2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Attēli 403, 404.
Elgina Melānija Šēna (Berga) 2017. gada jūlijā un viņas
vīrs Boriss Roberts Ernsts Bergs II Pasaules kara laikā.
Bulgārijā (Sofijā, Varnā un Philippopel), kā arī izveidoja
alkoholisko dzērienu fabriku Natoševā (Natoshew).
II Pasaules kara beigās līdz ar vācu armiju caur Austriju
nokļuva Vācijā, kur pēc kara dzīvoja Hamburgā. Ir zināms,
ka viņš 1913. gada 13. [26.] janvārī Liepājā salaulājās ar
savu otrās pakāpes māsīcu - Lodes muižas īpašnieka
Alfrēda fon Pantcera (Alfred von Pantzer, *5.4.1857. Sesava
†2.6.1919. Pļaviņas) un viņa sievas Katrīnas Elīzas Anders
(Katharine Elise Anders, *19.8.1857. †16.11.1896.) meitu
Ēriku Olgu Elizabeti fon Pantceri (fon Frīdriha/fon
Šēna) (Erika Olga Elisabeth von Pantzer (von Friedrichs/
von Schoen), *20.6.1882. Lode (Lodes pagasts) †22.1.1954.
Varna, Bulgaria). Jāpiezīmē, ka Ērikai Olgai Elizabetei
fon Pantcerei šīs jau bija otrās laulības – pirms tam
1901. [jeb 1903.] gadā Lodē viņa bija laulājusies ar Rīgas
Politehnikuma profesoru Viktoru fon Frīdrihu (Viktor
von Friedrichs, *29.12.1876. Rīga †1912. Vorarlberg), taču
laulība tika šķirta Austrijā, Forarlbergā (Vorarlberg) 1910.
vai 1911. gadā, bērnu nebija. Nav izslēgts, ka laulības
šķiršanas fakts ir norādīts kļūdaini, sajaucot to ar vīra
nāves faktu. Nevienā no abām laulībām pēcnācēju nebija.
XII paaudzes pārstāvis Ādolfs Viktors Šēns (Adolph
Victor von Schoen, *25.4.1887. Liepāja †4.9.1938.
Glindow, Potsdam) dzīvoja un saimniekoja Lašu muižā
pie Aizputes, kas tika iznīcināta II Pasaules kara laikā.
Attēls 402.
(no kreisās) Fritz Wieckberg, Toni Stender, Elise
Wieckberg (geb. Rosenberg), Anna Rosenberg, Marga,
Ingeborg Wieckberg (priekšplānā), Elsbet von Kupffer
(geb. Wieckberg) [Ādolfa Viktora fon Šēna sievas
Margarētes Paulīnes Johannas Kupferes tēva otrā sieva],
Alma Wieckberg (geb. Heil).
Attēli 407. un 408.
Arigarda Margarēte Šēna un Hanss Joahims Fromanis.
Viņš studēja zemkopību Kēnigsbergā, bet vēlāk vadīja
atpūtas namu (Erholungsmeims) no Spānijas pilsoņu kara
atbraukušajiem vācu karavīriem Glindovā (Glindow),
kur arī mira no plaušu vēža. Jāpiezīmē, ka Ādolfs Viktors
Šēns tika izsaukts uz GESTAPO un pratināts, jo reiz tika
konstatēts, ka starp atpūtniekiem ir bijuši vairāki žīdi.
Dažus mēnešus pēc savas nāves – 1939. gada 26. martā
viņš tika apglabāts Rīgā, Lielajos kapos (Doma baznīcas
sektorā, Lītu (Luth) dzimtas kapā). Ir zināms, ka viņš bija
precējies divas reizes – pirmo reizi 1914. gada 2. oktobrī
Rīgā ar jurista Maksimiljāna Hermaņa Augusta Kupfera
(Maximilian Hermann August Kupfer, *25.6.1857. Jelgava
†18.9.1940. Wonfrowitz) un viņa sievas Helēnas Meijeres
(Helene Meyer, †1893.) meitu Margaritu Paulīni Johannu
Kupferi (Margarethe Paulina Johanna Kupffer, *22.4.1891.
