Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
MILLERU DZIMTA “ZARIŅOS” (“MAZZARIŅI”)<br />
MILLERI-<br />
Bērzmuižas “Mazzariņu” saimniecība līdz mūsdienām<br />
praktiski nav saglabājusies – no tās ir palikusi vien<br />
koku aleja, kas no ceļa veda uz pagalmu, kā arī 1863. gadā<br />
celtā un vēlākos gados vairākkārt pārbūvētā saimniecības<br />
ēka (domājams – kūts). “Mazzariņu” saimniecība<br />
atradās aptuveni 50 metru attālumā no “Lielzariņu”<br />
saimniecības, kas to ļauj pilnībā uzskatīt par vienas<br />
ģimenes saimniecību, kas paplašinājusies, visticamāk,<br />
brālim uzbūvējot savu māju. “Mazzariņu” dzīvojamā<br />
ēka, koka celtnes ap to un “Lielzariņu” staļļa koka detaļas<br />
padomju laikos tika izmantotas kā malka “Lielzariņu”<br />
mājas iedzīvotāju vajadzībām – līdz 20.gs 80. gadiem te<br />
dzīvoja no Baltkrievijas un Krievijas iebraukušas ģimenes,<br />
bet tagadējie mājas saimnieki – Anitas Pūpolas ģimene šo<br />
saimniecību, jau tukšu un brūkošu, saņēma 1989. gadā<br />
un saimnieko tajā līdz mūsdienām, apstrādājot ne tikai<br />
kādreizējās abu “Zariņu”, bet arī citu apkārtējoi māju<br />
zemes.<br />
“Mazzariņu” māju ģeneoloģiju visnotaļ precīzi uzrāda<br />
“Dvēseļu revīzijas”, kurās 1857. gadā šo māju saistībā<br />
pirmo reizi tiek uzrādīts uzvārds “Millers”, taču no<br />
“Dvēseļu revīziju” ierakstiem ir restaurējama vēl aptuveni<br />
gadsimtu senāka šo māju un tās iedzīvotāju vēsture.<br />
Kā jau norādīts iepriekš, 1811. gada “Dvēseļu revīzijā”<br />
Anša Millera dēli tiek sadalīti divās “Zariņu” saimniecībās.<br />
Pie vēlākajiem “Mazzariņiem” tiek pieskaitīts pats Dēliņu<br />
Ansis (vēlākais Ansis Millers) un trīs viņa dēli – Evarts,<br />
Kristaps un Jānis.<br />
Ir zināms, ka šīs, VIII paaudzes pārstāvis Kristaps Millers<br />
bija precējies ar Grietu (*1780.) un šajā laulībā piedzima<br />
(IX paaudze):<br />
• Anna Millere (*1804.).<br />
• Ģirts Millers (*1806.) 1826. gadā norādīts kā<br />
pārgājējs par puisi uz “Ģeķīšu” (Nr. 32) mājām<br />
(iespējams, vēlakais Zariņu kroga saimnieks Ģirts<br />
Neilands).<br />
• Jēkabs Millers (*1810.), 1826. gadā dzīvoja<br />
“Mazzariņu” mājās.<br />
Citu ziņu par Kristapa un Grietas pēcnācējiem nav.<br />
Savukārt “Mazzariņu” Evarts Millers tiek uzskatīts<br />
par astoto Bērzmuižas brīvo saimnieku – brīvību no<br />
dzimtbūšanas viņš ieguva 1824. gadā un viņš bija precējies<br />
ar Annu (*1780. Bērzmuiža, †5.11.1856. Bērzmuižas<br />
“Mazzariņi”). Par Annas dzimšanas gadu, salīdzinot<br />
“Dvēseļu revīzijas” (1785.) un baznīcas grāmatā norādīto<br />
vecumu nāves brīdī (76 gadi) ir uzskatāms 1780. gads.<br />
Saskaņā ar “Dvēseļu revīzijās” esošo informāciju, šajā<br />
ģimenē piedzima (IX paaudze):<br />
• Jānis Millers (*1805. †1860.), pusmūžā zaudējis<br />
redzi.<br />
• Anna Millere (*1807. †).<br />
• Grieta Millere (*1809. †) bijusi akla.<br />
• Lavīze Millere (*1811. †).<br />
• Kārlis Millers (*1815. †).<br />
• Kristofs Ludvigs Millers (*1817. Bērzes “Zariņi”<br />
†22.8.1843. Jelgava) norādīts brāļa dēla kristību<br />
ierakstā, kā arī pieminēts miršanas ierakstā. Miris<br />
26 gadu vecumā, neprecējies, apglabāts Baložu<br />
