Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ir jāuzskata Snēpeles muižas apkaime, no kuras šī dzimta<br />
pakāpeniski izpletās – galvenokārt Kuldīgas, Skrundas,<br />
Vārmes un Aizputes virzienā, tādejādi veidojot nosacītu<br />
ģeogrāfisko trīsstūri, kas ir šī uzvārda izplatības centra<br />
areāls. Snēpele – senāk saukta Pajulden – kā senās kuršu<br />
ķēniņvalsts Bandavas sastāvdaļa pirmoreiz minēta 1253.<br />
gada zemes dalīšanas līgumā, pēc tam to ieguvis Livonijas<br />
ordenis. 1428. gadā Pajuldi lēnī no vācu ordeņa Kuldīgas<br />
komturejas saņēmis kāds Louwe Snepel un ierīkojis šeit<br />
savu muižu – Schnepeln. No tās tad arī pagasta tagadējais<br />
– Snēpeles nosaukums. Šī dzimtas atzara pētījuma gaitā<br />
visbiežāk ir sastopami vietvārdi:<br />
• Klein Sahlingen, kas mūsdienās ir neliels ciems<br />
Mazsalijas, kas izveidojies ap kādreizējo muižu un<br />
dzirnavām, kas 1847. gadā celtas pēc barona fon<br />
Hāna (von Hahn) rīkojuma.<br />
• Princenhof – Sprinči, Prinču muiža.<br />
• Alt Goldingen – Veckuldīgas muiža.<br />
Vairums Kulbaru dzimtas senāko paaudžu pārstāvji bija<br />
mežsargi, bet otra daļa – zemnieki (vairums – kalpi), starp<br />
kuriem parādās norādes arī par dažiem saimniekiem un<br />
t.s. “būdiniekiem”. Nav izslēgts, ka dzimtai varēja būt<br />
lībiešu saknes, jo Kuldīgas senā nosaukuma “Goldingen”<br />
radniecīgais vārds – “Kuld” lībiešu valodā nozīmē “zelts”.<br />
Senākās ziņas par šo dzimtu ir meklējamas Snēpeles<br />
draudzes baznīcā, kuras ieraksti bieži vien tika dublēti<br />
Kuldīgas latviešu draudzes baznīcā. Par Milleru dzimtas<br />
virziena tiešajiem senčiem šobrīd ir atrastas sekojošas<br />
ziņas.<br />
No 1936. gadā publicēta sludinājuma varam gūt<br />
priekšstatu par to, ka Kulbaru dzimtas senākie pārstāvji<br />
ir izdevuši obligācijas. “(..) Jelgavas apgabaltiesa,<br />
pamatodamās uz savu 1936. gada 24. septembra<br />
nolēmumu, uzaicina tās personas, kuru rokās atrodas šādi<br />
Jelgavas-Bauskas zemesgrāmatu nodaļā Mildai Zvirbulis<br />
(dzim. Bonikāts) piederošas nekustamas mantas Jelgaas<br />
pilsētas 2. Hip. Iec. Zemesgrāmatu reģistra 255. Folijā<br />
ierakstīti prasījuma dokumenti:<br />
1) obligācija par 66 2/3 Krievijas cara rubļiem, ko izdevuši<br />
1815. gada 12. jūnijā Jēkabs Kulbaršs un Anna Margareta<br />
Kulbaršs (dzim. Kalning) uz Annas Sofijas Dorotejas<br />
Kalnings vārdu un koroborēta 1834. gada 8. martā ar 25<br />
num., un<br />
2) obligācija par 150 Krievijas cara rubļiem, ko izdevuši<br />
1842. gada 25. jūlijā Jēkabs Kulbaršs un Anna Marija<br />
Kulbarš (dz. Karnovskij) un Annas Elizabetes Kulbaršs<br />
vārdu un kolaborēta 1842. gada 10. septembrī ar<br />
118. numuru, ierasties šai tiesā 1 mēneša laikā pēc šī<br />
sludinājuma ievietošanas “Valdības vēstnesī” un iesniegt<br />
minētos aktus. Ja noteiktā laikā aktus neiesniegs, tiesa atzīs<br />
parādus par samaksātiem un lūdzējai Mildai Zvirbulis<br />
atvēlēs prasīt hipotēku dzēšanu zemesgrāmatās. Jelgavā,<br />
1936. gada <strong>30</strong>. septembrī. (..)” Par kuru Jēkabu Kulbaru<br />
te ir runa, pagaidām nav izdevies nosaidrot.<br />
No Snēpeles baznīcas mirušo reģistra ir iespējams<br />
identificēt divas Kulbaru dzimtā ieprecējušās personas,<br />
kuras atbilst VI paaudzei - Katrīna Kulbers (*1756.<br />
Kl.Sahlingen †3.4.1846.), mirusi 90 gadu vecumā kā<br />
atraitne un Lotte Kulbarš (*1758. Gros Sahlingen<br />
†5.12.1848.), mirusi kā atraitne 90 gadu vecumā, Ģirta<br />
