Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Attēls 100X. Kārlis Žanis Vesmanis ar savu pēdējo<br />
sievu Antoniju.<br />
norāda, ka neredz pamatu Marijas Vesmanes un viņas<br />
bērnu deportēšanai, kā arī norāda uz faktu, ka pats<br />
Ernests Jurševičs savos nopratināšanas protokolos esot<br />
norādījis uz citu ģimeni, jo civilsievu Mariju Vesmani<br />
par savu ģimeni viņš neesot uzskatījis.<br />
Neskatoties uz to, ka prokuratūra uzskatīja, ka Marija<br />
Vesmane, kā sarkanarmieša bērnu māte nav jādeportē,<br />
1946. gada 18. decembrī tika pieņemts VDK ministra<br />
īpašās sapulces lēmums – deportēt Mariju Vesmani uz<br />
Tomskas apgabala Kalpaševas rajonu uz pieciem gadiem,<br />
konsfiscējot viņas mantu. Pēc 10 dienām – 28. decembrī<br />
viņa tika izsūtīta un no apcietinājuma viņa tika atbrīvota<br />
1952. gada 12. aprīlī. 1992. gada 14. aprīļa reabilitācijas<br />
izziņā Nr. 3/7-1362 ir norādīts, ka Marija dzīvoja Rīgā,<br />
L.Laicena ielā 48-2 (Nometņu iela, pirms tam ģimene<br />
dzīvoja arī Zeļļu ielā), bet viņas uzvārds ir Grigorjeva,<br />
kas norāda uz viņas atkārtotu laulību ar Leonīdu<br />
Grigorjevu († pirms 2003., apglabāts Bolderājas vecajos<br />
kapos), ar kuru viņa iepazinās senioru deju kolektīvā<br />
Ziemeļblāzmas kultūras namā. Šajā izziņā norādīts, ka<br />
bija paredzēts izsūtīt arī viņas bērnus Gunāru un Dairu,<br />
taču viņi netika deportēti un palika Jelgavā – formāli<br />
– pie tēva, bet faktiski, pie savas vecmāmiņas. Marijas<br />
Vesmanes (Grigorjevas) pēdējā dzīvesvieta bija Rīga,<br />
Malienas iela 3a – sociālās aprūpes centrs “Mežciems”, uz<br />
kuru viņa pārcēlās 1995. gada augustā. Marija Vesmane<br />
ir apglabāta Sarkandaugavas kapos Rīgā.<br />
Par XIII paaudzes pārstāvja Gunāra Vesmaņa<br />
(*15.1.1932. Jelgava †24.12.1991. Rīga) ģimeni ir zināms,<br />
ka Gunārs Vesmanis strādāja par kravas autoceltņa šoferi<br />
un pēc nāves tika apglabāts Sarkandaugavas kapos.<br />
Viņa laulībā ar bērnudārza auklīti Lūciju Trepnovsku<br />
(*6.12.1938. Ludza) piedzima (XIV paaudze):<br />
• Ilona Vesmane (Ērgle) (*29.8.1958. Rīga).<br />
• Aivars Vesmanis (*15.12.1960. Rīga).<br />
XIV paaudzes pārstāve Ilona Vesmane (Ērgle)<br />
(*29.8.1958. Rīga) bija precējusies ar Robertu Ērgli<br />
(*14.3.1958. Rīga). Šajā laulībā, kas šobrīd ir šķirta,<br />
piedzima (XV paaudze):<br />
• Kārlis Ērglis (*1.7.1980. Rīga).<br />
• Kaspars Ērglis (*21.12.1983. Rīga).<br />
• Kristaps Ērglis (*4.6.1990. Rīga) ir mūziķis<br />
grupā “Triānas parks”.<br />
No šīs ģimenes XV paaudzes pārstāvjiem šobrīd precējies<br />
ir tikai Kārlis Ērglis (*1.7.1980. Rīga). Viņa laulībā ar<br />
Anitu (*6.3.1980.) ir dzimuši (XVI paaudze):<br />
• Artūrs Ērglis (*6.6.2008. Rīga).<br />
• Matīss Ērglis (*25.5.2010. Rīga).<br />
XIV paaudzes pārstāvis Aivars Vesmanis (*15.12.1960.<br />
Rīga) ir precējies divas reizes – ar Intu (*20.3.1961.<br />
†13.9.2006.) un Initu (*6.3.1965.). Pirmajā laulībā ir<br />
dzimuši (XV paaudze):<br />
• Edmunds Vesmanis (*2.10.1980. Rīga).<br />
• Elīna Vesmane (Baumane) (*20.8.1983. Rīga).<br />
Ir zināms, ka XV paaudzes pārstāve Elīna Vesmane<br />
