2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

130). Kā Landesvēra apgādes virsnieks (Wirtschaftoffizier)
I Pasaules kara laikā kā dienēja Kurzemē un viņa
dienesta vieta ir norādīta Priekulē. Pēc kara – 1921.
gada 30. oktobrī Drengfurtē viņš apprecējās ar Prūsijas
karaliskā pulkveža fon Drugaļska (von Drygalski)
meitu Nelliju fon Drugaļsku (Nelly von Drugalski,
*18.7.1897. Homburg v.d. Hohe †6.5.1958. Anklam), kuras
nāves iemesls ir norādīts “angina pectoris” (pats Ēriks
Mellers ir miris no meningīta). Abu laulībā piedzima divi
bērni (XII paaudze):
• Margarēta Mellere (Trēca) (Margarethe
Moeller (Treetz) *2.10.1922. Konigsberg †7.4.1952.
Ducherow), 1942. gada 2. jūnijā salaulājās ar
“Luftwaffe” virsnieku Heincu Trēcu (Heinz
Treetz) 80 . Citu ziņu nav.
• Francis Hugo Mellers (Franz Hugo Moeller,
*23.2.1924. Stettin †?),
Pagaidām nav precīzi konstatēts, bet pastāv liela varbūtības
pakāpe, ka pulkvedis fon Drugaļskis (atsevišķos avotos
latviski viņa uzvārds ir atveidots kā Drigaļskis), ir
tuvs radinieks, visticamāk - brālis ģeogrāfam Ērikam
Dagobertam fon Drugaļskim 81 (Erich Dagobert von
Drygalski, *9.2.1865. Konigsberg †10.1.1949. Munchen).
XII paaudzes pārstāvis Francis Hugo Mellers (Franz Hugo
Moeller, *23.2.1924. Stettin †?) bija lietvedis un 1967. gadā
dzīvoja 214 Anklam (Meckl) Lilienthalhof 10. 1954. gada
2. jūnijā Karninā (Karnin) viņš apprecējās ar Kristelu
Annu Margaritu Vilki (Christel Anna Margarete Wilke,
*19.12.1928. Stettin). Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze)
meita:
• Petra Anke Mellere (Petra Anke Moeller,
*2.10.1959. Anklam), par kuru pagaidām nekādas
ziņas vairāk nav atrastas.
Par Hugo Mellera vidējo dēlu, XI paaudzes pārstāvi
Ādolfu Melleru (Adolf Moeller *13.4.1884. Stettin
†30.11.1941. Heidelberg) ir zināms, ka viņš visu savu dzīvi
Attēls 16.
Karalis Frīdrihs Vilmelms IV.
Attēls 15.
Karla Zībera (Carl Sieberer) personīgā kartīte. 84
saistīja ar militāro dienestu un bija precējies divas reizes -
pirmo reizi 1914. gada 25. jūlijā Grīsenā (Griessen) ar vīnu
tirgotāja Augusta Švāna (August Schwan) meitu Līzi Švāni
(Lissy Schwan, *5.1.1890. Griessen †28.5.1933. Berlin) –
šīs laulības laikā ģimene dzīvoja Štetinā, Elisabethstrasse
20. Gadu pēc savas pirmās sievas nāves – 1934. gada 11.
augustā viņš apprecējās ar Veroniku fon Holcendorfu
(Veronika von Holzendorff, *16.5.1898. Wandsbek), kura
1947. gadā apprecējās ar atvaļināto pulkvedi [Walter? 82 ]
Šollu (Scholl) un dzīvoja Klingas pilī (Schloss Kling von
Stein bei Ulm/Donau). Runājot par Ādolfa Mellera
militāro karjeru, ir ziņas, ka sākotnēji viņš bija karognesējs
(Fahnenjunker) Ķeizara Vilhelma 116. Kājnieku pulkā
Grīsenā. 1903. gada 19. oktobrī viņš kļuva par leitnantu
(mit Patent), bet I Pasaules kara laikā viņš bija kapteinis.
Ir apbalvots ar Dzelzs krusta II un I šķiru, “Hausorden
der Hohenzollern”, “Hessische Tapferkeitsmedaille” un
“Hamburgisches Hanseatenkreutz”. 1921.-24. gados viņš
bija 9. Kājnieku pulka komandieris (kompagniechef)
Vundsdorfā (Wundsdorf) un Minhenē. 1925.-26. gados
bija 1. Kājnieku pulka Tilzītē štāba kapteinis. 1927. un
1928. gados bija ģenerālštāba virsnieks Jūras spēku bāzē
Vilhelmshāfenā (Wilhelmshafen). 1929. gadā viņš tika
paaugstināts līdz majora pakāpei, bet 1931. gadā viņš
kļuva par 5. Kājnieku pulka Štetinā pulkvežleitnantu.
