Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Sodu ziņu krājumā norādīto informāciju Nr. 5367,<br />
Kulbars, Kristjānis-Voldemārs Jēkaba dēls, dzimis 1908.<br />
gada 9. decembrī Kuldīgā, noziegumu izdarījis 1934.<br />
gada 21. septembrī, Ventspils I iecirkņa miertiesnesis<br />
1934. gada 5. oktobrī pamatojotie suz 546. Panta III.<br />
Daļu piesprieda 3 diennaktis aresta. Uzdevums izpildīts<br />
1934. gada 1. novembrī (Akts Nr. 638/34 g). Uz vienas<br />
no ģimenes arhīvā esošajām fotogrāfijām ir Līzes Dobeles<br />
rakstīta piezīme: “Dēls mans ir Jelgavā. Strādā frizētavā<br />
Uzvaras ielā 34, L.Kulbars”. Tiesa gan, kāzas tika svinētas<br />
gadus piecus pēc kopīgās meitas Ainas dzimšanas - vācu<br />
laikā, (domājams - 1941. gada jūlijā) - to prasīja jaunā<br />
vara un iespēja tikt pie papildus pārtikas kartītēm. Šajā<br />
laikā viņš strādāja arī vairākās citās frizētavās – tostarp<br />
– Jelgavas stacijā, kur, kā pats stāstīja “vācu oficieriem<br />
bārdas pucējis”.<br />
Jelgavai liktenīgajās 1944. gada jūlija dienās Kristaps<br />
Voldemārs, kopā ar sievu Lūciju Emīliju un tobrīd<br />
septiņus gadus veco meitiņu Ainu devās Ventspils<br />
virzienā, cerot tikt uz kāda no kuģiem, lai dotos trimdā,<br />
taču sarkanarmiešu raidītais lādiņš, kas viņu acu priekšā<br />
nogremdēja citu kuģi ar bēgļiem, mainīja domas - viņi<br />
palika Popē, kur pārlaida pēdējos kara mēnešus. Ģimene<br />
atgriezās Jelgavā, taču te bija tikai krāsmatas, tādēļ kādu<br />
laiku bija jādzīvo Lūcijas vecāku lauku saimniecībā<br />
Līvbērzē. Saskaņā ar dzimtas mutvārdu informāciju, šajā<br />
laikā Kristaps Voldemārs Kulbars nokļuva PSRS filtrācijas<br />
nometnē (viņš esot aizturēts Džūkstē).<br />
Visu turpmāko mūžu viņš strādāja kā frizieris un par<br />
Attēls 396.<br />
No kreisās – Kristaps Voldemārs Kulbars, Jēkabs<br />
Kulbars, Eduards Jānis Kulbars, Marija Kulbare<br />
un Līze Kulbare (dz. Dobele), 1911. gads.<br />
Attēli 396.<br />
Jēkabs Kulbars.<br />
priekšzīmīgu darbu viņam 1975. gadā pat piešķīra ordeni,<br />
bet pēc trīs gadiem - palaida pensijā. Ģimenes “virtuves<br />
sarunās”, kas padomju laikā bija vienīgā brīvdomības<br />
diskusiju platforma, Kristaps Voldemārs bieži atcerējies<br />
brīvvalsts laiku un cerēja, ka amarikāņi ieradīsies atbrīvot<br />
Latviju. “Tad varēšu nopirkt licenci un atvērt savu<br />
frizētavu”, bieži teicis viņš, rūpīgi glabājot vēl pirmskara<br />
laikā ieprirktos friziera darbarīkus.<br />
Kādreiz viņš spēlēja arī vijoli, tača tā, diemžēl, nav<br />
saglabājusies. 1983. gadā viņš kopā ar savu dzīvesbiedri<br />
pārcēlās no Tukuma (te viņa mājvieta bija neliels, ar malku<br />
apkurināms dzīvoklītis Rīgas ielas 10. nama pirmajā<br />
stāvā) uz Rīgu, bet pēc Lūcijas Emīlijas nāves 1987. gadā,<br />
bieži devas izstaigāt atmiņu ceļus jaunības vietās. Viens no<br />
šādiem braucieniem viņam izrādījās liktenīgs - saltā 1988.<br />
gada 17. janvāra dienā, uz Tukuma stacijas perona viņš<br />
izsmēķēja savu pēdējo papirosu un un mūžīgiem laikiem<br />
devās satikt savu Lūciju, no kuras atvadījās pusgadu<br />
iepriekš.<br />
Kristapa Voldemāra Kulbara un Lūcijas Emīlijas Milleres<br />
laulībā piedzima meita (XIII paaudze) Aina Millere<br />
(*6.7.1937. Jelgava), kuras dzīvesgājums ir aprakstīts<br />
iepriekš.<br />
Kulbaru dzimtas XII paaudzes pārstāve Marija Frīda<br />
Kulbare (*2.1.1910. Kuldīgā vai Ventspilī †23.3.1997.<br />
Jūrmala) daļu sava mūža aizvadīja Ventspilī, kur strādāja<br />
par bibliotekāri pilsētas bibliotēkā, bet vēlāk – par<br />
Ventspils domes sekretāri-mašīnrakstītāju. Pēc padomju<br />
