You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
• Antonija Valentīni (Bouvaina) (Antonie<br />
Valentinie (Bouvain)), kas bija precējusies ar kādu<br />
Bovaina (Bouvain) kungu, citu ziņu nav.<br />
IX paaudzes pārstāve Emma Valentīnī (Emma Valentini<br />
(Gemmel)), bija precējusies ar Bernhardu Gemmelu<br />
(Bernhard Gemmel) un šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />
• Pauls Emīls Sigizmunds Gemmels (Paul Emil<br />
Sigismund Gemmel, *29.10.1848. †?), kurš 1876.<br />
gada 27. aprīlī Kēnigsbergā apprecējās ar Mariju<br />
Otīliju Žaneti Reihenbahu (Marie Ottilie Jeanette<br />
Reichenbach, *27.4.1851. †?), plašāku ziņu nav.<br />
IX paaudzes jaunākais pārstāvis Artūrs Zigizmunds<br />
Valentīnī (Arthur Sigismund Valentini, *28.6.1831.<br />
Henriettenhof †9.8.1909. Henriettenhof) 24 gadu vecumā<br />
1855. gada 11. jūnijā salaulājās ar 18 gadus veco Terēzi<br />
Emīliju Karolīni Mariju Villenbūheri (Therese Emilie<br />
Karoline Marie Willenbucher, *1837. †1911.) un pēc<br />
sava brāļa traģiskās nāves pīļu medībās saimniekoja<br />
vispirms 310 hektārus lielajā Forverkas Gallenenas<br />
muižā (Vorwerk Gallehnen), bet pēc sava tēva nāves 1867.<br />
gadā – visā dzimtai piederošajā aptuveni 1100 hektārus<br />
lielajā muižu kompleksā, ko veidoja 517,11 hektārus lielā<br />
Henriettenhofas muiža, 310,50 hektārus lielā Galēnenas<br />
(Gallehnen) muiža, 96 hektārus lielā Gūnhofhenas<br />
(Gunhofchen) un 175,36 hektārus lielā Heinrihsvaldes<br />
(Heinrichswalde) muiža. Savukārt par līgavas vecākiem<br />
ir zināms, ka viņas tēvs bija Švinemundes (Swinemunde)<br />
tiesas direktors (Gerichtsdirektor) Karls Villenbūhers (Karl<br />
Willenbucher, *1807. †1840.), bet māte - Terēze Heringa<br />
(Therese Hering, *1811. †1837.), kura nomira īsi pēc<br />
meitas piedzimšanas. Arī līgavas tēvs nomira, kad meitai<br />
bija trīs gadi, tādēļ viņa uzauga pie saviem vecvecākiem<br />
Lauenburgā (Lauenburg, Pommern).<br />
Artūra Zigizmunda Valentīnī un Terēzes Emīlijas<br />
Karolīnas Marijas Villenbūheres ģimene vispirms<br />
apmetās Gallenenas muižā (Gallehnen), kas atradās 8km<br />
attālumā no Pr. Eylau pilsētas un Henriettenhofas muižas.<br />
Pēc tēva nāves 1867. gadā viņi pārcēlās uz viņa būvēto<br />
Nusvaldes Forverkas muižu. Saimniekošanas ziņā viņš<br />
bija inovāciju piekritējs – saimniecībā viņš ieviesa Dānijā<br />
izgudrotu lauku drenāžas sistēmu, kā arī pirmais iegādājās<br />
tvaika kuļmašīnu graudu apstrādei. Tāpat viņš pirmais<br />
ieviesa mūsdienās vairs neeksistējošu govju šķirni ar<br />
baltām astēm un baltiem purniem, taču šī šķirne neguva<br />
popularitāti zemā izslaukuma un nelielā gaļas daudzuma<br />
dēļ. Šī iemesla dēļ viņš veidoja jaunu liellopu ganāmpulku,<br />
par pamatu ņemot Holandes govis, ar kurām viņš labi<br />
pelnīja liellopu izsolēs Kēnigsbergā.<br />
Tomēr viņa dzīvē bija arī kāda milzīga neveiksme –<br />
kad netālu no viņa – Peistenes muižā (Peisten) apmetās<br />
par Prūsijas “dzelzceļu būves karali” dēvētais Heinrihs<br />
Strausbergs (Heinrich Strausberg, arī Henry Strousberg,<br />
†1885. Berlin), abi sadraudzējās un nezināmu iemeslu dēļ,<br />
ieķīlājot savus īpašumus, Artūrs Zigismunds par 500000<br />
markām iegādājās no Strausenberga akcijas. Cerētās<br />
peļņas vietā pēc 1875. gada, kad sabruka Strausberga<br />
biznesa impērija, Valentīnī cieta pilnīgu fiasko, jo akcijas<br />
nebija pat feniņa vērtas, bet bankā ņemtais aizņēmums<br />