meita [jeb Ģirta atraitne]. Ņemot vērā, ka nav saglabājušās<br />
ziņas par Bērtuļa Kulbara vecākiem, pieņēmuma formā<br />
var uzskatīt, ka, visticamāk, Katrīna Kulbers ir Bērtuļa<br />
Kulbara māte, bet Lotte – Bērtuļa tēva brāļa sieva.<br />
Nākamās dokumentos fiksētās ziņas par Kulbaru-Milleru<br />
dzimtas atzara pārstāvjiem ir atrodamas par “Lulles”<br />
saimē dzīvojošajiem VII paaudzes pārstāvjiem Bērtuli<br />
Kulbaru (*ap 1770.) un Margrieti (*ap 1773. †pēc 1813.),<br />
kuriem baznīcas grāmatā vēl nav norādīti uzvārdi, taču<br />
viņi identificējami kā dzimtas senči, balstoties uz bērniem<br />
piešķirto uzvārdu pētījumu. Šajā ģimenē piedzima (VIII<br />
paaudze):<br />
• Jānis Kulbars (*4.9.1791. “Lulle” saimē).<br />
• Pēteris Kulbars (*4.1.1794. “Lulle” saimē<br />
†26.2.1848.).<br />
• Līze Kulbars (*16.12.1796. “Lulles” saimē).<br />
• Krišs Kulbars (*9.5.1799. Kunden, “Lulle” saimē<br />
†pēc 1847.), dzimtas turpinātājs Kulbaru-Milleru<br />
dzimtas atzara virzienā.<br />
• Ilze Kulbars (*10.4.1800. “Lulle” saimē).<br />
• Indriķis Kulbars (*31.3.1804. “Lulle” saimē) ir<br />
pirmais, pie kura dzimšanas ieraksta ir norādīts<br />
mātes Margrietas vārds, tādēļ var uzskatīt, ka arī<br />
iepriekš dzimušajiem Bērtuļa bērniem māte ir<br />
Margriete.<br />
• Anne Kulbars (*16.7.1807. “Mežindrik” saimē).<br />
• Madde Kulbars (*28.1.1808. “Šķepel” saimē).<br />
• Ieva Kulbars (*18.7.1813. Lulle saimē) kā māte<br />
ir norādīta Grieta [iespējams, saīsinājums no<br />
Margrieta].<br />
• Ģirts Kulbars (*<strong>30</strong>.8.1816. “Laucenieku” mājas).<br />
Dzimšanas ierakstā mātes vārds ir norādīts Marija,<br />
taču to var uzskatīt par vārda “Margriete” versiju.<br />
Ņemot vērā, ka līdz 1834. gadam kristīto bērnu vecāku<br />
vārdiem nav norādīti uzvārdi, bet tikai dzimšanas mājas<br />
un vecāku vārdi, pie Kulbaru dzimtai piederīgiem tiek<br />
uzskatīti Bērtuļa bērni, kas dzimuši “Lulles” mājās. Nav<br />
izslēgts, ka šajā ģimenē bija arī pirms 1790. gada dzimuši<br />
bērni, kā arī nevar izslēgt varbūtību, ka pēc 1813. gada<br />
Bērtulis ir apprecējies otrreiz. Pagaidām plašākas ziņas ir<br />
atrastas par trīs VIII paaudzes pārstāvjiem – Jāni Kulbaru,<br />
Pēteri Kulbaru un Krišu Kulbaru. Katram no viņiem<br />
ir veltīts atsevišķs atzars, savukārt saskaņā ar baznīcas<br />
grāmatā atrodamajām norādēm, VIII paaudzes jaunākais<br />
pārstāvis Ģirts Kulbars (*<strong>30</strong>.8.1816. “Laucenieku” mājas)<br />
bija akls un dzīves laikā bija precējies ar Dārti. Abu<br />
laulībā piedzima dēls (IX paaudze):<br />
• Krišs Kulberg (*26.2.1836. “Pavār” mājās) aklā<br />
Ģirta Kulbara un Dārtes dēls, krustvecāki mežsargs<br />
Krišs Kulbars no Klein Salingen, viņa sieva Līze.<br />
Kristību ierakstā krustvecāki norādīti kā “Kulberg”<br />
Snēpeles baznīcā 1854. gada 13. maijā tika iesvētīts Ģirta<br />
dēls Kristaps Kulbers, kuram norādīts dzimšanas gads<br />
1839., taču ņemot vērā šajā baznīcas grāmatā ierasto<br />
atšķirību dzimšanas un iesvētību reģistros, te, visticamāk,<br />
ir runa par vienu un to pašu cilvēku – Krišu. Tā kā šī ir<br />
pirmā reize, kad dokumentāli attiecībā uz vienu un to<br />
pašu cilvēku tiek lietots uzvārds “Kulbar” un “Kulberg”,<br />
ir pamats uzskatīt, ka arī turpmākajos gados norādītie<br />
“Kulbergi” ir attiecināmi uz Kulbaru dzimtu.<br />
606 607<br />
Attēls 763.<br />
Sniķeres baznīcas drupas pēc II Pasaules kara.
Change language