Citos ziņu avotos ir atrodama informācija, ka 1937. gada
1. martā viņš kļuva par 12. Armijas štāba pulkvedi (Oberst
(E) 01.03.37 MOELLER Adolf (Stab 12.Armee Korps)
Oberst (01.03.37)). 83
1. aprīlī viņš devās pensijā. 85 Karla Zībera personīgajā
kartē, kas atrodama “Bibliothek für Bildungsgeschichtliche
Forschung” digitālajā arhīvā, ir norādīts, ka viņam ir viens
bērns, taču līdz šim veiktajos vācu pētījumos par to nav
atrodamas norādes.
Viens no visinterantākajiem atklājumiem ir vācu
pētījumos sniegtā norāde, ka Gustava Ādolfa Mellera
septītais dēls, X paaudzes pārstāvis Bernhards Mellers
(Bernhard Moeller, *9.12.1845. Mallwischken †29.1.1922.
Konigsberg) bija karaļa Frīdriha Vilhelma IV (Friedrich
Wilhelm IV Hoenzollern, *15.10.1795. Berlin †2.1.1861.
Potsdam) krusttdēls. Ir zināms, ka Bernhards Mellers
studēja jurisprudenci Kēnigsbergas universitātē, kļuva
par korporācijas “Litauen” biedru un tika iecelts par
tās goda locekli. Vēlāk strādāja kā jurists (Kreisrichter)
Karaliskā Kēnigsbergas dzelzceļa administrācijā, bet vēlāk
strādāja Ķelnes, Kāseles un Disseldorfas pilsētu pārvaldēs
(Regierungsrat). 1887. gadā apmetās Kēnigsbergā un 1916.
gadā viņš cieta avārijā, kurā zaudēja abas kājas. Tāpat ir
zināms, ka 1870. gadā viņš piedalījās cīņās un 1870. gada
14. augustā kaujā pie Kolumbejas (Columbey) 86 tika smagi
ievainots vēderā. Viņš dienēja Kēnigsbergas 43. Kājnieku
pulkā. Pēc kāju amputācijas Bernhards Mellers nodzīvoja
vēl līdz 1922. gadam un nomira no gripas. Par viņa ģimeni
un pēcnācējiem nekādu ziņu pagaidām nav.
Savukārt Gustava Ādolfa Mellera astotais dēls, X
paaudzes pāsrtāvis Maksis Mellers (Max Moeller,
*19.8.1847. Mallwischken †1915. Sanktpēterburga)
kā tirgotājs strādāja Krievijas impērijā, galvenokārt
Sanktpēterburgā un Rēvelē (mūsdienu Tallina), kur viņš
strādāja kuģu ekspedīcijas uzņēmumā. 1884. gadā viņš
kļuva par grāmatvedi Helsinku tapešu fabrikā, kas 1885.
gadā tika pārcelta uz Sanktpēterburgu, kur viņš nodzīvoja
līdz savai nāvei. Šī fabrika piederēja Luijam Augustam
Edmundam Riekam (Louis August Edmund Riecks).
Maksis Mellers Rēvelē (Tallinā) apprecējās ar Mariju Šmiti
(Marie Schmidt, *? Tallina †1918. Petrogarad), kas mira no
krūts vēža. Abu laulībā piedzima četri bērni (XI paaudze):
• Margarita Mellere (Rieka) (Margarethe Moeller
(Riecks) *12.3.1877. Sanktpetersburg † 29.1.1928.
Helsingfors),
• Anna Mellere (Odnere) (Anna Moeller (Odhner),
*? †1929. Ļeņingrada [?]).
• Helēna Mellere (Helene Moeller, ap *1880. † pēc
1920. Saratow),
• Ģertrūde Mellere (Aleksandra) (Gertrud Moeller
(Alexander) †ap 1930. Ļeņingrada), par kuriem ir
pieejama ļoti minimāla informācija.
Hugo Mellera jaunākā meita, XI paaudzes pārstāve Erna
Mellere (Zīberere) (Erna Moeller (Sieberer) *13.2.1890.
Stettin †17.5.1925. Stettin). bija bibliotēkāre Štetinā, kur
Par XI paaudzes pārstāvi Margaritu Melleri (Rieka)
1912. gada 1. aprīlī apprecējās Eslingenas atslēgu meistara
(Margarethe Moeller (Riecks) *12.3.1877. Sanktpetersburg
Johana Zīberera (Johannes Sieberer) dēlu ar Kārli Zībereru
† 29.1.1928. Helsingfors) ir zināms, ka 1895. gadā
(Carl Sieberer, *25.2.1877. Esslingen †4.1962. Eslingen).
Sanktpēterburgā viņa apprecējās ar Luiju Augustu
Erna ir mirusi pēc žultspūšļa operācijas. Savukārt par
Edmundu Rieku (Louis August Edmund Riecks, *1869.
