You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Attēls 370.<br />
Gaudereru ģimenes mājokļa Jelgavā iekšskats.<br />
• Ādolfs Pauls Beiters (Adolph Paul Beuter,<br />
*19.4.1882. [*1.5.1882.] Jelgava †28.10.1946.<br />
Doberatsweiler),<br />
• Emma Aleksandra Beiters (Emma Alexandra<br />
Beuter, *14.6.1885. Jelgava †16.6.1885. Jelgava),<br />
• Heinrihs Pauls Rihards Beiters (Heinrich Paul<br />
Richard Beuter, *19.12.1887. [*31.12.1887.] Jelgava<br />
†18.4.1967. Chemnitz),<br />
• Eduards Beiters (Eduard Beuter, *1890. Jelgava<br />
†4.4.1945. Nordhausen, Harz).<br />
XIII paaudzes pārstāve Jūlija Anna Emīlija Beiters<br />
(Reinšussele) (Julie Anna Emilie Beuter (Reinschussel),<br />
*25.10.1869. Jelgava †4.4.1945.) salaulājās ar dzirnavnieka<br />
Karla Otto Reinšusseļa (Carl Otto Reinschussel, *4.4.1834.<br />
Zlēkas †) un Emmas Šrēderes (Emma Schoder, *1829.<br />
Striķi, Zvārdes pag. †) dēlu Amandu Aleksandru Jēkabu<br />
Attēls 370.<br />
No kreisās: Eižens Ādolfs Heinrihs Beiters 1925. gadā<br />
un Johans Rūdolfs Ādolfs Beiters 1931. gadā.<br />
Attēls 370.<br />
Ādolfs Johans Vilhelms Beiters.<br />
Reinšuseli (Amandus Alexander Jacob Reinscussel,<br />
*3.6.1860. Saldus †), kurš bija mācītājs Varšavā.<br />
XIII paaudzes pārstāvis Heinrihs Ādolfs Beiters<br />
(Heinrich Adolf Beuter, *4.8.1871. Jelgava †18.11.1956.)<br />
1920. gadā izsniegtajā pasē ir norādīts kā inženieris, pases<br />
izsniegšanas brīdī - atraitnis. Saskaņā ar pasē redzamajiem<br />
zīmogiem, 1920. gada 17. janvārī dzīvojis Rīgā, Alberta ielā<br />
8 dz. 4, kopš 31. maija - Strēlnieku ielā 6 dz. 1. 1923. gada<br />
31. jūlijā pārcēlies uz L.Nometņu ielu 57, bet 1924. gada<br />
13. septembrī pierakstīts Ilķena [?] ielā 1 dz. 3. 1932. gada<br />
11. aprīlī ievests Padures pagasta sarakstos un apmeties<br />
Padures ķieģeļnīcā, bet <strong>30</strong>. augustā pierakstīts Ikšķilē,<br />
“Augstkalnu” mājās. 1934. gada 24. janvārī pierakstīts Rīgā,<br />
Bārtas ielā 3a dz. 1, bet 1935. gada 31. maijā - Kapseļu ielā<br />
21 dz. 2. Pēdējās norādes par mājvietām ir 1936. gada 3.<br />
novembra zīmogs par apmešanos Baznīcas ielā 12 dz. 5 un<br />
1939. gada 8. aprīļa zīmogs par apmešanos Baldones ielā 6<br />
dz. 2, no kurienes ģimene 1939. gadā repatriējās uz Vāciju.<br />
1920. gada 23. maijā Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcā<br />
salaulājies ar Franča Zāma (Franz Sahm, *†) meitu Elzu<br />
Zāmu (Elsa Sahm, *17.11.1881. Rīga †1958.). Pirms tam<br />
bija precējies ar Melitu Elizabeti Kleingarni (Melitta<br />
Elisabeth Kleingarn, *29.4.1874. Rīga †14.6.1914. Rīga) un<br />
šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />
• Eižens Ādolfs Heinrihs Beiters (Eugen Adolf<br />
Heinrich Beuter, *26.8.1900. Rīga †)<br />
dzīvoja Rīgā, L.Nometņu ielā 57, Iķļķena ielā 1 dz 3,<br />
Strēlnieku ielā 6 dz. 1, Beamter ielā 33 dz. 6 (nākošajā<br />
zīmogā norādīts - Baznīcas iela 33 dz. 6], Berzbekas ielā<br />
50 dz. 2, Jelgavas šo. 47, L.bezdelīgu ielā 8 dz 2., bet kopš<br />
191. gada 17. aprīļa Ikšķiles “Augstkalnu” mājās (no tām<br />
ģimene 1939. gadā repatriējās uz Vāciju). Pasē norādīts<br />
kā ierēdnis, 1925. gadā salaulājās ar Doroteju Mariju<br />
Heinrihsoni (Dorothea Henriette Maria Heinrichson,<br />
*27.4.1902. Talsi †). Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />
• Horsts Beiters (Horst Beuter, *2.5.1927. Rīga)<br />
