2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

• Emma Luīze Šarlote fon Pantcere (Emma
Louise Charlotte von Pantzer, *1858. Gut Kussen
†2.11.1871. Rīga), mirusi kā 13 gadus vecs bērns no
šarlakas vai tīfa.
• Emma Šarlote Vilhelmīne fon Pantcere (fon
Šēna) (Emma Charlotte Wilhelmine von Patntzer
(von Schoen), *5.4.1859. Skrudzini, Lietuva
†26.7.1930. Liepāja), dzimtas pēcteči ir aprakstīti
Šēnu dzimtai veltītajā nodaļā.
• Aleksandrs Rūdolfs fon Pantcers (Alexander
Rudolf von Pantzer, *27.5.1862. Gut Kussen,
Cesvaine †5.1916. Moscow).
• Rūdolfs Vilhelms fon Pantcers (Rudolf Wilhelm
von Pantzer, *11.8.1867. Cēsis (Kuses muiža, pēc
vecā stila - *30.7.1867.) †10.2.1919. Rīga).
• Karls Rūdolfs fon Pantcers (Karl Rudolf von
Pantzer, *8.3.1870. Sesava †2.10.1871. Rīga), miris
kā zīdainis no šarlakas vai tuberkulozes.
• Helēna Marija fon Pantcere (Osvalda) (Helene
Marie von Pantzer (Oswald), *4.3.1876 Sesava
(Zelgauskas muižā) †24.3.1967. Bad Schwartau).
Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis Alfrēds Heinrihs
Martins Rūdolfs fon Pantcers (Alfred Heinrich Martin
Rudolf von Pantzer, *5.4.1857. Sesava †2.6.1919. Pļaviņas)
sākotnēji vēlējās veidot ierēdņa karjeru, taču liktenis
viņam vēlēja kļūt par muižnieku - 1878. gada 12. oktobrī
par 27000 sudraba rubļu viņš iegādājās Lodes muižu
Cesvaines tuvumā. Pēc dažiem gadiem viņš to pārdeva un
iegādājās Mazozolmuižu (Kl.Ohselshof), kas viņa īpašumā
bija 1910. gadā. Divus gadus viņš saimniekoja arī Lubejas
muižā (Gut Lubei) un visbeidzot iegādājās Devēnas muižu
(Gut Dewen) tagadējā Vestienas pagastā. 1919. gadā viņu
nogalināja pie Pļaviņām, Neskatoties uz Alfreda Heinriha
Martina Rūdolfa fon Pantcera nāves vietu Pļaviņās, viņš
tik apglabāts Rīgā, Lielajos kapos, Doma-Miera draudzes
kapu sektorā. Miršanas izziņā ir norādīts, ka viņš bija
precējies, un nāves faktu ir pieteicis kāds Dr.Peters
[domājams - dermotologs Aleksandrs Hermanis Ričards
fon Peters, kas bija viens no Alfrēda Heinriha fon Pantcera
znotiem]. bet 1920. gadā agrārreformas laikā muižas zemes
tika atņemtas, atstājot vien 50 ha. 1926. gadā fon Pantcera
atraitne Marija Magdalēna Ernsta šo muižu pārdeva. Ir
zināms, ka dzīves laikā Alfrēds Heinrihs Martins Rūdolfs
fon Pantcers bija precējies divas reizes. Pirmā laulība tika
noslēgta 1879. gada 7. augustā Bērzaunes mācītāja Matīsa
Augusta Andersa (Matthias August Anders, *31.1.1814.
Konigsberg †26.3.1886. Bērzaune) un Rozālijas Vilhelmīnes
Heines (Rosalie Wilhelmine Heine, *18.1.1837. Smiltene
†5.10.1901. Rīga) meitu Elīzu Katrīnu Andersu (Elise
Katharina Anders, *19.8.1857. Bērzaune †16.11.1896.
Lodes muiža). Ir zināms, ka Rozālijas Vilhelmīnes
Heines vecāki bija muižnieks Aleksandrs Teodors Heine
Attēls.
Mazozolu muiža ap 2015. gadu.
(Alexander Theodor Heine) un Luīze Emīlija fon Proisa
(Luise Emilie von Preuss), bet brālis Aleksandrs Teodors
Heine (Alexander Theodor Heine, *18.10.1843. Banus
†9.9.1897. Parnu) bija advokāts, kurš 1873. gada 10.
jūnijā salaulājās ar Alīdi Matildi Annu Kreišmani (Alide
Mathilde Anna Kreischmann, *†23.5.1922.).
