2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Arvīds mira no hroniskas sirds mazspējas, vispārējas
aterosklerozes, kardiosklerozes.
NENOSKAIDROTI:
•
Krišs:
• Lote Kūlbergs (*1868. †25.10.1953. Kuldīga),
mirusi 85 gadu vecumā, dzīvoja Kuldīgā,
Sarkanarmijas ielā 25 (Jelgavas ielā)
Jēkabs Kulbars:
• Līze Kulbars (*1871. †10.10.1922. Kuldīga),
neprecēta, mirusi no dizentērijas, dzīvoja Kuldīgas
pagastā
Skrunda:
Jāskatās viss līdz 1875, izskatīti laulātie no 1875
Kuldīgas latviešu draudzē 1857. gada 17. februārī ir laulāti
Krists Zeberiņš un Kate Kulbers. [*ap 1840]. Abu laulībā
piedzima (paaudze):
• Līze Zeberiņa (*21.4.1858. Alt Goldingen),
tēvs norādīts kā kalps Veckuldīgas “Birzniekos”.
Krustvecāki saimniece Līze Bērziņa, saimnieks
Ansis Bērziņš.
M irušie:
Mirusi Liene Kulbergs (*1803. †11.11.1855.) Ķeires
saimē, precēta, 52 gadus veca
Mirusi Liene Kulbars (*1788. Snēpele †17.2.1860.), 72
gadi, atraitne
Jānis Kulbers (*1787. Alt Goldingen †11.4.1847.), precēts,
miris 60 gadu vecumā
Visticamāk, šis ir tas jānis
Jānis Kulbars:
• Grieta Kulbars (*4.2.1802. Kl.Sahlingen
“Mežsarga” mājās †4.3.1858.), mirusi kā 55 gadu
veca Uppat saimes meita, neprecēta
• Jānis (*24.7.1805., “mežsarga” mājās), māte
norādīta Liebe (pirms tam – svītrots “Edde”)
• Ilze (*21.8.1806. Mežsarga) māte ir Edde
Visticamāk, tieši šīs ģimenes Grieta Vārmes baznīcā
kristīja meitu, kurai nav norādīts tēvs (paaudze):
• Šarlotte Kulbard (*8.3.1843.) māte ir norādīta
kā Rankenhofas [?] “Plūšos” strādājoša meita.
Krustvecāki “Plūšu” saimniece Līze Knaup,
“Stukku” saimnieks Cintis Grīnbergs.
20.9.1905. Alt Goldingen)
• Nedzīvs dēls (*29.9.1909. Fegen Dreimaņi
†29.9.1909.)
Visticamaāk, Kriša māsa ir Marija Kulbards (*pirms
1890.), kurai Kuldīgas baznīcā ir norādīts dēls bez tēva:
• Krišs Kulbards (*13.1.1907. Kuldīga †),
krustvecāki strādnieks Krišs Kulbards un viņa sieva
Trīne
Snēpeles baznīcā laulāti:
1875. gada 11. maijā Snēpeles baznīcā salaulājās
Indriķis Ozolnieks un Marija Dobele
Visticamāk, šis ir Friča Ozolnieka dēls (*1842. †)
1921. gadā no Maskavas ar Latvijas Sarkanā krusta gādību
ir atsūtīti sekošie bērni: (..) Kulbar Mirina 18 g (..).
(*1903.). savukārt jau 1927. gadā Rīgas prese vēstīja, ka
Minadora Kulbar un Rūdolfs Strebeiko ir salaulāti Rīgas
Dzimtsarakstu nodaļā 1927. gada 19. maijā. Ar augstu
varbūtības pakāpi var uzskatīt, ka te ir runa par vienu un
to pašu personu.
1950. gadā Latvijas PSR Ministru Padomes garāžas šoferis
Jānis Kulbars Antona dēls tiek apbalvots ar ar medaļu
“Par teicamu darbu”
****
Baltische Post, Nr.186 (13.08.1908)
Die Rückkehr in die Ostseeprovinzen ist, nach der ~Livl.
Gouv.-Ztg.«, vom Herrn Generalgouverneur folgenden
ausgewiesenen Personen gestattet worden: dem Arbeiter
des ~Prowodnik« Reinhold Alder, der Arbeiterin der Fabrik
~Textil« Elisabeth Bersin (a. Ziepelhof)- den Arbeitern der
Brauerei ~Waldschlößchen« Jahn Bersin (a. Freudenberg)
und der Dampfmühle von Fr. Stein Martin Rudse (a.