• Helga Beitere (Helga Beuter, *14.1.1929. Rīga)<br />
• Jirgens Beiters (Jurgen Beuter, *20.1.1937. Rīga)<br />
• Urzula Beitere (Ursula Beuter, *20.1.1937. Rīga).<br />
XIII paaudzes pārstāvis Heinrihs Pauls Rihards Beiters<br />
(Heinrich Paul Richard Beuter, *19.12.1887. [*31.12.1887.]<br />
Jelgava †18.4.1967. Chemnitz) savā 1920. gada pasē ir<br />
norādīts kā kantorists, kuram Latvijas pase izsniegta<br />
pamatojoties uz Latvijas sūtniecības Krievijā izsniegto<br />
apliecību, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka viņš bija<br />
deportēts vai devies bēgļu gaitās. Latvijā atgriezās 1923.<br />
gada 1. augustā un bija pierakstīts Rīgā, Strēlnieku ielā 6<br />
dz. 1. Saskaņā ar pasē redzamajiem zīmogiem, 1929. gadā<br />
ceļojis uz Igauniju. Salaulājās ar Agnesi Gromani (Agnes<br />
Grohmann, *22.6.1889. Tallinn †17.8.1967.) un 1939.<br />
gadā repatriējās uz Vāciju. Abu laulībā piedzima (XIV<br />
paaudze):<br />
• Arvēds Oto Vilhems Beiters (Arwed Otto<br />
Wilhelm Beuter, *28.11.1924. Rīga †)<br />
XIII paaudzes pārstāvis Eduards Beiters (Eduard<br />
Beuter, *1890. Jelgava †4.4.1945. Nordhausen, Harz)<br />
salaulājās ar Georga Johansona (Georg Johannsohn, *†)<br />
un Matildes Johansones (Mathilde Johannsohn, *†) meitu<br />
Hertu Johansoni (Herta Johannsohn, *5.1.1896. Rīga<br />
†4.4.1945. Nordhausen, Harz). Visticamāk, abi gājuši bojā<br />
aviouzlidojuma laikā, uz ko norāda miršana vienā dienā.<br />
Kā jau norādīts iepriekš, XIII paaudzes pārstāve<br />
Irma Šarlote Helēna Anna Gaudere (Beitere) (Irma<br />
Charlotte Helene Anna Gauderer (Beuter), *22.10.1887.<br />
Jelgava †15.12.1973. Wangen im Allgau) salaulājās ar<br />
Ādolfu Paulu Beiteru (Adolph Paul Beuter, *19.4.1882.<br />
[*1.5.1882.] Jelgava †28.10.1946. Doberatsweiler), kurš<br />
savā 1920. gada pasē ir norādīts kā grāmatvedis. Šī pase<br />
ir saglabājusies sliktā stāvoklī, taču uz tās redzami zīmogi<br />
par pierakstīšanos dažādās adresēs - Ganību dambī 3 dz.<br />
20, Katoļu ielā 38 (1920. gadā), Jūrmalā, Jomas ielā, kā<br />
arī Talsos, Liepājā un citviet. Ir arī zīmogi par Latvijas-<br />
Igaunijas robežas šķērsošanu, kā arī norāde, ka atzīts par<br />
nederīgu kara dienestam. Vēlāk ģimene dzīvoja Rīgā,<br />
Alberta iela 8 dz. 7 un Cēsu ielā 16 dz. 3, bet 1939. gadā<br />
repatriējās uz Vāciju no savas pēdējās dzīvesvietas Rīgā -<br />
Margrietas iela 6 dz.5.<br />
Irmas Šarlotes Helēnas Annas Gauderes un Ādolfa Paula<br />
Beitera Ģimenē bija (XIV paaudze):<br />
• Herta Emīlija Beitere (Herta Emilie Beuter<br />
(Freiberg), *13.6.1912. Jelgava †27.8.1995. Isny im<br />
Allgau),<br />
• Johans Rūdolfs Ādolfs Beiters (Johannes Beuter,<br />
*15.1.1915. Jelgava, †28.11.2015. Cadolzburg).<br />
XIV paaudzes pārstāvis Eižens Ādolfs Heinrihs Beiters<br />
(Eugen Adolf Heinrich Beuter, *26.8.1900. Rīga †) bija<br />
XIV paaudzes pārstāve Herta Emīlija Beitere (Herta<br />
kristīts Rīgas Sv.Pētera draudzē, Brīvības kara laikā dienēja<br />
Emilie Beuter (Freiberg), *13.6.1912. Jelgava †27.8.1995.<br />
Kurzemes Artilērijas pulkā, bija dižkareivis (saņēmis arī<br />
Isny im Allgau) 1937. gada 10. janvārī apprecējās ar<br />
apbalvojumu). Saskaņā ar pasē norādīto informāciju,<br />
Kuldīgas mācītāja Ernsta Freiberga (Ernst Freiberg,<br />
262 263<br />
*<strong>30</strong>.11.1867. Kuldīga †28.2.1964. Schwerin) un viņa sievas<br />
