You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
MILLERU DZIMTA “ZARIŅOS” (“LIELZARIŅI”)<br />
MILLERI-<br />
Laikā no 1723. gada, kad ir senākās dokumentālās liecības<br />
par “Zariņu” saimniecību, līdz 1811. gadam, kad šī<br />
saimniecība līdz ar brīvības iegūšanu no dzimtbūšanas<br />
sadalās “Lielzariņos” (Nr. 5) un “Mazzariņos” (Nr.6.), mēs<br />
varam runāt par vienotu “Zariņu” saimniecību. Pirmais<br />
brīvību iegūst “Lielzariņu” saimnieks Kaspars Millers<br />
1811. gadā, bet viņa brālis Evarts Millers, kurš saimnieko<br />
“Mazzariņos”, brīvību ieguva vien 1824. gadā. Savukārt<br />
sākotnējās “Zariņu” radniecības saiknes ir meklējamas<br />
ar tuvākajās, aptuveni 200 metru attālumā esošošajās<br />
“Vēju” mājās dzīvojošo saimi, jo 1723. gadā abu šo māju<br />
saimnieki – Ansis (“Zariņos”) un Jānis (“Vējos”) tiek<br />
dēvēti par “Dēliņu Ansi” un “Dēliņu Jāni”. Dēliņu Anša<br />
saimniecība “Zariņos” ir divu pusarklu lielumā, bet Dēliņu<br />
Jāņa saimniecība “Vējos” ir četras reizes mazāka - tikai ¼<br />
arkla.<br />
“Dēliņu” saimes pavārds acīmredzami norāda uz to, ka šeit<br />
ir runa par diviem brāļiem, no kuriem viens, visticamāk,<br />
pēc 1710. gada mēra tiek pārcelts uz mēra iztukšotām<br />
mājām. Diemžēl, mūsu rīcībā nav dokumentālu liecību par<br />
to, no kurām mājām ir notikusi pārcelšana – no “Vējiem”<br />
uz “Zariņiem” vai otrādi. 1764. gada vaku grāmata sniedz<br />
salīdzinājumu pret 1728. gadu. Te norādīts, ka abos –<br />
1728. un 1764. gadā “Zariņu” mājās saimnieko Dēliņu<br />
Jānis ar 1 arklu zemes.<br />
1728. gada Bērzmuižas iedzīvotāju sarakstā norādīti<br />
“Zariņu” Dēliņu Ansis ar sievu, dēls Jānis (9 gadi), Indriķis<br />
(8 gadi), meitas Trīna (11 gadi), Anna (10 gadi), kā arī<br />
saimniecības ļaudis: kalps Jānis ar sievu, dēlu Indriķi (4<br />
gadi) un meitu Līzi (3 gadi), kalps Matīss ar sievu un<br />
dēliem Ansi (15 gadi), Indriķi (13 gadi), Matīsu (1 gads)<br />
un meitām Trīni (9 gadi), Dārtu (7 gadi) un Līzi (3 gadi).<br />
Ir pamats uzskatīt, ka šeit norādītais kalps Matīss ir Dēliņu<br />
Anša brālis, jo vēlāk viņš tiek norādīts kā “Dēliņu Matīss”<br />
un ir viens no klaušu maksātājiem “Zariņos”.<br />
1732. gada apstrādājamo zemju sarakstā Bērzmuižā ir<br />
nākuši klāt divi Zariņi – kalpa Matīsa dēli – Ansis ar ¼<br />
arkla un Indriķis ar ¼ arkla, kas abi jaunielikti un nodevas<br />
maksā sākot ar Jēkabiem. Vecajam “Zariņu” Dēliņu Ansim<br />
[tēvam] paliek ½ arkla.<br />
Attēls1001.<br />
Bērzes skola 2018. gadā, kuras celtniecībā savulaik tika<br />
izmantoti kādreizējā “Zariņu” kroga būvmateriāli).<br />
Visticamāk, abi Dēliņu Anša brāļa Matīsa dēli vēlējās<br />
uzsākt patstāvīgu saimniekošanu, tādēļ tika pārdalīta<br />
“Zariņu”, zeme - pusi no tās nododot abiem jauniešiem.<br />
1772. gadā sarakstos ir norādīti trīs “Zariņu” māju<br />
saimes: Dēliņu Jānis [pirmā saimnieka Dēliņu Anša dēls]<br />