Ir zināms, ka Alfrēds Heinrihs Martins Rūdolfs fon
Pantcers 1881. gadā apsaimniekoja Lodes un Zelgauskas
muižas kā kopīgu saimniecību, bet 1885. gadā viņš
Zelgauskas muižu pārdeva, izmaksājot saviem brāļiem
un māsai viņiem piekrītošo līdzīpašuma mantojuma daļu.
Alfrēda Heinriha fon Pantcera pirmajā laulībā piedzima
(XII paaudze):
• Rihards Rūdolfs Valters fon Pantcers (Richard
Rudolf Walter von Pantzer, *29.6.1880. Lodenhof,
†17.12.1937. Artymovsk, Krasnoyarsk, Russia) .
• Ērika Olga Elizabete fon Pantcere (fon Frīdriha/
fon Šēna) (Erika Olga Elisabeth von Pantzer (von
Friedrichs/von Schoen), *20.6.1882. Lode (Lodes
pagasts) †22.1.1954. Varna, Bulgaria), skat. Šēnu
dzimtai veltīto nodaļu.
• Irmgarde Helēne Auguste fon Pantcere
(Sokolova) (Irmgard Helene Auguste von Pantzer
(Sokolow), *3.11.1885. [*15.11.1885.] Lodenhof)
bija medmāsa un 1925. gadā Berlīnē apprecējās
ar civilas būvniecības inženieri Grigoru
Sokolovu (Grigori Sokolow, *), kurš bija padomju
diplomātiskās pārstāvniecības darbinieks. Pēdējas
ziņas no ģimenes pienāca no Maskavas, pēcnācēju
nebija.
• Elēna Melānija fon Pantcere (fon Petersa)
(Ellen Melanie von Pantzer (von Peters), *14.3.1890.
[*26.3.1890.] Lodenhof, Cesvaine †26.8.1947.
Hamburg)).
Savukārt XI paaudzes pārstāvja Alfrēda Heinriha fon
Pantcera otrajā laulībā ar Dāvida Vilhelma Ernsta (David
Wilhelm Ernst) un Juliānas Šarlotes Augustes Meisneres
(Juliane Charlotte Auguste Meissner) meitu Mariju
Magdalēnu Ernstu (Maria Magdalena Ernst, *22.12.1869.
Tallina †24.11.1948. Hettstedt), kas ģimenē tika saukta par
Magdu, piedzima (XII paaudze):
• Alise Jūlija fon Pantcere (Helbinga) (Alise
Julie von Pantzer (Helbing) *13.10.1898. Selgowsky
(Cesvaine) †25.7.1955. Hettstedt).
XII paaudzes pārstāvis Rihards Rūdolfs Valters fon
Pantcers (Richard Rudolf Walter von Pantzer, *29.6.1880.
Lodenhof †17.12.1937. Artymovsk, Krasnoyarsk, Russia)
līdz I Pasaules kara sākumam absolvēja militāro skolu un
bija cariskās Krievijas armijas virsnieks. Revolūcijas laikā
viņš dienēja krievu-latviešu karavīru lazaretē [iespējams,
domāta Rēzeknes slimnīca] kā galvenā ārsta adjutants
saimniecības jautājumos un te viņš iepazinās ar savu
otro sievu Mariju Misinu (Maria Misin, *1.12.1894.
Rīga †22.9.1952. Waiblingen, Stutgart), kura tolaik
strādāja Rēzeknē. Līdz 1924. gadam viņš turpināja darbu
slimnīcā kā grāmatvedis. Vēlāk viņš bija kāda kooperatīva
Slavjanskā galvenais grāmatvedis. 1937. gada 17. decembrī
viņu arastēja un pēc trīs mēnešu apcietinājuma (vispirms
Bahmutā, vēlāk - Artjomovskā) nošāva.
pulkveža atraitne ar trīs meitām, kuras kā savas audzināja
Rihards Rūdolfs Valters fon Pantcers. 1917. vai 1918.
gadā Klaudija pameta savu otro vīru un ar abu laulībā
dzimušajiem dēliem pārcēlās uz Orlu, kur strādāja par
skolotāju. Abu laulībā piedzima (XIII paaudze):
• Aleksandrs fon Pantcers (Eugen fon Pantzer, *ap
1910. Slavyansk na Kubani †).
• Eižens fon Pantcers (Eugen fon Pantzer, *ap 1912.