Marijas Hilderbrandes (Marie Hilderbrand, *4.4.1877.<br />
†5.10.1957. Schwerin) dēlu Ernstu Gustavu Freibergu<br />
(Ernst Gustav Freiberg, *26.8.1906. Ugāle †8.8.1994. Isny<br />
im Allgau).<br />
Freibergu dzimta Kuldīgā un tās apkaimē bija sena un<br />
labi zināma. Tās senākās saknes ir apzinātas līdz leģendai,<br />
ka jau kopš Ziemeļu kara laikiem Vārmes pagastā, trīs<br />
kilometrus no baznīcas, ar muižnieka atļauju “Mežu” jeb<br />
“Mežsētu” mājās apmeties kāds ādminis. Ir zināms, ka<br />
IX paaudzes pārstāvim, Vārmes muižas “Mežsētu” māju<br />
iedzīvotājam Ansim (*1749. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />
Vārmē †ap 1790.) un viņa sievai Madei (*†) piedzima (X<br />
paaudze):<br />
• Kristaps Freibergs (*5.5.1780. “Mežu” (“Mežsētu”)<br />
mājas Vārmē †3.3.1870. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />
Vārmē)<br />
X paaudzes pārstāvis Kristaps Freibergs (*5.5.1780.<br />
“Mežu” (“Mežsētu”) mājas Vārmē †3.3.1870. “Mežu”<br />
(“Mežsētu”) mājas Vārmē) salaulājās ar Annu (*1792.<br />
†3.3.1863. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas Vārmē), kura,<br />
visticamāk, bija viņa otrā sieva, jo tiek minēts, ka viņš bija<br />
precējies divas reizes. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Ansis Freibergs (*1802. “Alekšu” mājas Vārmē<br />
†2.8.1870. Possenhofen, Ēdole)<br />
• Indriķis Freibergs (*5.5.1807. “Alekšu” mājas<br />
Vārmē †<strong>30</strong>.11.1863. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />
Vārmē), “Mežu” saimnieks<br />
• Ādams Freibergs (*18.10.1808. “Alekšu” mājas<br />
Vārmē †pēc 1873.)<br />
• Fridrihs (Fricis) Freibergs (*1809. “Mežu”<br />
(“Mežsētu”) mājas Vārmē †19.11.1902. Kuldīga),<br />
arendators<br />
• Jānis Freibergs (*1812. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />
Vārmē †),<br />
• Krišs Freibergs (*1813. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />
Vārmē †1821. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas Vārmē)<br />
• Ernests Freibergs (*1819. “Mežu” (“Mežsētu”)<br />
mājas Vārmē †)<br />
• Tija Freibergs (*1820. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />
Vārmē †)<br />
• Anna Freibergs (*1821. “Mežu” (“Mežsētu”)<br />
mājas Vārmē †)<br />
• Lībe Freibergs (*1823. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />
Vārmē †)<br />
• Marija Freibergs (*?“Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />
Vārmē †)<br />
Radniecības līnija Beiteru dzimtas virzienā ir meklējama<br />
caur XI paaudzes vecāko dēlu Ansi Freibergu (*1802.<br />
“Alekšu” mājas Vārmē †2.8.1870. Possenhofen, Ēdole), kurš<br />
uzvārdu pieņēma, uzsākot mācības Kuldīgā, bet pārējā<br />
dzimta pie uzvārda tika vēlāk, 19. gs. 20. vai <strong>30</strong>. gados.<br />
Viņš kļuva par Vārmes pagasta skolas skolotāju. 1856. gadā<br />
viņš no skolas darba aizgāja un rentēja Vārmes muižas<br />
baronam fon der Osten – Zakenam piederošo pusmuižu<br />
pie Ēdoles. Viņa laulībā ar Hedvigu Kūlmani (*12.9.1811<br />
“Amjūdas” Usma. †19.9.1899. Kuldīga) [ģimenē dēvēta par<br />
Edi] piedzima (XII paaudze):<br />
• Frīdrihs Johans Freibergs (*8.11.1833. Kuldīga<br />
†27.3.1918. Kuldīga)<br />
• Doroteja Auguste Freibergs (Dorothea Auguste<br />
Freiberg, *8.1.1838. Vārme †18.12.1843. Vārme),<br />
mirusi kā bērns.<br />
• Jūlija Šarlote Freibergs (*24.9.1841. Vārme †),