okupācijas viņa no domes tika pārcelta uz Ventspils<br />
NKVD nodaļu, kur pildīja šos pašus pienākumus.<br />
Sākoties II Pasaules karam, līdz ar pārējo NKVD nodaļu<br />
kā tehniskais darbinieks viņa tika evakuēta uz toreizējo<br />
Kuibiševas rajonu, kur dzīvoja Timaševas ciemā, Koop.<br />
ielā 15. 1942. gadā viņas adrese jau ir Revolūcijas ielā<br />
47, bet darba vieta – artelis “Zvaigzne”. 1943. gadā viņa<br />
dzīvoja Kuibiševā, Venceka ielā 53 un strādāja “Vojentorg”<br />
kantorī. No mutvārdu informācijas zināms, ka vēlāk viņa<br />
pārcēlās Gorkijas pilsētu (Ņižņijnovgorodu), kur dzīvoja<br />
līdz kara beigām, kad atgriezās Latvijā un sākumā dzīvoja<br />
pie vīra radiem Jēkabpils rajonā, tad pārcēlās uz Jūrmalu,<br />
kur viņas vīram, kā II Pasaules kara dalībniekam piešķīra<br />
lietošanā savrupmāju. Tajā viņa savu ģimeni dzīvoja līdz<br />
pat savai nāvei 1997. gadā.<br />
Vēl pirms II Pasaules kara Marija Frīda Kulbare<br />
salaulājās ar Jāni Lukstu Lukstiņu (Jānis Luksts-Lukstiņš,<br />
*16.3.1910. Kūkas (Krustpils apr.) †1979. Talsi) un šajā<br />
laulībā piedzima divi pēcnācēji (XIII paaudze):<br />
• Ausma Luksts-Lukstiņa (*19.2.1947. Jūrmala<br />
†15.5.<strong>2019</strong>. Jūrmala).<br />
• Juris Luksts-Lukstiņš (*13.4.1949. Jūrmala).<br />
No Marijai Kulbarei sūtītajām pastkartēm, kuras ir<br />
saglabājušās līdz mūsdienām, mēs varam konstatēt, kur<br />
Ventspilī dzīvoja Kulbaru ģimene. Tā piemēram, 1932. gadā<br />
viņas adrese ir Dzirnavu ielā 39, 1935. gadā – Vasarnīcu<br />
iela 22, 1938. gadā - Mežu iela 45, 1939. gadā – Mežu iela<br />
54). Savukārt no viņas vīram Jānim Lukstam-Lukstiņam<br />
1940. gada 27. martā izsniegtās Latvijas Darba kameras<br />
Ventspils strādnieku arodbiedrības apliecības Nr. 804 var<br />
secināt, ka šajā laikā ģimene jau dzīvoja Kuldīgas ielā 53.<br />
XIII paaudzes pārstāve Ausma Luksts-Lukstiņa<br />
(19.2.1947. Jūrmala †15.5.<strong>2019</strong>. Jūrmala) mācījās<br />
Jūrmalas A.Pumpura vidusskolā un savas pirmās darba<br />
gaitas uzsāka Jūrmalas telefonu centrālē, kur strādāja par<br />
sakaru operatori. Nākamā un ilggadīgākā darba vieta bija<br />
manufaktūras kultūras nams Zasulaukā, kura vadītāja<br />
viņa bija. Mūža nogalē Ausma Lukstiņa strādāja Jūrmalas<br />
sociālajā dienestā par asistenti un aktīvi piedalījās kultūras<br />
dzīvē, dziedot senioru korī. Viņas mūžs noslēdzās pēc<br />
kritiena rezultātā lauztā pleca un gūžas operācijām, pēc<br />
kurām atlabšana nevedās tā, kā gribētos. Attiecībās ar<br />
Māri Ozolu (*) piedzima dēls (XIV paaudze):<br />
• Māris Luksts-Lukstiņš (*21.8.1988. Jūrmala).<br />
XIV paaudzes pārstāvis Māris Luksts-Lukstiņš<br />
(*21.8.1988. Jūrmala) savu dzīves aicinājumu ir atradis<br />
militārajā dienestā un zemessardzē, kā arī veicot<br />
elektromontāžas darbus. Attiecībās ar Paulu Zviedri<br />
(*5.2.1992. Sigulda), kura mācījās Bulduru Dārzkopības<br />
skolā, piedzima (XV paaudze):<br />
• Enija Luksts-Lukstiņa (*20.1.<strong>2019</strong>. Jūrmala).<br />
XIII paaudzes pārstāvis Juris Luksts-Lukstiņš (*13.4.1949.<br />
Jūrmala) strādāja par... un bija precējies četras reizes.<br />
Par viņa sievām kļuva Leontīne Svence (*19.2.1939.<br />
†1979.), Natālija Nemiro (*17.7.1963.), Aīda Trause<br />
(*14.3.1952.), kā arī Mārīte Kalugina (*1956.). Laulībā ar<br />
Mārīti Kaluginu piedzima meita (XIV paaudze):<br />
• Laura Luksts-Lukstiņa (*27.8.1985. Jūrmala).<br />
XIV paaudzes pārstāve Laura Luksts-Lukstiņa<br />
(*27.8.1985. Jūrmala) dzīvo Vācijā un strādā...<br />
674 675
Change language