Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Attēls 404.<br />
Lītu dzimtas kaps Rīgas Lielajos kapos 1968. gadā (līdz<br />
mūsdienām nav saglabājies).<br />
mājvieta bija Pozena, kur Alter Markt ielā 76 tika atvērts<br />
veikals “Gebr. Lüth” un te tas pastāvēja līdz par 1945. gada<br />
janvārim, kad tās saimnieki devās bēgļu gaitās.<br />
Savukārt firmas dibinātājs Johans Kristofs Fridrihs<br />
Līts 1870. gada 8. oktobrī Rīgā salaulājās ar Rīgas<br />
drēbniekmeistara Johana Heinriha Nussa (zināms kā<br />
Jēkabsons) (Johann Heinrich Nuss (genannt Jacobson)<br />
*27.3.1825. Rīga †26.2.1911. Rīga) un viņa sievas Annas<br />
Elizabetes Kuplustes (Anna Elisabeth Kuplust *31.5.1829.<br />
Biķernieki †21.12.1908. Rīga) meitu Katrīnu Helēni<br />
Jēkabsoni (Katharina Helene Jacobson, *20.12.1850.<br />
[*1.1.1851.] Rīga †5.1.1921. Lübeck, apglabāta Rīgā,<br />
Lielajos kapos), kas bija piederīga Vecās Sv.Ģertrūdes<br />
baznīcas draudzei. Ir zināms, ka Johans Heinrihs Nuss<br />
(Jēkabsons) bija katoļticīgs, taču 1847. gada 2. septembrī<br />
mainīja ticību un jau 1848. gada 11. janvārī tika iesvētīts<br />
kā luterānis. Viņš bija ādminis un zeķu meistars, kurš<br />
vēlāk strādāja Līta fabrikā. Ar Annu Elizabeti Kuplusti<br />
viņš salaulājās 1850. gada 1. oktobrī.<br />
Saskaņā ar pieejamo informāciju, Annas Elizabetes<br />
Kuplustes tēvs IX paaudzes pārstāvis, bija Biķernieku<br />
muižas (Bickern) strādnieks un dārznieks Juris Kuplusts<br />
(*11.1.1802. Biķernieki †?), kurš 1825. gada 8. februārī<br />
salaulājās ar Strazdu muižas (Strazdenhof) iedzīvotāju Jūli<br />
Ozoliņu (*? †27.10.1875. Rīga), bet Jura Kuplusta vecāki -<br />
VIII paaudzes pārstāvis Jānis Kuplusts un viņa sieva Dārta<br />
bija kalpi Biķerniekos. Savukārt Johana Heinriha Nussa<br />
tēvs nav zināms, bet viņa māte bija IX paaudzes pārstāve<br />
Anna Jēkabsone, kas bija dzīva 1854. gadā un esot otrreiz<br />
Attēls 404.<br />
Augusts Oskars Emīls Līts un viņa sieva Emīlija<br />
Karolīne Marija Šindlere.<br />
precējusies ar kādu Gāriku (Garrick).<br />
Savukārt Johana Kristofa Fridriha Līta un Katrīnas<br />
Helēnas Jēkabsones laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Augusts Oskars Emīls Līts (August Oscar Emil<br />
Lüth *3.7.1872. Rīga †2.4.1947. Neustadt, Germany)<br />
• Ida Katrīne Alvīne Līta (fon Vitte) (Ida<br />
Catharine Alvine Lüth (von Witte), *1.1.1874. Riga<br />
†8.6.1954. Celle, Germany),<br />
• Fridrihs Līts (Friedrich Lüth, *14.1.1875. Rīga<br />
†11.2.1928. Berlin),<br />
• Jūlija Elizabete Līta (fon Pantcere) (Julie Elisabeth<br />
Lüth (von Pantzer), *4.5.1876. [*22.4.1876.] Rīga<br />
†5.10.1954. Hammergmund), pēcteči ir aprakstīti<br />
iepriekš. Kristīta Sv.Ģertrūdes draudzē, krustvecāki<br />