Slavyansk na Kubani †.).
Riharda Rūdolfa Valtera fon Pantcera otrā laulība tika
noslēgta 1923. gada 18. maijā Slavjanskā ar Mariju Misinu
(Maria Misin, *1.12.1894. Rīga †22.9.1952. Waiblingen,
Stutgart), kura tolaik strādāja Rēzeknē un bija gleznotāja
Vicenta Dubicka (Wizenti Dubitzki, * †1941.) atraitne. No
pirmās laulības, kas tika noslēgta 1914. gadā, Marijai bija
meita Regīna Dubicka (Regina Dubitzki, *2.8.1917. Terioki,
Finnland †2.1943.), kas gāja bojā traģiskā negadījumā kara
laikā un bija precējusies ar kādu Bumbuli. Par Marijas
Misinas vecākiem ir zināms, ka viņas tēvs bija atslēdznieks
Adams Mesāns [Misiņš] (*24.12.1865. Dorf Schwideli
[iespējams, tagadējie Zvīdriņi Viļānu novadā] †), bet māte
- katoliete Margarēta Kifere (Margarete Kiffer, *1875.
Dorfe Tomaschow, Gouv. Petrogowskoi/Polen †). Pēc vīra
apcietināšanas Marija strādāja (tostarp, bija asinsdonore)
un 1943. gada 1. februārī pārcēlās uz Vāciju, kur 1944.
gada maijā apmetās Vaiblingenā. Viņas laulībā ar Rihardu
Rūdolfu Valteru fon Pantceru piedzima (XIII paaudze):
• Rihards fon Pantcers (Richard fon Pantzer, *ap
1922. Slavyansk na Kubani †).
• Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers
(Rudolph Friedrich Alexander von Pantzer, *6.6.1926.
Slavyansk na Kubani †14.1.1945. Ostpreussen), kurš
krita kaujās Austrumprūsijā.
XIII paaudzes pārstāvis Aleksandrs fon Pantcers
(Eugen fon Pantzer, *ap 1910. Slavyansk na Kubani †)
tāpat kā viņa māte, bija pareizticīgais un izglītību ieguva
Orlas apgabalā, kur viņa māte strādāja par skolotāju.
Pēc skolas mācījās tehnikumā Slavjanskā un trīs gadus
dzīvoja pie sava tēva un viņa otrās sievas. Pēc tehnikuma
absolvēšanas viņš 1929. gadā pārcēlās uz Zlatoustu, kur
strādāja Ordženekidzes vārdā nosauktajā elektroiekārtu
rūpnīcā. Bija precējies (sievas vārds nav zināms) un šajā
laulībā piedzima (XIV paaudze):
• Tamāra fon Pantcere (Tamara fon Pantzer, *ap
1935.), plašāku ziņu nav.
XIII paaudzes pārstāvis Eižens fon Pantcers (Eugen
fon Pantzer, *ap 1912. Slavyansk na Kubani †.) līdzīgi
savam vecākajam brālim, mācījās tehnikumā Slavjanskā
un pēc tā pabeigšanas ārcēlās uz Zlatoustu, kur strādāja
Ordženekidzes vārdā nosauktajā elektroiekārtu rūpnīcā.
Saskaņā ar Irmgardes Sokolovas (dz. fon Pantcere) stāstīto
1930. gadā, “Eižens esot iecerējis drīzumā precēties”, taču
par šo ģimeni nekādu plašāku ziņu nav.
XIII paaudzes pārstāvis Rihards fon Pantcers (Richard
fon Pantzer, *ap 1922. Slavyansk na Kubani †) pēc vācu
armijas ienākšanas Ukrainē, 1942. gada 29. jūnijā pārcēlās
uz Vāciju un kļuva par Vācijas pavalstnieku. Drīz pēc
tam viņš tika iesaukts Vērmahtā un 1945. gadā nonāca
Kā jau norādīts iepriekš, Rihards Rūdolfs Valters fon
amarikāņu gūstā, no kura tika atbrīvots 1945. gada
Pantcers bija precējies divas reizes – pirmā laulība tika
14. jūnijā. Pēc atbrīvošanas viņš devās uz Vaiblingenu
noslēgta ar krievieti Klaudiju fon Pantceri (meitas
(Waiblingen) pie savas mātes, kur strādāja par dārznieku.
uzvārds nav zināms) (Klaudia von Pantzer, *ap 1882.