kapos pie Jelgavas.<br />
Plašākas ziņas no šīs paaudzes pārstāvjiem pagaidām ir<br />
tikai par Jāni Milleru, kura vārdam 1857. gada “Dvēseļu<br />
revīzijā” pirmo reizi šo māju kontekstā ir uzvārds “Millers”.<br />
Ir zināms, ka spēka gados viņš zaudēja redzi, kļudams<br />
pavisam akls un tādejādi visa saimniecības vadība gūlās<br />
uz viņa sievas un vecākā dēla pleciem. Lai arī ziņas par<br />
IX paaudzes pārstāvja Jāņa Millera (*1805. †1860.) kāzām<br />
Dobeles baznīcas grāmatā nav izdevies atrast, domājams,<br />
Attēli 1001.<br />
“Mazzariņu” saimniecības ēka, tās pamatos iemūrētais gadskaitlis un kādreizējais piebraucamais ceļš pie ēkām 2017.<br />
gadā.<br />
ap 1833. gadu viņš apprecējās precējies ar Gotlībi (*1816.<br />
Pienavā †13.11.1881. Bērzmuižā). Golībes Milleres<br />
miršanas reģistrā ir norādīts, ka viņa ir mirusi 65 un 2/3<br />
gadu vecumā, tātad par viņas dzimšanas gadu var uzskatīt<br />
1816. gadu. Šajā ģimenē piedzima (X paaudze):<br />
• Anete Millere (*2.1835. Bērzmuiža †13.4.1836.<br />
Bērzmuiža), mirusi kā zīdainis 1 gada un 1 mēneša<br />
vecumā, kristību ieraksts nav atrasts.<br />
• Jānis [Johans] Millers (*24.1.1837. Bērzmuiža<br />
†<strong>30</strong>.9.1897. Bērzmuiža), krustvecāki rakstvedis<br />
Millers, “Zariņu” krodzinieks Kārlis Neilands,<br />
“Zariņu” Grieta Millere.<br />
• Kristofs Ludvigs Millers (*16.3.1840. Bērzmuižas<br />
“Zariņi”, †19.8.1840. Bērzmuiža), krustvecāki<br />
saimnieka brālis Kristofs Ludvigs Millers, pagasta<br />
rakstvedis H.Millers, kalpa sieva Anna Muntiņ.<br />
• Kārlis Ludvigs Millers (*15.12.1844. Bērzmuiža<br />
†10.12.1911. Cēsis), krustvecāki “Lielzariņu”<br />
saimnieks Ludvigs Ēvalds, “Rente” saimniece Līze,<br />
kalps Ansis Ozoliņš.<br />
K.Millers savās atmiņās par bērnību norāda uz<br />
daudzskaitīgu bērnu pulku “Zariņu” mājās, ar to domājot<br />
citus “Lielzariņu” saimes bērnus. Jāpiezīmē, ka neskatoties<br />
uz formālo sadalīšanos, abas “Zariņu” mājas ilgstoši<br />
turpināja izmantot identisku nosaukumu - 1836. gada<br />
kristību ierakstā Jānim Milleram kā dzimšanas vieta ir<br />
norādīta “Zariņu” mājas Bērzmuižā.<br />
Ieskatu “Mazzariņu” sadzīvē sniedz K.Millera publicētās<br />
atmiņas. No tām uzzinām, ka ap 1849.-1850. gadu ģimenē<br />
bija spilgts notikums – zemes mērniecības un ierādīšanas<br />
laikā “Mazzariņu” saimnieci – tolaik staltu un brangu<br />
sievu esot gribējuši precēt trīs dažādi precinieki – zemes<br />
mērnieks L., kroņa Bērzmuižas arendators Kl. un resnais<br />
kaimiņš E. Šo skatu spilgti atceras tolaik 5-6 gadus vecais<br />
zēns, taču trūkst sīkāku paskaidrojumu, kādēļ šāda aina<br />
varēja notikt, ja Gotlībe tobrīd bija precēta. Tieši šajā<br />
reizē nabadzīgo “Mazzariņu” zemes esot ierādītas līdzās<br />
bagātajam “Lielzariņu” māju zemes īpašumam. Netālu no<br />
šīm mājām esot arī bijis Zariņu krogs, kas, spriežot pēc<br />
Millera atmiņām, zemes ierādīšanas laikā tika atdots jau<br />
iepriekš minētajam “E”. Līdzās tam bija arī smēde, kurai<br />
garām vedis ceļš uz “Mazzariņu” mājām. Tieši šo smēdi<br />
Kārlis Ludvigs Millers sauca par savu pirmo skolu – viņš<br />
