2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

DOROTEJA ŠARLOTE KAROLĪNE MELLERE (VĀGNERE)
(MOELLER - WAGNER)
Karla Gustava Mellera vecākā meita, X paaudzes pārstāve
Doroteja Šarlote Karolīne Mellere (*10.4.1819.
Tadaiķi †31.10.1901. Liepāja) 1837. gada 16. februārī
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā salaulājās ar par sevi divas
reizes vecāko Frīdrihu Heinrihu Vāgneru (Friedrich
Heinrich Wagner, kristīts 31.1.1801. Vircava †? pirms 1876.),
kurš piedzima netālajā Vircavas muižā un bija šīs muižas
rakstveža Johanna Frīdriha Vāgnera (Johann Friedrich
Wagner) un viņa sievas Luīzes Henrietes Mihelas (Louise
Henriette Wagner, dzim. Michel, *6.12.1780. Branderburg
†25.2.1840. Daugavpils) dēls. Interesanti, ka šajā laulību
ierakstā Dorotejas Šarlotes Karolīnas dzimšanas vieta ir
norādīta Drogas, nevis Tadaiķi.
Zināms, ka Vāgners dzīvoja (Amtsverwalter) Vircavas
kroņmuižā, bet vēlāk nomāja Elejas muižu un mūža nogalē
– “Apatschhnost”, 328 (kartēs norādīta kā Vw [vorwerk]
Opatschhnost jeb Opačnestas) pusmuižu Daugavpils
apkaimē, kura atradās aptuveni 800 metru attālumā no
“Harunu” saimniecības (Salienas pagastā), kurā, savukārt,
vēlāk dzīvoja Dorotejas Šarlotes Karolīnes Melleres
brālis Frīdrihs Hermanis Ludvigs Mellers. Diemžēl, nedz
Opačnestas pusmuiža, nedz tai līdzās esošie “Haruni”
līdz mūsdienām nav saglabājušies - to vietā plešas
lauksaimniecībā izmantotie lauki, taču 1963. gada kartēs
šī pusmuiza vēl ir norādīta. Ņemot vērā to, ka līgavaiņa
mātes nāve ir reģistrēta Daugavpils ev.lut. baznīcas
grāmatā 1840. gadā un šajā draudzē redzami arī citu
Vāgneru dzimtas personu ieraksti, var izteikt pieņēmumu,
ka Daugavpils ir bijis viens no ģimenes centriem.
Dorotejas Šarlotes Karolīnes Melleres un Frīdriha Heinriha
Vāgnera laulībā dzima un Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas
vācu lauku draudzē tika kristīti (XI paaudze):
• Henriete Juliane Johana Vāgnere (Henrietta
Juliane Johanna Wagner, *25.12.1837. Vircava †),
krustvecāki Henriete Vāgnere (Henriette Wagner),
Dombrovskis (Dombrowsky), majors un atraitnis
Kase fon Worms (Case von Worms).
• Karls Aleksandrs Vāgners (Carl Alexander
Wagner, *17.4.1840. Vircava †), krustvecāki
Neimanis (Neumann), Čudoska (Tschudowsky),
Minna Pole, dzim. Vormsa (Minna Pohl, geb.
Worms).
• Karolīne Vilhelmīne Vāgnere (Caroline
Wilhelmine Wagner, *25.9.1842. Vircava †), kristīta
Vircavas kroņa muižā, krustvecāki atraitne Minna
Pole, dzim. Vormsa (Minna Pohl, geb. Worms),
Johans Eginks (Johann Eggink), Jūlija Šēnas
jaunkundze (Dem. Julie Schon).
• Vilhelms Jūlijs Aleksandrs Vāgners (Wilhelm
Julius Alexander Wagner, *21.2.1844. Vircava †),
krustvecāki Vilhelms Vāgners (Wilhelm Wagner),
Jūlija Šīmane, dzim. Vormsa (Julie Schiemann, geb.
Worms), Ludvigs Vorms (Ludwig Worms).
• Oskars Eduards Vāgners (Oscar Eduard Wagner,
*23.9.1847. Vircava †1892. Liepāja), krustvecāki
ekonoms Eduards Vāgners (Eduard Wagner),
Karls Dollens (Dr. Carl Dollen), Jūlija Hānzeles
jaunkundze (Madm. Julie Haensell).
• Žanete Marija Vāgnere (Holvēga) (Jeanette
Marie Wagner (Holweg), *11.4.1850. Vircava †),
krustvecāki Žanete fon Kalinska (Frau Jeanette von
Kalinsky), Kroņvircavas muižas rakstvedis Roberts
Bres (Robert Bres) [iespējams, jaundzimušās vectēva
māsas Annas Šarlotes Melleres (Bressleres) līdz šim
nezināms pēctecis] un Jūlija Šēgele (fraulain Julie
Schogel).
