You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Beidzoties I Pasaules karam, V.Mellers ar ģimeni<br />
izmantoja iespēju un atgriezās Latvijā – dzīvesvietas<br />
reģistrācijas ieraksts Latvijas pasē MN Nr. 004354<br />
liecina, ka 1921.gada 5. aprīlī viņš pierakstīts (deklarēts)<br />
Ludzā, Latgales ielā 19, kur strādāja par pretmēra joslas<br />
pārzini un veterinārārstu 496 , bet viņa meita Ņina 1925.<br />
gada <strong>30</strong>. novembrī apprecējās ar vienu no turīgākajiem<br />
Ludzas iedzīvotājiem – Miķeli (Mihailu) Semendjajevu.<br />
Interesantu informāciju sniedz arī Ņinas pase Nr.<br />
153580, kas izsniegta 1921. gada 4. janvārī un jau 12.<br />
janvārī viņa pierakstīta Rīgā, Raitu [? nesalasāms] ielā 1.<br />
5. aprīli (gads nav norādīts, bet visticamāk, runa ir par<br />
1921. gadu) pierakstīta [Ludzā?], Vakzāles ielā 26 [ar to,<br />
visticamāk, domāta Stacijas iela]. 1924. gada 27. oktobrī<br />
Ņina tiek pierakstīta sava tēva mājvietā Ludzā, bet divus<br />
mēnešus pirms laulībām - 1925. gada 23. septembrī -<br />
Rīgā, Kalnciema ielā 46 dzīv. 21. Spriežot pēc zīmoga<br />
pasē, laulība ar Mihailu Semendjajevu reģistrēta Rīgā<br />
1925. gada 25. novembrī. No zīmoga secināms, ka viņa<br />
apmetusies arī viesnīcā “Bellevue”, taču zīmogs ir izbalējis<br />
un datums nav salasāms. 497<br />
Līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai četras V.Mellera<br />
fotogrāfijas – 1891. gadā pirms studijām tapušais un<br />
studenta lietā esošais attēls, 1895. gadā Jurjevā jeb<br />
Dorpatā (tag. Tartu) tapušais attēls, kas sakrīt ar laiku,<br />
kad V.Mellers tur absolvēja augstskolu, 1921. gada pases<br />
foto un attēls, kurā viņš redzams mūža nogalē, kas<br />
arī izmantota kā ilustrācija abos Dr.Med.vet. Gunāra<br />
Preinberga sastādītajos enciklopēdiskajos izdevumos par<br />
Latvijas veterinārārstiem.<br />
No 1921. gada dokumentiem un preses varam uzzināt,<br />
ka Latgali ir skāris liellopu mēris, kura apkarošanā<br />
aktīvi piedalījās arī V.Mellers un viņa toreizējais palīgs,<br />
veterinārārsts Kārlis Ātrens. Latvijas Lauksaimniecības<br />
akadēmijas Veterinārās medicīnas muzeja fondos ir<br />
saglabājušās vēstules, kas palīdz rekonstruēt 1921. gada<br />
mēra apkarošanas darbības. Tā piemēram, Iekšlietu<br />
ministrijas Veterinārā valde 1921.gada 22. augusta<br />
vēstulē Nr. 97912 raksta: “Pretmēra komisijas pārziņa<br />
palīgam veterinārārstam K.Ātrenam. Veterinārvalde<br />
uzdod Jums nekavējoši ierasties Pridruiskas pagastā,<br />
Daugavpils apriņķi, Lupandu sādžā un spert vajadzīgos<br />
soļus liellopu mēra lokalizēšanai un apkarošanai. Ja mēris<br />
būtu apstājies, tad veterinārvalde dod Jums tiesību, kopā<br />
ar veterinārārstu Melleri pēc ekspedīcijas lopu apskatīšanas<br />
10 verstu apkārtnē, izsludināt pēc zināmā inkubācijas laika<br />
notecēšanas mēra punktu un mēra rajonu par brīviem<br />
no liellopu mēra. Par visu ziņojiet veterinārvaldei. Jums<br />
jābrauc pa dzelzceļu līdz stacijai Balbinovai, kur ar šķūti<br />
notiksiet uz Lupandiem, 12 verstes no stacijas.” 498<br />
Pēc 10 dienām – 31. augustā Veterinārvalde raksta: “(..)<br />
Bez tam ir izdoti 31 maijā 10 termometri veterinārārstam<br />