ar ½ arkla, Dēliņu Kaspars ar ¼ arkla un Dēliņu Matīss<br />
[sākotnēji norādītais kalps] ar ¼ arkla, klaušas gan abi<br />
pēdējie pilda kopēji. 1775. gadā jau ir tikai divi Zariņi –<br />
Dēliņu Jānis ar ½ arkla un Dēliņu Ansis ar ¼ arkla un tur<br />
saimnieko Matīsa dēls Ansis. Visticamāk, tas skaidrojams<br />
ar to, ka Dēliņu Matīss ir miris laikā starp 1772. un 1775.<br />
gadu un viņa vietā nu saimnieko viņa dēls Ansis.<br />
1785. gads nāk ar vispārēju nodevu samazināšanu, kas<br />
tomēr neķer visus. Riežas tagad ir sešas, piecas pūravietas.<br />
Sešas pūravietas jāapstrādā pusarkliniekiem: abiem<br />
Zariņiem un Vilka Vējam.<br />
Atsevišķi aplūkojams ir “Zariņu” krogs, kas atradās līdzās<br />
“Zariņu” mājām un pastāvēja līdz 1855. gadam, kad tas<br />
tika noārdīts, jo tā kā “Zariņu” krogs paredzēto 50 rubļu<br />
vietā pārdod dzērienus tikai par 25 rubļiem un kroga ēku<br />
uzturēšana kārtībā neatmaksājas, tad šī kroga zemi nodod<br />
“Liel Zariņem” un vēl lietojamos būvmateriālus pēc kroga<br />
noplēšanas nodod skolas būvei. Jāatzīmē, ka šajā laikā<br />
krogs kā institūcija pēc savas būtības pildīja vairākas<br />
funkcijas – tas vienlaikus bija viesnīca ceļiniekiem, vieta,<br />
kur paēst un iedzert, kā arī sava veida “servisa centrs”,<br />
kurā apkārtējie iedzīvotāji varēja saņemt ne tikai kalēja,<br />
bet arī citu amatnieku pakalpojumus. Visticamāk, pārāk<br />
lielu konkurenci veidoja arī citi tuvumā esošie krogi,<br />
tostarp “Vēju” krogs, kas arī bija saistīts ar Milleru dzimtu<br />
(“Latviešu” mājas).<br />
1728. gadā “Zariņu” krogs jau pastāvēja un tajā strādāja<br />
krodzinieks Mārtiņš, kurš kroģēja par desmito tiesu.<br />
1764. gadā kā amatnieks šeit ir norādīts kalējs Jānis, bet<br />
1772. gadā viņa vietā jau strādā kalējs Miķelis. Vēl pēc<br />
trīs gadiem - 1775. gadā “Zariņu” krogā dzīvo drēbnieks<br />
Miķelis. Par “Zariņu” kroga lielumu liecina 1795. gada<br />
Bērzmuižas māju saraksts (pēc zemju pārdales) – tajā ir<br />
norādīts, ka “Zariņu” krogs, pie kura ir dārzs un katrā<br />
laukā 1½ pūravietas zemes, maksā 50 rubļus rentes.<br />
Tādejādi “Zariņu” vienotās saimniecības laika<br />
(1723.-1811.) ģeneoloģija ir šāda: kā pirmais tiek norādīts<br />
V paaudzes pārstāvis, saimnieks Dēliņu Ansis (*ap<br />
1690. †pirms 1728.) ar sievu, kuru ģimenē piedzima (VI<br />
paaudze):<br />
• Dēliņu Trīna (*1717. Zariņi).<br />
• Dēliņu Anna (*1718. Zariņi).<br />
• Dēliņu Jānis (*1719. Zariņi, †pēc 1775.),<br />
saimniekojis vismaz līdz 1775. gadam.<br />
• Dēliņu Indriķis (*1720. Zariņi).<br />
†pēc 1811. “Mazzariņi”).<br />
Kurš savukārt kļuva par tēvu vismaz pieciem pēcnācējiem,<br />
no kuriem trīs norādīti saistībā ar “Mazzariņiem”, bet divi<br />
– ar “Lielzariņiem” (VIII paaudze):<br />
• Kaspars Millers (*1776. turpmāk – “Lielzariņi”).<br />
• Evarts Millers (*1777. †16.5.1837., turpmāk –<br />
“Mazzariņi”).<br />
• Jēkabs Millers (*1781. turpmāk – “Lielzariņi” un<br />