• Karls Frīdrihs Viktors Vāgners (Carl Friedrich
Victor Wagner, *30.12.1854. Vircava †), krustvecāki
arhivārs Karls Meller (Carl Moller), draudzes
priekšnieks Fedors Henko (Kirchenvorsteher Fedor
Henko), Doroteja Vāgnere, dzim. Marcevska
(Dorothea Wagner, geb. Marcewsky).
Pagaidām vienīgais dokumentālais pierādījums par XI
paaudzes pēctečiem ir Darmštadtes Baltvācu biedrības
arhīva fon Šēnu (von Schoen) fondā esošais dokuments,
kurā norādīts, ka Hermīne Auguste Karolīne fon Šēna
(Hermine Auguste Caroline von Schoen, *7.3.1852. †1916.)
1877. gada 30. jūnijā Liepājā, Sv.Trīsvienības vācu draudzē
salaulājās ar XI paaudzes pārstāvi Oskaru Eduardu
Vāgneru (Oscar Eduard Wagner, *23.9.1847. Vircava
†1892. Liepāja), kurš bija akcīzes inspektors Liepājā. Šo
laulību uzsaukšanas fakts ir pieminēts 1877. gada 11.
maija laikrakstā “Liepājas pastnieks” Nr. 3, kur rakstīts,
ka nedēļā no 24. līdz 30. aprīlim Liepājas vācu draudzes
baznīcā abi tiek uzsaukti. Šajā laulībā piedzima dēls (XII
paaudze):
• Alfrēds Fridrihs Karls Vāgners (Alfred
Friedrich Karl Wagner, *28.4.1878. Liepāja †1918.),
krustvecāki - ģimnāzijas inspektors Alfrēds Šēns,
Attēls 384.
Frīdriha Heinriha Vāgnera un Dorotejas Šarlotes Karolīnes Melleres laulību ieraksts.
Attēls 394.
Paziņojums laikrakstā par Oskara Eduarda Vāgnera un
Hermīnes Augustes Karolīnas Šēnas laulībām. 342
akcīzes turētājs Johans Goldmans, Dorisa Vāgnere
(jaundzimušā vecmāmiņa, domāta Doroteja Šarlote
Karolīna Vāgnere, dzim. Mellere), plašāku ziņu nav.
Interesants ir fakts, ka Hermīnes Augustes Karolīnes fon
Šēnas māte Vilhelmīne Elizabete von Šēna (dzim. Mellere)
ir Oskara Eduarda Vāgnera mātes Dorotejas Šarlotes
Karolīnas Vāgneres (dzim.Mellere) jaunākā māsa.
Savukārt XI paaudzes pārstāve Žanete Marija Vāgnere
(Holvēga) (Jeanette Marie Wagner (Holweg), *11.4.1850.
Vircava †) no Kreilavkas (Kreilawka) 1874. gada 29.
decembrī Polockā (ar ierakstu Daugavpils Ev.lut. draudzes
grāmatā) salaulājās ar 33 gadus veco atraitni, Battinas
laivu meistaru (Kahnmeister aus Battin) Karlu Florentīnu
Holvēgu (Carl Florentin Holweg, *1841. Cargrad), kura
vecāki bija dzirnavnieks Karls Holvēgs (Carl Holweg,
*†pirms 1874.) un Amālija (Amalia, *†pēc 1874.).
Savukārt Frīdriha Heinriha vectēvs, VIII paaudzes
pārstāvis Johans Tīlmans Vāgners (Johann Tielmann
Wagner, *? †1782. Bauskā) ieceļoja Bauskā no Mūlhauzenas
pilsētas. No vietnē Geni.com ievietotās informācijas
varam uzzināt, ka Vāgneru priekšteču vēsture ir apzināta
līdz 17.gs sākumam un tajā parādās sekojoši dzimtas
uzvārdi: Boyens, Worms, Boormann, Schmoll, u.c.
Diemžēl, pagaidām nekādas citas ziņas par šī Melleru -
Vāgneru tiešā atzara pēctečiem nav atrastas, taču tādas ir
atrodamas par Frīdriha Heinriha Vāgnera brāļu un māsu
ģimenēm līdz par 21. gadsimtam, kur parādās uzvārdi
Fuchs, Rosenberg, Kudisch, Asbukin, Serebrennikov,
Sauberlich, Buttner, Kirstein, Kruger, Schmalfuss u.c. (skat.
ciltskoku vietnē Geni.com).