Melleram, no kuriem dažus varētu nodot mēra punktā.<br />
Veterinārārstam Mellerim ir uzdots no pie viņa esošām<br />
avansa summām nodot vienu daļu Jums priekš izdevumu<br />
segšanas, saistītiem ar mēra apkarošanu Lupandos. Par šo<br />
summu izdošanu ir Jums norēķins nododams Mellerim (..)”<br />
499<br />
10. septembrī Ātrenam tiek nosūtīta precizējošā vēstule<br />
jautājumā par izdevumu segšanu: “Uz rakstu no 8/IX š.g.<br />
ar Nr. 11, veterinārvalde paziņo, ka reizē ar šo dots rīkojums<br />
pa telegrāfu pretmēra joslas pārzinim veterinārārstam<br />
Melleram Ludsē [Ludzā] steidzīgi izsūtīt Jums 5000 rbl. No<br />
atrodošā viņa rīcībā avansa priekš dažādu sīku izdevumu<br />
segšanas, saistītu ar liellopu mēra apkarošanu Lupandos.<br />
Minētos Jūsu rakstā 267 rbl. arī sedziet no augšminētās<br />
summas. Rēķini un kvītes par 5000 rbl izlietošanu Jums<br />
jāpiesūta veterinārārstam Melleram.” 500<br />
Attēls 619.<br />
Veterinārārstu biedrības 1937. gada 15. martā izsūtītais<br />
ielūgums uz biedrības pilnsapulci.<br />
Par tālāko mēra apkarošanu liecina 4. septembra K.Ātrena<br />
vēstule (Nr.5) V.Melleram: “Veterinārārstam V.Melleram.<br />
Mērim Lupandos ir kaprīzs raksturs. 12. dienā – 3.IX atrasta<br />
govs ar temperatūru 40,5, kas tajā pašā dienā iznīcināta.<br />
Slimība kaut kur slēpjas – mēs to apkarojam, bet tā atkal<br />
parādās. Šodien vet.ārsts Cīrulis aizbrauc, bet Mešans līdz<br />
šim nav ieradies! Būtu vēlams pasteidzināt viņa ierašanos.<br />
Mēra punktā tagad palikuši tikai vet.feldšeris Pastalnieks<br />
un Vorobjovs. Feldšedi Galviņu uz dažām dienām atlaidu<br />
uz Dvinsku. No Rīgas atsūtīja pavadzīmi hlora pulverim,<br />
kas paredzēts dezinfekcijai, taču vakar pulveris stacijā<br />
nebija atrodams.” 501<br />
Cīnoties ar mēri, veterinārārstiem nācās cīnīties arī<br />
ar kolēģu slinkumu un naudas trūkumu, ko apraksta<br />
K.Ātrens vēstulē V.Melleram (Nr. 15): “Laikā no 3. līdz<br />
15. septembrim mēra punktā Lupandos jaunu saslimšanu<br />
nebija. Ja tā turpināsies, karantīnas laiks beigsies 24.<br />
septembrī, kad lūdzu jūs noteikti ierasties. Veterinārārsts<br />
Mešans ieradās mēra punktā 4.IX un sabija te līdz 9.IX, kad<br />
aizbrauca, paskaidrojot man, ka neesot obligāti sēdēt mēra<br />
punktā. Runāju ar viņu par sapulci Dvinskā. Viņš lūdz Jūs<br />
savlaicīgi viņam uzrakstīt un viņš centīsies apriņka valdē<br />
saņemt atļauju gan karantīnai, gan ārstu atbraukšanai.<br />
Saņemot hlora pulveri, nācās samaksāt par vešanu 267 rbļ.<br />
Esiet tik laipns un izsūtiet man avansu, jo savas naudas<br />
man nav, bet sakarā ar mēri ir biežas izdošanas. Neatsakiet<br />
piesūtīt dažus konvertus un rakstāmpapīru ar tinti.” 502<br />
norādot, ka “Veterinārārstam Melleram. Šodien ir jau 15.<br />
diena, kopš nav novēroti aizdomīgi saslimšanas gadījumi,<br />
kas ļauj cerēt, ka lieta beigsies 24.IX. Lūdzu jūs šajā dienā<br />
obligāti ierasties un uzaicināt Veterinārās pārvaldes,<br />
policijas, apriņķa, kā arī Dvinskas [Daugavpils] rajona<br />
vet.ārsta pārstāvjus. Gadījumā, ja notiks Latgales vet.<br />
ārstu sapulce, lūdzu Dvinskas ārstus uzaicināt uz 26.IX, jo<br />
diez vai 25.IX mums būs iespēja laicīgi ierasties Dvinskā.<br />