Bērzes krogs).<br />
• Kristaps Millers (*1786. turpmāk – “Mazzariņi”).<br />
• Jānis Millers (*1786. “Zariņi” †23.1.1855.<br />
“Latvieši”), kļuvis par “Latviešu” māju saimnieku,<br />
apprecoties ar šo māju saimnieka vecāko meitu.<br />
Atbilstoši “Dvēseļu revīzijai” par viņa dzimšanas<br />
gadu būtu jāuzskata 1792., bet atbilstoši baznīcas<br />
grāmatas miršanas reģistrā norādītajam vecumam<br />
(69) nāves brīdī – 1786. gads.<br />
Savukārt 1728. gadā norādītais kalps, Dēliņu Anša brālis,<br />
V paaudzes pārstāvis Dēliņu Matīss ar savu sievu laida<br />
pasaulē pēcnācējus (VI paaudze):<br />
• Ansis (*1713.), 1732. gadā norādīts kā klaušu<br />
maksātājs.<br />
• Indriķis (*1715.), 1732. gadā norādīts kā klaušu<br />
maksātājs.<br />
• Matīss (*1727.).<br />
• Trīne (*1719.).<br />
• Dārta (*1720.).<br />
• Līze (*1725.).<br />
No šī dzimtas atzara zināms, ka Matīsam ir dēls (VII<br />
paaudze) Ansis, citu ziņu par šo atzaru nav. Tādēļ<br />
turpmāk šo Milleru dzimtas atzaru ir jāpēta “Lielzariņu”,<br />
“Mazzariņu” un Bērzes kroga kontekstā.<br />
Bērzmuižas “Zariņu” saimniecību, kurā kādreiz ietilpa<br />
“Lielzariņi”, “Mazzariņi” un “Zariņu” krogs, līdzās<br />
“Latviešu” saimniecībai, var uzskatīt par vienu no<br />
turīgākajām saimniecībām apkaimē, patr ko liecina vēl<br />
līdz mūsdienām saglabājusies lepnā saimnieku māja un<br />
saimniecības ēku drupas. Mūsdienās ir saglabākjusies<br />
tikai “Lielzariņu” saimniecības daļa, par kuru varam atrast<br />
sekojošas vēsturiskas ziņas. 1764. gada vaku grāmata ar<br />
salīdzinājumu pret 1728. gadu ir norādīts, ka “Zariņu”<br />
mājās saimnieko Dēliņš Jānis ar 1 arklu zemes (1728. gadā<br />
- tas pats). Savukārt līdzās esošo “Vēja” māju Dēliņš Ansis<br />
apsaimnieko ¼ arklu zemes (1728. gadā - tas pats), bet<br />
“Latviešu” Ansis ½ arkls zemes, ar papildus norādi – 1728.<br />
gadā muižas audējs, nodevas maksā tās pašas, bet klaušās<br />
nesūta. “Vilkavēju” Kristaps apsaimnieko ½ arklu zemes,<br />
ar norādi, ka 1728. Gadā “v.p.”. savukārt par krogiem<br />
ir atrodama norāde, ka Latvietis vai vēja krodzinieks<br />
Kristaps (domājams – “Vēja” krogā”, bet Baznīcas krogā<br />
ķesteris Ansis kroģē par deputatu.<br />
1728. gada Bērzmuižas iedzīvotāju sarakstā norādīti<br />
“Vēja” Dēliņu Jānis ar sievu, dēliem Kasparu (12 gadi),<br />
Indriķi (3 gadi), meitu Annu (5 gadi). Tāpat šajās mājās<br />
norādīti kalps Ģērts ar sievu un piedzīvotājs Ansis ar<br />
sievu. Savukārt 1739. gadā tolaik Udzes pagasta teritorijā<br />
esošajā Bērzes krogā dzīvoja saimnieks Ģērts ar sievu, dēls<br />
Jānis (11 gadi), meitas Līze (16 gadi), Anna (6 gadi), puisis<br />
(8 gadi), meitas Trīna (12 gadi), Dārta (8 gadi). Saimn<br />
[-ieka?]. pabērni.<br />
VI paaudzes vecākajam dēlam Dēliņu Jānim (*1719.<br />
Zariņi †pēc 1775.) ir bijis vismaz viens dēls (par citiem<br />
pēcnācējiem nav atrasti pierādījumi) (VII paaudze):<br />
