Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
DUNIKAS DOBEĻI<br />
DOBELIS-STRUNGE-PALAPS<br />
Dunikas Dobeļi “Strungu” mājās (represētie, lieta<br />
Nr.10051 (16575))<br />
“Strungu” mājas atradās pie pašas Lietuvas robežas. 1939.<br />
gadā “Strungu” saimniecība bija 40ha liela, tajā bija 4<br />
zirgi, 11 govis, 11 cūkas, kā arī tika nodarbināti divi pilna<br />
laika un divi sezonas strādnieki. Senākās ar šīs mājas<br />
iedzīvotājiem saistītās ziņas ir par faktu, 1889. gada 16.<br />
aprīlī Bārtas draudzē salaulājās Nīcas saimnieka Jāņa<br />
Strunges dēls Miķelis Strunge (*1.1864.), kurš laulību<br />
brīdī bija 25 gadus un 3 mēnešu vecs un Anna Dobele<br />
(Strunge) (*3.1865. †1948.), kura laulību brīdī bija 24<br />
gadus un 1 mēnesi veca “Šlagat” māju saimnieka Jēkaba<br />
Dobeļa meita. Šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />
• Katrīna Strunga (Dobele) (*1890. [citviet – 1887.<br />
vai 1896.] Sedviņu ciems. “Strungu” mājas, Dunika).<br />
• Made Strunga (Mākulis)<br />
• Maiga Strunga (Maše vai Matīsa)<br />
Viena no māsām [domājams, Maiga] apprecējās ar Jāni<br />
Maši [vai Matīsu] un dzīvoja “Mašes” [Matīšu?] mājā<br />
Dunikas ciemā. Abiem bija meita (paaudze):<br />
• Katrīna (Grudule), pēc II Pasaules kara strādāja<br />
Priekules rajona Dunikas ciema kolhozā “Cerība”.<br />
Savukārt Katrīna Strunga (Dobele) (*1890. [citviet –<br />
1887. vai 1896.] Sedviņu ciems. “Strungu” mājas, Dunika)<br />
1909. gadā ieguva 3 klašu izglītību un apprecējās ar Miķeli<br />
Dobeli († ap 1918.), kurš bija galdnieks, un agri mira<br />
meža darbos Bermontiādes laikā. Abu laulībā piedzima<br />
(paaudze):<br />
• Eduards Dobelis (*11.4.1915. Dunika “Strungu”<br />
mājas †19.4.1977. Vaverlija, Aiova, ASV).<br />
paaudzes pārstāvis Eduards Dobelis (*11.4.1915. Dunika<br />
Attēli 396.<br />
Katrīna Dobele (dz. Strunge).<br />
“Strungu” mājas †19.4.1977. Vaverlija, Aiova, ASV)<br />
Latvijā bija aizsargs un lauksaimnieks, bet trimdā kļuva<br />
par grāmatizdevēju. Pats knapi paglābies no 1941. gada<br />
deportācijām, bet 1949. gada represēto lietā Nr.10051<br />
(16575) ir norādīts, ka Katrīnas un Miķeļa Dobeļu dēls<br />
Eduards Dobelis dienēja vācu armijā un ir pazudis bez<br />
vēsts. Šī norāde liecina par to, ka Eduards Dobelis devās<br />
bēgļu gaitās vai arī līdz ar armiju bija nokļuvis Vācijā,<br />
no kurienes 1949. gadā ieradās ASV Vaverlī pilsētā, kur<br />
vairākus gadus strādāja par apkalpotāju, saņemot 125<br />
dolārus lielu mēnešalgu. Deviņus gadus bijis Luterāņu<br />
savstarpējās dzīvības apdrošināšanas biedrības aģents un<br />
Sv.Paula luterāņu draudzes baznīcas padomes loceklis.<br />
1951. gadā nodibināja apgādu “Latvju Grāmata”, kas<br />
sākumā laida klajā lielu skaitu vērtīgu izdevumu un<br />
klasiķu kopotus rakstus. Pirmā grāmata, ko izdeva<br />
jaundibinātā izdevniecība, bija Jāņa Klīdzēja darbs “Grēks<br />
uz pusēm”, kas tika iespiesta Lībekā, jo pašam savas<br />
spiestuves Dobelim vēl nebija. Vēlākos gados Dobelis sāka<br />
laist klajā pārstrādātus padomju izdevumus, kā arī dzīvu<br />
un jau mirušu latviešu rakstnieku darbus bez autoru<br />
atļaujas (un bieži tos sabojājot ar saviem iespraudumiem).<br />
Sakarā ar šīm izdarībām latviešu grāmatniecībā Dobelis<br />
zaudēja uzticību un prestižu un savu agrāk iegūto labo<br />
slavu. Tomēr domājams, ka šo slavu vairāk ietekmēja<br />
viņa publiskā saķeršanās ar avīzes “Laiks” izdevēju<br />
Helmāru Rudzīti, par ko Dobelis bija spiests publicēt<br />
publisku atvainošanos un atsaukumu. Rudzītis brīvvalsts<br />
laikos bija žurnāla “Aizkulises” izdevējs. Jāpiezīmē, ka<br />
Čikāgas latviešu prese 1963. gadā rakstīja: “(..) Agrāko<br />
gadu tradīcijai sekojot, Preses pīles žūrijas komisija<br />
turpinājusi piešķirt apbalvojumus par izciliem veikumiem<br />
preses u.c. rakstos arī 1962. gadā. Žurnālistikā balva<br />
piešķirta literātam, romānistam un izdevējam Eduaradm<br />
Dobelim par viņa slavenajām skrejlapām, kas pag. gadā<br />
izpelnījās ievērību arī tiesā un prāvā ar izdevēju H.Rudzīti<br />
iemūžinātas 450 lappušu garā protokolā. Tas ir sava veida<br />
rekords mūsdienu preses vēsturē. Tāpat ņemti vērā Dobeļa<br />
nopelni izdodamo T.Zeltiņa un Sandras Lazdiņas romānu<br />
papildināšanā un pārveidošanā. (..)”<br />
Jau no pirmajām dienām Amerikā sācis domāt par<br />
latviešu grāmatu izdošanu. „Grāmatas vajadzēja man<br />
pašam, un es zināju, ka tās tāpat vajadzīgas arī citiem.<br />
Paredzēju, ka latviešu grāmatas vēl ilgi būs vajadzīgas,”<br />
teica Dobelis. Nodibinājis apgādu „Latvju Grāmata”, viņš<br />
izdod Antona Rupaiņa vēsturisko triloģiju Māra Mostas,<br />
kuras 3 sējumos attēloti Latgales dzimtniecības laiki ar<br />
tautas brīvības cīnītāju Pēteri Miglinieku priekšgalā.<br />
960 961<br />
Lielu risku Dobelis uzņēmies, izdodot Rūdolfa Blaumaņa<br />
kopotos rakstus 12 sējumos. Pats viņš atceras tos<br />
Ziemsvētkus, kad par šiem kopotiem rakstiem saņēmis<br />
rēķinu $12,000.− apmērā, ko nedrīkstējis teikt savai<br />
sievai vairākus gadus... Sengrieķis P. Siruss ir teicis, ka<br />
cilvēka raksturs nosaka viņa likteni. Katrs ir savas laimes<br />
kalējs! Pat visgudrākie cilvēki dažreiz rīkojas vāji, un<br />
visvājākie cilvēki dažreiz rīkojas gudri. Šos vārdus pilnā<br />
mērā varētu attiecināt uz šo sīksto un neatlaidīgo vīru,
Change language