Bez tam ir arī personīga rakstura lieta: ņemot vērā vet.<br />
feldšera Vorobjova sievas saslimšanu, biju spiests veikt<br />
viņa pienākumus mēra punktā, kamdēļ Dagdas apriņka<br />
vet.feldšerim Ivanovam piedāvāju obligāti ierasties punktā<br />
14. septembrī. Šodien jau ir 18. IX, bet viņš joprojām nav<br />
ieradies, kamdēļ punktā ir tikai viens feldšeris Galviņš, kas<br />
ir ļoti apgrūtinoši. Lūdzu jūs pieņemt stingrus mērus, lai<br />
līdzīga rīcība nākotnē vairs neatkārtotos.” 503<br />
Bet jau nākošajā dienā - 19. septembrī K.Ātrens<br />
V.Melleram raksta (Nr. 20): “Lūdzu ierasties 24. septembrī<br />
Lupandos karantīnas noteikšanai” Savukārt 1921. gada<br />
29. oktobrī K.Ātrens V.Melleram sūta telegrammu (nr. 29):<br />
“Ludsa. Veterinarārstam Mellerim. Izbraukšu Korsovku<br />
pusdesmitos. Vet. ārsts Ātrens”<br />
1921. gada 18. novembrī K.Ārens raksta (telegramma nr.<br />
48): “Ludsas rajona vetārstam Mellerim nodot Ludsas apr.<br />
pr.kam. [priekšniekam] Lūgums piesūtīt pieteikuma lil.<br />
A. nobraukšanai līdz Rīgai”. 504 Nākošajā dienā tiek sūtīta<br />
vēl viena telegramma (Nr. 49): “Ludsas rajona vet. ārstam<br />
Mellerim. Apliecība, ka viņš strādāja komisijā pie liellopu<br />
plaušu sērgas apkarošanas Novoselki ciemā no 16.-19.<br />
novembrim”. 505<br />
Savukārt prese par šo dienu notikumiem rakstīja:<br />
“Daugavpils apriņka valdē 25. septembrī, pēc liellopu mēra<br />
izbeigšanās Pridruiskas pagasta Lupandu sādžā, notika<br />
apspriede par jautājumiem, kādi soļi būtu sperami, lai<br />
varētu nākotnē labāki organizet spēkus pret liellopu mēra<br />
ievazāšanu pierobežas joslā un minetās sērgas sekmīgu<br />
apkarošanu.<br />
Apspriedē ņēma dalību Pretmēra joslas pārzinis vet. ārsts<br />
Mellers, viņa palīgs vet. Ātrens, Daugavpils rajona vet. ārsts<br />
Mežals, Rēzeknes rajona vet. ārsts U.Cīruls, Vartaļu rajona<br />
vet. ārsts Tichomirovs, Ilūkstes rajona vet. ārsts Filatovs un<br />
Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs.<br />
Atklājot sapulci Mellers norādīja uz tām grūtībām,<br />
kādas bijušas vet. ārstiem un feldšeriem pie liellopu<br />
mēra apkarošanas Lupandu sādžā, pieminēdams, ka<br />
no pašvaldības iestādēm un policijas nav pieredzēts<br />
pilnā apmērā morālais pabalsts un tā veterināram<br />
personālam nācies piedzīvot daudz nesaskaņu ar mēra<br />
punkta un apkārtnes iedzīvotājiem. Uz to apriņķa valdes<br />
priekšsēdētājs norādīja, ka apriņķa valde, cik zinājuse un<br />
varējuse, piepalīdzējuse pie liellopu mēra apkarošanas,<br />
iepazīstinādama iedzīvotājus ar liellopu mēra bīstamību<br />
un palīdzēdama ar dezinfekcijas līdzekļiem, tos vairākas<br />
reizes nosūtot uz mēra punktu. (..)” 508 Publikācijā izteikta<br />
netiekša norāde, ka mēris ievazāts no Padomju Krievijas,<br />
kā arī pausts sašutums par nepietiekamo darbinieku<br />
skaitu, zemo atalgojumu un transporta problēmām.<br />
Pēc dažām dienām “Valdības vēstnesī” jau lasāms plašāks<br />
apraksts par liellopu mēra patiesajiem apmēriem,<br />
iespējamiem cēloņiem un V.Mellera profesionālo darbību<br />
šī mēra laikā: “Liellopu mēris bija jau izplatījies 1920. gadā,<br />
tuvu Latgales robežām Krievijā, Polijā un Lietavas-Polijas<br />