Aizpute †6.1.1965. Hannover, Lower Saxony). Šī laulība
tika šķirta un Margarēta Paulīne Johanna Kupfere
salaulājās ar Vladimiru Kristumani (Wladimir Kristuman,
*31.12.1897. Saaremaa, Estonia †1983. Saaremaa Vald,
Estonia).
Viens no slavenākajiem Kupferu dzimtas pārstāvjiem bija
Margaritas Paulīnes Jojannas Kupferes vectēvs - Karls
Viktors Kupfers (Karl Victor Kupffer, *25.2.1819. Irbene
†29.4.1896. Tartu), kurš bija dzimis Irbenes draudzes
mācītāja Ernsta Frīdriha Kupfera (Ernst Friedrich Kupffer,
*18.10.1779. †27.7.1858. Alūksne) un Karolīnes Henrietes
Macevskas Sabile (Caroline Henriette Maczewsky,
*1790. Ārlava †5.1.1864. Irbene) ģimenē. Viņš studēja
matemātiku un jurisprudenci Tērbatas universitātē (laikā
no 1840. līdz 1844. gadam), kam sekoja ekspeditora
darbs Jelgavā, pilsētas maģistrātā (1845.-1849.). 1849.
gadā viņš kļuva par policijas pārvaldes darbinieku, 1849.
gadā - sekretāru, bet 1851. gadā - virssekretāru Kurzemes
Apgabaltiesā.Laikā no 1851. līdz 1862. gadam bija
Pirmais valsts sekretārs, bet 1862.-1865. - Apgabaltiesas
advokāts. 1864.-1865. gados pārstāvēja Jelgavu Baltijas
Juristu komisijā Tērbatā. 1865.-1886. gados bija Tērbatas
prokurors (Justicburgermaister).
XII paaudzes pārstāvja Ādolfa Viktora Šēna laulībā ar
Margaritu Paulīni Johannu Kupferi piedzima meitas
(XIII paaudze):
Attēls 404.
Šī pētījuma autors Juris Millers (no kreisās) un
Edgars Rūdolfs Valters Gerhards Šēns 2017. gadā un
Edeltraute fon Šēna.
• Juta Benigna Šēna (Jutta Benigna von Schoen,
*12.6.1925. Liepāja †21.3.1927. Liepāja (Laši)),
mirusi no meningīta kā bērns un apglabāta Aizputē.
Savukārt Ādolfa Viktora Šēna otrās laulības tika noslēgtas
1935. gada 27. oktobrī Sofijā ar Rūdolfa Vilhelma fon
Pancera (Rudolf Wilhelm von Pantzer, *11.8.1867. Cēsis
†10.2.1919. Rīgā, Biķernieku mežā) un viņa sievas
Jūlijas Lītas (Julie Lüth, *4.5.1876. Rīga †5.10.1954.
Hammergmund) meitu Hildi Idu fon Pantceri (Hilde
Ida von Pantzer, *26.4.1910. Meselau †16.5.1966. Weiden,
Upper Palatinate, Bavaria) [viņas priekšgājēji aprakstīti
fon Pantceru dzimtai veltītajā nodaļā]. Ir zināms, ka
Hilda Ida fon Pantcere tika apglabāta līdzās savai mātei
Veidenā. Dzīves laikā viņa darbojās tirdzniecībā, laikā no
1941. līdz 1945. gadam bija sava brāļa Rūdolfa uzņēmuma
prokūriste, bet pēc II Pasaules kara bija angļu valodas
privātskolotāja un strādāja par Veidenas (Weiden/Opf.)
tautskolas saimniecības daļas vadītāju. Šajā laulībā
piedzima dēls (XIII paaudze):
• Edgars Rūdolfs Valters Gerhards Šēns (Edgar
Rudolf Walter Gerhard von Schoen, *3.2.1937.