Krons-M.ißhof) und dem Peter Kulbars (a. Ollustfer).
Aizputē, Boju ielā 22 dz 7 kopš 1941. gada 9. maija dzīvoja
strādnieks Juris Kulbars (*7.9.1881. †pēc 1941.), kurš līdz
tam dzīvoja Boju ielā 36 un mājsaimniece Ortija Kulbars
(*14.12.1867. †pēc 1941.) Domājams, šis Juris Kulbars bija
krusttēvs uz Austrāliju emigrējušajam Jērkaba Kulbaram,
kurš bija dzimis ārlaulībā (Māte – Marija Kulbare).
Iespējams tie ir šie: 1902.gada 17. Novembrī Valtaiķu
draudzē kāzas svinēja Juris Kulbars un Karlīne Ortje
1930. gadā kāds Kulbars ir uzņemts Brīvprātīgo
ugunsdzēsēju biedrībā.
Jūle Kulbars 1931. Gadā dzīvo Kareivju zemē Snēpeles
pagastā
un 1922. gada 13. janvārī tika pierakstīta Rīgā, Nikolaja
ielā 57/59 dz 20. Turpat ir norādīts, ka viņa ir piederīga
Snēpeles pagastam, ir skolniece un pieder pareizticīgo
saimei. Apliecība ir izdota uz mutvārdu nopratināšanas
protokola Nr 880 pamata, jo nekādi dokumenti nav
saglabājušies. Papildus norādīts, ka viņa ir izrakstīta no
tēva nama grāmatas Rumpmuižas ielā 19 (mūsdienās –
Augusta Deglava iela).
Ašvangā:
Pēteris Kulbergs un Margrieta:
• Anna Emīlija Kulbergs (*2.7.1940. †6.7.1940.
Kuldīga), dzīvoja Alšvangas pagasta “Riekstiņu”
mājās, katoliete.
Andrejs Kulberģis (*1.6.1907. Alšvangas pagasts) bija
precējies ar Mariju Mozis (*15.4.1915. Alšvanga) un 1943.
gadā dzīvoja Liepājā, Toma ielā 47. Abu laulībā dzimuši:
• Jānis Vilnis Kulberģis (*30.4.1934. Alšvangas
pagasts).
• Rozālija Dzidra Kulberģis (*3.9.1936. Alšvangas
pagasts).
Attēli 396.
Minnas Kulbares 1922. gada personas apliecība.
Attēli 396.
Andrejs Kulberģis un Marija Kulberģis (dz. Mozis) Alšvangā.
Marija Kulbare (*1835. Alt Goldingen †16.12.1881.)
mirusi 46 gadu vecumā, neprecēta
Mirusi atraitne Līza Kulbars (*1840. Allažu “Zvejas”?
†28.1.1915. Snēpele), mirusi 75 gadu vecumā
Ernsthofas zemnieks Kristaps Kulbards un Līze:
• Anna Kulbard (*1904. Edvālen †8.1.1908.) mirusi
no apdegumiem 4 gadu vecumā
Zemnieks Krišs Kulbers (* pirms 1888.) un Trīne
• Nedzīva meita (*20.9.1905. Alt Goldingen
Maija Elza Kulbars (*31.1.1922. Raņķu pagasts), kas
dzīvoja Vārmes pagasta “Dreijās”, 1941. gada 2. novembrī
Vārmes baznīcā salaulājās ar Arvīdu Eduardu Vanagu
(*19.6.1912. Kuldīgas pagasts), kurš bija XII rajona
strādnieks- inženieris Šoseju un zemes ceļu departamentā,
kurš dzīvoja Raņķu pagasta “Vanagos”.
Minna Kulbare (*24.7.1908. dzimusi Rīgā, piederīga
Snēpeles pagasts) Friča Kulbara meita, kas būdama I
ATSAUCES:
Pasaules kara bēgle atgriezās Rīgā no Maskavas. Latvijas
1. LVA 1821. fonds, 2. apraksts, lieta Nr. 37927
iekšlietu ministrijas Karagūstekņu un bēgļu nodaļas
Apliecībā Nr. 41702 ir norādīts, ka viņa ir pareizticīgā
684 685