bija jāatmaksā – ik gadus banka vēlējās 20000-25000<br />
markas. Lai nomaksātu kredītu, Artūrs Valentīnī pārdeva<br />
divas no muižām – Heinrihsvaldi un Grūnhofenu (abas<br />
kopā ap 580 ha), taču tas ienesa vien 200000 marku, t.i. –<br />
nesedza pat pusi no bankai maksājamās summas. Muiža<br />
1891. gadā nonāca līdz ūtrupei, no kuras to izglāba Artūra<br />
Zigizmunda Valentīnī dēls Gustavs Emīls Valentīnī.<br />
Kopumā Artūra Zigizmunda Valentīnī un Terēzes Emīlijas<br />
Karolīnas Marijas Villenbūheres laulībā dzima četri dēli<br />
un viena meita (X paaudze):<br />
• Karls Georgs Heinrihs Valentīnī (Carl Georg<br />
Heinrich Valentini, *3.5.1856. Henriettenhof<br />
†1870.), miris no šarlakas.<br />
• Fricis Eduards Valentīnī (Fritz Eduard Valentini,<br />
*6.2.1858. Henriettenhof †1917.) 1893. gada 11.<br />
martā Berlīnē apprecējās ar Paulu Vilhelmīni<br />
Attēli 50. un 51.<br />
Henriettenhofas muižas ēka ap 1850. gaduun muižas ēkas pamatos iemūrētā skulptūra, kas bija saglabājusies no<br />
Ordeņa laikiem un Sludinājums laikrakstā par liellopu izsoli Henriettenofas muižā, kas publicēts “Pr.Eylauer<br />
Kreiszeitung” Nr. 20, 1907. gada 14. februārī.<br />
Sofiju Elfrīdu Asmani (Paula Wilhelmine Sophie<br />
Elfride Assmann, *7.9.1873. †?), kas bija Frīdriha<br />
Vilhelma Asmana (Friedrich Wilhelm Assman) un<br />
viņa sievas Dženijas Klāras Albertes Kraftas (Kraft)<br />
meita. 1908. gadā viņš kļuva par majoru Gotas<br />
(Gotha) pilsētā, kas nozīmē, ka viņš, visticamāk,<br />
mira kara laukā I Pasaules karā.<br />
• Artūrs Valentīnī (Arthur Valentini *24.4.1860.<br />
Henriettenhof †25.3.1885.), miris no iekaisuma<br />
slimības, būdamas jaunākais leitnants.<br />
• Gustavs Emīls Valentīnī (Gustav Emil Valentini,<br />
*22.10.1862. Gallehnen, Pr.Eylau †16.12.1929.<br />
Danzig, Langfuhr),<br />
• Margarēta Emīlija Henriete Valentīnī (Valtere)<br />
(Margaretha Emilie Henriette Valentini (Walther),<br />
*14.3.1865. †?).<br />
Par X paaudzes pārstāvi Dr. Gustavu Emīlu Valentīnī<br />
(Gustav Emil Valentini, *22.10.1862. Gallehnen, Pr.Eylau<br />
†16.12.1929. Danzig, Langfuhr) ir zināms, ka viņš kļuva<br />
par internistu (terapeitu) un profesoru Kēnigsbergā, bet<br />
kopš 1899. gada – par galveno ārstu Dancigas diakonijas<br />
slimnīcā (Danzig Diakonissenhaus) slimnīcā, kur<br />
specializējās iekšējo orgānu medicīnā. Neskatoties uz savu<br />
darbību medicīnā, tieši viņš mantoja Henriettenhofas<br />
muižu, to izglābjot no ūtrupes. Tas bija iespējams<br />
pateicoties kādam finansiāli ietekmīgam Gustava Emīla<br />
Valentīnī draugam – fon der Golca kungam (von der<br />
Goltz), kurš aizdeva muižas sanācijai nepieciešamo naudu.<br />
Tā Gustavs Emīls Valentīnī kļuva par faktisko muižas<br />
saimnieku. Pateicoties nesen atklātajai vilcienu satiksmei<br />
līdz Pr.Eylau, Gustavs Emīls Valentīnī spēja apvienot<br />
mediķa darbu Kēnigsbergā ar saimniecības pieskatīšnau,<br />
kurā viņš ieradās katru nedēļas nogali. Lai arī viņa tēvs<br />
nu parcēlās uz pilsētai tuvāko muižu un formāli vairs<br />
neskaitījās muižas saimnieks, viņš turpināja pieskatīt<br />
dēlam piederošo saimniecību, bet pēc nāves tika apglabāts<br />
ģimenes kapsētā muižas teritorijā.<br />
Muižas sanāciju sekmēja arī Gustava Emīla Valentīnī<br />
izdevīgās laulības. Pēc brīvdienu brauciena uz Tatriem<br />
Gustavs Emīls Valentīnī ar savu brālēnu Franci un<br />
kādu draugu apstājās Breslavā, kur dzīvoja kāds Franča<br />
draugs, kas piederēja Kāseļu ģimenei. Ģimenes galva bija<br />