Vēlāk apguva elektriķa arodu un strādāja uzņēmumā
Slavyansk na Kubani †pēc 1920. Kursk), kura bija kāda
“GEA-Gesellschaft”. 1952. gada 19. janvārī Vaiblingenā
358 359
viņš salaulājās ar Hildegardi Kārgeri (Hildegarde
Karger, *9.9.1923. Dorfl), kas tobrīd bija atraitne - viņas
pirmais vīrs stiklinieks Francis Gošlers (Franz Goschler,
*14.2.1914. Azuga, Rumania †26.11.1950. Stuttgart) gāja
bojā nokrītot no sastatnēm. Pati Hildegarde bija katoliete,
kuras vecāki bija mašīnmeistars (mehāniķis) Jūlijs Kargers
(Julius Karger, *13.5.1889. Dorfl. †23.12.1969. Waiblingen)
un Franciska Minaša (Franciska Minasch, *14.3.1891.
Mahrisch-Aussee †26.3.1962. Waiblingen), kura iepriekš
bija precējusies ar Lenašu (Lenasch). Riharda fon Pantcera
un Hildegardes Kārgeres laulībā piedzima (XIV paaudze):
• Gudruna Marija fon Pantcere (Gudrun Maria
von Pantzer, *1.8.1952. Waiblingen), kristīta
katoļu draudzē, strādāja par ārsta palīgu, tirgotāju
un visbeidzot - kopš 1973. gada par sporta un
vingrošanas skolotāju. Dzīvoja vecāku namā
Veiblingenā.
XIII paaudzes pārstāvis Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs
fon Pantcers (Rudolph Friedrich Alexander von Pantzer,
*6.6.1926. Slavyansk na Kubani †14.1.1945. Ostpreussen)
pēc vācu armijas ienākšanas Ukrainā 1943. gada 1.
februārī pārcēlās uz Vāciju un 1944. gada maijā apmetās
Vaiblingenā. 1944. gada 23. oktobrī viņu iesauca Vērmahtā
un nosūtīja uz Waffen-SS prettanku vienību Rastenburgā
(Austrumprūsijā). Savu pēdējo vēstuli viņš nosūtīja
no Grosgartenas (Grossgarten) pie Rastenburgas, tiek
uzskatīts par kritušu kaujās Austrumprūsijā.
XII paaudzes pārstāve Elēna Melānija fon Pantcere
(fon Petersa) (Ellen Melanie von Pantzer (von
Peters), *14.3.1890. [*26.3.1890.] Lodenhof, Cesvaine
†26.8.1947. Hamburg) bija audēja un 1916. gada 4.
septembrī Pēterburgāsalaulājās ar dermatologu, Dr.med.
Aleksandru Hermani Rihardu fon Petersu (Alexander
Hermann Richard von Peters, *6.7.1890. Sanktpetersburg,
†25.9.1943. Altona Hamburg), kura tēvs bija ķeizariskās
bibliotēkas direktors Aleksandrs fon Peters (Alexander
von Peters, *†Peterburg) un Ida Jakobīne Henrietta Nappa
(Ida Jakobine Henriette Napp, *4.8.1859. Chrombach, Krs.
Siegen †1.2.1938. Hamburg). Ir zināms, ka Aleksandrs
Hermanis Rihards fon Peters atvēra savu ārsta praksi
Hamburgā, Rēperbānī 40/41 un pēc nāves tika apglabāts
Hamburgā, līdzās savai mātei. Ģimenes pēdējā mājvieta
bija Hamburg-Blankenese, Wulfsdal 8. Šajā laulībā
piedzima divi pēcnācēji (XIII paaudze):
• Jurgens Aleksandrs fon Peters (Jurgen Alexander
von Peters, *16.9.1922.), atsevišķos vācu pētījumos
minēts kā jaunākais dēls, konfrontējot ar Ģirta
Alfrēda dzimšanas datiem. Bija žurnālists, 1957.
Attēls.
Lodes muiža 1911. gadā.