1723. gadā sarakstā ir norādīts arī, kā arī “Vilka vēju”<br />
• Dēliņu Ansis, vēlāk Ansis Millers (*1744. “Zariņi”<br />
Miķelis (saimniecība ir divu pusarklu lielumā), “Latviešu”<br />
528 529<br />
mājas, kurās saimnieko Jānis (saimniecība ir ¼ arkla).<br />
Turpat saraksta sadaļā “pirtnieki” ir norādīts “Latvietis vai<br />
Vēja krodzinieks” kā arī “Vilku” Juris.<br />
1785. gads nāk ar vispārēju nodevu samazināšanu, kas<br />
tomēr neķer visus. Riežas tagad ir sešas, piecas pūravietas.<br />
Sešas pūravietas jāapstrādā pusarkliniekiem: abiem<br />
Zariņiem un Vilka Vējam.<br />
1795. gada Bērzmuižas māju saraksts (pēc zemju pārdales)<br />
liecina, ka Dēliņu Kaspars (*1776.) un Dēliņu Ansis<br />
(*1744.) kopā saimnieko “Zariņos”, abiem ir viens arkls<br />
zemes. Tāpat šajā sarakstā ir minets arī “Vēja” Dēliņu<br />
Jēkabs (*1764.) ar ¼ arkla un atsevišķi pieminēti baznīcas<br />
un “Zariņu” krogi. Šajā laikā baznīcas krogs, pie kura<br />
ir vienu pūravietu liels dārzs, maksā 120 rubļu rentes<br />
maksu un Zariņu krogs, pie kura ir dārzs un katrā laukā<br />
1½ pūravietas zemes, maksā 50 rubļus. “Dēliņu” Kaspars<br />
pēc uzvārdu piešķiršanas ir ķestera Jēkaba Millera brālis<br />
Kaspars Millers, bet Dēliņu Ansis – “Mazzariņu” māju<br />
saimnieks Ansis Millers.<br />
1836. gadā Bērzmuižā ir tikai koka ēkas. Istaba parasti ir<br />
12 asis gara un 4 asis plata, bet “Maz Zariņos” un “Līčos”<br />
tā ir 13 asis, bet “Liel Zariņos” – 16 asis garas. Ja parasti<br />
istabu augstums ir 6 pēdas, tad “Lielzariņos” augstums ir 9<br />
pēdas. Rijas parasti ir 15-18 asis garumā un 4 asis platumā<br />
un tikai “Liel Zariņam” ir 20 asu gara rija. Šajā saimniecībā<br />
atšķirībā no citām mājām bija arī savs vāgūzis.<br />
Pēc 1855. gada kadastra sekojošu māju ienākumi pārsniedz<br />
10350 mārciņas vai 90 pūrus rudzu: “Lielie Zariņi” ar 7050<br />
mārciņām, obroks 139 rubļi 7 kapeikas, “Mazie Zariņi” ar<br />
3843 mārciņām, obroks 108 rubļi 7 kapeikas.<br />
Kā liecina laikabiedru atmiņas un literatūrā publicētā<br />
informācija, laba daļa Bērzmuižas un Sīpeles veco<br />
saimnieku tikusi pie turības ar labības tirdzniecību.<br />
Bērzmuižniekiem no lielajiem “andelmaņiem” ir vēl<br />
palicis piemiņā Lielais Zariņš, un šī labības tirgošanās<br />
Bērzmuižas un Sīpeles saimniekos vēl pastiprinājās, kad<br />
1864. gadā uzcēla Bērzmuižas dzirnavas. Daudzi ar to tika<br />
pie turības, bet daudzus šī tiredzniecība iegāza tik dziļi, ka<br />
tie no saviem parādiem ilgi netika ārā.<br />
Milleru dzimtas mājas ir bijušas arī pagasta sabiedriskās<br />
dzīves norises centri. Tā piemēram 1891. gada 6. decembrī<br />
Bērzmuižnieki sarīkoja saviesīgu vakaru Bērzmuižas<br />
“Maz Zariņos”, bet 1889. gada 31. decembrī “viesīgs vakars<br />
ar deju pie labas mūzikas” tika rīkots “Līču” mājās. Turpat<br />
1892. gada 16. februārī bērzmuižas dziedātāji rīkoja<br />
Attēls 1001.<br />
“Lielzariņu” dzīvojamā māja 2017. gadā.
Change language