Jūlija Millere (Julie Muller, geb. Jaunin) no franču<br />
Šveices, tirgotājs Teodorgs Gorge (Theodor Gorges)<br />
un Filips Lēmanis (Philipp Lehmann).<br />
• Luīze Līta (Louise Lüth, *1880. Rīga †1883. Rīga),<br />
• Eižens Vilhelms Līts (Eugen Wilhelm Lüth,<br />
*3.4.1883. Rīga †29.3.1960. München, Germany)<br />
• Katje [Katrīna] Emma Agnese Līts (Fronere)<br />
(Kathe [Katharina] Emma Agnes Lüth (Frohner),<br />
*20.9.1889. Rīga †14.4.1963. Germany).<br />
Attēls 404.<br />
Līta tekstilfabrikas ēkas Kr. Valdemāra ielā 114 pirms to nojaukšanas. 20. gadsimta vidus un Lītu fabrikas<br />
novietojums 20. gs sākuma Rīgas kartē.<br />
Attēls 404.<br />
No kreisās: Eižens Vilhelms Līts, Katje [Katrīna]<br />
Emma Agnese Līts (Fronere) un Fridrihs Līts 1915.<br />
gada Ziemassvētkos.<br />
Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis Augusts Oskars Emīls<br />
Līts (August Oscar Emil Lüth *3.7.1872. Riga †2.4.1947.<br />
Neustadt, Holstein) strādāja sava tēva izveidotajā<br />
uzņēmumā un bija pazīstams šaha spēlētājs, tostarp<br />
ilggadējs 1890. gadā dibinātās “Rīgas 1. Šaha biedrības”<br />
prezidents (šajā amatā viņš tika ievēlēts pēc biedrības<br />
darbības atjaunošanas 1922. gadā un šos pienākumus<br />
pildīja līdz 1938. gadam, bet pati biedrība tika slēgta 1939.<br />
gada 4. novembrī, kad vairums tās biedru - baltvācieši<br />
izceļoja uz Vāciju). Līts piedalījas korespondencšaha<br />
sacensībās, laikā no 1908. gada augusta līdz 1909. gada<br />
decembrim bija laikraksta “Rigasche Zeitung” šaha nodaļas<br />
redaktors. Piedalījies 3., 4. un 5. Baltijas Šaha savienības<br />
kongresu šaha turnīros, bet 6. Baltijas Šaha savienības<br />
kongresā ievēlēts par Baltijas Šaha savienības priekšsētāju.<br />
Tāpat viņš bija ilggadējs “Reiha vāciešu biedrības”<br />
(“Reichsdeutsche vereins”) priekšsēdētājs. Viņa vārds<br />
vārākkārt atrodams preses slejās, tā piemēram, plašu<br />
rezonansi sabiedrībā izsauca 1907. gada 22. jūnijā notikusī<br />
tiesas prāva, kurā tika tiesāti divi laupītāji, kas Šarlotes<br />
ielā, netālu no Līta fabrikas, tā paša gada 10. marta rītā<br />
mēģināja aplaupīt Augustu Lītu un izšāva viņa virzienā<br />
divas lodes. Abi vainīgie tika notiesāti ar spaidu darbiem<br />
(Juris Tonišs - uz mūžu, bet Artūrs Rudzītis uz 8 gadiem).<br />
Viena no lodēm skāra Augusta Līta kaklu, taču viņš tika<br />
izārstēts. Šo uzbrukumu ģimene saistīja ar 1905.-1906.<br />
gada revolūcijas asiņaino notikumu atskaņām - arī brīdī,<br />
Attēls 404.<br />
Augusts Oskars Emīls Līts ar sievu Emīliju Karolīni<br />
Mariju Šindleri savā Rīgas dzīvoklī ap 1937. gadu.<br />
kad viens no uzbrucējiem tika aizturēts savā dzīvoklī, viņš<br />
nogalināja vienu no policistiem. Līta sieva savās atmiņās<br />