bieži gājis pie tās kalēja Šmita runāties par dzīvi. Un ne<br />
velti, jo sākotnēji vecāki cerēja, ka viņu jaunākais dēls<br />
apgūs kalēja arodu.<br />
Par X paaudzes vecāko dēlu Jāni [Johanu] Milleru<br />
(*24.1.1836. Bērzmuiža †<strong>30</strong>.9.1897. Bērzmuiža) ir zināms,<br />
ka viņš mira 61 gada vecumā no krūšu slimības (astmas),<br />
pēc ilgas ciešanas, viegli iemigdams mūža miegā septembra<br />
mēneša pēdējās dienas vakarā pl. 23.00. Atvadu vārdos<br />
savam brālim Kārlis Ludvigs Millers raksta: “Tu biji stingrs<br />
pret sevi pašu, taisns pret katru citu un darbs tevim piederēja<br />
pie dienišķās maizes. Tādēļ arī tie 6 pie Bērzmuižas kroņa<br />
tiesas piederošie pagasti tevi ievēlēja par pagasta tiesas<br />
priekšsēdētāju un vēlēja pa 4 lāgam no jauna, kamēr tu tikai<br />
caur ārsta apliecību, ka veselība tev neatļauj tavu vēlētāju<br />
prātu ilgāk pildīt, no šā sava amata tiki atvaļināts – nevīstošā<br />
piemiņā palikdams līdz sava mūža galam pie ikviena,<br />
kam ar tevim toreiz kāda darīšana bijusi. (..) Pilngadību<br />
sasniedzis tu tu ar nenogurstošu vīra stingrību karoji pret<br />
tām netaisnībām, kas bija nodarītas mūsu labajai mātei,<br />
kad tā vēl bija bez nekāda aizsargātāja. (..) Neviens nav<br />
redzējis tevi krogu vietās dārgo laiku tērējam, bet Jelgavas<br />
Latviešu biedrības izrīkojumos u.c. tu gan biji bieži vien<br />
redzams un tu biji viens no tiem, kurš visus 4 savas tautas<br />
vispārīgos dziedāšanas svētkus Rīgā un Jelgavā svinēji līdzi.<br />
Pašu biedrība “Druva” tu vienmēr brīvs līdzdarbinieks biji<br />
un kroņa Bērzmuižas dziedātāji ir dažu reizi rīkojušies<br />
tavu dzimtsmāju “Mazzariņu” plašajās telpās.” Pēc tēva<br />
nāves Jānis Millers palika “Mazzariņos” un palīdzēja<br />
savai mātei saimniecības darbos, vēlāk kļūstot par māju<br />
saimnieku. Laikā no 1891. līdz 1893. gadam viņš strādāja<br />
par “Bērzmuižas-Sīpeles savstarpējās ugunsapdrošināšanas<br />
biedrības” priekšsēdētāja biedru, bet laikā no 1890. līdz<br />
1892. gadam – par biedrības piesēdētāju.<br />
Ir zināms, ka Jānis Millers bija precējies ar Jūli (*Džūkste<br />
†pēc 1908.), kura nodzīvoja 95 gadus. Abu laulībā<br />
piedzima (XI paaudze):<br />
• Milda Gotlība Millere (Grundmanis)<br />
(*14.10.1875. Bērzmuižas “Mazzariņi”), krustvecāki<br />
Marija Friderike Valtere, Anna Šteinberga,<br />
filoloģijas kandidārs Ludvigs Millers [domāts Jāņa<br />
Millera brālis].<br />
• Jūlija Klāra Millere (*2.8.1882. Bērzmuižas<br />
“Zariņi”), krustvecāki Anna Šteinberga,<br />
[nesalasāms].<br />
• Dvīņumāsa (*2.8.1882. Bērzmuiža †2.8.1882.<br />
Bērzmuiža), mirusi dzemdībās.<br />
• Laura Emīlija Millere (Birzniece) (*19.10.1887.<br />
Bērzmuižas “Zariņi”), krustvecāki tautskolotāja<br />
sieva Klāra Millere, saimnieks Kristaps Rutenbergs,<br />
Jūle Ulp.<br />
XI paaudzes pārstāve Milda Gotlība Millere<br />
(Grundmanis) (*14.10.1875. Bērzmuižas “Mazzariņi”)<br />
bija precējusies ar 87 gadus nodzīvojušā Jāņa Grundmaņa<br />
un 89 gadus nodzīvojušās Lizetes dēlu, saimnieku<br />
Attēli 1001.<br />
“Mazzariņu” saimniecības ēka 1988. un 2017. gadā.<br />
534 535
Change language