un aizliegumiem, mēris parādījās jūnija beigās Pridruiskas<br />
pagastā, Lupandu sādžā. Minētā sādža atrodas uz<br />
Daugavas krasta; uz upes otra krasta, Lietavā, Braslavas<br />
apriņķī mēris jau ilgāku laiku plosījās. Kādā veidā mēris<br />
ievazāts, nav galīgi noskaidrojams, jo vietējie sādžas<br />
iedzīvotāji noliedz, ka lopi būtu ievesti pār Daugavu; varbūt,<br />
ka ļaudis slepeni apmeklējuši otrā krastā iedzīvotājus un<br />
tādā sērgu ievazājuši. Bez tam ir pieņemams, ka slimība<br />
varēja izcelties, dzirdinot govis Daugavā, jo upē uzpeldējis<br />
kritušas govs kadavers. Lopi Lupandas sādžā sākuši slimot<br />
no 24. līdz 28. jūnijam un nobeigušies 2. jūlijā, bet vietējais<br />
zemstes feldšers, vietējie slimo lopu īpašnieki un Pridruiskas<br />
pagasta valde nav ievērojuši obligatoriskos noteikumus<br />
un nav laikā ziņojuši nedz apriņķa policijai, nedz rajona<br />
veterinārārstam, caur ko sērga izplatījās plašumā, jo slimie<br />
lopi netika tūlīt atdalīti no veseliem, bet laisti kopā ganos.<br />
Pridruiskas pagasta valde ziņojuse tikai 28. jūnijā vietējai<br />
policijai, tas ir pēc 4 dienām, kad lopi sākuši slimot. Pirmās<br />
ziņas policija saņēmuse no vietējā ksendza, kuram kāds<br />
tumšs zemnieks lūdzis aizlūgt Dievu pret slimību.<br />
Apriņķu policijai uzdots saukt vainīgos pie atbildības uz<br />
obligatorisko noteikumu pamata par sērgu apkarošanu.<br />
Rajona veterinārārsts, saņemdams 5. jūlijā ziņojumu par<br />
sērgas parādīšanos, 6. jūlijā izbrauca uz vietas un atrada<br />
jau 10 kritušus lopus un 19 saslimušus. Veterinārārsts<br />
kopīgi ar policiju nostiprina karantinu un atdala slimos no<br />
veseliem. 8. jūlijā izbrauca uz turieni komisija, sastāvoša iz<br />
apriņķu policijas priekšnieka, veterinarvaldes priekšnieka<br />
palīga, mēra apkarošanas joslas pārziņa un citiem<br />
vietējiem veterinārārstiem, nostiprināja galīgi karantinu un<br />
noskaidroja, ka no 74 saimniecībām 43 saimniecībās lopi<br />
saslimuši ar sērgu.<br />
Sādža stiepjas garumā ap 2 verstes un viņā atrodas 224<br />
liellopi - govis. Komisija iepazīstina apkārtējos sādžas<br />
vecākos un pagasta priekšniekus ar sērgas briesmām un<br />
viņas apkarošanu, cieši izpildot iekšlietu ministra rīkojumus<br />
un noteikumus.<br />
Pavisam saslimuši 117 govslopi; no tiem krituši 29 un 88<br />
nogalināti. Sērga tagad izbeigusēs, izvesta pamatīga galīga<br />
dezinfekcija un karantinu atcēla 24. septembrī. (..)” 509<br />
Šajā laikā par V.Mellera līdzgaitnieku atkal kļūst viņa<br />
kādreizējais studiju biedrs K.Ātrens, kurš 1921. gada<br />
10. augustā kļūst par Jaunjelgavas rajona veterinārārstu<br />
un pretmēra komisijas pārziņa palīgu Latgalē, bet<br />
<strong>30</strong>.novembrī – par Latvijas veterinārās pārvaldes sevišķo<br />
uzdevumu virsnieku. Drīz vien – 1922. gada 11. janvārī<br />
K.Ātrens kļuva par Veterinārās pārvaldes priekšnieka<br />
palīgu. 510<br />
Par mēra punktā pastāvošajām problēmām 18. septembrī<br />
K.Ātrens raksta V.Melleram vēstuli krievu valodā (Nr. 19),<br />
neitrālā kara joslā. (..) Neskatoties uz ciešiem noteikumiem 1921. gada 5. novembrī Novoselki sādžā K.Ātrens sastādīja<br />
490 491
Change language