Kārli Zībereru ir zināms, ka viņš mācījās Eslingenā, kur
†1920.), kuram piederošajā fabrikā par grāmatvedi strādāja
1902. gadā ieguva vidusskolas diplomu. Viņš turpināja
Margaritas tēvs Maksis. Pēc fabrikas nacionalizācijas 1919.
mācības Štutgartes Tehniskās augstkolas dabaszinātņu
gadā Luijs tika arestēts un nosūtīts uz Maskavu piespiedu
fakultātē, bet Dr. grādu ieguva Tūbingenas (Tubingen)
darbos, kur mira cietumā no izsitumu tīfa. Vācu pētījumā
universitātē, aizstāvot disertāciju “Die Pleurotomarien des
ir norāde, ka Margarita ar bērniem ir emigrējusi uz
Schwäbischen Jura”. 1906. gada 4. oktobrī viņš sāka strādāt
Somiju, taču nav norādīti šo bērnu vārdi. Šobrīd geni.com
Štutgartes-Kannštadtes (Stuttgart-Cannstatt) Reālskolā
ir atrodams tikai Luija brāļa Artūra Heinriha Vilhelma
(Oberrealschule). Pēc gadu ilgā pārbaudes laika viņš tika
Rieka (Arthur Heinrich Wilhelm Riecks, *1872. †1949.)
pieņemts darbā Isnas (Isny) Reālskolā kā profesors. 1909.
pēcteču dzimtas koks.
gadā viņš pārcēlās uz Štetinu, kur kļuva par profesoru
Bismarka Reālskolā (Bismarck – Realschule), un, kā
Par Margaritas māsu, XI paaudzes pārstāvi Helēnu
jau rakstīts iepriekš, 1912. gadā apprecējās. 1939. gada
Melleri (Helene Moeller, ap *1880. † pēc 1920. Saratow)
ir zināms tikai fakts, ka viņa kā mūzikas skolotāja dzīvoja
82 83
un strādāja Saratovā (kur, domājams, mira ap 1930. gadu),
bet par Ģertrūdi Melleri (Aleksandru) (Gertrud Moeller
(Alexander)†ap 1930. Ļeņingrada) – ka viņa bija precējusies
ar Mariņinas operteātra Ļeņingradā [orķestra?] mūziķi
Mihailu Aleksanderu (Michael Aleksander) un mirusi ap
1930. gadu Ļeņingradā.
Gustava Ādolfa Mellera devītais dēls, X paaudzes
pārstāvis Kuno Ahills Konrāds Mellers (Cuno Achilles
Konrad Moeller, *15.6.1849. Mallwischken †7.3.1917.
Insterburg) bija zemes īpašnieks un laikā no 1878. līdz 1911.
gadam saimniekoja “Uranienhof” muižā pie Insterburgas
(mūsdienās muiža vairs neeksistē). 1909. gadā viņš
parcēlās uz Insterburgu (Gartenstrasse 27), kur mira no
sirdslēkmes. 1878. gada 26. septembrī viņš apprecējās ar
Didlakenas (Didlacken) zemes un kroga īpašnieka Matiasa
Kendelbahera (Matthias Kendelbacher) meitu Johannu
Martu Kendelbaheri (Johanna Martha Kendelbacher,
*10.5.1845. Didlacken †18.3.1921. Insterburg), kura mira
no sirds slimības. Abu laulībā piedzima četri bērni (XI
paaudze):
• Benno Ādolfs Mateas Mellers (Benno Adolf
Matthias Moeller *27.7.1879. Uranienhof †15.3.1954.
Schwerin/Meckl.),
• Hedviga Mellere (Brahfogele) (Hedwig Moeller
(Brachvogel), *29.10.1880. Uranienhof †1945.),
• Kuno Artūrs Bruno Mellers (Cuno Arthur
Bruno Moeller, *4.3.1884. Uranienhof †19.6.1964.
Detmold),
• Anna Mellere (Dalecka) (Anna Moeller
(Daletzki), *5.6.1885. Uranienhof †1.1946.).
Konrāda Mellera vecākais dēls, XI paaudzes pārstāvis
Benno Ādolfs Mateas Mellers (Benno Adolf Matthias
Moeller *27.7.1879. Uranienhof, †15.3.1954. Schwerin/
Meckl.) sešus gadus bija tirgotājs, bet 1909. gadā uzsāka
(un 1911. gadā pilnībā pārņēma) saimniekošanu sava
tēva muižā “Uranienhof” un dzīvoja tajā līdz 1929.
gadam, kad to pārdevis, viņš parcēlās uz Insterburgu
(Augustastrasse 3), kurā savukārt dzīvoja līdz pat 1945.
gadam, kad devās bēgļu gaitās. 1919. gada 12. decembrī
Kēnigsbergā (Konigsb. Kalthof/Stobingen) viņš slaulājās ar
mūrniekmeistara Ričarda Hārbaha (Richard Haarbach)
meitu Ēriku Eleonoru Doroteju Hārbahu (Erika
Eleonore Dorothea Haarbach, *22.5.1893. Konigsberg
†29.1.1965. Eckernforde). Abu laulībā piedzima divi bērni
(XII paaudze):
• Udo Mellers (Udo Moeller *15.9.1920. Uranienhof
†4.11.1942. Сталинград), krita kaujās pie
Staļingradas.
• Brigita Mellere (Brigitte Moeller, *5.1.1925.
Attēls 17.
Pirica, Bahnhof straße 1909. gadā.