(*20.8.1983. Rīga) salaulājās ar Jāni Baumani (*22.3.1982.<br />
Rīga) un šajā laulībā ir dzimuši (XVI paaudze):<br />
• Georgs Baumanis (*16.10.2010. Rīga).<br />
• Elza Melānija Baumane (*24.6.2017. Rīga).<br />
Attiecībā uz XIII paaudzes pārstāvi Dairu Vesmani<br />
(*17.2.1937. Jelgava) ir zināms tikai fakts, ka viņa bija<br />
precējusies ar Kārli Folkheimu (*29.11.1936. Liepāja),<br />
dzīvoja Rīgā, Matīsa ielā. Abi strādāja rūpnīcās – Kārlis<br />
strādāja Popova radiorūpnīcā, bet Daira – dažādās<br />
fabrikās. Sakarā ar dzimšanas dokumentu pazušanu<br />
kara gados, atsevišķos dokumentos Daira Vesmane savu<br />
dzimšanu norādīja gadu agrāk, nekā tas bija patiesībā.<br />
Tāpat zināms, ka Kārļa Folkheima ģimene neatbalstīja<br />
sava dēla laulības ar Dairu – visticamāk, tādēļ, ka viņa<br />
bija represētās meita. Abu laulībā piedzima meita (XIV<br />
paaudze):<br />
• Daiga Folkheima (*20.4.1960. Rīga), strādājusi<br />
par kartogrāfi-rasētāju “Rūpnīcprojektā”, bet vēlāk<br />
– bērnudārzā. Daiga nav precējusies, bērnu nav.<br />
Savukārt XI paaudzes pārstāvis Jānis Vilhelms Bāliņš<br />
(*26.4.1893. Bērzmuižas “Vidukļos” †pēc 1941.) 1914.<br />
gada 15. maijā Līvbērzes “Ķērpjos” salaulājās ar Angeliku<br />
Legzdiņu (*19.8.1890. Rumbenhof). Līgavainis laulību<br />
brīdī bija puisis Līvbērzes “Ķērpjos”, bet līgava - kalpone<br />
Līvbērzes “Sniķeru” mājās. Abu laulību ierakstā ir<br />
norādīts, ka līgavaiņa vecāki kāzu brīdī ir dzīvi, bet līgavas<br />
vecāki – miruši. 1941. gada tautas skaitīšanā ir norādīts,<br />
ka ģimene dzīvoja Bakšķu stacijas “Birstaliņu” mājās, uz<br />
kurām viņi pārcēlās 1934. gada 31. maijā. Interesanti, ka<br />
Angelikas Legzdiņas vectēvs Pēteris Bačka no Olaines bija<br />
nodzīvojis 107 gadus. Jānis Vilhelms Bāliņš un Angelika<br />
Legzdiņa kļuva par vecākiem (XII paaudze):<br />
• Alberts Bāliņš (*20.11.1917. Bērzmuižā<br />
†26.7.1989. Lincoln, Nebraska, USA), krustvecāki –<br />
Karls un Anete Vesmaņi, Lūcija Millere.<br />
• Nezināms/-a Bāliņš (*starp 1918. un 1925.)<br />
• Arvīds Bāliņš (*23.9.1926. Līvbērzes “Puisēnu”<br />
mājās), krustvecāki Kārlis Legzdiņš un Elizabete<br />
Lazdiņa [visticamāk, domāta Legzdiņa].<br />
Dzimtsarakstu departamenta reģistros XII paaudzes<br />
pārstāvis Arvīds Bāliņš (*23.9.1926. Līvbērzes “Puisēnu”<br />
mājās) ir norādīts kā trešais bērns ģimenē, taču ziņas par<br />
otro bērnu, kas vātu būt dzimis laikā starp 1918. un 1925.<br />
gadiem, šobrīd nav atrastas.<br />
XII paaudzes pārstāvis Alberts Bāliņš (*20.11.1917.<br />
Bērzmuižā, †26.7.1989. Lincoln, Nebraska, USA) bija<br />
leģionārs, dzīvoja emigrācijā ASV un bija “Daugavas<br />
Vanagu” biedrs. Līdz 1943. gada 1. jūnijam Alberts<br />
strādāja Jelgavas apriņķa policijā, laikā no 1. jūnija līdz 15.<br />
jūlijam dienēja 279. Latviešu kārtības dienesta (policijas)<br />
bataljonā, bet no 15. jūlija bija pārcelts dienestā uz 278-F<br />
kārtības dienesta (policijas) bataljonu kareivja pakāpē.<br />
Viņš bija precējies ar pulksteņmeistara Aleksandra<br />
Bergmaņa (*1915.) atraitni Ilgu Bergmani (*22.10.1925.<br />
Rīga †25.6.2008. Lincoln, Nebraska, USA), kuras vecāki<br />
