<br />

māja bija celta pēc 1821. gada, kad ugunsgrēks nopostīja<br />

iepriekšējo apbūvi. 1849. gadā uzcelta jauna māla kleķa<br />

kūts, bet koka rija 1853. gadā bijusi sabrukšanas stadijā.<br />

Mācītājmāja bijusi vienstāva ēka, ar divslīpju jumtu, kura<br />

gali nošļaupti, un divstāvu rizalītu centrā, kura otrā stāvā<br />

bija t.s. Palladio tipa logs, bet virs tā trīsstūrveida frontons,<br />

bez dzegas pārrāvuma. Ēkas proporcionālā uzbūve<br />

bijusi nevainojama, detaļu saspēle izsmalcināta, kas liek<br />

domāt par profesionāla arhitekta darbu. Nav izslēgts,<br />

ka arī Bauskā strādājis H.E.Dihts. 217 Tāpat Dihtam tiek<br />

piedēvēta Kandavas luterāņu pastorāta dzīvojamā māja,<br />

kas līdz mūsdienām saglabājusies grausta stāvoklī. Tās<br />

ieejas mezgla arhitektoniskais risinājums pirmajā mirklī<br />

liek domāt, ka ēkas projekta autors varētu būt H.E.Dihts. 218<br />

“Liktenīgā” Dihta kā arhitekta karjerā izrādījās Bērzes<br />

baznīca, kuras torņa celtniecība izrādījās neveiksmīga un<br />

tā sagrūšana ierāva Dihtu ilggadējā tiesvedībā, līdz beidzot<br />

– piespieda viņu klusi pamest Latvijas teritoriju, liedzot<br />

mums iespēju noskaidrot viņa nāves vietu un laiku.<br />

Bērzes baznīca, kā koka baznīca tika celta 1743. gadā,<br />

bet tās vietā 1820. gada 5. maijā tika uzsākta tagadējā<br />

baznīcas ēka celtniecība. 219 Diemžēl, 1821. gada 13. maijā<br />

puspabeigtais baznīcas tornis sabruka – kā tika konstatēts,<br />

dēļ projektā pieļautām aprēķinu kļūdām sienu biezumam.<br />

208 209

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!