Potsdam (Glindow) †22.5.2019. Bad Kissingen).
Par XIII paaudzes pārstāvi Elginu Melāniju Šēnu
(Bergu) (Elgin Melanie von Schoen (Berg), *1.9.1919.
Liepāja †2.7.2019. Hannover)) ir zināms, ka 1942. gada
24. decembrī Pozenā (Poznaņā) viņa salaulājās ar tirgotāju
Borisu Robertu Ernstu Bergu (Boris Robert Ernst Berg,
*14.4.1913. St.Petersburg †15.6.1988. Hannover), taču
Attēls 404.
Valters Rūdolfs Alberts Šēns I Pasaules kara laikā un
viņa sieva Irēna Elizabete Johanna Feldheima.
šajā laulībā bērnu nebija. Par Borisa Roberta Ernsta
Berga ģimeni ir zināms, ka viņš piedzima Igaunijas
baltvācu ģimenē, kas līdz 1917. gada revolūcijai dzīvoja
Sanktpēterburgā, bet pēc tās atkal atgriezās Igaunijā.
Sanktpēterburgā Berga tēvs Jēkabs Eižens Bergs (Jacob
Eugen Berg, *6.9.1863. Riga †12.1.1937. Valga, Estonia)
bija viesnīcas “Europa” direktors Sanktpēterburgā, kurš
bija precējies ar Hertu Emīliju Adeli Baumani (Herta
Emilie Adele Baumann, *5.8.1893. [*17.8.1893.] Karula
Estonia †). Citos avotos viņš ir norādīts arī kā tirgotājs.
Boriss Roberts Ernsts Bergs Tartu universitātē studēja
matemātiku, bija korporācijas “Fraternitas Academia”
loceklis (studijas netika pabeigtas naudas trūkuma
dēļ), bet II Pasaules kara laikā bija tulks vācu armijā –
vispirms Krievijā, bet pēc tam Francijā. Pēc II Pasaules
kara Boris Roberts Ernsts Bergs strādāja kā tirgotājs
Frankfurtē pie Mainas, Hamburgā un Hannoverē, kas
arī bija ģimenes pēdējā mājvieta. Ir zināms, ka Borisa
brālis Freds Ēriks Valters Bergs (Fred Erich Walter Berg,
*8.8.1924. Ances pagasts Ventspils) II Pasaules kara laikā
bija kara kuģa fregates kapteinis (Fregattenkapitan).
Pirms izceļošanas no Latvijas Arigarda dzīvoja Lažas
pagasta “Jaunlažās”, no kurienes 1939. gada 14. novembrī
izceļoja uz Vāciju (Nr. 37302 346 ), bet vēlāk viņa dzīvoja Bad
Pyrmont pilsētā. Bērnībā Elgina pie sava onkuļa Alfona
Kārļa Paula Šēna mācījās klavierspēli un mācījās Liepājas
vācu ģimnāzijā (skolas laikā viņa dzīvoja Liepājā, pansijā,
ģimnāziju pabeidza 1938. gadā). Par savu izceļošanu
no Latvijas Elgina Melānija Šēna stāstīja: “Dienas vidū
pie mums ieradās delegācija un lika steidzami sakravāt
mantas - vispirms mums deva atļauju paņemt tikai tik
Attēls 405.
Boriss Roberts Ernsts Bergs Tartu universitātes laikā korporācijā “Fraternitas Academia” un Liepājas vācu
ģimnāzijas skolnieki, kuru vidū ir arī Elgina Melānija Šēna.
• Elgina Melānija Šēna (Berga) (Elgin Melanie
von Schoen (Berg), *1.9.1919. Liepāja †2.7.2019.
Hannover).
• Arigarda Margarēte Šēna (Fromane) (Arigard
Margarete von Schoen (Fromann), *2.8.1921.
Liepāja †10.2006. Hamburg).
290 291