rakstīja: “1905. gada Ziemassvētkos mēs pirmo reizi<br />
uzzinājām, kas ir latviešu revolūcija, kas sacēla pamatīgu<br />
troksni. 1906. gada februāra beigās es ar bērniem devos uz<br />
Breslavu, bet mans vīrs drīz atgriezās Rīgā, kur joprojām<br />
bija nemierīga gaisotne. 1907. gada martā viņš atlaida no<br />
darba kādu strādnieci, kura bija pārliecināta komuniste,<br />
tādēļ komunistu izpidkomiteja jeb “soda komiteja” nolēma<br />
nogalināt Lītu. Viņa atlabšana bija patiess brīnums un pēc<br />
uzbrukuma viņš uzlaboja veselību.”<br />
Pēdējo pirmskara vasaru (tobrīd Lītu fabrikā strādāja 200<br />
darbinieki) ģimene pavadīja Bulduros, Lielupes krastā,<br />
bet 1914. gada 1. augusts sagrāva ģimenes idilli - vasaras<br />
brīvdienas tika pārtrauktas un ģimene steigšus atgriezās<br />
savā dzīvoklī Basteja bulvārī 6, kurp tā pārcēlās, pirms<br />
jaunākā dēla Volfganga dzimšanas. Mazuļu vecmāmiņa,<br />
kas tolaik ciemojās pie savas meitas, caur Pēterburgu un<br />
Stokholmu atgriezās Breslavā.<br />
Savukārt 1915. gada 31. janvārī Līts, kopā ar vēl vairākiem<br />
vāciešiem atsvabināts no cietuma, kurā nokļuva pēc t.s.<br />
“flotes lietas” prāvas (tā tika uzsākta par to, ka Līts ar<br />
citiem, galvenokārt Vācijas pilsoņiem vāca naudu vācu<br />
flotes vajadzībām), kurā viņam 19. janvārī piespriests<br />
viens gads cietumsoda. Šīs prāvas atspoguļojumā presē ir<br />
norādes, ka 1893. gadā Līts gadu nokalpojis karaklausību<br />
Vācijā. Ir zināms, ka I Pasaules kara laikā Augusts Līts<br />
nokļuva Sibīrijā, bet viņa ģimene uzturējās Breslavā.<br />
1939. gada 22. februārī Līts atkal nokļuva preses slejās,<br />
jo ārējās tirdzniecības departaments nosūtījis tiesu<br />
iestādēm 14 personu lietas (tostarp - Līta lietu) saukšanai<br />
pie atbildības dēļ tā, ka viņi ar melnās biržas spekulantu<br />
palīdzību ir izveduši uz Vāciju 8<strong>30</strong>0 RM, no kurām Līts<br />
- 1000 RM. Ir zināms, ka 1931. gada <strong>30</strong>. oktobrī gan<br />
viņš, gan viņa brālis Eižens ar savām sievām ir noslēguši<br />
laulības līgumus, atceļot laulāto mantas kopību.<br />
1939. gadā ģimene repatriējās un sešus gadus dzīvoja<br />
Pozenā, kur ģimene atjaunoja sava uzņēmuma darbību,<br />
taču tas vairs nebija tik plašs - tajā strādāja ap 60 poļu<br />
un 10 vāciešu. Kopumā Lītu firmas mūžs bija 72 gadi -<br />
1944. gadā tā beidza pastāvēt, jo tad, kad Pozenai tuvojās<br />
Sarkanā armija, visi devās bēgļu gaitās un nokļuva<br />
Neuštatē Holšteinā.<br />
Attēls 404.<br />
Rīgas Šaha biedrības spēles komiteja - stāv (no kreisās)<br />
Roberts Bētiņš, Kārlis Bētiņš, Augusts Oskars Emīls<br />
Līts. Sēž - profesors Pīrs Bols un Pauls Kerkovius.<br />
296 297
Change language