bija Romāns un Malvīna Pētermaņi. Ilga Bāliņa strādāja<br />
Linkolnas telefona un telegrāfa centrālē par grāmatvedi.<br />
Ir zināms, ka Ilga un Aleksandrs Bergmaņi ASV, Bostonā<br />
ieradās 1950. gada 22. jūlijā no Bremerhāfenas ar ASV<br />
karakuģi “General M.L.Hersey”. Imigrantu sarakstā ir<br />
norādīts arī Ilgas pusbrālis Valdis Dadzītis (*23.5.1943.<br />
†19.4.2012.), kurš dzīvoja Dallasā. Sēru sludinājumā<br />
ir norādīta arī audžumeita Daina Vivita Džonsone<br />
(Johnson) (*1957.) ar ģimeni – dēlu Toniju Džonsonu<br />
(Tony Johnson). No laikabiedru atmiņām zināms, ka<br />
Alberts Bāliņš bija sabiedriski aktīvs, piedalījās “Daugavas<br />
vanagu” sabiedriskajā dzīvē. Pārvietojies klibodams, kas<br />
bija karā gūtā ievainojuma (vai amputētās kājas) dēļ.<br />
Apprecējies vēlu, savu bērnu nebija. Daina ir Ilgas meita<br />
no pirmās laulības. Bēru ceremonijā skanēja dziesmas gan<br />
angļu, gan latviešu valodās.<br />
Attiecībā uz XII paaudzes pārstāvi Raimondu Vesmani ir<br />
atrasts sludinājums, kas publicēts 1943. gada 23. februārī:<br />
“Kar.[avīram] Raimondam Vesmanim: Mīļi sveicinu<br />
Tevi, Raimīti, Tavā dzimšanas dienā. Līgava”. Līdzīgs, ar<br />
laikraksta starpniecību publicēts vēstījums bija arī 1942.<br />
gadā: “Mīļi sveicinu Ziemassvētkos un gaidu Jaungadā<br />
mājās. Tavs “Bēbis”” .<br />
586 587<br />
Šajā paaudzē neskaidrības rada dzimtas mutvārdos<br />
norādītais Emelīnas Magrietas Bāliņas it kā brālis, XI<br />
paaudzes pārstāvis Kārlis Bāliņš, kurš visticamāk, ir<br />
sajaukts ar viņas brālēnu, 1872. gadā dzimušo Frīdrihu<br />
Karlu Bāliņu (*2.2.1872. †23.10.1941.) vai kādu citu<br />
radinieku. No dzimtas mutvārdu informācijas ir secināms,<br />
ka “brālis” Kārlis Bāliņš kļuva par tēvu divām meitām (XII<br />
paaudze):<br />
• Mīce Bāliņa (* †).<br />
• Amālija Bāliņa (*†pēc 1965.).<br />
Ir zināms, ka abas māsas mūžu nodzīvoja neprecētas,<br />
pēc II Pasaules kara dzīvoja vienā dzīvoklī Rīgā, toreizējā<br />
Ļeņina (Brīvības) ielā starp Cēsu un Tallinas ielām, kur<br />
Amālija strādāja vienā no tuvumā esošajām rūpnīcām.<br />
Amālija bija sociālistisku uzskatu piekritēja, jaunībā it kā<br />
uzturējusies Ļeņingradā, kur zaudējusi meitu, kas mirusi<br />
Ļeņingradā, bet mūža nogalē viņa pārcēlās uz veco ļaužu<br />
pansionātu Juglas ezera krastā. Savukārt viņas māsa Mīce<br />
bija pretēju politisko uzskatu piekritēja, kas starp abām<br />
māsām raisīja biežas domstarpības.<br />
Milleru-Bāliņu-Piķieru dzimtas radniecība veidojas<br />
caur XI paaudzes pārstāves Jūles Emīlijas Bāliņas<br />
(Piķieres) (*24.4.1883. †20.7.1962. Jelgava) 1902. gada 15.<br />
decembrī Dobeles latviešu draudzē reģistrētajām laulībām<br />
ar Kristapu Teodoru Piķieri (*19.12.1878. †?).<br />
Senākais zināmais Piķieru dzimtas pārstāvis ir VIII<br />
paaudzes pārstāvis Kristaps Piķieris (*ap 1785.) un<br />
viņa sieva Anna, kuru ģimenē bija vismaz divi dēli (IX<br />
Attēls 100X. Marijas Vesmanes un Leonīda Grigorjeva kāzas. Stāv (no kreisās) 3. Rindā: Gunārs<br />
Vesmanis, X, X, Kārlis Folkheims, X, X. 2. rindā: Lūcija Vesmane, Aivars, Ilona, Daiga Folkheima, Daira<br />
Folkheima, X, X. Vedēji – Erna un Mārtiņš
Change language