nekustamo īpašumu attīstītājs un lielas villas īpašnieks,<br />
kura ģimenē auga tobrīd vēl neprecēti divi dēli un trīs<br />
meitas. Vecākā no meitām – blondīne Johanna Kāsele<br />
(Johanna Kasel, *12.10.1873. Breslau-Kleinburg †7.4.1929.<br />
Danzig, Langfuhr) savaldzināja jauno Kēnigsbergas ārstu.<br />
Abu mīlestība strauji uzplauka un pāris nevēlējās šķirties,<br />
tādēļ jau 1894. gada 7. augustā devās kopīgā ceļojumā<br />
uz Mercengrundi (Merzengrund bei der Schneekoppe).<br />
Atgriežoties Breslavā pāris atklāja savas jūtas līgavas<br />
vecākiem un 1895. gada 21. martā viņi salaulājās. Pēc<br />
kāzām jaunais pāris pārcēlās uz Kēnigsbergu, kur strādāja<br />
universitātē kā privātdocents, vienlaikus vadot arī savu<br />
lauku saimniecību un attīstot tajā lopkopību. 1913. gadā,<br />
kad kā muižas vadītājs ir norādīts Mellers (Muller),<br />
šājā 517 ha lielajā saimniecībā bija 65 zirgi, 320 liellopi<br />
(no tiem - 1<strong>30</strong> govis), 1<strong>30</strong> cūkas. Muižas uzplaukums<br />
turpinājās līdz I Pasaules kara sākumam. Ja pirmā īslaicīgā<br />
krievu armijas okupācija 1914. gada augusta beigās<br />
muižai nekādu būtisku ļaunumu nenodarīja, tad vēlākie<br />
ilgie kara gadi tās attīstību apturēja. Šajā laulībā piedzima<br />
(XI paaudze):<br />
Hessen).<br />
• Magdalene Valentīnī (Pāpendīka) (Magdalene<br />
Valentini (Papendiek), *11.6.1904. Danzig †?).<br />
XI paaudzes pārstāvis Artūrs Valentīnī (Arthur Valentini,<br />
*23.10.1896. Konigsberg †<strong>30</strong>.4.1976. Wachtberg) bija<br />
pēdējais Henriettenhofas muižas īpašnieks Valentīnī<br />
dinastijā, mantojot šo muižu no sava tēva. Viņš salaulājās<br />
ar Elizabeti Bormani (Elisabeth Borrmann, *3.1.1904.<br />
Allenstein †?). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Heinrihs Zigizmunds Valentīnī (Heinrich<br />
Sigismund Valentini, *7.8.1926. †1945.).<br />
• Albrehts Valentīnī (Albrecht Valentini,<br />
*17.6.1929. Henriettenhof †2009.).<br />
XII paaudzes pārstāvis Albrehts Valentīnī (Albrecht<br />
Valentini, *17.6.1929. Henriettenhof †2009.) 1958. gada <strong>30</strong>.<br />
decembrī Kāselē salaulājās ar Elizabeti Zīberti (Elisabeth<br />
Siebert, *10.10.1926. Altmark Osterburg). Šajā laulībā<br />
piedzima (XIII paaudze):<br />
• Diāne Valentīnī (Maurere) (Diane Valentini,<br />
*28.4.1961. Bad Godesberg), precējusies ar Holgeru<br />
Maueru (Holger Mauer),<br />
• Frauke Valentīnī (Frauke Valentini, *3.9.1962.<br />
Bad Godesberg), dzīvo pie Ķelnes, plašāku ziņu nav.<br />
XI paaudzes pārstāve Hans Gustavs Valentīnī (Hans<br />
Gustav Valentini, *9.1.1898. Konigsberg †29.11.1974.<br />
Langen in Hessen) 1934. gada 7. jūlijā Breslavā salaulājās<br />
ar Gizeli Matildi Margarēti Hekmani (Gisela Mathilde<br />
Margarethe Heckmann, *27.6.1913. Breslau †24.7.2008.<br />
Wurzburg). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Rozmarija Valentīnī (Švenkerte) (Rosmarie<br />
Valentini (Schwenkert), *<strong>30</strong>.5.1935. Breslau).<br />
• Hans Burkhards Valentīnī (Hans Burkhard<br />
Valentini, *<strong>30</strong>.5.1935. Breslau).<br />
• Jutta Valentīnī (Zasse) (Jutta Valentini (Sasse),<br />
*2.2.1937. Breslau), plašāku ziņu nav.<br />
• Artūrs Valentīnī (Arthur Valentini, *23.10.1896.<br />
Konigsberg †<strong>30</strong>.4.1976. Wachtberg).<br />
• Hans Gustavs Valentīnī (Hans Gustav Valentini,<br />
*9.1.1898. Konigsberg †29.11.1974. Langen in<br />
62 63
Change language