Saskaņā ar vācu pētījuma informāciju, pati Doroteja
Šarlote Karolīne Vāgnere (Mellere) ir mirusi Liepājā,
1901. gada 31. oktobrī, taču atsevišķos avotos kā iespējamā
nāves vieta tiek mineta arī Jelgava.
1851. gada 7. martā ir publicēts paziņojums, kurā ir
pieminēta Šarlote Doroteja Vāgnere, rubrikā “Izceļojošie”.
Kas ir paziņojumā pieminētais Johans Ernsts Vāgners
(Johann Ernst Wagner), pagaidām nav izdevies noskaidrot
Attēls 388.
Publikācijā laikrakstā “Rigasche Zeitung” 329
– iespējams, tas ir Šarlotes vīra brālis, bet iespējams – dēls.
Tāpat Liepājas presē atrodamas ziņas, ka 1882. gada martā
ir miris kāds Karls Eduards Hermanis Vāgners (Karl
Eduard Hermann Wagner, *11.1867. †3.1882. Liepāja), 341
kurš nāves brīdī ir bijis 13 gadus un 5 mēnešus vecs –
iespējams, kāds no Oskara Eduarda brālēniem, taču tas ir
tikai pieņēmums.
Doroteja Šarlote Karolīna Vāgnere (dzim. Mellere)
ir persona, no kuras ir meklējama Melleru dzimtas
radniecība ar Stenderu dzimtu, kuras slavenākais pārstāvis
ir mācītājs un zinātnieks Gothards Frīdrihs Stenders
(Gotthard Friedrich Stender, seniors, *27.8.1714. Laši
Eglaines pagastā †28.5.1796. Sēlpils).
Melleru – Stenderu radniecības līnija ir jāskata caur
Dorotejas vīra Frīdriha Heinriha Vāgnera māsas Emīlijas
Elizabetes (Emilia Elisabeth Fuchs, *19.12.1814. Vircava
†5.2.1859. Zalve) vīra, mācītāja Kristapa Johana Fuksa
(Christoph Johann Fuchs, *31.7.1807. Aizpute †19.1.1872.
Zalve) dvīņubrāli, notāru Frīdrihu Gustavu Fuksu
(Friedrich Gustav Fuchs, *31.7.1807. Aizpute †18.9.1890.
Bauska). Frīdriha Gustava meitas Augustes Jūlijas Luīzes
Krīgeres (Auguste Julie Louise Kruger, *6.11.1841. Bauska
†2.9.1928.) vīra, mācītāja Karla Frīdriha Ādolfa Krīgera
(Karl Friedrich Adolf Kruger, *17.7.1834. Bauska †6.7.1906.
Sesava) māsa Adolfīne Emīlija Doroteja fon Lucava
(Adolphine Emilie Dorothea von Lutzau, *12.6.1835. Bauska
†3.6.1913. Jelgava) bija precējusies ar Frīdrihu Jāzepu fon
Lucavu (Friedrich Joseph von Lutzau, *20.3.1836. Sauka
†16.2.1874. Jelgava), kura māte Karolīne Šarlote fon
Lucava (Caroline Charlotte von Lutzau, *4.11.1810. Sauka
†30.12.1890. Rīga) bija Gotharda Frīdriha Stendera vecākā
dēla, Sunākstes mācītāja Aleksandra Johana Stendera
(Alexander Johann Stender *4.11.1744. Jelgava †8.11.1819.
Sunākste) meitas Agates Karolīnas Kades, dzim. Stendere
(Agathe Carolina Kade (Stender), *2.10.1782. Sunākste
†14.8.1865. Sauka) meita.
Internetā ir atrodama plaša biogrāfija 330 , kurā norādīts,
ka Gothards Frīdrihs Stenders cēlies no senas Augšzemes
(Sēlijas) luterāņu baznīcas mācītāju ģimenes, kuras
priekšgājējs Johans Stenders (*1608. †1669.) ieceļoja
Latvijā pēc Poļu—zviedru kara beigām 1633. gadā. Johans
Stenders bija prāvests Kurzemes un Zemgales hercogistes
Sēlpils virspilskunga iecirknī (1665. – 1669.), šo amatu
pēc tam pārņēma viņa dēls Konrāds Stenders (*1650.
†1711.). Pats Stenders ir dzimis 1714. gada 27. augustā
Attēls 386.
Luīzes Henrietes Vāgneres (dzim. Michel) miršanas ieraksts Daugavpils ev.lut. draudzes baznīcas grāmatā.
282 283